Stresa ietekme uz sievietes seksuālo un reproduktīvo veselību
Stress un trauksme var būtiski ietekmēt gan fizisko, gan garīgo veselību. Bieži vien pirmie simptomi parādās reproduktīvajā sistēmā. Ilgstošs vai hronisks stress var izjaukt organisma un līdz ar to arī hormona ražošanas procesus, izraisot neregulāras menstruācijas, grūtības ieņemt bērnu un arī samazinātu libido.
Stress ir dabiska mūsu dzīves sastāvdaļa. Pozitīvs stress palīdz mums tikt galā ar izaicinājumiem un bīstamām situācijām. Ķermenis izdala adrenalīna devu, kā rezultātā paātrinās pulsa biežums, paaugstinās asinsspiediens un tiek aktivizēti enerģijas resursi. Tomēr hronisks stress var būt graujošs un bieži rada negatīvu ietekmi uz sievietes ķermeni, jo īpaši seksuālo un reproduktīvo veselību. Veselīgs dzīvesveids un pareiza stresa pārvaldīšana ir būtiska visām mūsu organisma sistēmām.
Hroniska stresa ietekme uz ķermeni
Stress ir organisma dabiska reakcija uz bīstamām vai izaicinošām situācijām. Tas palīdz mums atpazīt problēmas un pasargāt sevi no briesmām. Senāk cilvēku izdzīvošanu nodrošināja instinkts „cīnīties vai bēgt”. Mūsdienās mēs bieži izjūtam stresu un trauksmi, lai gan ar dzīvībai bīstamām situācijām saskaramies reti. Spiediens uzkrājas darbā, sociālajās attiecībās un ģimenē. Ja neizdodas atbrīvoties no stresa regulāri, tas pāriet hroniskā formā.
Stresa laikā smadzenes izdala hormonu – kortizolu. Tas ir atbildīgs par svīstošām plaukstām, sirdsdarbības paātrināšanos un elpas trūkumu. Ilgstošs stress uztur kortizola līmeni augstu, ķermenis pastāvīgi atrodas fizioloģiskas spriedzes stāvoklī. Rezultātā parādās dažādi nepatīkami simptomi, tai skaitā aizkaitināmība, galvassāpes, grēmas, bezmiegs un nogurums.
Ja hroniskais stress netiek kontrolēts, tas var izraisīt šādas problēmas:
- paaugstināts asinsspiediens un cukura līmenis asinīs
- zarnu darbības traucējumi
- paaugstināts depresijas risks
- sirds infarkti
- palielināts iekaisumu risks
- samazināta auglība
Stress un menstruālais cikls
Stresa hormoni var traucēt reproduktīvo hormonu darbību, kas sievietes organismā veidojas mēnešreižu cikla laikā. Hormonālā nelīdzsvarotība var izjaukt menstruālo ciklu dažādos veidos – tas var kļūt garāks, īsāks, neregulārs vai izpalikt pilnībā, izraisot vēl lielāku stresu.
Stress var arī pastiprināt PMS simptomus – krampji kļūst sāpīgāki, garastāvokļa svārstības – spēcīgākas. Kortizols ietekmē apetīti; stress kopā ar PMS var likt justies izsalkušākai un vēlēties saldus vai treknus ēdienus.
COVID-19 pandēmija ietekmē mūs visus. Jaunā un potenciāli bīstamā vīrusa izplatīšanās ir stresa pilns notikums. Daudzas sievietes pandēmijas laikā ir novērojušas izmaiņas savā ciklā.
Grūtniecība, zīdīšana un stress
Grūtniecības laikā sievietes ķermenī notiek daudzas izmaiņas – gan fiziskas, gan emocionālas. Tas jau pats par sevi rada zināmu stresu, ko pastiprina ikdienas pienākumi un gatavošanās bērniņa ienākšanai pasaulē. Ķermenis labi tiek galā ar īslaicīgu stresu, kas, visticamāk, neietekmēs grūtniecību, toties ilgstošs stress var izraisīt priekšlaicīgas dzemdības vai pat radīt attīstības traucējumus mazulim.
Augļūdens aizsargā augli mātes vēderā. Ilgstoši augsts kortizola līmenis augļūdenī var veicināt priekšlaicīgas dzemdības vai iedzimtus defektus. Cīrihes Universitātes pētījumā pierādīts, ka, ja māte hroniska stresa ietekmē ir grūtniecības laikā, bērnam ir paaugstināts risks vēlāk dzīvē attīstīties uzmanības deficīta hiperaktivitātes sindromam (UDHS) un sirds un asinsvadu slimībām.
Stress ietekmē arī mātes piena sastāvu un samazina saražotā piena daudzumu. Zīdaiņiem, kurus baro ar krūti, bieži atrod paaugstinātu kortizola līmeni asinīs, kas norāda, ka kortizols pāriet mātes pienā. Hroniski augsts kortizola līmenis zīdaiņiem vēlāk var izraisīt pastiprinātas stresa reakcijas, piemēram, augstu asinsspiedienu vai paātrinātu sirdsdarbības ātrumu.
Stress un seksualitāte
Vieglākajos brīžos gada noslodze darbā un mājās aizņem visu mūsu laiku. Tieši seksuālā dzīve parasti ir pirmā, ko atstājam novārtā. Tas nenotiek tikai noguruma dēļ – samazināts libido ir augsta kortizola līmeņa blakusparādība. Lielāka stresa apstākļos paaugstinās arī depresijas risks. Arī medikamenti, ko lieto depresijas ārstēšanai, var ietekmēt dzimumtieksmi.
Kā iepriekš minēts, stress izjauc hormonu līdzsvaru organismā. Trauksme „apēd” enerģiju, padarot daudz mazāku iespēju, ka vēlēsies seksu. Turklāt saspringums apgrūtina relaksēšanos, un stress var likt piedzīvot „sausuma periodus” – samazinātu maksts dabisko lubrikāciju, kas var padarīt seksu mazāk patīkamu.
Kā lielākajā daļā seksuālās veselības jautājumu, arī šeit nav vienkārša risinājuma. Taču izvēle atbrīvoties no dažiem pienākumiem vai pārliecināties, ka guļ pietiekami ilgi, ir labs sākums.
Kā tikt galā ar stresu
Stress nav jāļauj pārņemt dzīvi. Ir dažas vienkāršas lietas, ko vari darīt, lai justos labāk. Veselība, arī seksuālā veselība, nav tikai slimību neesamība – tā ir arī labsajūta. Zemāk daži veidi, kā tikt galā ar stresa situācijām.
Ierobežo stimulus
Atrodi mierīgu vietu un padomā, kas tieši tev rada stresu un kāpēc? Kas liek sirdij pukstēt ātrāk un kuņģim savilkties? Publiskā uzstāšanās? Sociālie pasākumi? Negatīvas ziņas? Atceries – nevari kontrolēt visu, kas notiek pasaulē, bet vari rūpēties par savu labklājību. Noņemot stresorus, var panākt tūlītēju pozitīvu efektu.
Piemēram, ja tevi stresā iedzen ziņas, bloķē ziņu vietnes vai katru dienu atvēli laiku, kad atslēdz visus ekrānus. Ir daudz aktivitāšu, ar ko aizstāt ziņu lasīšanu vai „scrollēšanu” sociālajos tīklos. Iespējams, jau tev ir idejas.
Ja stresa avots ir sociālās situācijas – esi lēnāka. Sievietes ar sociālo trauksmi bieži domā, ka viņas vēro un vērtē, bet lielākā daļa cilvēku domā tikai par sevi. Dienasgrāmata palīdz identificēt notikumus, kas izraisa stresu. Kad esi noskaidrojusi savus trigerus, vari izvēlēties no tiem izvairīties vai atrast aktīvas stresa pārvaldības metodes.
Izvēlies veselīgu uzturu
Kortizols stimulē apetīti, tāpēc bieži izvēlamies „komforta ēdienus”. Pēc garas darba dienas reti kas kāro salātus. Stresa apstākļos bieži cieš svara kontrole un vispārējā veselība. Stress var mudināt lietot alkoholu, cigaretes vai citas vielas – to radītais īslaicīgais miers ilgtermiņā tikai samazina spēju tikt galā ar stresu.
Sabalansēts, veselīgs uzturs uzlabo spēju tikt galā ar ikdienas izaicinājumiem. Produkti, kas palīdz mazināt stresu, ir avokado, treknas zivis, rieksti, citrusaugļi un tumšā šokolāde. Avokado un treknās zivis, piemēram, lasis, satur Omega-3 taukskābes, kas uzlabo garastāvokli un līdzsvaro hormonus. Citrusaugļi ir bagāti ar C vitamīnu – tas stiprina imūnsistēmu.
Fiziskā aktivitāte
Kustība palīdz ne tikai attīrīt prātu, bet arī pozitīvi ietekmē nervu sistēmu, palielina spēku un enerģiju. Fiziskas aktivitātes laikā smadzenes izdala „laimes hormonus” – serotonīnu un dofamīnu.
Hroniski augsts kortizola līmenis apgrūtina garīgo veselību un lielina risku attīstīt trauksmes un depresijas traucējumus. Aktivitātes, kas veicina serotonīna un dofamīna izstrādi, palīdz samazināt kortizolu un justies labāk.
Nebaidies lūgt palīdzību
Fiziskā veselība ir tikai viena pašaprūpes puse. Ja stress pārņem dzīvi un sāk apgrūtināt vienkāršas ikdienas darbības, laiks lūgt palīdzību. Draugi un tuvinieki var sniegt atbalstu, taču nepieciešamības gadījumā nav jākaunas vērsties pie speciālistiem – tas ir viņu darbs.
Mūsu reakcijas uz noteiktiem stimuliem bieži ir saistītas ar iepriekšējiem pārdzīvojumiem. Tieši apskatot dziļākus jautājumus, ir iespējams mazināt stresu un izveidot veselīgākus ieradumus. Tas nav viegli un var prasīt vairāk laika, nekā vēlētos, taču tas ir tā vērts.
Izbaudi relaksējošu masāžu
Ja spriedze muskuļos – kaklā vai plecos – radušies ilgu sēdēšanu pie datora vai fiziska darba dēļ, palutini sevi ar dažām stundām spa vai lūdz partneri maigu masāžu. Tā ne tikai mazina stresu, bet arī stiprina tuvību. Pat vienkārša muguras masāža palīdz atslābināties un samazināt kortizola līmeni.
Ievēro regulāru miega režīmu
Stress bieži izraisa bezmiegu un citus miega traucējumus. Taču miegs ir ļoti svarīgs, lai tiktu galā ar stresu. Dari sev labu – izveido miega rutīnu, lai ķermenis skaidri zinātu, kad tas varēs atpūsties un atjaunoties.
Izmēģini apzinātības tehnikas
Tādas apzinātības prakses kā meditācija, apzināta elpošana un joga ir lieliski līdzekļi cīņā ar stresu un emocionālās stabilitātes uzlabošanu. Pat vien 5 minūšu apzināta elpošana palīdzēs tikt galā ar stresu.
Apzinātības tehnikas palīdz relaksēties arī seksa laikā, lai izjustu baudu pilnvērtīgāk. Tantriskā joga piedāvā virkni paņēmienu seksuālās baudas pastiprināšanai.
Pasaulē notiek vairāk, nekā jebkurš no mums spētu saprast vai aptvert. Svarīgi nodalīt, ko vari ietekmēt, un kas nepakļaujas kontrolei. Parūpējies par sevi pirms rūpējies par citiem, un grūtākos brīžos palīdzība jāpameklē citu vidū.
Sievietes seksuālā un reproduktīvā veselība ir svarīga ne tikai katrai pašai, bet arī bērnu un ģimeņu veselībai. Atrodi laiku lietām, kas tev sniedz spēku un prieku, un tā tu darīsi labu visai pasaulei.
Menstruālo ciklu vari ērti sekot līdzi, izmantojot WomanLog lietotni. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
