Koplietot šo rakstu:

Menopauze

Menopauzē sievietei beidzas mēnešreizes, tā pavēstot, ka ķermeņa reproduktīvā funkcija ir galā. Process nenotiek pēkšņi, bet gan pakāpeniski ilgākā laika periodā. To pavada dažādi simptomi, kas var negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti, taču ar izpratni par norisēm organismā šo sarežģīto dzīves posmu iespējams pārlaist vieglāk.

Menopauze iestājas, kad veselu gadu pēc kārtas sievietei nav bijis mēnešreižu. Pārmaiņu posmu pirms tam dēvē par premenopauzi. Tam raksturīgas neregulāras menstruācijas, ko izraisa dzimumhormonu līmeņa samazināšanās, u.c. pazīmes, ko dēvē par klimaktērisko sidromu. Pēc menopauzes ir postmenopauze, kad traucējošās izjūtas mazinās. Viss process kopumā var ilgt 2–12 gadus.

Lielākoties menopauze iestājas 45–55 gadu vecumā. Par pārmaiņām, kas saistītas ar menopauzi, liecina ne vien menstruālā cikla izmaiņas (neregularitāte, īsāki cikla posmi, vājāka asiņošana u.c.), bet arī karstuma viļņi, svīšana naktīs un miega traucējumi. Nereti menopauzi pavada garastāvokļa svārstības, raudulība vai pat depresija.



Klimaktēriskā sindroma nepatīkamās izpausmes izjūt 60–70% sieviešu.

Hormonālās izmaiņas ķermeni ietekmē arī vizuāli: āda kļūst plānāka un sausāka, krūtis zaudē tvirtumu (tās var būt arī jutīgākas, sāpīgas), var pieaugt svars, liekajiem taukiem uzkrājoties galvenokārt vēdera apvidū.

Menopauze ir dabīgs process, nevis slimība, taču ar to saistīts paaugstināts osteoporozes un sirds slimību risks. Tāpēc ir svarīgi regulāri apmeklēt ārstu, kurš ieteiks arī risinājumus apgrūtinošo simptomu mazināšanai.

Kāpēc dažām sievietēm menopauze iestājas agrāk? Kas ir hormonaizstājterapija un vai tai ir alternatīvas? Vairāk uzzini, lasot rakstu angliski šeit.

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam un dažādiem simptomiem, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:

Lejupielādēt no Apple App Store

Lejupielādēt no Google Play

Koplietot šo rakstu: