Vizīte pie ginekoloģes
Doties pie ginekoloģes var šķist satraucoši, īpaši, ja tā ir tava pirmā reize vai arī tev iepriekš bijusi nepatīkama pieredze. Nebaidies! Reproduktīvā veselība ir nozīmīga tavai vispārējai veselībai, un tu pati vari izvēlēties savu ārsti un kontrolēt, kas notiek vizītes laikā.
Ginekoloģe ir medicīnas speciāliste, kas specializējas sievietes reproduktīvās un seksuālās veselības jautājumos. Ikvienai sievietei regulāri jāapmeklē ginekoloģi, lai savlaicīgi atklātu iespējamas problēmas, kas saistītas ar menstruālo ciklu un reproduktīvo veselību. Ginekoloģe tev palīdzēs labāk izprast savu ķermeni, sniegs informāciju par seksuālo veselību un diagnosticēs iespējamās saslimšanas, lai tu saņemtu atbilstošu ārstēšanu.
Tavai ginekoloģei jābūt cilvēkam, kurai tu vari uzticēties un justies droši daloties ar tik intīmu informāciju. Ir vērts pacensties atrast ginekoloģi, ar kuru tev ir labs kontakts. Pēti ārstes, kas ir pieejamas tavā apkaimē—izlasi atsauksmes un apsver, kura no viņām tev šķiet piemērotākā. Vari arī lūgt ieteikumus draudzenēm vai ģimenes loceklēm. Padomā, vai tu jūties ērtāk pie sievietes vai vīrieša? Vai svarīga ir ārstes pieredze vai vecums? Vai ārstniecības iestāde šķiet droša un patīkama?
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Parasti jaunajai sievietei pirmoreiz vajadzētu apmeklēt ginekoloģi pusaudžu vecumā: no 13 līdz 15 gadiem. Šajā vecumā vizīte parasti ilgst 20–30 minūtes un galvenokārt būs iepazīšanās ar to, ko ginekoloģe tev var piedāvāt un kādu aprīkojumu izmantos. Tā ir iespēja uzdot visus jautājumus par pubertāti, sievietes anatomiju un reproduktīvo veselību.
Ginekoloģe sniegs tev informāciju par taviem dzimumorgāniem, intīmo higiēnu, sieviešu higiēnu un seksu, kā arī parādīs, kā veikt pašpārbaudi krūtīm, lai laikus pamanītu iespējamās izmaiņas vai krūts vēža pazīmes.
Pat ja esi jau vēlīnās pusaudzes vai jaunās sievietes vecumā un neesi bijusi seksuāli aktīva, visticamāk, tev nebūs jāizģērbjas, un vienīgā procedūra būs krūšu apskate. Nekad nav par vēlu apmeklēt ginekoloģi, ja vēl to neesi darījusi.
Ja esi seksuāli aktīva, ārste, neatkarīgi no taviem gadiem, visticamāk vēlēsies veikt iegurņa apskati un/vai uztriepi (Pap tests). Vecums, kurā Pap uztriepe–rutīnas pārbaude dzemdes kakla vēža noteikšanai–tiek veikta pirmoreiz, dažādās valstīs atšķiras. ASV tas ir no 21 gada vecuma.
Ja tev ir kādas sūdzības, piemēram, par cikla traucējumiem vai cita veida satraukumi, ginekoloģe var ieteikt papildu pārbaudes.
Gaidi mazuli vai plāno grūtniecību? Meklē akušieri-ginekoloģi (OB/GYN): ārsti, kura ir sertificēta sievietes reproduktīvās veselības aprūpē un specializējas darbā ar grūtniecēm.
Esi atklāta ar ginekoloģi par savu seksuālo dzīvi. Ir normāli būt seksuāli aktīvai, tieši tāpat kā nav nekas slikts, ja vēl neesi. Ja joprojām dzīvo kopā ar vecākiem un tev ir grūti runāt ar viņiem par seksualitāti, dodies uz vizīti viena vai kopā ar draudzeni. Atceries, ka vizītes laikā telpā jābūt tikai tev un ārstei.
Kad ieplānot vizīti?
Ja neesi seksuāli aktīva, vizīte pie ginekoloģes vairāk ir ķermeņa iepazīšanai, un vari doties jebkurā laikā. Taču noteikti ieplāno vizīti, ja:
- Esi kļuvusi (vai plāno kļūt) seksuāli aktīva
- Līdz 16 vai 17 gadu vecumam joprojām nav iestājusies pirmā menstruācija
- Tev ir sāpīgi menstruāciju periodi
- Menstruācijas ir pārāk īsas vai pārāk garas
- Piedzīvo sāpes iegurņa vai maksts apvidū
- Ir asiņošana no maksts, kas nav saistīta ar mēnešreizēm
- Ir izmaiņas krūšu formā vai pēkšņas cikla pārmaiņas
- Ieraugot jebkādas citas bažas par reproduktīvo veselību
Kā sagatavoties vizītei?
Pirms došanās pie ginekoloģes vari veikt dažas sagatavošanās darbības.
Vēlams vizīti ieplānot nedēļu pēc menstruācijām, taču tam nav izšķirošas nozīmes. Ginekoloģes pieradušas pie asiņošanas un izdalījumiem‑ vari doties arī mēnešreižu laikā, ja nepieciešams. Taču daži izmeklējumi var būt grūtāk izpildāmi stipras asiņošanas gadījumā. Ja jūties neērti, vizīti drīkst pārcelt.
Pirms vizītes pieraksti savas cikla īpatnības. Cik gados sākās pirmās menstruācijas? Kad bija pēdējās mēnešreizes? Kāds ir cikla garums? Vai tas ir regulārs? Vai izjūti simptomus kā galvassāpes, aizcietējumus vai izteiktas garastāvokļa maiņas pirms un laikā?
Centies noskaidrot arī ģimenes slimību vēsturi. Vai kādam no taviem tuvākajiem radiniekiem bijis, piemēram, olnīcu vēzis, endometrioze vai policistisko olnīcu sindroms? Šāda informācija palīdzēs ārstei ieteikt tev profilaktiskas darbības.
Tev nav speciāli jākopj vai jānosoļo intīmā zona. Nav nepieciešams apgriezt kaunuma apmatojumu vai skalot maksti. Skalošana patiesībā var būt kaitīga. Pietiks, ja vakarā pirms vizītes nomazgāsi sevi ar siltu ūdeni un maigu ziepju līdzekli un uzvilksi tīru apakšveļu.
Daudzas sievietes izvēlas kleitu, kuru viegli pacelt iegurņa apskates laikā, bet neatkarīgi no tērpa, ārste nodrošinās tev privātumu un, ja nepieciešams, dos halātu pārģērbšanai.
Iegurņa apskate un Pap uztriepe
Dažām sievietēm vislielāko satraukumu rada tieši ķermeņa apskate. Šo procedūru esam redzējušas arī filmās. Eksāmens notiek, tev atvelkoties speciālā krēslā vai gultā, kura pielāgota, lai ārstam būtu viegli pārbaudīt dzimumorgānus un iegurņa zonu. Tas ir vienkārši polsterēts krēsls, kuru var pacelt vai nolaist, ar atbalstiem, kur novietot paceltas kājas.
Tev lūgs izģērbties no vidukļa uz leju un apsēsties krēslā ar kājām uz atbalstiem. Sākumā tas var šķist neparasti, taču ginekoloģe kā profesionāle visu izskaidros, atbildēs uz jautājumiem un palīdzēs justies droši.
Pēc tam ārste vispirms vizuāli apskatīs ārējos dzimumorgānus–kaunuma lūpas, vulvu, klitoru un anālo atveri–pievēršot uzmanību infekcijas vai citu izmaiņu pazīmēm. Dažas ārstes izmanto spoguli, lai tev parādītu, ko viņas redz, un paskaidrotu, kam pievērš uzmanību.
Nākamais soļiem tiks izmantota īpaša ierīce—speculums. Tā ir no plastmasas vai metāla izgatavota ierīce, kas atgādina pīles knābi. Speculumu ievieto makstī, lai atvērtu sienas un ārste varētu apskatīt dziļāk. Ievietošana ilgst tikai dažas sekundes, bet var sagādāt nelielu diskomfortu. Mēģini atslābināt iegurņa muskuļus. Ārste noteikti izmantos ūdenī bāzētu gēlu vieglākai ievietošanai. Ja speculums ir metāla, to var arī iepriekš sasildīt. Šī nelielā neērtība tomēr attaisnojas, jo ļauj rūpīgi novērtēt maksts un dzemdes kakla veselību.
Pašlaik tiek izstrādāti jaunāki speculumi, kas procedūru padara vienkāršāku. Piedāvātie uzlabojumi iekļauj instrumenta pārklāšanu ar ķirurģisku silikonu, kas viegli sterilizējams, papildus trešās malas pievienošanu labākam skatam un mērenākai "izplešanas" sajūtai, kā arī klusākas konstrukcijas veidošanu.
Ja paredzēts veikt Pap uztriepi, šajā laikā ar speciālu vates kociņu paņem šūnu paraugu no dzemdes kakla, kamēr maksts tur atvērta speculuma palīdzību. Procedūra var būt nepatīkama, taču ir ļoti īsa.
Pap uztriepe ir pārbaude, kas paredzēta, lai agrīni atklātu dzemdes kakla vēža pazīmes. Ārsti iesaka visām sievietēm no 21 līdz 65 gadu vecumam veikt uztriepi ik pēc trim gadiem. Ja rezultātos redzamas jebkādas aizdomīgas izmaiņas, ārste sazināsies un izsauks tevi papildu pārbaudēm.
Noslēgumā seko manuāla apskate. Ārste ievieto makstī ar cimdiem aizsargātus pirkstus, lai sataustītu izmaiņas maksts sieniņās un dzemdē, vienlaicīgi ar otru roku pārbaudot vēdera lejasdaļu no ārpuses.
Tā ir rutīnas pārbaude, kuras mērķis ir iegūt nepieciešamo informāciju pēc iespējas īsākā laikā. Ja vizītes laikā par jebko esi nedroša, nekautrējies vaicāt ginekoloģei. Viņa ir šeit, lai palīdzētu tieši tev.
Citas pārbaudes
Pap uztriepē paņemto šūnu analīzi veic vienīgi dzemdes kakla vēža pazīmju noteikšanai. Ir iespējams pārbaudīties arī uz HPV (cilvēka papilomas vīruss) un citām seksuāli transmisīvām slimībām. Par HPV testiem lasi šeit. Ginekoloģe var arī piedāvāt HPV vakcīnas.
Ja nepieciešama konkrētas STS analīze, par to noteikti pastāsti ginekoloģei jau pieraksta laikā.
Ginekoloģe var ievietot arī pirkstu taisnajā zarnā, lai pārbaudītu muskuļu veselību un pārliecinātos, vai nav audzēju. Tas var šķist neērti, taču viss tiek darīts tikai rūpēm par tavu veselību.
Tavas reproduktīvās sistēmas izmeklēšanai ārste var izmantot arī ultrasonogrāfiju, lai pārbaudītu dzemdes stāvokli, atklātu cistas vai sekotu līdzi grūtniecībai. Šī iekārta ar skaņas viļņiem attēlo tavas iekšējos orgānus un mīkstos audus.
Vizītes laikā ārste pierakstīs tavu augumu, svaru un asinsspiedienu, lai salīdzinātu datus arī nākotnes vizītēs.
Kontracepcija un ģimenes plānošana
Ja esi seksuāli aktīva, bet nevēlies grūtniecību, ginekoloģe ieteiks piemērotāko kontracepcijas metodi ķermenim un dzīvesveidam. Viņa var izrakstīt hormonālos kontracepcijas līdzekļus grūtniecības novēršanai vai menstruālā cikla regulēšanai. Ja vēlies nehormonālu kontracepciju, ārste izskaidros, kādas iespējas ir tev. Ja izvēlēsies spirāli, tās ievadīšanu veiks tieši ginekoloģe.
Savukārt, ja vēlēsies bērniņu, ginekoloģe ieteiks, kā rīkoties, lai uzlabotu izredzes palikt stāvoklī.
Tā ir tava vizīte un tavs ķermenis
Ginekoloģes ir ārstes, kuras īpaši apguvušas sieviešu veselību. Apmeklējot ginekoloģi, tev nav jākaunas pat par visintīmākajiem jautājumiem. Ārste ir profesionāle un vēl tev tikai to labāko. Ja tomēr šķiet, ka tava ārste nespēj tevi uzklausīt vai tev ir grūti būt pilnīgi atklātai, nebaidies mainīt veselības aprūpes sniedzēju.
Regulāri apmeklējot ginekoloģi, vari labāk iepazīt savu ķermeni, savlaicīgi novērst slimības un rūpēties par savu veselību.
Savu menstruālo ciklu vari ērti sekot arī WomanLog aplikācijā. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
