Mutes veselība—četras biežākās problēmas un kā tās novērst
Mēs visas zinām, ka pienācīga mutes dobuma higiēna ir būtiska stipriem, veseliem zobiem. Taču daudzas no mums sāk uztraukties par savu mutes veselību tikai tad, kad parādās pirmās problēmas. Patiesībā mums jācenšas novērst tās vēl pirms to sākuma, jo zobu un smaganu slimību sāpes var būt ļoti stipras un, ja netiek ārstētas, var izraisīt arī nopietnākas veselības problēmas. Šajā rakstā uzzini, kā rūpēties par savu zobu veselību un kāpēc mutes higiēna ir tik svarīga.
Mutes veselība var šķist neliela mūsu kopējās labsajūtas daļa, taču problēmas mutē var tieši ietekmēt gremošanas veselību, palielināt sirds slimību, plaušu slimību, insulta un diabēta risku. Slikta mutes veselība var ietekmēt arī grūtniecības norisi, nemaz nerunājot par garastāvokli, pašapziņu un naudas maku. Kamēr izplatītas problēmas kā kariesi vai smaganu iekaisumi bieži risina zobārsta kabinetā, mutes vēzis var būt dzīvībai bīstams un prasa sarežģītāku aprūpi.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Zoba uzbūve
Pirms runājam par zobu problēmām, apskatīsim zoba uzbūvi, lai saprastu, kāpēc noteikti apstākļi izraisa sāpes, asiņošanu un citus simptomus.
Zobam ir divas galvenās daļas: kroņa daļa—redzamā daļa—un sakne, kas iestrādāta kaulā zem smaganas.
Katrā zobā ir trīs kārtas:
- Balta, ārējā zoba kārta, kas saskaras ar ēdienu, siekalām un visu, kas nonāk mutē, saucama par emalju. Tā ir stipra, plāna, caurspīdīga kārta, kas pasargā zoba iekšpusi no bojājumiem un infekcijas, kā arī aizsargā no temperatūras izmaiņām. Lai arī zoba emalja ir cietākais audi organismā, tā var plīst, plaisāt un nodilt.
- Nākamā kārta ir dentīns, galvenā zoba masa. Dentīns ir daudz mīkstāks nekā emalja. Kad dentīns ir atklāts, tas ātri var tikt bojāts un izraisīt nopietnākas problēmas kā paaugstināta jutība vai bakteriāla infekcija.
- Pašā vidū ir zoba pulpa. Pulpa ir mīkstie audi ar asinsvadiem un nerviem, kas piegādā zobam skābekli un sniedz jušanas spējas. Infekcija, kas nonāk līdz šai daļai, izraisa ļoti stipras sāpes.
Tagad aplūkosim, kas var noiet greizi, ja nespējam pietiekami pievērsties savai mutes veselībai.
Četras ar mutes higiēnu saistītas saslimšanas: simptomi un profilakse
Kariesi
Kariesi jeb zobu bojājumi rodas, kad mutē sastopamās baktērijas ražo skābes, kas noārda zoba emalju. Kariesi visbiežāk rodas zoba kroņa daļā, kur zobi saskaras savā starpā un ar ēdienu, bet var rasties arī zem smaganām vai starp zobiem.
Lielākā daļa cilvēku dzīves laikā iegūst vismaz vienu kariesu. Parasti tas nav bīstami, ja tiek ārstēts savlaicīgi. Taču, ja neplombē kariesu, noārdīšanās progresē, rodas hroniskas sāpes un var pat zaudēt zobu. Smagos gadījumos baktērijas no cauruma emaljā var sasniegt pulpu un tikt asinīs, izraisot nopietnu infekciju.
Kariesu simptomi
- melni, brūni vai dzelteni plankumi uz emaljas
- jutība pret temperatūru
- zobu sāpes
- asas sāpes ēdot vai dzerot
- tūska bojātajā vietā
- slikta elpa vai savāda garša mutē
Ne visas kariesa stadijas izraisa sāpes, īpaši sākumā, tāpēc tās var būt grūti pamanāmas. Par laimi, vienkārša mutes higiēnas rutīna ilgtermiņā palīdz saglabāt zobus veselas.
Kā uzlabot mutes higiēnu un novērst kariesu?
- Divreiz dienā tīri zobus. Pēc katras ēdienreizes uz zobiem paliek ēdiena daļiņas. Ja regulāri netīri zobus, šīs daļiņas sajaucas ar siekalām un veido aplikuma slāni, kas pārklāj zobus un paātrina kariesa veidošanos, jo satur cukurus, ar kuriem baktērijas barojas. Jo vairāk tās barojas, jo vairāk izdala emalju noārdošas skābes. Lai atturētu baktērijas, tīri zobus saudzīgi—rītos un vakaros—ar mīkstu suku, kas nebojās emalju un neradīs smaganu atkāpšanos. Lai gan ap fluorīdu pastāv diskusijas, lielākā daļa zobārstu iesaka fluorīda pastas, jo tās palīdz novērst kariesu, stiprina emalju un ierobežo baktēriju attīstību mutē.
- Lieto zobu diegu katru dienu. Tas palīdz atbrīvoties no ēdiena paliekām starp zobiem, ko nevar sasniegt ar birstīti. Pieejami dažāda veida zobu diegi—sintētiski un dabīgi, vaskoti, nevaskoti, ar garšu vai bez. Vari izvēlēties piemērotāko atkarībā no zobu starpām un virsmas struktūras. Dažām patīk izmantot speciālus zobu bakstāmus vai ūdens/gaiss diegošanas ierīces, kas efektīvi attīra šaurākas spraugas.
- Izvairies no pārtikas ar augstu cukura un skābes saturu. Baktērijas barojas ar ogļhidrātiem, kas atrodami gan saldumos, gan maizē, makarōnos, rozīnēs, piena produktos u.c. Šīs pārtikas produkti baktērijām dod cukuru, tās pārstrādā tos skābēs, kas noārda emalju. Skābi saturoši ēdieni un dzērieni—citrusaugļi, kafija, vīns, gāzētie dzērieni—progresu paātrina.
- Sargā zobus no bruksisma. Bruksisms ir neapzināta zobu griešana vai sasprindzināšana, īpaši naktī, miega laikā. Tas ilgstoši noberzīs emalju un pakļaus dentīnu baktērijām. Lai no tā izvairītos, uzzini Viss par bruksismu.
Aftas (mutes čūlas)
Aftas ir mazas, sāpīgas čūlas, kas veidojas uz mutes gļotādas—parasti uz lūpām vai vaigu iekšpuses, bet var būt arī uz smaganām, mēles vai aukslējām. Aftas var būt ļoti sāpīgas un traucēt ēst un dzert. Tās bieži sākas ar lokālu kņudēšanu vai dedzināšanu, kas pārvēršas izcilnī, kas sākētu sāpēt. Dienas vai divu laikā tās pārvēršas čūlā. Precīzs cēlonis nav zināms, taču var būt arī vitamīnu trūkums.
Aftu veidi:
- Mazo izmēru aftas ir mazākas par 1 cm diametrā un parasti nekaitīgas, izņemot sāpīgumu. Tās ir apaļas, baltas vidū ar sarkanu, iekaisušu malu. Parasti sadzīst nedēļas laikā bez zālēm. Baltā daļa ir brūces un satur atmirušo baktēriju un audu atliekas. Nelieto spēku vai nebojā čūlu—tas tikai pasliktinās situāciju. Ap 85% no visām aftām ir šāda veida.
- Lielās aftas ir lielākas un dziļākas, neregulāras formas. Sāpīgas, aizņem 1–3 cm diametrā, dzīst vairākas nedēļas. Tās ir ap 10% gadījumu.
- Herpetiformas aftas parādās kā mazas, galviņas lieluma čūlu grupas, sastāda mazāk kā 5%, bet dažreiz tās saplūst vienā lielā čūlā.
Kā ārstēt aftas?
Lielākā daļa aftu izzūd pašas pēc pāris dienām vai nedēļām. Taču, ja tās ir sāpīgas, vari paātrināt dziedēšanu. Skalo muti ar siltu sālsūdeni—tas ir efektīvs mājas līdzeklis. Aptiekā iegādājamas bezrecepšu ziedes/želejas, kas mazina sāpes un iekaisumu. Smagos gadījumos ārste var nozīmēt antibiotikas vai ieteikt aftu apdedzināt (kauterizēt), lai likvidētu bojātos audus un apturētu infekcijas izplatību.
Kā novērst aftu veidošanos?
Nav 100% efektīva veida, kā novērst aftas. Jebkurai var tās rasties, bet pastāv pierādījumi, ka iedzimtība var palielināt uzņēmību. Lai samazinātu risku, ēd pilnvērtīgi, izvairies no ļoti skābiem ēdieniem un atmet smēķēšanu. Audu bojājums (piem., iekost vaiga iekšpusi) var pārvērsties par čūlu, tāpēc esi saudzīga. Ja breketes, mutes aizsargs vai zobu griešana traucē mutes gļotādai, konsultējies ar savu zobārsti.
Kam biežāk veidojas mutes čūlas?
- jaunietēm ap divdesmitiem
- sievietēm pirms menstruācijām
- smēķētājām, stipri dzerot
- stressētām cilvēkiem
- cilvēkiem ar novājinātu imunitāti, piemēram, Lupus, Behčeta slimību, celiakiju, čūlaino kolītu, Krona slimību vai AIDS
Smaganu saslimšanas
Smaganu iekaisumu jeb gingivītu izraisa bakteriāla pāraugšana. Smaganas kļūst pietūkušas vietām un var asiņot zobu tīrīšanas vai diegošanas laikā. Ja to neārstē, gingivīts var pāriet nopietnākā smaganu slimībā—periodontītā, kad infekcija ietekmē zoba balsta audus un kaulu.
Kā veidojas neveselas smaganas?
Aplikuma uzkrāšanās izraisa smaganu atkāpšanos, veidojot kabatas, kuras ir grūti iztīrīt. Tās ir ideāla vide baktērijām. Progresējot, smaganas tiek bojātas un var izkrist zobi. Savukārt laicīgi ārstējot, gingivīts ir pilnībā atgriezenisks.
Smaganu saslimšanu simptomi
- Asiņojošas smaganas—pirmais un visizplatītākais simptoms. Ieplīsušas smaganas asiņo tīrot zobus vai lietojot diegu, smagākos gadījumos—pat košļājot ēdienu.
- Sarkanas un pietūkušas smaganas. Veselas ir stingras, gaiši rozā, tomēr tonis variē.
- Smaganu kabatu veidošanās un palielināšanās.
- Slikta elpa vai savāda garša.
- Atkāpušās smaganas.
- Grezni zobi—ilgstoši neārstēta smaganu slimība ir biežākā zobu zaudējuma cēlonis.
Kā novērst smaganu iekaisumu?
Labākā profilakse ir divas reizes dienā saudzīgi un rūpīgi tīrīt zobus, lietot diegu. Bieži cilvēces izvairās no diegiem, jo smaganas asiņo, taču pati asiņošana liecina par iekaisumu—pareizā pieeja ir aplikuma un baktēriju aizvācoša tīrīšana. Ja diegošana ir pārāk sāpīga, izmanto ūdens-pikeri vai gaisa diegotāju—šās ierīces ar ūdens vai gaisa strūklu efektīvi notīra aplikumu starp zobiem.
Pēc zobu tīrīšanas skalojies ar mutes skalojamo līdzekli. Ja jau ir gingivīts, zobārste var ieteikt stiprāku antibakteriālu skalojamo līdzekli.
Apmeklē zobārsti regulāri profilaktiskajai tīrīšanai un pārbaudēm. Zobu higiēniste spēs noņemt aplikumu un zobu pigmentu daudz rūpīgāk, nekā to vari mājās ar birsti un diegu. Viena vai divas profesionālas tīrīšanas gadā būtiski samazina iekaisumu un infekciju risku.
Un pārtrauc lietot tabaku, ja to vēl dari.
Mutes vēzis
Mutes vēzis ir nopietnākā mutes veselības problēma šajā sarakstā. Dažos gadījumos tas var būt letāls. Diemžēl tas ir biežs vēža veids, un saslimstība pieaug arī jaunā vecumā. Piecu gadu izdzīvošanas rādītājs ir 68,5%.
Kādas ir pirmās vēža pazīmes mutē?
Līdzīgi kā citu vēžu gadījumā, mutes vēzi sākotnēji var būt grūti pamanīt. Simptomi var būt līdzīgi citām mutes veselības problēmām.
Kam pievērst uzmanību:
- noturīgas čūlas mutē, kas nepazūd vairākas nedēļas
- zemmēles, mutes vai kakla kunkuļi
- baltas vai sarkanas plankumi mutē vai uz mēles
- nejutīgums mēlē/daļā mutes
- runas traucējumi
Kādi ir mutes vēža cēloņi un kā to novērst?
Neviens nav pilnīgi pasargāts no vēža, tomēr ir iespējams ievērojami samazināt risku. Izplatītākie cēloņi:
- Smēķēšana vai tabakas lietošana. 85–90% mutes vēža gadījumu saistīti ar tabaku.
- Alkohola lietošana. 35% gadījumu saistās ar alkohola lietošanu.
- Slikts uzturs un svarīgu uzturvielu trūkums. Imūnsistēmai vajadzīgi daudzi vitamīni un minerāli no augļiem, dārzeņiem, graudiem, sēklām, zivīm un liesas gaļas, kas palīdz aizsargāt organismu un stiprina mutes veselību.
- Cilvēka papilomas vīrusa (HPV) 16. tips. Ap 25% mutes vēža gadījumu saistas ar HPV—izplatītāko seksuāli transmisīvo infekciju. HPV izplatās ar vaginālu, anālu, orālu seksu vai ciešu kontaktu ar inficētu personu. Uzzini vairāk par HPV izplatību, simptomiem un profilaksi.
Diemžēl neviens nav pilnībā pasargāts, bet samazini risku ēdot pilnvērtīgi, izvairoties no tabakas un alkohola.
Ātrie padomi zobu un smaganu veselībai
- Tīri zobus divreiz dienā, ievēro 30/30 likumu: vismaz 30 minūtes pēc ēšanas vai dzeršanas jāgaida līdz tīri zobus, un vismaz 30 minūtes pēc tīrīšanas – pirms atkal ēd vai dzer (izņemot ūdeni).
- Lieto diegu katru dienu, ne tikai, kad kaut kas iesprūst starp zobiem.
- Lieto mēles tīrītāju, lai samazinātu baktērijas uz mēles.
- Dzer vairāk ūdens, lai aizskolotu baktērijas.
- Ēd kraukšķīgus dārzeņus – tas uzlabo žokļa struktūru un stiprina zobus.
- Nekad neej gulēt bez zobu tīrīšanas—neļauj baktērijām „svinēt” visu nakti.
- Maini zobu suku katrus 3 mēnešus.
- Tīri zobus 45 grādu leņķī, lai labi attīrītu zobu apakšējo malu un smaganu kabatas.
- Izvēlies mīkstu suku, lai pasargātu emalju un smaganas.
- Nedalies ar zobu suku ar citiem, pat ar partneri.
Nobeigumā
Zobu un mutes problēmas var radīt lielu diskomfortu, taču, ievērojot pamata mutes higiēnu, vari šo risku samazināt un izbaudīt stiprus, veselus zobus visu mūžu.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
