Galvassāpes. Sāpīgas krūtis. Garastāvokļa svārstības. Aizkaitināmība. Krampji. Nogurums. Miega traucējumi. Vēdera pūšanās. Nepārvarama vēlme pēc noteiktiem ēdieniem. Pinnes. PMS nav saudzīgs.
PMS jeb premenstruālais sindroms ir fizisku un emocionālu simptomu kopums, ar kuriem daudzas sievietes saskaras dienās pirms menstruācijām. Simptomi parasti parādās 5 dienu laikā pirms menstruācijām un var ilgt līdz pat nedēļai. Simptomu izvēle un to intensitāte ir individuāla.
Premenstruālā sindroma klīniskās izpausmes ir daudzveidīgas, un nav zināms vienots cēlonis, kas mulsina gan ārstes, gan sievietes, kuras cieš no PMS. Simptomu periodiskā daba apgrūtina diagnozes noteikšanu, īpaši tāpēc, ka to apraksti nav viennozīmīgi.
Tāpat kā ar citiem procesiem, kas saistīti ar mēneša ciklu, simptomu regulāra pierakstīšana un izmaiņu vērošana palīdz novērtēt to biežumu, ilgumu un smaguma pakāpi. Dažkārt sievietes ir pārsteigtas, ka simptomi ne vienmēr sakrīt ar hormonālā cikla izmaiņām.
Uzmanību! Daži no pieredzētajiem PMS simptomiem pārklājas ar citu procesu un saslimšanu izpausmēm. Ja simptomi ir izteikti, vērsieties pie ārstes.
Piemēram, ārste var ieteikt pārbaudīt vairogdziedzeri. Vairogdziedzera slimības bieži novēro sievietēm reproduktīvajā vecumā, un tādi simptomi kā svara pieaugums, depresija, nogurums var liecināt par vairogdziedzera traucējumiem.
PMS simptomus aptuveni var iedalīt trīs kategorijās:
Premenstruālo disforisko traucējumu (PMDD) uzskata par smagāku PMS formu. PMDD simptomi ir līdzīgi, bet tik izteikti, ka traucē darbam, sabiedriskajai dzīvei un attiecībām. PMDD ilgst arī ilgāk nekā PMS—līdz pat divām nedēļām.
PMDD simptomi ietver visus PMS simptomus, kā arī papildu izpausmes, piemēram, pēkšņas dusmu lēkmes, interešu zudumu lietām, kas agrāk sagādāja prieku, un bezcerības sajūtu. Daudzām sievietēm ar PMDD ir nepieciešami medikamenti, taču pirms diagnozes izslēdz citas iespējamās slimības, piemēram, depresiju, panikas traucējumus, kā arī fiziskas saslimšanas — menopauzi, endometriozi, miomu vai hormonālas problēmas.
PMS precīzi mehānismi nav identificēti, taču speciālistes uzskata, ka tas ir saistīts ar ķīmiskām/neirobioloģiskām izmaiņām, kuras izraisa olnīcu hormonu — estrogēna un progesterona — cikliskās svārstības.
Šie hormoni, ietekmējot noteiktas smadzeņu ķīmiskās vielas jeb neirotransmiterus (piemēram, dopamīnu un serotonīnu), izraisa garastāvokļa izmaiņas. Pētījumi rāda, ka sievietēm ar depresijas un pēcdzemdību depresijas epizodēm ir lielāks risks piedzīvot PMS simptomus.
Kombinācijā ar zemu magnija un kalcija līmeni, ietekme uz neirotransmiteriem var palielināt apetīti un izraisīt vēlmi pēc noteiktiem produktiem, bieži – piena produktiem un saldumiem.
Estrogēna un progesterona līmeņa svārstības var ietekmēt arī citus hormonus, piemēram, aldosteronu, kas regulē ūdens un sāls līdzsvaru organismā. Pārmērīgs aldosterona daudzums var izraisīt šķidruma aizturi un vēdera pūšanos (meteorisms), sāpīgas krūtis (mastalģija) un svara pieaugumu. Hormonālā nelīdzsvarotība var radīt arī depresiju, noslēgšanos sevī, bezmiegu, aizmāršību un apjukumu.
Pētījumos konstatēts, ka sievietēm ar PMDD ir atšķirīga ģenētiskā uzbūve, rezultātā “traucēta šūnu reakcija” uz estrogēnu un progesteronu. Pētījumi turpinās, un ir cerības uz efektīvāku PMS un PMDD ārstēšanu.
Neskatoties uz pārliecinošiem pierādījumiem par reāliem un fiziskiem simptomiem, daudzas ārstes joprojām nav vienisprātis par PMS ārstēšanas taktiku. Mērķis ir mazināt simptomus. Ārstēšana sākas ar rūpīgu PMS simptomu izvērtēšanu un to ietekmes izvērtēšanu uz ikdienas dzīvi un otrādi.
Informēta sieviete labāk spēs atpazīt un risināt savus PMS simptomus nekā tā, kura nespēj identificēt sāpes un neērtības. “PMS dienasgrāmata” palīdzēs precīzāk izprast, kā ķermenis mainās dažādās cikla fāzēs.
Stresa mazināšana arī uzskatāma par efektīvu ārstēšanas veidu, īpaši sievietēm ar saspringtu ikdienu. Ir svarīgi laiku pa laikam atpūsties no pienākumiem un nodarboties ar to, kas patiešām sagādā prieku. Veltot regulāri dažas dienas mēnesī sev, iespējams, simptomi samazināsies.
Dažām sievietēm izkļūt no stresa cikliem ir sarežģīti bez ārējas palīdzības. Izteiktas trauksmes, aizkaitināmības vai depresijas gadījumā var būt noderīga psiholoģiskā konsultācija.
Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi, piemēram, ibuprofēns vai aspirīns, var palīdzēt mazināt krampjus, sāpes un krūšu jutīgumu. Ja traucē depresija vai trauksme, ārste var izrakstīt medikamentus. Hormonālās kontracepcijas tabletes var palīdzēt stabilizēt hormonālās svārstības.
Uzmanību! Nelietojiet bezrecepšu pretsāpju medikamentus, ja jums ir kuņģa čūla vai nieru slimības! Šādā gadījumā šīs zāles var pasliktināt jūsu stāvokli.
Veselīgs uzturs ir būtisks vispārējā labklājībā, kas ietver arī hormonālās sistēmas veselību. Sabalanetās maltītes, sāls, cukura, kofeīna un alkohola samazināšana un pietiekams ūdens daudzums var palīdzēt mazināt PMS simptomus.
PMS simptomu mazināšanai nereti izmanto uztura bagātinātājus, piemēram, kalciju, magniju un Omega-6. Pētījumi gan liecina, ka ne visi papildinājumi iedarbojas, kā solīts, tādēļ par to lietošanu ir jākonsultējas ar ārsti. E vitamīna un B6 vitamīna lietošanu parasti neiesaka, jo iespējama nevēlama blakusiedarbība.
Fiziskās aktivitātes īpaši palīdz krampju un vēdera pūšanās mazināšanai. Vieglas kustības, piemēram, skriešana, palīdz izdalīties endorfīniem, mazināt krūšu jutīgumu, šķidruma aizturi un depresiju. Ķermeņa relaksācijai veltītas procedūras var samazināt trauksmi un īslaicīgi atvieglot depresiju un sāpes. Varbūt nomierinoša masāža?
Tu vari sekot savam ciklam, izmantojot WomanLog. Lejupielādē WomanLog tūlīt: