8 iemesli aizliktam degunam
Vai zināji, ka aizlikts deguns nav tikai parasta saaukstēšanās vai alerģijas simptoms? Ja pastāvīgi šņauc degunu, lieto deguna aerosolus un elpo virs mitrinātāja, bet nekas nepalīdz, lasi tālāk. Šajā rakstā pastāstīsim par astoņiem biežākajiem aizlikta deguna iemesliem un to ārstēšanu.
Mēs visas tur esam bijušas: pamosties no rīta un nespēj normāli elpot, jo deguns ir ciet. Šādos brīžos saprotam, cik bieži ikdienā pašsaprotami uztveram brīvu elpošanu. Dažām aizlikts deguns ilgst tikai dažas dienas un pazūd pats no sevis, citām tas ir hroniski.
Vai tā ir alerģija, vīrusu infekcija vai kaut kas saistīts ar anatomiju? Kuri apstākļi izraisa aizliktu degunu tieši tev?
Kas notiek, kad deguns ir aizlikts?
Pirms apskatām iespējamos deguna aizlikuma cēloņus, paskatīsimies, kā tas notiek. Kad deguna ejās nonāk kairinātājs vai patogēns, tava organisma aizsargreakcija palielina gļotu ražošanu, audu pietūkumu un iekaisumu, lai radītu vidi, kas pasargā organismu no infekcijas izplatības.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Bieži aizliktu degunu pavada asarojošas acis, kņudinošs kakls, neliela temperatūra un citi nepatīkami simptomi. Tie visi ir tavas imūnsistēmas atbildes izpausmes pret svešu iebrucēju, piemēram, baktēriju, vīrusu vai alergēnu.
Tomēr deguna aizlikumu var izraisīt arī polipi vai palielinātas adenoīdas, kas fiziski bloķē deguna ejas. Šo stāvokļu ārstēšana ir ļoti atšķirīga, tāpēc ir svarīgi noskaidrot īsto cēloni.
Zemāk esam uzskaitījušas astoņas biežākās slimības un stāvokļus, kas var izraisīt deguna aizlikumu, to simptomus un ārstēšanas iespējas. Laba ziņa – vairumā gadījumu aizliktu degunu var mazināt ar vienkāršu mājas ārstēšanu vai bezrecepšu medikamentiem.
Astoņi bieži deguna aizlikuma iemesli
1. Alerģijas un siena drudzis
Pienāk pavasaris un elpot kļūst grūti. Vēl vairāk – kņud deguns un acis, līdz beidzas ziedputekšņu sezona. Ja tev ir sezonālas alerģijas, tu zini, cik grūti dažos gada periodos. Smalkie ziedputekšņi, ko augi, koki un zāles izplata gaisā jauna augšanas cikla sākumā, apgrūtina elpošanu visām, kam ir siena drudzis vai alerģiskais rinīts.
Lai gan pavasaris ir visbiežākā siena drudža sezona, alerģijas var parādīties jebkurā gada laikā – atkarībā no tā, kādi augi zied un kur dzīvo. Citi alergēni, tādi kā dzīvnieku spalvas, pelējums un putekļi, var radīt simptomus visu gadu.
Alerģijas simptomi
Alerģiskais rinīts un reakcijas uz dzīvnieku spalvām, putekļiem vai ziedputekšņiem parasti izpaužas kā aizlikts vai tekošs deguns, elpošanas grūtības, kņudošas un asarojošas acis. Dažkārt uz ādas parādās izsitumi, pūslīši vai ekzēma.
Daudzām no mums ir arī pārtikas alerģijas – biežākie vaininieki ir rieksti, vēžveidīgie, soja un piena produkti. Vieglas reakcijas izraisa gremošanas traucējumus, kņudošas acis un elpceļu pietūkumu. Smagas alerģijas var izraisīt anafilaktisko šoku, kas ir dzīvībai bīstams un prasa tūlītēju rīcību.
Kā ārstēt alerģiju?
Labākais risinājums – noskaidrot alergēnu un izvairīties no tā, cik vien iespējams.
Sāc ar pierakstiem – kad parādās simptomi un ko tu tajā brīdī dari vai ēd. Pēc tam konsultējies ar ārstu par alerģijas testiem – tie var būt ādas dūriena, asins vai plākstera testi.
Uzzinot, kas izraisa simptomus, vari veikt pasākumus, lai sevi pasargātu. Ja esi alerģiska pret dzīvnieku spalvām, izvairies no vietām, kur ir mājdzīvnieki. Ja ir pārtikas alerģija – droši uzdod jautājumus par sastāvu. Atsevišķas alerģijas nemaz nav tik vienkārši apiet – piemēram, ja cieš no siena drudža un koki sāk ziedēt, simptomus var samazināt ar medikamentiem.
Medikamenti pret alerģisko rinītu:
- Antihistamīni, piemēram, cetirizīns, loratadīns un feksofenadīns, bloķē histamīnu – vielu, ko organisms izdala alerģiskas reakcijas laikā.
- Deguna kortikosteroīdu aerosoli samazina iekaisumu un aizlikumu deguna ejās. Daži pieejami bez receptes, bet citi – tikai ar ārsta norādi.
- Ja iepriekš minētie līdzekļi nepalīdz vai ir izteiktas sezonālas alerģijas, ārsts var ieteikt alerģiju injekcijas, lai pakāpeniski padarītu imūnsistēmu nejutīgu pret alergēnu. Katru reizi tiek ievadīta tik neliela alergēna deva, ka pilnīgu alerģisku reakciju neizraisa, taču organisms pamazām pierod. Injekcijas var palīdzēt, ja pēkšņi parādās alerģija, piemēram, pret tavu kaķi.
2. Parasta saaukstēšanās
Daudzi vīrusi var radīt vieglus vai vidēji stiprus simptomus augšējos elpceļos (deguns, kakls, blakusdobumi). Tas ir zināms kā „saaukstēšanās” – visbiežāk sastopamā slimība gan bērniem, gan pieaugušajiem. Lai gan slimojam biežāk aukstajā sezonā, tas vairāk saistīts ar to, ka pavadām vairāk laika telpās un kontaktā ar citiem, nevis ar temperatūru. Bērni vidēji saaukstējas 6–10 reizes gadā, pieaugušie – 2–4, jo viņu imūnsistēma ir attīstītāka.
Saaukstēšanās simptomi:
- Deguna aizlikums
- Kņudošs vai iekaisis kakls
- Klepus
- Šņaukāšanās
- Acsasarošana, acu nieze
- Nedaudz paaugstināta temperatūra
- Vieglas galvassāpes
Kā ārstēt saaukstēšanos?
Simptomi parasti sākas 2–3 dienas pēc inficēšanās un pāriet paši dažu dienu līdz dažu nedēļu laikā. Lai gan tie var būt neērti, ļoti maz kas var paātrināt atveseļošanos – dzer daudz šķidruma, ēd pilnvērtīgi un atpūties. Bezrecepšu līdzekļi kā deguna aerosoli, paracetamols un klepus pastilas palīdz simptomu mazināšanai. Aspirīnu bērniem temperatūras gadījumā vairs neiesaka, jo tas var izraisīt Reye sindromu.
Laba profilakse – izvairies no cieša kontakta ar slimiem cilvēkiem un regulāri mazgā rokas. Sauss gaiss padara deguna gļotādu trauslāku un uzņēmīgāku pret infekciju, tāpēc vajadzības gadījumā lieto gaisa mitrinātāju.
3. Ķīmiska kairināšana
Ikatdienā esam pakļautas dažādu ķīmisku vielu un kairinātāju iedarbībai – sākot no mājsaimniecības tīrīšanas līdzekļiem (amonjaka, balinātāja, sintētisko smaržvielu, ftalātu saturs), beidzot ar industriālām vielām (formaldehīds, sēra dioksīds, sērskābe). Tās var bloķēt un kairināt degunu.
Ķīmiskās kairināšanas simptomi:
- Deguna aizlikums, teke, šķaudīšana, nieze un pastiprināta gļotu izdalīšanās
- Acu apsārtums, nieze, dedzināšana, asarošana, jutīgums pret gaismu
- Kakla sāpes, sausums, aizsmakums vai klepus
- Svelpšana, spiediena sajūta krūtīs, elpas trūkums, apgrūtināta elpošana
- Ādas apsārtums, nieze, izsitumi vai dermatīts
- Galvassāpes
- Reibonis un slikta dūša
- Nespēks, vājums un miegainība
Kā ārstēt ķīmisku kairinājumu?
Pirmais solis – novērst kairinošo vielu no savas vides. Identificē, kas rada simptomus, un rīkojies, lai sevi pasargātu. Ja ķīmiskām vielām esi pakļauta darbā, lieto aizsarglīdzekļus.
Lielākoties ārstēšana ir kairinātās vietas skalošana ar ūdeni, līdz ķīmija izskalota, pēc tam noslaucīšana. Dažas vielas ar ūdeni nenoņem – tad nepieciešama specifiska ārstēšana atkarībā no vielas un simptomu smaguma. Ķīmiskie apdegumi var būt ļoti sāpīgi – steidzami jāmeklē ārsta palīdzība vai jāsazinās ar saindēšanās centru.
4. Sauss gaiss
Vasarā ar kondicionieri vai ziemā ar sildītāju gaiss kļūst ļoti sauss. Sausās deguna ejās nav pietiekami daudz gļotu, lai mitrinātu blakusdobumus. Tas izraisa deguna un blakusdobumu miēstiesu kairinājumu, vājina imunitāti, palielina deguna asiņošanas risku un padara deguna ejas uzņēmīgas pret vīrusiem un baktērijām.
Aizlikta deguna simptomi sausā gaisa dēļ:
- Deguna aizlikums
- Kairinājums un sāpes ieelpojot
- Kņudošs kakls
- Sausas acis
- Sausa āda un lūpas
- Sausais klepus
Kā ārstēt deguna aizlikumu sausā gaisa dēļ?
Labākais veids ir mitrināt gaisu un mitrināt deguna ejas. Apkures vai kondicioniera laikā izmanto mitrinātāju, īpaši guļamistabā. Vari skalot degunu ar fizioloģisko šķīdumu, izmantot neti podiņu vai līdzīgu ierīci, ieelpot tvaiku dušā, lietot mitrinošus deguna aerosolus vai gēlus. Atceries arī dzert daudz ūdens.
5. Deguna polipi
Deguna polipi ir mīksti, labdabīgi izaugumi deguna ejās vai blakusdobumos. Tie izraisa aizlikumu, jo aizšķērso gaisa plūsmu. Augot vai vairojoties, polipi apgrūtina elpošanu.
Deguna polipu simptomi:
- Deguna aizlikums
- Pazemināta ožas vai garšas izjūta
- Deguna tecēšana vai gļotu tekšana rīklē
- Spiediena sajūta vai sāpes blakusdobumos
- Krākšana vai miega apnoja
Kā ārstēt deguna polipus?
Ārstēšana atkarīga no polipu lieluma un atrašanās vietas. Dažkārt pietiek ar īslaicīgu kortikosteroīdu lietošanu, kas mazina iekaisumu un samazina polipu apjomu. Antihistamīni palīdz, ja polipi veidojas vai pasliktinās alerģiju dēļ.
Smagākos gadījumos, ja polipi apgrūtina elpošanu vai ožu, nepieciešama operācija. Alerģiju, astmas, autoimūnu slimību un hroniska sinusīta gadījumā polipi parādās biežāk.
Endoskopiskās blakusdobumu operācijas laikā ārsts izņem polipus un atbrīvo deguna ejas, lai tu varētu atkal elpot brīvi. Dažos gadījumos polipi mēdz ataugt, tāpēc atkārtota operācija var būt nepieciešama.
Lai samazinātu recidīvu risku, kontrolē astmu un alerģijas, izvairies no kairinātājiem, ievēro higiēnu, lieto mitrinātāju un deguna skalošanas līdzekļus.
6. Blakusdobumu iekaisums
Blakusdobumu iekaisums jeb sinusīts ir deguna un blakusdobumu gļotādas iekaisums. Kad dobumi iekaist vai inficējas, tie pietūkst un rada aizlikumu.
Sinusīts var būt akūts (līdz 2 nedēļām) vai hronisks (no 12 nedēļām).
Sinusīta simptomi:
- Sāpes vai spiediens pierē, vaigos, ap acīm
- Deguna aizlikums
- Dzeltenīgas vai zaļganas deguna gļotas
- Gļotu tekšana rīklē
- Pazudusi oža un garša
- Nespēks
- Galvassāpes
- Temperatūra
- Spiediens ausīs
Kā ārstēt blakusdobumu iekaisumu?
- Deguna skalošana ar fizioloģisko šķīdumu, lai samazinātu iekaisumu un atbrīvotu degunu.
- Gaisa mitrinātājs vai tvaika ieelpas, lai mitrinātu deguna ejas.
- Silta komprese sejai, lai mazinātu spiediena sajūtu.
- Ibuprofēns vai citi pretsāpju/pretiekaisuma līdzekļi.
- Antihistamīni un steroīdi, lai mazinātu pietūkumu un iekaisumu.
- Antibiotikas, ja sinusītu izraisa baktērijas.
Sinusītu svarīgi savlaicīgi ārstēt, lai tas nekļūtu hronisks vai neradītu sarežģījumus.
7. Deguna starpsienas izliekums
Ja deguna starpsiena (struktūra, kas atdala abas nāsis) ir pārbīdīta vai izliekta, rodas elpošanas problēmas. Dažām tas ir iedzimti, citām – pēc traumas vai ar vecumu.
Starpsienas izliekuma simptomi:
- Deguna aizlikums, īpaši vienā pusē
- Grūtības elpot caur vienu vai abām nāsīm
- Bieža deguna asiņošana
- Atkārtoti blakusdobumu iekaisumi
- Sejas sāpes vai spiediens
- Skaļa elpošana vai krākšana
Vai deguna starpsienu var ārstēt?
Jā! Ārstēšanas veids atkarīgs no simptomu smaguma. Dažkārt pietiek ar deguna tūsku mazinošu aerosolu. Ja tas nepalīdz, izliekumu novērš ķirurģiski – veicot septoplastiku.
Septoplastika stiprina deguna starpsienu, uzlabo gaisa plūsmu un mazina aizlikumu.
8. Palielinātas adenoīdas
Palielinātas adenoīdas jeb adenoīdu hipertrofija ir aizdegunes mandeļu lieluma palielināšanās vai pietūkums. Šīs mandeles atrodas kakla aizmugurē, aiz deguna, un ir svarīga bērna imūnsistēmas sastāvdaļa.
Adenoīdas lielāko izmēru sasniedz 3–5 gadu vecumā, pēc tam sāk samazināties un pieaugušām sievietēm to vairs nav.
Kamēr imūnsistēma veidojas, adenoīdas kalpo kā papildu aizsardzība, notverot vīrusus un baktērijas pirms to nonākšanas organismā. Ja bērns cīnās ar alerģiju, ausu vai augšējo elpceļu infekciju vai biežām deguna asiņošanām, adenoīdas var pat dubultot izmēru (6–12 mm). Kad problēma ir atrisināta, adenoīdas atgriežas parastajā izmērā. Tomēr dažreiz tās pieaug pārāk lielas un sāk radīt problēmas.
Palielinātu adenoīdu simptomi
- Aizlikts vai apgrūtināts deguns
- Elpas trūkums caur degunu
- Elpošana caur muti
- Krākšana
- Miega apnoja
Kā ārstēt palielinātas adenoīdas?
Vispirms jāārstē pietūkuma pamatcēlonis – antihistamīni vai kortikosteroīdi alerģijas gadījumā, antibiotikas infekcijas gadījumā.
Ja pietūkumu ar medikamentiem nevar novērst un simptomi saglabājas, iesaka ķirurģisku operāciju. Adenoīdu izņemšana (adenoidektomija) ir vienkārša procedūra vispārējā anestēzijā. Pacientes parasti atlabst dažu dienu laikā un nepaliek uzņēmīgākas pret infekcijām.
Nobeigums par deguna aizlikumu
Neviens neizbauda aizliktu degunu. Pārciest diskomfortu dažas dienas nav tas pats, kas hronisks deguna aizlikums. Ja pamani, ka deguns regulāri ir ciet, zūd oža/garša, sejā rodas spiediens vai piedzīvo citus aizlikta deguna simptomus, dodies pie ārsta pēc diagnozes. Dažkārt pietiek ar vienkāršu bezrecepšu medikamentu, lai atkal elpotu brīvi, bet, ja nepieciešama nopietnāka ārstēšana, ieteicams sākt to pēc iespējas ātrāk.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
