Pastāvīga slikta garša mutē, lai arī šķiet nenozīmīga, patiesībā ir nopietna problēma, kas var atklāt citas veselības kaites un negatīvi ietekmēt Tavu pašsajūtu.
Kā ar daudziem citiem personiskiem pārdzīvojumiem, ko apkārtējie nepamana, arī garšas uztvere ir subjektīva. Tomēr izmaiņas garšu izjūtā var būt nozīmīgas veselībai.
Izmainīta garšas sajūta, medicīniski zināma kā disgeizija, parasti izpaužas ar to, ka ēdieni vairs negaršo tik saldi vai sāļi kā agrāk, kā arī ar pastāvīgu metālisku, rūgtu vai skābu garšu mutē.
Pēc Covid-19 pandēmijas izplatības arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts garšas un ožas izmaiņām. Tavs garšas uztvere ir tieši saistīta ar ožu. Ožas zudums ir viens no slavenākajiem Covid-19 simptomiem. Ar Covid var mainīties arī garšas sajūta, un „metāliska mute” ir viens no iespējamiem simptomiem, lai gan nav pats izplatītākais.
Ja jūti sliktu garšu mutē, tam var būt dažādi izskaidrojumi.
Pirmais, kam jāpievērš uzmanība, ja mutē jūtama nepatīkama sajūta, ir Tava higiēna. Ja zoba aplikums netiek noņemts, pareizi tīrot zobus vismaz divas minūtes divas reizes dienā un lietojot zobu diegu katru dienu, tas var sacietēt par zobakmeni, kas uzkrājas gar smaganām un starp zobiem.
Gingivīts jeb smaganu iekaisums var izveidoties, ja dabīgais biofilma, kas veidojas uz zoba virsmas, kļūst par baktēriju aplikumu. Ja zobi nav iztīrīti, aplikums veidojas jau 12–24 stundu laikā, un lokāls smaganu iekaisums var būt redzams jau pēc piecām dienām. Tas ir viens no galvenajiem pieaugušo zobu bojāšanās un zuduma iemesliem, turklāt tas var kļūt par nopietnu veselības apdraudējumu, piemēram, veicinot sirds slimības. Sliktā garša ir pamatā notiekošu pūšanas procesu blakusprodukts mutē.
Apmeklē zobu higiēnisti regulāri – vienu vai divas reizes gadā, lai saņemtu profesionālu zobu tīrīšanu. Izmēģini dažādas zobu birstes, pastas un mutes skalojamos līdzekļus, lai samazinātu sliktu garšu mutē, novērstu infekcijas un rūpētos par veselīgākiem zobiem, smaganām un svaigu elpu. Maini zobu birsti regulāri.
Izskalo muti pirms un pēc ēšanas, ja jūti sliktu garšu mutē.
Dažādas vīrusu, baktēriju un sēnīšu izraisītas infekcijas – saaukstēšanās, sinusīts, hepatīts, mutes piena sēnīte u.c. – var izraisīt sliktu garšu mutes dobumā, jo tās tiešā veidā ietekmē muti, rīkli, degunu, deguna blakusdobumus un vidējo ausi. Apmeklē otorinolaringologu (jeb ausu, kakla un deguna ārsti), lai izslēgtu infekciju šajās zonās.
Vīrusu un sēnīšu infekcijas bieži pavada balti plankumi uz mēles un citām mutes dobuma daļām.
Tāpat kā pašas infekcijas, arī dažādas zāles, ar kurām tās ārstē, var izraisīt nepatīkamu garšu mutē. Arī ļoti daudzi citi medikamenti var radīt sliktu garšu. Biežākie iemesli ir:
Arī bezrecepšu līdzekļi pret sēnīšu un vīrusu infekcijām un dažādi citi preparāti, piemēram, līdzekļi smēķēšanas atmešanai, var izraisīt nepatīkamu garšu mutē.
Bieži vien iespējams tikai samierināties ar sliktu garšu, kamēr lietojas zāles, piemēram, antibiotikas.
Ja simptomi skaidri sākās līdz ar jaunu antibiotiku lietošanu, tas ir pilnīgi normāli un, visticamāk, būs jāizturas ar to laiku, kamēr lietošanas kurss turpinās.
Arī daži multivitamīni, kā arī kalcija un cinka piedevas var ietekmēt garšas uztveri. Reizēm „metāliska” piegarša saistāma ar īsteniem „metāliem” dzelzs vai cinka piedevās. Pārtrauc piedevu lietošanu uz pāris dienām un novērtē, vai garša saglabājas. Iespējams, pie metāliskās garšas veidošanas veicina arī lietotie metāla galda piederumi. Lai gan nerūsējošais tērauds parasti nerada problēmas, sudraba galda piederumi, kā izrādās, var sabojāt dažu ēdienu garšu.
Ja sliktā garša ir ļoti izteikta, pastāsti ārstei par to un apspried zāļu maiņas iespējas. Ja, mainot zāles, garša saglabājas, noteikti konsultējies ar ārsti.
Skābes atvilnis ir vēl viens biežs nepatīkamas garšas iemesls mutē. Ar skābes atvilni kuņģa skābes nonāk augšup pa barības vadu mutē, radot rūgtenu, skābu piegaršu. Vēro, vai garša pastiprinās pēc ēšanas vai atraugāšanās, vai tā parādās neregulāri vai, piemēram, tikai no rītiem.
Pievērs lielāku uzmanību saviem ēšanas un dzīvesveida paradumiem, lai mazinātu skābes atviļņa ietekmi: ēd lēnāk un regulārāk, priekšroku dod veselīgākiem, maigākiem ēdieniem, kas nav pārāk trekni vai asi.
Arī citi gremošanas traucējumi, piemēram, GERL vai cits gremošanas sistēmas, kuņģa, aknu vai žultspūšļa iekaisums var būt pie vainas. Asins analīzes var atklāt slēptas gremošanas sistēmas problēmas.
Līdzīgi, arī vemšana jebkura iemesla dēļ atstāj nepatīkamu garšu, kas gan parasti izzūd dažu minūšu laikā. Izskalo muti ar ūdeni, kam pievienota pāris tējkarotes dzeramās sodas, vai izmanto mutes skalojamo līdzekli – tā garša ātrāk izzudīs. Palīdz arī dzert nedaudz dzērveņu sulas.
Arī dažādas slimības var radīt sliktu garšu mutē. Izteikta, slikta garša mutē ir biežs aknu un nieru saslimšanu simptoms, kā arī diabēta gadījumā.
Smēķēšana tiešā veidā kaitē ožai un garšai – dūmi, karstums un toksiskās vielas traucē asinsriti garšas kārpiņās un daudzas no tām bojā. Smēķēšana izraisa arī dažādas zobu un smaganu problēmas.
Grūtniecības laikā var mainīties garšas uztvere. Neierasta attieksme pret ēdieniem, vēlmes vai nepatika, kā arī izmainīta garšas sajūta sievietei raksturīga pirmajā trimestrī.
Arī citi hormonālie procesi, piemēram, menopauze, var veicināt garšas izjūtas izmaiņas.
Novecošanās procesā garšas sajūta dabiski vājinās un mainās. Dažādi kognitīvie traucējumi, piemēram, demence, arī bieži nāk kopā ar garšas un ožas izmaiņām.
Daudzi no iemesliem, kas izraisa sliktu garšu – medikamenti, deguna blakusdobumu infekcijas, hormonālas izmaiņas vai neiroloģiskas problēmas – var izraisīt arī saldo piegaršu mutē.
Kādreiz uzskatīja, ka pastāvīga salda garša mutē norāda uz ar cukuru saistītām slimībām, piemēram, diabētu, bet tā nav taisnība.
Jebkura no šajā rakstā minētajām problēmām, ieskaitot skābes atvilni un citas ar rūgtu, nepatīkamu piegaršu saistītās lietas, var izraisīt arī pretējo efektu.
Ja saldā garša neizzūd, meklē ārstes padomu – tāpat kā tas ieteicams arī rūgtai vai nepatīkamai garšai.
Dažos gadījumos, piemēram, kad slikta garša rodas kā nepieciešamo zāļu blakne, neko daudz darīt nevar, tomēr dažādas metodes palīdz mazināt to ietekmi.
Dzer daudz ūdens, lai organisms būtu pietiekami hidratēts un asinsrite mutē un kaklā būtu laba.
Tīri zobus rūpīgi – 2 minūtes, divas reizes dienā, kā arī lieto zobu diegu katru dienu. Maini zobu birsti regulāri un glabā to drošā, tīrā vietā.
Skalo muti pirms un pēc ēšanas.
Skalojies ar sālsūdeni vai siltu ūdeni ar pāris tējkarotēm sodas, lai atvieglotu sajūtas mutē un kaklā. Palīdz arī vispārpieņemtas metodes pret kakla sāpēm, piemēram, dzert tēju ar ingveru vai sūkāt kakla pastilas.
Košļā bezcukura košļājamo gumiju.
Ēd veselīgus ēdienus regulāri un izvairies no ļoti trekniem un asiem produktiem. Nepārmēro kafiju un citus dzērienus, kas var izraisīt skābes atvilni.
Izvērtē iespējamos cēloņus un pārliecinoši pārbaudi katru no tiem – sāc ar mutes higiēnu un atmet nevajadzīgos medikamentus vai uztura bagātinātājus.
Ja zini, ka slikto garšu izraisa zāles, vari mēģināt to mazināt ar iecienītiem ēdieniem vai dzērieniem, piemēram, citrusaugļiem vai kafiju. Taču neuzņem pārāk daudz stipru, skābu produktu, jo tas var izraisīt skābes atvilni, kas atkal provocē sliktu garšu.
Pēdējais, kam jāpievērš uzmanība, ir vides apstākļi vietās, kur pavadi daudz laika – darbā vai, piemēram, guļamistabā. Slikta garša mutē dažkārt var norādīt arī uz saindēšanos vai alerģiju no gaisā esošām kaitīgām vielām.
Visbiežākie iemesli tomēr ir infekcija, mutes dobuma higiēna vai konkrētu medikamentu blaknes.
Ja dīvainā garša neizzūd pēc infekcijas izārstēšanas, intensīvākas zobu tīrīšanas vai aizdomīgo zāļu atmešanas, noteikti konsultējies ar ārsti!
Tu vari sekot līdzi ciklam lietotnē WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad: