Menstruāciju stigmatizācija pasaulē
Jaunas meitenes pirmās menstruācijas ir nozīmīgs notikums, kas iezīmē pubertātes sākumu un pāreju sievietes dzīvē. Dažām tas ir dabisks pieaugšanas posms, savukārt citām nākas cīnīties ar kaitīgiem uzskatiem, kas iesakņojušies apkārtējā kultūrā. Šajā rakstā Tu uzzināsi par izplatītākajiem mītiem un praksēm, kas saistīti ar menstruācijām, un kāpēc kultūras radīta stigmatizācija šim dabiskajam un neizbēgamajam bioloģiskajam procesam var būt bīstama jaunām sievietēm.
Puse pasaules iedzīvotāju menstruē. Iemācīties tikt galā ar krampjiem, bezmiegu, hormonālajām migrēnām un citiem pirmsmenstruācijas simptomiem jau ir izaicinājums, taču arī kaitīgie uzskati un sociālās normas, kas ierobežo sievietes periodā, atstāj negatīvu iespaidu uz mūsu psihisko veselību. Kaut kur par menstruācijām runāt nelabprāt, bet citviet asiņojošas sievietes tiek izslēgtas no ikdienas aktivitātēm — viņām nav ļauts apmeklēt skolu vai darbu, piedalīties sabiedriskos pasākumos. Pat valstīs, kur lielākā daļa sevi uzskata par mūsdienīgiem un racionāliem, daudzas sievietes un meitenes joprojām izjūt kaunu par šo dabisko ķermeņa procesu.
Kas ir menstruāciju stigmatizācija?
Menstruāciju stigmatizācija rodas, kad sievieti vai meiteni kaunina vai viņa pati izjūt kaunu par menstruācijām sabiedrības vai kultūras uzskatu dēļ. Tomēr šīs stigmas sekas ir plašākas par kauna un neērtības sajūtu; daudzviet pasaulē meitenes pārtrauc izglītību vai zaudē darba iespējas tikai tādēļ, ka viņām ir menstruācijas.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Kāpēc svarīgi normalizēt publiskas sarunas par menstruācijām?
Šķiet neticami, ka pat 21. gadsimtā menstruācijas bieži tiek uzskatītas par tabu tēmu, par ko runāt vajadzētu vien čukstus. Atklātas sarunas par menstruācijām jānormalizē, jo apkaunojums par dabisku ķermeņa funkciju, no kuras atkarīga cilvēces turpināšanās, ne tikai traucē sievietēm attīstīt savu potenciālu, bet arī kaitē viņu attiecībām pašām ar sevi. Visvairāk cieš sievietes jaunattīstības valstīs un nabadzīgās kopienās.
Nepamatots kauns iedragā sieviešu iespējas
Kad meitene pieredz savas pirmās menstruācijas, bieži viņa vēl tikai pabeidz pamatskolu. Nabadzīgās kopienās ģimenēm trūkst līdzekļu higiēnas preču iegādei vai iespēju nodrošināt menstruālo higiēnu ārpus mājām, tāpēc viņas spiesti izlaist skolu. Taču nabadzība ir tikai daļa no problēmas. Daudzas meitenes atzīst, ka skolā zēni un pat skolotāji mēdz izteikt aizvainojošus komentārus par menstruācijām, radot diskriminācijas vidi, kas daudzas noved pie skolas pamešanas.
Pēc UNESCO datiem, aptuveni 131 miljons skolas vecuma meiteņu visā pasaulē neapmeklē skolu. Tas nozīmē, ka viņas retāk iegūst izglītību un finansiālu patstāvību, paliekot atkarīgas no ģimenes vai vīra un nespējot pieņemt nozīmīgus lēmumus pašas savai dzīvei. Šāda atkarība palielina daudzus riskus, arī pret fizisku un psiholoģisku vardarbību ģimenē. Šādās situācijās sievietes biežāk kā vīrieši vecumdienās nonāk zem nabadzības sliekšņa, jo nav spējušas patstāvīgi uzkrāt finansiālu stabilitāti.
Menstruāciju stigma un diskriminācija rada sliktas higiēnas risku
Trūkstot līdzekļiem higiēnas preču iegādei un stigmatizācijai sabiedrībā, sievietes un meitenes nonāk riskā neievērot pienācīgu higiēnu. Menstruālā asiņu izdalīšanās rada baktērijām labvēlīgu vidi, tāpēc tamponi, paketes vai citi līdzekļi jāmaina ik pāris stundās. Ja nav piekļuves šīm precēm vai kauns to darīt publiskās tualetēs, veidojas augstāks infekcijas un slimību risks. Slikta menstruālā higiēna arī ir galvenais toksiskā šoka sindroma (kas var būt dzīvību apdraudošs) rašanās iemesls.
Menstruāciju stigma padara sievietes par atstumtajām
Līdz pat mūsdienām atsevišķās kultūrās sievietēm menstruāciju laikā aizliegts apmeklēt reliģiskus vai sabiedriskus pasākumus. Dažviet sievietes šajā laikā nedrīkst gatavot ēst vai gulēt kopā ar partneri. Gadsimtiem Nepālā tika praktizēta Čhaupadi, proti, menstruējošu sieviešu un meiteņu izraidīšana nelielās būdās vai piemājas laukumos. Lai arī šis paradums ir oficiāli aizliegts, tas joprojām saglabājas attālākos reģionos. Šādas prakses nostiprina stigmatizāciju un pastiprina sieviešu sociālo neaizsargātību.
Menstruāciju stigma palielina nevēlamas grūtniecības risku
Daudzviet, kad meitenei sākas menstruācijas, tas tiek uzskatīts par signālu laulībai un ģimenes veidošanai. Meitenes no 12 gadu vecuma var piespiedu kārtā doties laulībā, tiklīdz viņām sākas mēnešreizes. Lai gan viņu organisms tehniski spēj dzemdēt, pusaudžu grūtniecība ir saistīta ar daudz lielākiem nāves un komplikāciju riskiem, piemēram, sarežģītu dzemdību, smagas anēmijas, asiņošanas, eklampsijas un invaliditātes draudiem. Kultūras, kas veicina menstruāciju stigmu, ierobežo izglītības pieejamību gan meitenēm, gan zēniem, palielinot arī nevēlamu un neplānotu pusaudžu grūtniecību skaitu. Bērnu laišana pasaulē tik jaunā vecumā — it īpaši, ja sabiedrība neatbalsta izvēli — visas dzīves garumā rada sociālus un ekonomiskus zaudējumus.
Menstruācijas un reliģiskās prakses
Lielākā daļa mūsdienu reliģiju menstruējošas sievietes rituāli neierobežo, bet konservatīvākos apgabalos šādas tradīcijas joprojām dzīvas.
Atsevišķās kristīgajās konfesijās sievietēm mēnešreižu laikā ir aizliegts saņemt svēto vakarēdienu. Islāmā menstruējošas sievietes ir atbrīvotas no gavēņa, taču saskaņā ar senām grāmatām šajā laikā aizliegts stāties dzimumattiecībās. Judaisti māca no seksa atturēties menstruāciju laikā un pēc tam veikt rituālu mazgāšanos.
Lielākajā daļā hinduistu kopienu menstruāciju sākums tiek svinēts, tomēr sievietēm nedrīkst ieiet templī vai piedalīties reliģiskās ceremonijās. Vēl konservatīvākajās hinduistu saimēs sievietes šajā laikā nedrīkst ieiet mājā, ir aizliegts veikt mājas darbus. Līdzīgi budistu kopienās menstruācijas uztver kā normālu, cilvēka reprodukcijai nepieciešamu procesu, bet konservatīvākos apgabalos sievietes tiek izslēgtas no rituāliem un nav laipni gaidītas templī.
Kaut daļa šo paradumu šķiet nekaitīgi, rituāli ierobežojumi pastiprina uzskatu, ka menstruācijas ir kaut kas noslēpjams un netīrs, un pastiprina sieviešu mazvērtības sajūtu salīdzinājumā ar vīriešiem.
Mīti par mēnešreizēm ir visur
Mīti un tabu par menstruācijām saglabājas visā pasaulē. Tikai 2% sieviešu Ķīnā lieto tamponus, jo valda uzskats, ka to izmantošana var pārraut himēnu, kas tradicionāli (bet kļūdaini) uzskatīts par nevainības pierādījumu. Kaut arī seksa atturēšanās pirms laulībām modernajā Ķīnā vairs nav tik svarīga, daudzi joprojām uzskata, ka tamponu lietošana audzējošai meitenei var būt kaitīga.
Menstruāciju stigmatizācija izplatīta arī attīstītās valstīs ar augstu izglītības līmeni. Anglijā gandrīz divi miljoni 14–21 gadu vecu meiteņu ir kavējušas pilnu vai daļēju mācību dienu menstruāciju dēļ, bet ASV menstruālās higiēnas preces tiek aplikti ar luksus nodokli, tādējādi radot papildus finansiālu slogu.
Arī mūsdienās, kad informācija internetā ir pieejama plašāk nekā jebkad, tiek nodoti tālāk negatīvie uzskati par menstruācijām. Plan International veiktais pētījums Nīderlandē, Ugandā, Brazīlijā un Indonēzijā secina, ka daudzi zēni un vīrieši uzskata, ka par menstruācijām jāklusē. Vairāk nekā puse uzskata, ka menstruācijas ir netīras, bet vairāk nekā trešā daļa (38%) domā, ka tās ir pretīgas. Vairāk nekā puse uzskata, ka sievietēm nevajadzētu apmeklēt skolu vai strādāt menstruāciju laikā.
Izpaliekot precīzai informācijai un saglabājot diskriminojošas kultūras normas, stigmatizāciju ir grūti pārvarēt. Kamēr daudzi vīrieši un zēni turpinās uzskatīt menstruācijas par pietiekamu iemeslu, lai izslēgtu sievietes un meitenes no pamatiesībām, kaitīgais apkaunojums un diskriminācija saglabāsies.
Kultūras, kas svin menstruācijas
Lai arī daudzus kaitīgus uzskatus varam saistīt ar tradīcijām, dažas kopienas menstruāciju sākumu atzīmē kā svarīgu pārejas posmu sievietes dzīvē.
Dienvidindijā, kad tamilu meitenei sākas pirmās mēnešreizes, radinieki pulcējas īpašā svinīgā ceremonijā, viņa saņem dāvanas, tiek gatavotas īpašas maltītes, un vecākās sievietes veic rituālu mazgāšanos. Brazīlijā šo notikumu svin paplašināta ģimene, līdzīgas svinības notiek arī atsevišķās Dienvidāfrikas kopienās.
Skaista ceremonija notiek, kad apaču cilts meitene sasniedz pubertāti un piedzīvo pirmās menstruācijas. Meitenes tuvākās radinieces rīko četras dienas ilgas svinības ar ēšanu, dzeršanu un dejošanu pagodinājumā Sievietei-Pārmaiņai, atzīmējot jaunā dzīves posma sākumu. Amerikas pamatiedzīvotāju hupa cilts atjaunojusi 'Ziedu Deju' — svarīgu meitenes pieaugšanas rituālu, kas vērš viņas dzīvi pozitīvā virzienā. Citas Ziemeļamerikas un Klusā okeāna dienvidu ciltis menstruāciju laiku atzīmē ar īpašu attīrīšanās un pārdomu periodu. Kaut menstruējošās meitenes kādu laiku atdalās no kopienas, viņas pašas to izvēlas, lai satuvinātos viena ar otru un svinētu savu sievišķību.
Noslēgumā
Jaunas meitenes pirmās menstruācijas atklāj šīs dzīves būtiskās pārmaiņas — tas ir ceļš uz sievietes identitāti un reproduktīvajām spējām. Diemžēl daudzas no mums šajā brīdī zaudē līdzvērtīgas iespējas. Negatīvie mīti un tabu ap menstruācijām veicina kaitīgus uzskatus un praksi, tādējādi uzturot diskriminācijas un nevienlīdzības apli, kas iedragā sieviešu iespējas un kaitē visai sabiedrībai. Kaut priekšā vēl garš ceļš, varam sākt ar atklātām sarunām par savām menstruāciju pieredzēm. Aicināsim valdību padarīt higiēnas preces pieejamākas un mudināsim skolas informēt gan meitenes, gan zēnus par menstruācijām un reproduktīvo veselību.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
