Kas ir menstruāciju vēdera izeja un kāpēc tā notiek?
Menstruācijas ir netīras. Tās ietekmē mūsu veselību, garastāvokli un pašsajūtu, turklāt ir ļoti nepatīkamas. No sāpīgām krampēm līdz pumpām un vēdera pūšanās – hormoni neļauj mieru. Šajā rakstā aplūkosim mazāk apspriesto, taču bieži sastopamo parādību – menstruāciju vēdera izeju. Tieši tā – it kā ar asiņošanu, sāpēm un garastāvokļa svārstībām nepietiktu, stundām ilga uzturēšanās vannasistabā var būt punktu uz “i”.
Pāris dienas pirms un menstruāciju laikā, visticamāk, piedzīvosi dažādus neērtus un pat savādus simptomus. Biežākās sūdzības menstruāciju laikā ir vēdera krampji, muguras sāpes, vēdera pūšanās, galvassāpes, pastiprinātas emocijas un nogurums. Taču daudzas sievietes saskaras arī ar izmaiņām vēdera izejā.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Bez krampjiem un asiņošanas, tava vēdera izeja var kļūt mīkstāka, smakojošāka, un var nākties biežāk steigties uz tualeti. Nebaidies, šī papildu nekārtība ir pilnīgi normāla. Noskaidrosim, kāpēc tā notiek.
Pārskats par menstruālo ciklu
Pati menstruācija šķiet tikai asiņošana. Taču, ja tev kādreiz bijušas menstruācijas, zini, ka asiņošana bieži ir tikai mazākais simptoms, un vēdera izeja šajā laikā mēdz būt vissliktākā. Lai saprastu, kāpēc mūsu zarnu trakts trakot menstruāciju laikā, aplūkosim, kā mainās hormoni visa cikla gaitā.
Tipisks cikls ilgst no 25 līdz 35 dienām; tā garums var mainīties gan no sievietes uz sievieti, gan no cikla uz ciklu. Visa cikla laikā menstruējošai personai notiek vairākas hormonālās izmaiņas, ko vada smadzenes, olnīcas un dzemde.
Cikla sākumā (skaitot no pirmās menstruāciju dienas) dzimumhormoni – estrogēns, testosterons un progesterons – ir ļoti zemā līmenī. Dažas dienas pēc asiņošanas hipofīze smadzenēs izdala folikulus stimulējošo hormonu (FSH), sākot folikulāro cikla fāzi. FSH stimulē vairāk nekā desmit folikulu olnīcās attīstīt to saturētās nenobriedušās olšūnas.
Parasti viens folikuls attīstās straujāk nekā pārējie kļūstot par dominanto folikulu, tas ļauj veselīgai olšūnai pilnībā nobriest un sagatavoties ovulācijai. (Ja vairākas olšūnas nobriest vienlaikus, iespējamas dvīnes vai trīnīši.) Pārējie folikuli organismā tiek atpakaļ absorbēti.
Dominantais folikuls izdala estradiolu, kas biezina dzemdes gļotādu, lai sagatavotos iespējamai grūtniecībai, un cikla vidū stimulē hipofīzi izdalīt luteinizējošo hormonu (LH), kurš izraisa ovulāciju.
Ovulācijas 12–24 stundu laikā nobriedusī olšūna izdalās tuvākajā olvadā, pa kuru tā nonāk dzemdē iespējamai apaugļošanai.
Pēc ovulācijas pārsprāgušais folikuls pārvēršas īslaicīgā šūnu masā – dzeltenajā ķermenī, kas turpina ražot estrogēnu, bet uzsāk arī progesterona izdalīšanu, atbalstot iespējamu grūtniecību.
Nu ir sākusies pēdējā cikla fāze – luteālā fāze. Ja olšūna tiek apaugļota un izveidojas grūtniecība, dzeltenais ķermenis turpinās ražot progesteronu apmēram 12 nedēļas līdz kamēr placentā sāk pildīt šos pienākumus.
Ja olšūna netiek apaugļota, dzeltenais ķermenis saplīst apmēram pēc desmit dienām. Tad atkal samazinās estrogēna un progesterona līmenis, dzemdes gļotāda vairs netiek uzturēta, un tā atstāj ķermeni menstruālo asiņu veidā.
Dzimumhormoni un vēdera izeja
Varbūt tu brīnies, kāpēc zems hormonu līmenis menstruāciju pirmajās dienās izraisa biežāku vēdera izeju vai pat caureju.
Tā sauktie dzimumhormoni ne vien regulē vairošanos, tie iesaistīti arī daudzās citās organisma sistēmās. Kad tie svārstās, mainās arī mūsu enerģija, miegs, vēlme socializēties, libido un fiziskā veselība. Un tie var ietekmēt arī gremošanu.
Piemēram, estrogēns atslābina zarnu trakta gludos muskuļus. Kad estrogēns ciklā ir augstā līmenī, īpaši pirms un ovulācijas laikā, vēdera izeja kļūst regulārāka. Savukārt progesterons veicina šķidruma aizturi, izraisot aizcietējumus un vēdera uzpūšanos.
Prostaglandīni un vēdera izeja
Vēl svarīga loma ir lipīdu savienojumu grupai – prostaglandīniem. Tāpat kā hormoni, arī prostaglandīni ir ziņnesējvielas. Taču tie netiek ražoti tikai kādā dziedzerī un nonāk asinīs – akūtu vajadzību gadījumā tos izstrādā šūnas pašās notikuma vietās.
Kā arī hormoniem, prostaglandīniem ir dažādas funkcijas, kuras vēl pilnībā neesam atklājušas. Ir vismaz deviņas pazīstamas prostaglandīnu grupas, kas regulē procesus kā asinsvadu paplašināšanos, muskuļu kontrakciju, sāpju uztveri un mazināšanu, iekaisumu un asins recēšanu.
Menstruāciju laikā prostaglandīni stimulē dzemdes kontrakcijas, lai izvadītu dzemdes gļotādu – tas rada krampjus.
Prostaglandīni aktivizē arī zarnu gludos muskuļus, izraisa biežāku un ilgāku vēdera izeju – menstruāciju vēdera izeju.
Raksturīgie menstruāciju vēdera izejas simptomi ir:
- Caureja
- Paaugstināta biežuma vēdera izeja
- Spēcīgāka smaka nekā parasti
- Krampji vēderā vēdera izejas laikā
- Vēdera uzpūšanās
Mēs visas esam atšķirīgas, tādēļ arī simptomi variē. Daudzas sievietes to pat nepamana, savukārt dažām sākoties menstruācijām, parādās aizcietējumi.
Kas var pasliktināt menstruāciju vēdera izeju?
Dabiskas hormonālās izmaiņas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc dažai sievietei menstruāciju laikā ir gremošanas traucējumi. Arī uzturs, esošas veselības problēmas un psiholoģiska labsajūta ietekmē vēdera izeju.
Tavs uzturs
Nav noslēpums – pirms menstruācijām bieži kārojas salds un sāļš. Pētījumi rāda, ka tieši insulīna jūtības samazināšanās luteālajā fāzē veicina šo kāri. Šajā posmā ķermenis neiegūst tik daudz enerģijas no ēdiena, tāpēc jūties izsalkusi un kāro ogļhidrātus – tā ķermenis kompensē enerģijas trūkumu.
Tomēr saldie, treknie un miltu ēdieni nav labākā izvēle ne veselībai, ne gremošanai, jo tie rada aizcietējumus un šķidruma aizturi, īpaši pēc ovulācijas, kad dominē progesterons.
Esošas veselības problēmas
Kairinātas zarnas sindroms (KZS), iekaisīgas zarnu saslimšanas un pārtikas nepanesība menstruāciju laikā var pastiprināties. Kaut arī saistība starp menstruācijām un gremošanas slimībām nav pilnībā izskaidrota, vainojamas uztura izmaiņas, kortizola un prostaglandīnu svārstības.
Paaugstināts stress
Pirms menstruācijām daudzas sievietes kļūst jutīgākas pret stresu. Ja luteālajā fāzē jūti trauksmi un aizkaitināmību, visdrīzāk tas saistīts ar paaugstinātu kortizola līmeni, kā rāda pētījumi.
Strīds ar draudzeni, domas par rēķiniem vai nervozi bērni – visi ir stresa avoti, kas izsauc hormonu vētru. Stress palēnina kuņģa un tievās zarnas darbību, bet paātrina resnās zarnas kustības. “Tauriņi vēderā” var pārvērsties “stresa caurejā”, ja nemiers kļūst pārlieku liels.
Kā vari atvieglot menstruāciju vēdera izeju?
Tā ir patiesi neērta situācija, taču – ir risinājumi, kā mazināt menstruāciju vēdera izeju un ar to saistītos simptomus.
Dzer daudz ūdens
Pietiekama ūdens uzņemšana palīdz nodrošināt gremošanas sistēmas darbību un pasargā no aizcietējumiem. Ja menstruāciju sākumā tevi mocī caureja, visticamāk, zaudē vairāk šķidruma nekā apzinies. Ir svarīgi menstruāciju laikā dzert vairāk ūdens.
Ēd sabalansēti
Uzturs ar pietiekami daudz šķiedrvielām no augļiem, dārzeņiem, pilngraudiem un riekstiem regulē vēdera izeju un mazina aizcietējumus. Taču pašās smagākajās dienās, kad ir vēdera pūšanās un caureja, samazini šķiedrvielu daudzumu un izvēlies vairāk olbaltumvielu, jo šķiedrvielas var pasliktināt situāciju.
Ierobežo kofeīna un alkohola uzņemšanu
Gan kofeīns, gan alkohols veicina dehidratāciju un kairina gremošanas sistēmu, izraisot caureju un vēdera uzpūšanos. Menstruāciju laikā organisms kļūst jutīgāks arī pret kofeīna un alkohola iedarbību, pastiprinot satraukumu un nervozitāti, kas var saasināt vēdera izejas traucējumus.
Viegls fizisks treniņš nāk par labu
Regulāras fiziskās aktivitātes stimulē gremošanu un mazina vēdera uzpūšanos un aizcietējumus. Aktivitāte pastiprina asinsriti un palīdz organismam izdalīt endorfīnus, kas savukārt samazina prostaglandīnu daudzumu un sāpes. Arī neliela aktivitāte – pastaiga vai vingrošana mājās – uzlabos pašsajūtu.
Pagaidi palīglīdzekļus no aptiekas
Bezrecepšu pretdiabētiķi vai pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns, var palīdzēt mazināt krampjus un biežo vēdera izeju, samazinot prostaglandīnu ražošanu. Aptiekas līdzekļi var vienā reizē atrisināt divas problēmas.
Sildies
Silta sega, sildpudele, karsta vanna vai duša palīdzēs mazināt dzemdes kontrakcijas un līdz ar to arī sāpes un vēlmi doties uz tualeti. Siltums nav brīnumlīdzeklis, taču palīdz saglabāt komfortu.
Izseko savus simptomus
Menstruāciju dienasgrāmata vai cikla aplikācija palīdz sekot līdzi, kā mainās vēdera izeja un citi menstruāciju simptomi. Uzskaite ļaus saprast, vai tieši menstruācijas izraisa izmaiņas.
WomanLog piedāvā ērtu aplikāciju menstruāciju dienu reģistrēšanai, hormonālo svārstību uzraudzīšanai, kā arī simtiem citu iespējamo simptomu izsekošanai.
Pēc vairāku mēnešu uzskaites aplikācija palīdzēs identificēt sakarības – tas ļaus saprast, vai vēdera izejas maiņas patiešām saistītas ar mēnešreizēm vai arī izraisa kaut kas cits. Jo ilgāk veiksi uzskaiti, jo skaidrāk ieraudzīsi sakarības.
Konsultējies ar ārsti
Dažas minūtes tualetē menstruāciju sākumā vēl nekas, taču stipra caureja, sāpīga vēdera pūšanās un aizcietējumi katru mēnesi var liecināt arī par citām veselības problēmām. Ja simptomi kļūst intensīvi un ilgst ilgāk par 1–3 dienām, noteikti jākonsultējas ar ārsti, lai savlaicīgi pamanītu citus gremošanas trakta traucējumus.
Nobeigumā
Menstruācijas ir gan fiziski, gan psiholoģiski un emocionāli sarežģītas. Atceries – tavs ķermenis nav “dīvains”, un ar to ik mēnesi saskaras daudzas. Ceram, ka tagad labāk zini, kas ir menstruāciju vēdera izeja un kā ar to tikt galā.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
