Kāpēc menstruāciju laikā esmu tik emocionāla?
Pirmsmenstruālā un menstruālā fāze bieži saistīta ar nevēlamiem emocionāliem efektiem. Par emocijām un menstruālo ciklu runāt var būt sarežģīti, jo sievietes joprojām tiek kauninātas un ignorētas par savu jūtu izrādīšanu, tādējādi padarot to vieglāk ignorēt vai noniecināt sieviešu pieredzi. Emocionālas izmaiņas cikla laikā ir pilnīgi normāla parādība — līdz noteiktam punktam — tāpēc aplūkosim, kas tieši notiek PMS un citās cikla fāzēs.
No pubertātes līdz menopauzei sievietes piedzīvo hormonālas svārstības, kā rezultātā mainās arī garastāvoklis visā pasaulē. Tomēr mēs visas esam atšķirīgas un katra piedzīvojam emocijas savā veidā, sastopoties ar dzīves izaicinājumiem. Būt emocionālai nav vājuma pazīme, taču nevajadzētu arī pieņemt nomāktu garastāvokli kā normu, ja tas traucē ikdienas dzīvei.
Kāpēc menstruāciju laikā esmu tik emocionāla?
Vai tās ir hormonu svārstības? Izprotot menstruālo ciklu
Hormoni patiešām spēlē lielu lomu gan fiziskajās, gan emocionālajās izmaiņās, ko izjūti pirms un menstruāciju laikā. Divi galvenie hormoni, kas atbild par emocijām, garastāvokli un PMS simptomiem, ir estrogēns un progesterons.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Estrogēns palielinās cikla pirmajā pusē, sasniedzot maksimumu un strauji krītot tieši pirms ovulācijas, kad parasti jūties vislabāk. Progesterons ceļas un krīt pakāpeniskāk, veidojot sava veida „zvana līkni” cikla otrajā pusē. Kā šie divi hormoni mainās, regulējot reproduktīvo ciklu, tā arī sievietes emocionālā reakcija uz apkārtējo pasauli var mainīties.
Augstāks estrogēna līmenis, īpaši folikulārajā fāzē, mēdz būt saistīts ar lielāku enerģiju un pozitīvāku garastāvokli. Kad estrogēns ir savā maksimumā (ap ovulāciju), esi gatava socializēties, izjūti lielāku psiholoģisko noturību un vieglāk tiec galā ar grūtībām.
Progesterons tiek uzskatīts par galveno „grūtniecības hormonu”, jo tas palīdz sagatavot dzemdes gļotādu apaugļotās olšūnas ieligzdošanai un atbalsta implantāciju. Progesterons parasti rada nomierinošu efektu un var veicināt relaksācijas sajūtu, kas ir izteiktāka cikla luteīna fāzē (otrā pusē), pirms sākas PMS un menstruācijas.
Ja grūtniecība nenotiek, dzemdes gļotāda tiek izvadīta no organisma, un progesterona līmenis strauji samazinās. Ja notiek veiksmīga apaugļotas olšūnas ieligzdošana, progesterona līmenis palielinās, lai atbalstītu grūtniecību.
Progesterona līmeņa svārstības, īpaši straujš kritums, dažām sievietēm var izraisīt aizkaitināmību. Lielākā daļa sieviešu noteikti sajūt atšķirību starp cikla fāzēm, neatkarīgi no tā, vai tā izpaužas kā PMS simptomi vai vispārējās sajūtas maiņa. Tas ir īpaši izaicinoši tām no mums, kurām PMS simptomu smagums ir izteikts smagāk, piemēram, pirmsmenstruālās pasliktināšanās, pirmsmenstruālā disforiskā traucējuma vai citu veselības nosacījumu dēļ.
Gada laiki
Hormonu svārstības dažādās cikla fāzēs var salīdzināt ar gada laikiem dabā: menstruācijas ir kā Ziema – viss norit lēnāk un nepieciešama lielāka atpūta, savukārt ovulācija līdzinās Vasara – tad esi optimistiska un noturīga.
Ir svarīgi iepazīt, kā katra cikla fāze jūtama Tavā ķermenī, jo tad vieglāk paredzēt, kas varētu sagaidīt konkrētās cikla dienās.
Vai tās ir fiziskās neērtības?
Bez hormonālajām izmaiņām arī fiziskie simptomi — menstruālie krampji, vēdera pūšanās, krūšu jutīgums, alkas pēc ēdiena, galvassāpes un citi līdzīgi simptomi — palielina emocionālo slodzi menstruāciju laikā.
Kurš gan var būt savā labākajā formā ar sāpošu vēderu, nogurumu un izplūdušu asini? Pilnīgi iespējams, ka arī menstruāciju laikā vari piedzīvot lielisku dienu, taču nevajag justies vainīgai, ja šajās dienās pāris reizes ir drūms garastāvoklis. Tas nepadara tevi mazāk spējīgu, bet šie simptomi ir labs iemesls būt saudzīgākai pret sevi.
Vai tās ir sabiedriskās norises?
Mūsu emocijas ietekmē arī tas, kā un cik labi mijiedarbojamies ar apkārtējiem. Vai iesaisties sociālās aktivitātēs, vai Tev ir uzticamas draudzenes, ar kurām dalīties pieredzē? Vai jūties droši? Sarežģītas sociālās situācijas PMS un menstruāciju laikā mēdz izolēt un radīt papildu stresu. Kāpēc uzvilku šīs bikses? Vai varu peldēt menstruāciju laikā? Kam jautāt tamponu?
Sievietes, kurām nav drošas un pieejamas menstruālo produktu pieejamības, piedzīvo to, ko dēvē par menstruālo nabadzību. Tas būtiski apgrūtina menstruāciju norisi un var būt pat pazemojoši. Ja periodu dēļ jāizlaiž darbs vai skola, neizbēgami rodas stress, trauksme un nomāktība. Tāpat, ja jau iepriekš esi nomākta citu iemeslu dēļ, PMS simptomi vēl vairāk ietekmē emocionālo labsajūtu.
Vai tie ir neirotransmiteri?
Izrādās, dzimumhormoni ietekmē arī mūsu „laimes hormonus”—neirotransmiterus, piemēram, serotonīnu (regulē garastāvokli, miegu, apetīti), dopamīnu (sagādā baudas sajūtu un apmierinājumu pēc sasniegumiem), endorfīnus (mazina sāpes un uzlabo pašsajūtu), un GABA (nomierina nervu aktivitāti un regulē garastāvokli). Serotonīna līmeni var ietekmēt gan sieviešu hormonālās svārstības, gan citi PMS simptomi.
Vai ir normāli raudāt menstruāciju laikā?
Līdz zināmam līmenim – jā, tas ir pilnīgi normāli. Raudāšana ir dabiska un ierasta reakcija uz dažādiem dzīves notikumiem un būtiska pašregulācijas sastāvdaļa. Emocionālās asaras satur augstu stresa hormonu līmeni — ar raudāšanu varam regulēt pašsajūtu un atvieglot saspringumu. Tāpat kā lamu vārdi, arī raudāšana var palīdzēt tikt galā ar sāpēm.
Nav absolūti nekā slikta, ja esi emocionāla jebkurā brīdī, jo tas ir normāls ķermeņa darbības rezultāts; taču, ja piedzīvo smagu depresiju vai nekontrolētas garastāvokļa svārstības, tas var liecināt par nopietnākiem veselības traucējumiem.
Centies nepārdomāt nepatīkamus jautājumus, lai lieki nepalielinātu savai aizkaitināmībai; tomēr atceries, ka kopumā Tavas emocijas saglabā savu pamatotību, pat ja brīžiem tās saasinās. Jā, arī trauksme un prāts mēdz samelot un pastiprināt problēmas, bet Tev or vienalga ir tiesības tās apstrādāt un izjust.
Būt emocionālai vai satrauktai ir viens no ķermeņa veidiem signalizēt, ka kaut kas nav kārtībā, un dažreiz tam ir objektīvi iemesli.
Raudāšana un garastāvokļa svārstības
Piemēram, zināms, ka estrogēna līmenis ļoti atšķiras katrai sievietei visā ciklā, tomēr arī vienādos cikla punktos starp dažādām sievietēm ir būtiskas variācijas. Hormonālais līmenis konkrētā brīdī var tikt izmērīts precīzi, bet ar to nevar prognozēt emocionālo jūtību, kaut arī hormonu iesaiste ir acīmredzama.
Daudzām sievietēm ar PMS vai PMDD (pirmsmenstruālā disforiskā traucējuma) ir „normāls” estrogēna līmenis, tāpēc problēma var būt hormonu mijiedarbībā ar citiem ķermeņa procesiem. Dažas sievietes izjūt garastāvokļa svārstības un spēcīgas emocijas augsta estrogēna laikā, bet daudzas konstatē, ka emocionālā stabilitāte uzlabojas menopauzē, kad estrogēna līmenis zems.
Daļa sieviešu izjūt depresiju, aizkaitināmību vai trauksmi, kad paaugstinās progesterona līmenis, bet citas kļūst nestabilākas “progesterona atsaukšanās” laikā. Pēcdzemdību, perimenopauzes un pēcmenopauzes depresija ir stāvokļi, kas skar tikai sievietes, kas norāda uz nozīmīgu dzimumhormonu lomu.
Ja garastāvokļa izmaiņas ir sevišķi smagas, vēršies pie ārsta.
Citi faktori
Citi fiziski un emocionāli simptomi
Hormonālās izmaiņas nav vienīgais ietekmējošais faktors Tavam ķermenim un smadzenēm menstruāciju laikā. Fiziskie simptomi — sāpes, vēdera pūšanās — būtiski ietekmē pašsajūtu un var izraisīt sliktu garastāvokli. Sāpes nekad nav patīkamas, un nav iemesla pieņemt sliktu pašsajūtu tikai tāpēc, ka ir menstruācijas.
Stress, dzīvesveids un uztura faktori
Ikdiena neapstājas menstruāciju laikā, un dzīves stresi joprojām ir klāt. Zems hormonu līmenis tajās dienās, kad jau esi emocionāli zemāka, var pastiprināt nepatīkamus simptomus un apgrūtināt to pārvaldību.
Reizēm arī lietotā hormonālā kontracepcija ietekmē garastāvokļa svārstības vai pat šo svārstību neesamību (kas ne vienmēr ir vēlams). Konsultējies ar savu ārstu par iespējām pielāgot devas vai mainīt līdzekli, lai kontracepcija Tev būtu piemērotāka.
Pirmsmenstruālais disforiskais traucējums
Pirmsmenstruālais disforiskais traucējums (PMDD) ir nopietna PMS forma, kas skar nelielu daļu sieviešu. PMDD raksturo izteiktas garastāvokļa svārstības un fiziski simptomi luteālajā fāzē – parasti nedēļu vai divas pirms menstruāciju sākuma. Atšķirībā no PMS, PMDD simptomi ir smagāki, var būtiski ietekmēt ikdienas funkcionēšanu un nav uzskatāmi par normu.
PMDD piedzīvo apmēram 3–8% sieviešu visā pasaulē: aptuveni 1 no 20. Tas nav liels procents, taču tas joprojām ir salīdzinoši bieži sastopams. Simptomi biežāk parādās ap divdesmito gadu vidu un dažkārt kļūst izteiktāki, tuvojoties menopauzei.
Kā pārvaldīt emocionālās izmaiņas
Emocionālās izmaiņas menstruāciju laikā nav automātiska norāde uz problēmu. Lielākā daļa sieviešu izjūt noteiktu jūtīgumu vai garastāvokļa svārstības, kas būtiski netraucē ikdienas dzīvei. Tomēr mūsu emocijas atspoguļo mūsu kopējo veselību, tāpēc viss, kas uzlabo dzīvesveidu, uzlabos arī emocionālo labsajūtu.
Sāc, uzmanot savas vajadzības un pielāgojoties reālajai ķermeņa situācijai cikla griezumā, cik tālu to ļauj dzīves gaitas. Vai pietiekami guli? Vai vingro, stiepies, dzer daudz ūdens un pavadi kādu laiku svaigā gaisā? Vai ēd sabalansēti?
Pašaprūpe šajā mēneša laikā ir īpaši svarīga. Centies izvairīties no sāļiem ēdieniem, lai mazinātu pietūkumu, izmanto saudzīgus vingrinājumus un regulāru miegu, lai mazinātu simptomus un rūpējies par sevi labākajā iespējamajā veidā — Tu to esi pelnījusi!
Apsver šādas pašaprūpes stratēģijas:
- Dzer pietiekami daudz ūdens
- Lieto sildīšanas spilventiņus, lai mazinātu krampjus un citas sāpes vai stīvumu
- Izvēlies uzturvielām bagātu un sabalansētu ēdienu
- Atpūties pietiekami
- Veic saudzīgus vingrinājumus, neizsmel sevi
- Samazini kofeīna un alkohola daudzumu
- Iemācies atpazīt savas garastāvokļa svārstības un rīkoties: klausies iemīļotu mūziku, skaties mierinošas pārraides, dodies pastaigā vai dari jebko citu, kas palīdz saglabāt prieku un veselību.
Ja vienkārša pašaprūpe nesniedz atvieglojumu vai traucējumi kļūst tik smagi, ka nav iespējams parūpēties par sevi, iespējams, ir vēl kāds cits veselības iemesls.
Nobeigums
Pagātnē sievietes, kas cieta no smagas emocionālas nestabilitātes, dēvēja par histēriskām un pat ieslodzīja, jo neviens nesaprata viņu ciešanu cēloni. Arī mūsdienās mediķi nereti mēdz noniecināt sieviešu emocijas, kaut gan tās būtu jāizvērtē nopietni. Lai gan PMS izpausmes var būt visdažādākās, spēcīga ciešana nav pieņemama un nav norma.
Ja jūti, ka cikla laikā emocionālās un uzvedības izmaiņas pazemina dzīves kvalitāti, meklē atbalstu un palīdzību – nevienai nav jāsamierinās ar ciešanām. Tomēr retas emocionālas „lejupslīdes” ir pilnīgi normālas un pārvaramas. Ir daudz veidu, kā parūpēties par sevi un uzlabot pašsajūtu.
Lejupielādē WomanLog tagad:
