Išiass: Cēloņi, Simptomi, Ārstēšana, Profilakse
Daudzas no mums regulāri saskaras ar kādām sāpēm vai diskomfortu — no pārāk biežām menstruāciju sāpēm līdz nopietnām veselības problēmām. Termins “išiass” parasti attiecas uz sāpēm, vājumu vai tirpšanu sēžas nerva gaitā, kas stiepjas no muguras lejasdaļas pa kāju līdz pat pēdai. Lai gan lielākoties ar išiass simptomiem saskaras vidēja vecuma un vecākas personas, un biežāk tas skar vīriešus, arī grūtniecība var izraisīt šīs sāpes.
Sāpes ir sarežģīts fenomens. Ja cēloni nav viegli noteikt, diagnostika un ārstēšana ar laiku var kļūt sarežģītāka. Sāpes, kas izstaro no muguras lejasdaļas pa kāju — parasti vienā pusē, — var izraisīt dažādi stāvokļi, kas saspiež vai kairina sēžas nervu. Lasiet tālāk, lai uzzinātu vairāk par išiass sāpēm, iespējamajiem cēloņiem un atvieglojuma iespējām.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Kas ir išiass?
Išiass jeb sēžas nerva neirīts ir izplatīts stāvoklis, ar kuru dzīves laikā saskaras vismaz 40% cilvēku, visbiežāk vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Termins “išiass” drīzāk apzīmē sāpju lokalizāciju un raksturu, nevis konkrētu medicīnisku diagnozi, jo cēloņi var būt dažādi.
Viss mūsu ķermenī ir saistīts. Muguras lejasdaļas veselība tieši ietekmē kājas un citas ķermeņa daļas. To jau novēroja Senie Grieķi — tiek uzskatīts, ka terminu išiass ieviesa Hipokrāts, aprakstot sāpes muguras lejasdaļā un kājās. Vārds nāk no grieķu ‘ischios’ — gūža. Tagad anatomija ir zināma labāk, un zinām arī galveno nervu šajā ķermeņa apgabalā.
Kreisais un labais sēžas nervs sākas no pieciem punktiem jeb nervu saknēm muguras lejasdaļā—divām jostas daļā un trim krustkaulā. Šie nervi saplūst vienā un iet gar katras kājas aizmuguri līdz pēdai, atzarojoties uz dažādiem muskuļiem. Platākajā vietā sēžas nervs ir tikpat resns kā īkšķis.
Sēžas nervs vada gan kustību, gan sajūtas; tas palīdz sajust muguras lejasdaļu un kājas, kā arī nodrošina spēju staigāt, stāvēt un skriet. Tā kā tas ir jaukta tipa nervs, jebkādi bojājumi var izraisīt gan diskomfortu, gan kustību traucējumus.
Sēžas nerva sāpes visbiežāk rodas personām ar fiziski smagu darbu, īpaši, ja tas saistīts ar smagu priekšmetu celšanu un grozīšanos, vai arī tiem, kuri dzīvo mazkustīgi. Papildu riska faktori — smēķēšana un cukura diabēts. Palielināts risks ir arī grūtniecēm un skrējējām.
Kāpēc rodas sēžas nerva sāpes?
Pārmērīgs spiediens, kairinājums vai iekaisums jebkurā nerva ceļa posmā rada sāpes, tirpšanu, tirpas vai citas sajūtas no tā inervētajos laukos. Sēžas nervs ir viens no garākajiem un biezākajiem ķermenī, tādēļ spiediens uz jebkuru tā vietu var radīt sāpes visā garumā. Muguras lejasdaļas traumas vai skriemeļu novirzes ir biežākie iemesli muguras un kāju sāpēm. Traumas vai mugurkaula deformācijas risku ar gadiem pastiprina kaulu vājums un ieradumi.
Viena no biežākajām išiass sāpju izraisītājām ir starpskriemeļu diska trūce. Starp katru skriemeli mūsu mugurkaulā ir elastīga “spilventiņa” struktūra. Šie starpskriemeļu diski sastāv no koncentriskiem kolagēna šķiedru slāņiem, kas veido mīkstu kodolu jeb nūkleusu, un stingru apvalku jeb annuļusu. Diski satur un stabilizē skriemeļus, amortizē slodzi un ļauj mugurkaulam kustēties.
Kad disks izslīd (parasti muguras lejasdaļā), mīkstais kodols izspiežas caur plaisu apvalkā, saspiežot vienu no piecām sēžas nerva saknēm. Rezultāts — asas sāpes, kas izstaro pa kāju un pastiprinās, ilgstoši stāvot vai sēžot. Trauma vai pēkšņa, nepareiza slodze (piemēram, ceļot smagu priekšmetu ar nepareizu stāju) var tūlīt izraisīt diska plīsumu.
Citi išiass sāpju iemesli var būt:
Degeneratīvā disku slimība — mugurkaula starpskriemeļu diski ar laiku nolietojas un zaudē šķidrumu un elastību, vairs nespējot amortizēt kustības un slodzi. Tas palielina spiedienu uz nerviem mugurkaula kanālā, tostarp sēžas nervu, radot smagas sāpes.
Mugurkaula stenoze — mugurkaula kanāla sašaurināšanās, kas rada spiedienu uz nerviem. To var izraisīt osteoartrīts, kaulu izaugumi, deģeneratīvas disku slimības vai pārkaulojušās saites — biežāk gados vecākām personām, izraisot arī išiass simptomus.
Piriformas sindroms — maza, plakana, bumbierveida piriformas muskulis gūžā vai augšstilbā kļūst saspringts vai iekaist un sāk spiest uz blakus esošo sēžas nervu. Skriešana, smaga celšana, kāpšana pa kāpnēm vai pat ilga sēdēšana auto var izraisīt vai saasināt šīs sāpes.
Spondilolistēze — viens mugurkaula skriemelis izslīd no vietas (parasti jostas daļā), sašaurinot kanālu un saspiežot tajā esošos nervus, izraisot muguras lejasdaļas sāpes.
Aptaukošanās var saasināt išiass sāpes, jo pārmērīgs svars rada papildu spiedienu mugurkaulam un sēžas nervam.
Kā atpazīt išiass sāpes?
Išiass sāpes katra izjūt atšķirīgi, taču bieži tās raksturo kā asas, šaujošas sāpes, kas sākas muguras lejasdaļā vai sēžā un izstaro pa kāju. Sāpes var būt pastāvīgas vai uzrautošas, vieglas vai tik intensīvas, ka kustības — pat sēdēšana vai stāvēšana — kļūst apgrūtinātas.
Dažas sievietes izjūt arī tirpšanu, dedzinošu sajūtu, nejutību vai vājumu skartajā kājā. Var būt grūtības saliekt muguru, samazināts reflekss vai zudusi kustību amplitūda kājā vai pēdā.
Daudzas sievietes ar išiass apraksta, ka noteiktas aktivitātes, piemēram, ilga sēdēšana vai stāvēšana, klepus, šķaudīšana vai priekšmetu celšana, sāpes pastiprina. Atvieglojums var rasties, mainot pozas, uzliekot siltuma vai aukstuma kompreses vai lietojot bezrecepšu pretsāpju līdzekļus.
Kā atvieglot išiass sāpes
Akūtas išiass sāpes bieži pāriet pašas pāris nedēļu laikā, taču dažreiz tās kļūst hroniskas. Pieejamas dažādas metodes sāpju mazināšanai, tomēr svarīgi ir izprast pamatcēloni, lai noteiktu sev piemērotāko risinājumu. Visātrāk palīdzēs ārsta konsultācija — neatlieciet to, ja ciešat no izteiktiem simptomiem.
Viens no efektīvākajiem veidiem tikt galā ar išiass sāpēm ir fizioterapija (FT). Fizioterapeite izvērtēs Jūsu ķermeņa stiprās un vājas puses, ieteiks tieši Jums piemērotus vingrojumus un stiepšanās kustības. Regulāri strādājot ar FT programmu vairākas nedēļas vai mēnešus, tiks stiprināta un elastināta sāpīgā (skartā) muskulatūra un sakārtoti nervi, samazinot sāpes un uzlabojot kustīgumu.
Joga un pilates ir saudzīgas, zemas iedarbības fiziskās aktivitātes, kas stiprina vēdera presi jeb kodolu un ietver speciālus vingrojumus sēžas nervam un apkārtējiem muskuļiem.
Siltums vai aukstums skartajai vietai palīdz mazināt iekaisumu un nummēt sāpes. Var lietot termopaku vai izbaudīt ilgu, siltu vannu.
Spiediena mazināšanai uz sēžas nervu ieteicams arī atpūsties. Tomēr jāatceras, ka pilnīga bezdarbība var radīt stīvumu un muskuļu vājumu, tādēļ atpūta vienmēr jālīdzsvaro ar vieglām kustībām, īpaši sāpju saasinājumos.
Masāža vai miofasciālās atslābināšanas speciālistes apmeklēšana var sniegt īslaicīgu, bet jūtamu atvieglojumu no sāpēm.
Vieglas un vidējas pakāpes išiass sāpes var mazināt ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem, piemēram, ibuprofēnu, paracetamolu vai naproksēnu. Smagos gadījumos ārste var izrakstīt muskuļu relaksantu vai opioīdu, taču šīs zāles lietojamas piesardzīgi un tikai pēc ārstes norādījuma. Ķīmiskie līdzekļi mazina tikai simptomus, ne novērš cēloni, tādēļ to lietošana piemērota īslaicīgi — jaunas sāpes vai saasinājums —, paralēli strādājot pie veselības uzlabošanas.
Apavi kā daļa no išiass ārstēšanas
Mūsu ikdienā izvēlētie apavi būtiski ietekmē stāju un veselību kopumā. Pareiza apavu izvēle īpaši svarīga, ja ciešat no išiass simptomiem, jo ķermeņa poza un stāja ietekmē nervus un sāpju rašanos.
Kuri apavi der vislabāk? Apavi, kas labi pieguļ, nodrošina pietiekamu velves balstu un ir ar zemu vai vispār bez papēža.
Paši apavi nenodrošinās stājas vai kustīguma uzlabojumu, taču piemēroti apavi var palīdzēt mazināt išiass sāpes, nodrošinot labāku stāju un ķermeņa svara izkliedi, amortizējot soļu triecienu un samazinot slodzi muguras lejasdaļai.
Kustību un pozu ieradumi veido mūsu ķermeņa formas katru dienu. Sievietēm ar išiass vajadzētu izvairīties no apaviem ar augstu papēdi, jo tie gurnus grūž uz priekšu un palielina slodzi mugurai. Zema vai vispār bez papēža apavi — tā sauktie “zero drop” apavi — ir vislabākie stājai un novietojumam, bet apavi ar minimālu polsterējumu, piemēram, pludmales čības, gandrīz nenodrošina aizsardzību no trieciena soļojot. Ņemot vērā, ka lielākoties staigājam pa betonu, nevis pa zemi vai zāli, šāds trieciens var ietekmēt potītes, ceļgalus un mugurkaulu. Tas pats attiecas arī uz staigāšanu basām kājām — izvērtējiet plusus un mīnusus.
Nopietnākas ārstēšanas iespējas išiass gadījumā
Smagu sāpju gadījumā ārste var ieteikt kortikosteroīdu vai anestēzijas injekciju tieši skartajā zonā, lai mazinātu iekaisumu un sāpes.
Reti gadās, ka ieteicama operācija, lai atbrīvotu sēžas nervu no spiediena. Pirms šāda lēmuma rūpīgi izrunājieties ar savu ārstējošo speciālisti, izvērtējot ieguvumus un riskus.
Kāpēc išiass sāpes rodas grūtniecības laikā?
Grūtniecības laikā sievietes ķermenī notiek daudz pārmaiņu, kas var radīt lielāku spiedienu uz sēžas nervu un izraisīt sāpes. Tas visbiežāk notiek otrajā un trešajā trimestrī.
Iespējami grūtniecības išiass cēloņi:
Svara pieaugums un pozas maiņa. Bērnam augot, sievietes smaguma centrs pārvietojas uz priekšu, palielinās muguras lejasdaļas izliekums. Tajā pašā laikā arī dzemde aug un ieņem vairāk vietas. Šīs izmaiņas ietekmē arī iekšējo orgānu pozīcijas un spiedienu uz sēžas nervu dažādās pozās.
Hormonālas izmaiņas. Grūtniecības laikā sievietes organisms izstrādā hormonu relaksīns, kas atbrīvo saites iegurņa rajonā, gatavojoties dzemdībām. Tas var radīt iegurņa izmaiņas, un nevēlamā leņķī — nospiest vai kairināt sēžas nervu, izraisot sāpes mugurā un kājās.
Vingrojumi išiass profilaksei un ārstēšanai
Vingrojumi, kas stiprina muguru un kodolu un palielina lokanību, ir efektīvs veids, kā mazināt išiass sāpes. Veicot vingrojumus, pārliecinieties, ka atbalstītas gan muguras lejasdaļa, gan kakls, un pārtrauciet, ja rodas asas vai pastāvīgas sāpes.
Palīdzēt var šādi vingrojumi: staigāšana, pakaļstilba muskuļu stiepšana, “kaķis-govs” vingrojums jogā un sēžas muskuļu tiltiņi (glute bridge).
Staigāšana uzlabo asinsriti, palīdz mazināt iekaisumu un stiprina kāju un muguras muskuļus. Ja esat mazkustīga, sāciet ar īsām pastaigām, pakāpeniski palielinot attālumu un tempu. Staigāšanai ir daudzi ieguvumi, neprasot īpašu aprīkojumu, — tikai labu apavu pāri.
Saspringti pakaļstilba muskuļi var pavilkt muguru un saasināt išiass sāpes. Drošākais pakaļstilbu stiepšanas veids — guļus uz muguras, izstiepjot kājas. Lēnām paceļiet vienu kāju taisni uz augšu, līdz jūtat stiepšanu augšstilba aizmugurē. Noturēt un elpot stiepumā 30 sekundes, pēc tam atkārtot ar otru kāju. Lai atbrīvotu muguras un roku muskuļus, ieteicams ap kājas pēdu pārmest jostu vai šalli, turēt aiz galiem, kad kāja pacelta pietiekami augstu.
“Kaķis-govs” stiepšana ir maigs jogas vingrojums, ļoti piemērots mugurkaula lokanības uzlabošanai un spiediena mazināšanai. Parupējieties četrrāpus, plaukstas plecu platumā, ceļi — gurnu platumā. Izelpojot, izlieciet muguru augšup kā kaķis, ieelpojot — nolaidiet muguru uz leju, “nometot” vēderu. Atkārtojiet 5–10 reizes.
Sēžas muskuļu tiltiņi (glute bridge) palīdz stiprināt gurnu un muguras apakšējās daļas muskuļus. Guļot uz muguras, ceļi saliekti, pēdas uz zemes. Paceliet gurnus uz augšu, sasprindzinot sēžas muskuļus. Noturēt dažas sekundes un nolaist. Maksimālam efektam koncentrējieties uz elpu un tehniku, nevis uz augstumu.
Visi vingrojumi jāveic piesardzīgi. Ja išiass ir smaga vai hroniska, noteikti konsultējieties ar ārsti, pirms sākt ko jaunu. Daži vingrojumi var nepiemēroties un pat saasināt sāpes. Vislabāk — konsultējieties ar ārsti vai fizioterapeiti par individuāli piemērotiem risinājumiem.
Kā novērst un kontrolēt išiass sāpes
Ja išiass sāpes netiek ārstētas, tās var kļūt hroniskas un grūtāk pārvaramas. Lai novērstu vai nesaslimtu ar išiass:
- izvairieties ilgstoši sēdēt vai stāvēt vienā pozā
- ievērojiet pareizu stāju ikdienas gaitās
- ja iespējams, neceliet smagus priekšmetus
- valkājiet ērtus, atbalstošus apavus ar zemu papēdi
Uzraugiet savu veselību un laicīgi vērsieties pie speciālistēm.
Lejupielādējiet WomanLog jau šodien:
