Probiotikas
Probiotikas ir dzīvi mikroorganismi — galvenokārt baktērijas un dažas rauga sēnītes —, kas, lietojot pietiekamā daudzumā, sniedz daudzus veselības ieguvumus. Tām bieži dēvē par “labajām” vai “draudzīgajām” baktērijām, jo tās veicina līdzsvarotu un harmonisku gremošanas sistēmu.
Zarnu veselība jau ilgāku laiku ir viens no populārākajiem veselības un labklājības tematiem, un tam ir labs iemesls! Mūsu zarnās mīt triljoniem sīku mikroorganismu, kopā sauktu par zarnu mikrobiomu. Šī rosīgā baktēriju, vīrusu un pat dažādu sēnīšu kopiena spēlē būtisku lomu pārtikas sagremošanā, vitamīnu sintēzē un imūnsistēmas regulēšanā. Probiotikas var uzskatīt par mikrobiotiskām miera uzturētājām, kas nodrošina, ka kaitīgie mikrobi tiek kontrolēti.
Mūsu ķermenī dzīvo neskaitāmi mikroorganismi, kas galvenokārt atrodas simbiozē ar mums. Kā liecina nosaukums, ar neapbruņotu aci tos nav iespējams redzēt, tāpēc, lai arī to skaits ir triljonos, tie sastāda vien 2–6 mārciņas (0,9–2,7 kg) no pieaugušas sievietes ķermeņa svara.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Cilvēka mikrobiota ir neticami daudzveidīga, un tūkstošiem dažādu baktēriju sugu apdzīvo mūsu ķermeni, veidojot sarežģītu ekosistēmu. Šo baktēriju kopienu sastāvs ļoti atšķiras starp indivīdiem un pat dažādām vienas personas ķermeņa zonām.
Zarnu mikrobiomā sastopamas baktērijas, vīrusi, sēnes un arheji. Lielāko zarnu mikrobioma daļu veido baktērijas un vīrusi, savukārt sēnes un arheji sastāda tikai apmēram 1% katra, tomēr abas šīs grupas šķietami ir ļoti nozīmīgas. Šobrīd zināms, ka šīs sīkās zarnu sēnes būtiski iespaido imūnreakciju, bet maz pētītās arhejas palīdz gremošanā, ražojot metānu.
Vīrusi ir daudz skaitliskāki. Mēs visbiežāk tos saistām ar slimībām, kas nav maldīgi, taču zarnās tie var pozitīvi ietekmēt gan gremošanu, gan imūnreakciju, gan pat kognitīvās funkcijas. Vīrusi ir dīvaini, pielāgoties spējīgi, replicējoši bioloģiski mehānismi, kas nevar augt vai paši ražot enerģiju, tādējādi veidojot unikālu “zombiju/androidu” organismus; taču baktērijas ir skaidri dzīvas.
Baktērijas ir aizraujošas — tās atrodamas visā ķermenī, lielākoties gremošanas traktā. Citas vietas ar paaugstinātu bakteriālo koncentrāciju ir ādas virsma, mute, elpceļi, uroģenitālais trakts, kā arī dažādas gļotādas. Šīs ķermeņa zonas arī ir visvairāk uzņēmīgas pret bakteriālām infekcijām.
Cilvēkiem, kuriem ir germofobija vai, piemēram, obsesīvi-kompulsīvi traucējumi (OCD), domas par šiem sīkajiem organismiem var radīt diskomfortu; tomēr bez tiem mums nav iespējama izdzīvošana. Probiotikas parāda, cik baktērijas var būt mums izdevīgas.
Kas ir probiotikas?
“Probiotikas” ir apzīmējums dzīviem mikroorganismiem, galvenokārt baktērijām, bet arī dažām rauga sēnītēm, kas pierādīti labvēlīgi ietekmē veselību. Šos mikroorganismus bieži dēvē par “labajām” vai “draudzīgajām baktērijām”. Probiotikas parasti uzņem kopā ar pārtiku vai kā uzturbagātinātājus.
Zinātnieku domas par to, cik nozīmīgas probiotikas ir veselībai, dalās, taču skaidrs, ka šīs baktērijas pozitīvi ietekmē ķermeni un būtisku kaitējumu nenodara.
Vislabāk zināmās probiotikas pieder Lactobacillus un Bifidobacterium ģintīm, taču ir arī daudzi citi celmi un sugas, kas tiek lietotas dažādos probiotiskos produktos. Produkti ar dabiski sastopamām probiotikām ir:
- jogurts
- kefīrs
- skābēti kāposti
- kimči
- citi fermentēti pārtikas produkti.
Probiotikas iespējams uzņemt arī kā uztura bagātinātājus — kapsulās, tabletēs, pulvera vai šķidrā veidā.
Kā probiotikas iedarbojas organismā?
Probiotikām piemīt dažāda veida labvēlīga iedarbība, kas galvenokārt saistīta ar to, kā šie mikroorganismi ietekmē zarnu mikrobiotas līdzsvaru un funkcijas. Probiotiku iedarbība organismā atkarīga no konkrētā probiotikas celma īpašībām, veselības stāvokļa un citiem pārtikas produktiem vai vielām jūsu gremošanas traktā.
Kad probiotikas nonāk organismā ar pārtiku vai uztura bagātinātājiem, vispirms tās sastopas ar kuņģa skābo vidi, pēc tam pāriet uz gremošanas traktu. Daudzi probiotiku celmi ir skābju izturīgi, tas nozīmē, ka tie var pārdzīvot kuņģa skābo vidi un nokļūt tievajās zarnās.
Tievajās zarnās probiotikas saskaras ar žults sāļiem un gremošanas fermentiem, kas var vēl vairāk apdraudēt to dzīvotspēju. Tomēr daži celmi ir ļoti izturīgi un spēj sasniegt resnās zarnas, kur rada savus labvēlīgos efektus.
Resnajās zarnās probiotikām ir iespēja kolonizēt vidi un iedzīvoties. Tās mijiedarbojas ar pastāvošo zarnu mikrobiotu, ietekmē baktēriju sugu līdzsvaru, sacenšas ar potenciāli kaitīgajiem patogēniem par barības vielām un telpu. Probiotiskās baktērijas var pārstrādāt dažādas vielas un ražot labvēlīgus produktus, piemēram, fermentējot ogļhidrātus un šķiedrvielas un tādējādi radot īsās ķēdes taukskābes (ĶĶTS), kas palīdz gremošanai.
Probiotikas arī spēj darboties kopā ar imūnšūnām, kas atrodas zarnu limfātiskajos audos, iespējams, palīdzot organismam aizsargāties pret infekcijām un iekaisumiem.
Kādi ir probiotiku ieguvumi?
Mijiedarbojoties ar zarnu mikrobiomu, probiotikas var pozitīvi ietekmēt dažādus procesus organismā — no iekaisuma regulēšanas un uzturvielu pārstrādes līdz pat garīgās veselības stiprināšanai. Tomēr zinātniskie pētījumi šai jomā vēl tikai tagad uzņem apgriezienus, tādēļ vairāk skaidrības būs nākotnē.
Saskaņā ar mūsdienu zināšanām galvenās probiotiku funkcijas un potenciālie veselības ieguvumi ir:
- palīdzība pārtikas sagremošanā, īpaši, ja tās sastāvā ir sarežģīti ogļhidrāti vai, dažos gadījumos, laktoze
- uzlabota uzturvielu uzsūkšanās
- zarnu mikrobiomas līdzsvara un veselības uzturēšana
- iespējama imūnsistēmas stiprināšana
- kaitīgo patogēnu augšanas ierobežošana
- būtisku vitamīnu, piemēram, B grupas vitamīnu un K vitamīna, sintēze
Pētījumi liecina par saistību starp zarnu mikrobiomu un garīgo veselību. Probiotikas šobrīd tiek pētītas to potenciālajā lomā afektīvo traucējumu, piemēram, depresijas un trauksmes, mazināšanā.
Dažas probiotikas palīdz sievietēm ar laktozes nepanesību vieglāk pārstrādāt laktozi, ražojot laktāzi — fermentu, kas nepieciešams laktozes šķelšanai.
Ja lietojat antibiotikas, ārste var ieteikt papildus lietot probiotikas, lai palīdzētu atjaunot labvēlīgās baktērijas, ko ietekmē antibiotikas. Agrāk uzskatīja, ka probiotikas varētu traucēt medikamentozās antibiotiku darbībai, taču tagad ir pieņemts, ka tās viena otru neizslēdz, un probiotikas pat varētu veicināt atveseļošanos. Daudzas speciālistes iesaka nogaidīt dažas stundas pēc antibiotiku lietošanas, pirms uzņemt probiotikas.
Vai probiotikas palīdz pie KZS un ZSK?
Tā kā probiotikas tieši ietekmē gremošanas traktu, tās var palīdzēt dažādu ar gremošanu saistītu veselības problēmu gadījumā. Daļa sieviešu ar kairinātas zarnas sindromu (KZS) izjūt atvieglojumu simptomu — vēdera sāpju, vēdera uzpūšanās un izmainītu vēdera izeju — mazināšanās veidā, lietojot konkrētus probiotiku celmus. Tomēr efekti katrai ir atšķirīgi, un ne visām būs ieguvums.
Zinātniskie pētījumi lielākoties rāda tikai mērenu uzlabojumu, lietojot probiotikas. Neskatoties uz to, probiotikas parasti ir drošas arī pacientēm ar KZS un palīdz uzturēt veselīgāku zarnu vidi. Iekaisīgā zarnu slimība (ZSK) ir nopietnāks stāvoklis, kur šie simptomi kļūst hroniski un var izraisīt nopietnākas problēmas. Veselīgs uzturs palīdz izvairīties no šādiem nepatīkamiem un mokošiem stāvokļiem.
Kad labāk lietot probiotikas?
Visefektīvākais probiotiku lietošanas laiks, protams, atkarīgs no katras sievietes individuālajām vēlmēm un nepieciešamības. Tā kā lietošana kopā ar ēdienu palīdz pasargāt baktērijas no agresīvās kuņģa skābes, bieži iesaka probiotikas uzņemt ar ēdienu vai tieši pirms ēdienreizes. Tas palīdz arī pārvaldīt iespējamo diskomfortu gremošanā.
Daudzas sievietes savus medikamentus un uztura bagātinātājus lieto vienā un tajā pašā laikā katru dienu, taču probiotikām šis aspekts nav tik būtisks. Ievērojiet norādījumus uz etiķetes vai ārstes rekomendācijas. Ja ķermenis nereaģē labi, pamēģiniet mainīt probiotikas tipu vai celmu un konsultējieties ar speciālisti par piemērotāko risinājumu.
Probiotikas pret prebiotikām
Visbiežāk uz jogurta etiķetēm vai uztura literatūrā redzam “probiotikas”, taču ir arī prebiotikas. Kas tās ir?
PRObiotikas ir dzīvi mikroorganismi, savukārt PREbiotikas ir nedzīvas un nesagremojamas vielas, kas baro mūsu zarnās dzīvojošos mikroorganismus. Tās galvenokārt atrodamas augu valsts pārtikas produktos — augļos, dārzeņos, pilngraudos un pākšaugos. Lai gan cilvēks tās tieši neizmanto uzturvērtībai, tās netieši atbalsta veselību, stimulējot labvēlīgo probiotisko baktēriju augšanu. Kā prebiotiku piemērus var minēt inulīnu, dažus saharīdus un rezistentās cietes veidus.
Ar prebiotikām bagāti produkti:
- ķiploki
- sīpoli
- sēnes
- sparģeļi
- cigoriņu sakne
- pilngraudi
- kakao pulveris
- jūras aļģes
- topinambūri
Daži produkti un uztura bagātinātāji apzīmēti kā “sinbiotiski”, kas nozīmē, ka tie satur gan probiotikas, gan prebiotikas. Šī pieeja sniedz dubultu ieguvumu — uzņem dzīvas labvēlīgās baktērijas kopā ar tām nepieciešamajām barības vielām.
Lejupielādē WomanLog šeit:
