Mediķu Asistētās Reproduktīvās Tehnoloģijas
Asistētās reproduktīvās tehnoloģijas (ART) ir kopīgs apzīmējums virknei medicīnisku procedūru, kas tiek pielietotas reproduktīvo funkciju traucējumu risināšanai cilvēka organismā. Ne visām sievietēm ir iespējams ieņemt bērnu dabīgā ceļā. ART ļauj zinātnei palīdzēt šādām sievietēm, sniedzot iespēju kļūt par māti arī tad, ja citādi tas nebūtu iespējams.
Ētiski šī ir sarežģīta tēma, kā jau jebkura cīņa pret instinktu ar mākslīgiem līdzekļiem: auglības procedūras būtiski palielina daudzkārtēju grūtniecību skaitu; olnīcu stimulācija var radīt būtiskas blakusparādības; bērns, kuru iznēsāja surogātmāte, varētu vēlēties viņu satikt, pat ja bērna juridiskajām māmiņai tas nav pieņemami. Šādi faktori prasa pieņemt grūtus lēmumus.
Auglība
Ja nav novērojamas nekādas novirzes, heteroseksuālam pārim ir aptuveni 25% iespēja ieņemt bērnu katrā menstruālajā ciklā. 60% pāru sasniedz šo mērķi 6 mēnešu laikā, 80% gada laikā, un 90% – 18 mēnešu laikā.
Veiksmes iespējas lielā mērā ir atkarīgas no laika izvēles. Ideālais ieņemšanas brīdis ir “auglības logs” – dažas dienas ap ovulāciju (aptuveni divas nedēļas pirms menstruācijas). Olu var apaugļot tikai 12–24 stundu laikā pēc ovulācijas – mērķis ir, lai šajā laikā spermatozoīds apaugļo olu. Sievietēm, kas plāno grūtniecību, ieteicams dzimumattiecības vismaz trīs reizes nedēļā.
Ja gads ir pagājis bez rezultātiem, nelietojot kontraceptīvos līdzekļus un seksuāli aktīvi dzīvojot, ir ieteicams apsvērt iespējamos auglības traucējumus. Tad tiek veiktas pārbaudes un analīzes, lai noskaidrotu cēloņus. Tomēr ārsti izvērtē katru gadījumu individuāli, un dažos gadījumos konsultācija nepieciešama agrāk.
Neauglība var skart gan sievietes, gan vīriešus, un iemesli var būt dažādi – no ģenētikas līdz slimībām un dzīvesveidam. Svarīgi, lai abi partneri dotos pie ārsta kopā, izvērtējot kopējo situāciju, apspriežot visus paradumus vai apstākļus, kas varētu kavēt ieņemšanu, kā arī iepriekšējās veselības problēmas un auglības testus.
Vīriešiem visbiežāk veic spermas analīzi – novērtējot spermatozoīdu skaitu, kustīgumu, morfoloģiju, kā arī spermas apjomu un pH līmeni; var izmantot arī bioķīmisko spermas analīzi (kas novērtē papildus dzimumdziedzeru funkciju).
Sievietēm auglības izvērtējums var ietvert asins analīzes (hormonu līmeņu noteikšanai), histerosalpingogrāfiju (dzemdes un olvadu rentgenogrāfija) vai laparoskopiju.
Abiem partneriem var veikt hlamīdiju pārbaudi (tā ir seksuāli transmisīva infekcija, kas ietekmē auglību), ultrasonogrāfiju, hormonālos testus un kariotipa noteikšanu (iespējamo ģenētisko traucējumu pārbaudei).
Dažos gadījumos dzīvesveida maiņa (atteikšanās no smēķēšanas/alkohola, uztura izmaiņas, ķermeņa masas korekcija) var būt pietiekama, lai uzlabotu auglību. Citos gadījumos risinājums ir piemēram, fibroīdu vai dzemdes rētaudu ķirurģiska noņemšana, olvadu bloķējošu šķēršļu likvidēšana vai hormonālā terapija.
ART nav viegls ceļš – tas var būt emocionāli smags, laikietilpīgs un dārgs. Potenciālām māmiņām jāizvērtē savas iespējas rūpīgi, pirms pieņemt nopietnus lēmumus.
Olnīcu stimulācija
Sieviešu hormonus izdala hipotalāms, hipofīze un olnīcas. Hipotalāms izdala GnRH (gonadotropīnu atbrīvojošo hormonu), hipofīze izdala gonadotropīnus: luteinizējošo hormonu (LH) un folikulus stimulējošo hormonu (FSH), bet olnīcas ražo estrogēnu un progesteronu. GnRH regulē gonadotropīnu izdalīšanos, kas savukārt regulē estrogēna un progesterona sintēzi, bet estrogēns inhibē GnRH, LH un FSH izdalīšanos. Tādejādi olnīcu stimulāciju iespējams īstenot visos trīs līmeņos.
Pastāv divi galvenie olnīcu stimulācijas veidi:
- Olnīcu stimulācija pati par sevi, kas ir piemērota ovulācijas traucējumu gadījumā.
- Olnīcu stimulācija ART kontekstā (mākslīgā apsēklošana vai apaugļošana ārpus ķermeņa).
Neauglības ārstēšanā, kas saistīta ar ovulācijas traucējumiem, ārste var nozīmēt antiestrogēnu – klomifēna citrātu. Tas piesaistās estrogēna receptoriem hipotalāmā un hipofīzē, novēršot FSH un LH līmeņu samazināšanos.
Antiestrogēni tiek lietoti perorāli, nav nepieciešama īpaša uzraudzība, un hiperstimulācijas risks ir mazāks. Tieši šī iemesla dēļ antiestrogēnus rekomendē kā pirmās izvēles terapiju anovulācijas (ovulācijas neesamība) vai disovulācijas (neregulāra ovulācija) gadījumā, kad olnīcas ražo estrogēnu un hipofīze spēj funkcionēt.
Tomēr antiestrogēnu lietošanai ir blakusparādības, piemēram, redzes traucējumi, karstuma viļņi, galvassāpes un starpmenstruāla asiņošana. Arī palielinās daudzkārtējas grūtniecības risks, kā arī spontāna aborta un ārpusdzemdes grūtniecības iespējamība.
Ovulācijas indukcijas gadījumā pirms apaugļošanas in vitro vai mākslīgās apsēklošanas stimulāciju veic divās fāzēs: vispirms bloķē LH un FSH sintēzi un pilnībā kontrolē ciklu ar GnRH agonistiem un antagonistiem injekciju veidā.
Ja pēc dažiem cikliem rezultātu nav, pielieto jaudīgākus medikamentus – gonadotropīnus, kas tieši iedarbojas uz olnīcām un veicina folikulu attīstību. Tāpat ārstē sievietes ar anovulāciju hipotalāma vai hipofīzes īpatnību dēļ.
Šie preparāti tiek ievadīti zemādas injekciju veidā, bieži pašrocīgi. Gonadotropīni ir efektīvāki nekā klomifēna citrāts, tomēr palielina pārmērīgas olnīcu stimulācijas sindroma un daudzkārtēju grūtniecību risku, tādēļ nepieciešama regulāra ultrasonogrāfiska un hormonāla kontrole, lai precīzi pielāgotu devu un sekotu folikulu attīstībai.
Attīstoties vairākiem folikuliem, sievietei tiek injicēts horiona gonadotropīns (hCG), kas izraisa ovulāciju 32–38 stundu laikā.
Gonadotropīni var izraisīt olnīcu pārmērīgas stimulācijas sindromu, kurš izpaužas ar pietūkušām un sāpīgām olnīcām, bet smagākos gadījumos – ar ķermeņa svara pieaugumu, vēdera sāpēm, vemšanu un elpas trūkumu.
Gonadotropīni palielina arī daudzkārtēju grūtniecību iespējamību. Lai gan vairums daudzkārtēju dzemdību norit veiksmīgi, šādas grūtniecības ir augsta riska. Daudkārtēju augļu reducēšanas operācija paaugstina iespēju dzemdēt veselīgu bērnu, atsakoties no viena vai vairākiem liekiem augļiem. Tomēr tā ir emocionāli smaga izvēle.
Mākslīgā apsēklošana (IUI)
Mākslīgā apsēklošana jeb intrauterīna inseminācija (IUI) ir samērā vienkārša procedūra trīs posmos:
- Spermas paraugs tiek attīrīts no gļotām un nekustīgiem spermatozoīdiem, galu galā iegūstot nelielu, koncentrētu dzīvotspējīgu spermatozoīdu devu.
- Potenciālā māte ar testeru vai ārstes palīdzību nosaka ovulācijas laiku. Procedūra var sakrist ar dabisko ciklu vai tikt kombinēta ar medikamentiem, kas stimulē ovulāciju.
- Viena vai divu dienu laikā pēc ovulācijas spermatozoīdi tiek ievadīti dzemdē ar katetra palīdzību. Pēc neilgas atpūtas sieviete var doties mājās.
IUI bieži izmanto nevēlamas neauglības gadījumā vai kad spermatozoīdiem ir grūti sasniegt olu – piemēram, ja spermatozoīdu kvalitāte ir slikta, ceļš līdz olai liedz gļotas, rētaudi vai nav olas pašas.
Pāriem vai sievietēm, kas nevar nodrošināt dzīvotspējīgu spermu – piemēram, neauglīgiem pāriem, lesbietēm vai sievietēm, kuras vēlas kļūt par māti bez partnera –, ir iespēja procedūrai izmantot donora spermu. Visa donoru sperma tiek pārbaudīta uz infekcijām un iedzimtām slimībām. Pāriem, kas nespēj iznēsāt bērnu, pateicoties procedūrai iespējams izmantot surogātmātes pakalpojumus.
IUI var palīdzēt arī gadījumos, kad ir alerģija pret spermu. Parasti šī problēma izpaužas kā apsārtums, pietūkums un dedzinoša sajūta pēc saskares ar spermu. Šī ir reta saslimšana, iespējama gan vīriešiem, gan sievietēm. Prezervatīvu lietošana ļauj izvairīties no reakcijas, iespējama arī desensibilizācijas terapija. IUI ir laba iespēja sievietēm, kas nevēlas vai nespēj tolerēt alerģiju, jo procedūras laikā kaitīgie proteīni tiek izņemti.
Mākslīgā apsēklošana ir samērā droša. Pastāv neliels infekcijas risks, iespējama arī viegla asiņošana pēc procedūras, tomēr asiņošana parasti ir minimāla. Ja procedūra tiek kombinēta ar olnīcu stimulāciju, ir paaugstināts daudzkārtējas grūtniecības risks.
IUI nav piemērota gadījumā, ja ir viegla endometrioze, zems spermatozoīdu skaits vai kvalitāte vai neskaidra neauglība – tad tā, visticamāk, nebūs efektīva.
Apaugļošana ārpus ķermeņa (IVF)
Apaugļošana ārpus ķermeņa jeb in vitro apaugļošana nozīmē olu un spermatozoīdu apvienošanu laboratorijas apstākļos – in vitro, burtiski „kolbā”. Šo metodi parasti izmanto pāriem, kuriem vienkāršākas ART metodes nav devušas rezultātus. IVF ļauj izmantot arī surogātmātes pakalpojumus – potenciālās mātes olšūna tiek apaugļota ar potenciālā tēva spermu, bet embriju iznēsā surogātmāte.
- Pirmais IVF solis ir Olnīcu Hiperstimulācijas kontrole (COF). Tas sākas ar sievietes dabiskā cikla nomākšanu, lai novērstu priekšlaicīgu ovulāciju. Sievietei katru dienu tiek lietotas gonadotropīnu injekcijas, kas veicina lielāku olu attīstību. Ola nogatavināšanas gaita tiek cieši uzraudzīta pirms ovulācijas iniciācijas ar HCG injekciju.
- Otrais solis: 34–36 stundas pēc HCG injekcijas nobriedušās olas iegūst, analizē un ievieto inkubatorā.
- Trešajā solī spermatozoīdi tiek ievietoti traukā ar olām, radot apstākļus apaugļošanai un zigotas attīstībai. Labi attīstīta zigota tiek izvēlēta, lai kļūtu par blastocistu, kam ir lielāka iespējamība ieligzdoties dzemdes gļotādā.
- Ceturtajā solī viena vai divas no kvalitatīvākajām embrijām tiek ievietotas dzemdē ar mīksta katetra palīdzību.
Ja viss norit veiksmīgi, embrijs ieligzdosies un attīstīsies grūtniecība. IVF panākumi atkarīgi no potenciālās mātes vecuma un dzīvesveida, neauglības cēloņa, embriju skaita, kas tiek pārnesti apaugļošanas laikā, un veikto ciklu skaita.
Ir vairāki riski, kas jāizvērtē. Daudzkārtēja grūtniecība var izveidoties, ja dzemdē tiek ievietoti vairāki embriji. Daudzkārtēju augļu veikšanai risks priekšlaicīgām dzemdībām un mazas dzimšanas svara palielinās.
Sasniedzot ovulāciju ar injicējamiem auglības preparātiem, piemēram, HCG, iespējams olnīcu pārmērīgas stimulācijas sindroms, ko pavada pietūkušas un sāpīgas olnīcas.
Spontānais aborts IVF ārstētām sievietēm skar aptuveni 15–25%, kas ir līdzīgi kā sievietēm, kas ieņem dabīgi.
Olšūnu iegūšanas laikā iespējamas komplikācijas. Aspirācijas adatas ievadīšana var izraisīt asiņošanu, infekciju vai bojājumus zarnām, urīnpūslim vai asinsvadam. Pastāv arī riski, kas saistīti ar anestēziju un vispārējo narkozes veikšanu.
2–5% IVF procedūru rezultātā notiek ārpusdzemdes grūtniecība. Tas nozīmē, ka apaugļotā ola ieligzdojas ārpus dzemdes, visbiežāk olvadā. Šādā gadījumā grūtniecība nevar noritēt normāli un nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība.
Iedzimtu slimību risks palielinās līdz ar mātes vecumu, neatkarīgi no ieņemšanas veida. Tāpēc IVF nevēlas rekomendēt sievietēm virs 40 gadu vecuma. Bieži līdzīgs vecuma ierobežojums attiecas arī uz olšūnu un spermas donoriem.
Savu menstruālo ciklu vari sekot ar WomanLog aplikāciju. Lejupielādē WomanLog tagad:
