Epidurālā anestēzija
Lai arī katra sieviete, kas dzemdē, iziet cauri vienam un tam pašam pamatprocesam, katras sievietes pieredze ir sarežģīta un subjektīva. Dzemdības ir emocionāls pārdzīvojums, kurā apvienojas gan fizioloģiskie, gan psiholoģiskie aspekti. Daudzām sievietēm gaidāmās dzemdību sāpes var šķist biedējošas.
Mūsdienās ir pieejamas dažādas sāpju mazināšanas metodes. Kamēr dažas sievietes stingri vēlas ‘dabiskas dzemdības’ bez medikamentiem, citas ir gatavas izmantot modernas medicīnas sniegtās iespējas. Epidurālā anestēzija ir izplatīta un efektīva metode, kā mazināt sāpes dzemdību laikā.
21. gadsimtā ārstes ir daudz labāk aprīkotas, lai palīdzētu dzemdību procesā, nekā tas bija 16. gadsimtā. Lai gan māšu un bērnu veselība un drošība ir ievērojami uzlabojusies pateicoties medicīnas attīstībai un sievietes tagad bieži izdzīvo situācijās, kuras agrāk būtu bijušas dzīvībai bīstamas, mums vēl daudz jāmācās par to, kā vislabāk atbalstīt sievietes dzemdībās. Dzemdētājas tagad daudz aktīvāk piedalās dzemdību procesā – to apliecina dūlu un vecmāšu popularitāte, kā arī dzemdību plāna ieviešana, kurā topošā māmiņa apdomā un uzraksta savas cerības un vēlmes par dzemdību pieredzi. Iepriekš sieviešu balsis bieži tika ignorētas, taču tagad tām pievēršam lielāku uzmanību.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Dzemdības ir neprognozējamas, tāpat kā mūsu reakcijas uz tām. Katrai sievietei ir jāizvērtē iespējas sāpju mazināšanai un jādara tas, kas būs vislabāk viņai un viņas mazulim. Labākais sākuma punkts ir uzzināt, ko var gaidīt, kā arī iepazīties gan ar medicīnas, gan nemedicīniskām iespējām sāpju mazināšanai dzemdību laikā.
Sāpes dzemdību laikā
Dzemdības parasti ilgst no 12 līdz 24 stundām pirmajās dzemdībās; sievietēm, kuras dzemdējušas iepriekš, tās mēdz ilgt 8 līdz 10 stundas. Šie cipari tomēr ir tikai statistikas vidējie rādītāji. Daži bērni piedzimst dažu minūšu laikā, bet citi sagādā mammām garākas dzemdības, kas var ievilkties pat vairākās dienās.
Dzemdības iedala trīs posmos:
- dzemdes kakla atvēršanās līdz aptuveni 10 cm (agrīnās, aktīvās un pārejas dzemdības)
- aktīva spiešana un mazuļa piedzimšana
- placentas izstumšana
Sāpju galvenais avots dzemdībās ir dzemdes kontrakcijas, taču sāpju intensitāte mainās dzemdību gaitā. Sākoties pirmajām īstajām kontrakcijām, sāk atvērties arī dzemdes kakls, un šīs kontrakcijas parasti jūtamas kā spēcīga saspringuma sajūta visā vēderā. Agrīnās dzemdības var ilgt līdz sešām stundām. Turpinoties dzemdes kakla atvēršanai, kontrakcijas kļūst garākas, stiprākas un biežākas. Aktīvās dzemdības parasti ilgst no divām līdz astoņām stundām.
Visintensīvāk sāpes jūtamas, kad dzemdes kakls ir pilnībā atvēries, un tās var skart visu ķermeņa augšdaļu, iegurni, jostasvietu, cirkšņus un augšstilbus. Pārejas dzemdības jeb posms līdz pilnīgai atvēršanai parasti nepārsniedz vienu stundu.
Tajā brīdī sieviete izjūt ‘vēlmi spiest’, un intensīvās kontrakciju sāpes, kas palīdzēja atvērt dzemdes kaklu, nomaina spiešanas intensitāte, lai mazuli caur maksts atveri virzītu pasaulē. Lai gan sāpes saglabājas, spiešana palīdz mazināt spiedienu. Spiešanas sāpju ilgums var svārstīties no dažām minūtēm līdz vairākām stundām.
Kad bērniņa galva izspiežas caur maksts atveri, audi starp maksts atveri un taisno zarnu – starene – dažkārt var ieplaisāt. Virspusējas un otrās pakāpes plīsumi ir diezgan izplatīti, un, ar visu pārējo notiekošo, sieviete bieži pat nepamana plīsumu līdz pēc piedzimšanas. Trešās un ceturtās pakāpes plīsumi ir dziļāki un prasa rūpīgu šūšanu un aprūpi pēc dzemdībām. Dažkārt ārste vai vecmāte var veikt kontrolētu iegriezumu (epiziotomiju), lai novērstu iespējami bīstamāku plīsumu. Ja rūpīgi kopj pat smagus plīsumus, tie parastā sadzīst pāris nedēļu laikā.
Pēdējais dzemdību posms ir placentas izstumšana, kas saistīta ar turpinātām kontrakcijām un spazmām, un var ilgt aptuveni pusstundu. Salīdzinot ar līdzšinējo pieredzi un atvieglojumu pēc dzemdībām, tas parasti tiek uztverts kā neliels notikums. Šīs noslēdzošās kontrakcijas palīdz dzemdei sākt sarauties un aizvērt asinsvadus, kas grūtniecības laikā nodrošināja asinīm mazuli.
To, cik stipras ir sāpes, ietekmē gan objektīvi, gan subjektīvi faktori: mazuļa izmērs un novietojums iegurnī (vai bērns virzās ar seju augšup vai lejup, vai dzimst galviņas vai kāju priekšgalā), dzemdību ilgums, kontrakciju stiprums, mātes emocionālais stāvoklis, sagatavotība, sāpju izturība, nogurums un atbalsta sistēma. Sarežģījumi tāpat var mainīt pieredzi.
Sāpju mazināšana
Sāpju mazināšanai pieejamas vairākas alternatīvas, kas nav saistītas ar medikamentiem: relaksācijas vingrinājumi, elpošanas tehnikas, akupunktūra un akupresūra, masāža, sterila ūdens injekcijas zem ādas, siltuma vai aukstuma kompreses, joga, staigāšana, pozu maiņa, dzemdību bumbas izmantošana, duša, iegremdēšanās ūdenī, kā arī tuvinieka vai dūlas emocionālais atbalsts.
Medicīnas palīdzība nav obligāti nepieciešama dzemdībās, un var būt dažādi personiski, reliģiski vai citi apsvērumi, kāpēc izvēlēties alternatīvas. Tomēr mūsdienu medicīna sniedz nozīmīgu atbalstu, kas palīdz daudzām sievietēm. Medicīniskā sāpju mazināšana ietver epidurālo bloku, spinālo bloku, pudendālo bloku, slāpekļa oksīdu jeb ‘smieklu gāzi’, kā arī opioīdus. Katram no šiem risinājumiem ir savi plusi un mīnusi.
Sāpes vai pat bailes no sāpēm var saasināt esošas veselības problēmas, piemēram, paaugstinātu asinsspiedienu, sirds vai plaušu slimības.
Sāpes palielina kortizola līmeni asinīs – tas ir stresa hormons. Lai gan ilgstoši augsts kortizols kaitē veselībai, stresa hormons palīdz sagatavot augli dzīvei ārpus dzemdes.
Vai izmantot epidurālo anestēziju – tā ir personiska izvēle, taču to biežāk iesaka tad, ja akušiere vai ginekoloģe aizdomas par nepieciešamību veikt akūtu ķeizargriezienu, ja gaidāmi dvīņi, ja mazulis ir liels salīdzinājumā ar mātes iegurni vai ja ir sagaidāmi sarežģījumi, kas prasa ķirurģisku iejaukšanos.
Sievietes, kuras izvēlas šo medikamentu, parasti par to sāk domāt, kad dzemdes kakls atvēries aptuveni līdz 3 cm. Epidurālo anestēziju ievada, sasniedzot aptuveni 4–5 cm atvērumu.
Kas ir epidurālā?
Termins epidurālā apzīmē telpu mugurkaula kanālā. Muguras smadzenes atrodas starp skriemeļiem, kas veido mugurkaulu, un skriemeļu izaugumiem jeb kaulainiem izciļņiem, kas tos aizsargā tieši zem ādas. Apkārt muguras smadzenēm atrodas nervi un audi, no kuriem ārējais slānis saucas dura mater. Epidurālā telpa atrodas tieši virs dura slāņa – tā ir ārējā mugurkaula kanāla daļa.
Epidurālo anestēziju – jeb vienkārši epidurālu – injicē šajā epidurālajā telpā, lai bloķētu sāpju impulsus no ķermeņa lejasdaļas: vēdera lejasdaļas, jostasvietas, iegurņa un kājām. Šie medikamenti ir lokālās anestēzijas līdzekļi, piemēram, bupivakaīns, hlorprokaīns vai lidokaīns. Tos bieži lieto kopā ar citiem medikamentiem, piemēram, fentanilu vai sufentanilu, lai samazinātu nepieciešamo lokālo anestēzijas devu.
Visizplatītākais epidurālās anestēzijas ievadīšanas veids ir ar katetru, kas tiek ievietots jostasvietā. To drīkst veikt tikai profesionāla anestezioloģe, kas noteic devu un rūpīgi uzrauga veselības stāvokli procedūras laikā. Sākumā ievada vietējo anestēziju, lai noņemtu jūtīgumu punkcijas vietā, tad ar lielāku adatu ievada katetru, kas turpmāk dzemdību gaitā paliek vietā un ļauj nepieciešamības gadījumā atkārtoti ievadīt medikamentu. Pēdējo divdesmit gadu laikā dažās slimnīcās tiek izmantotas arī pacientei kontrolējamas pretsāpju ierīces ar devu pumpi, kas uzrāda ļoti labus rezultātus.
Epidurālo var veikt tikai slimnīcā, kur ir pieejami dezinfekcijas līdzekļi un neatliekamās palīdzības aprīkojums, tāpēc tā nav pieejama dzemdībām mājās, dzemdību centros vai ūdensdzemdībām.
Epidurālā anestēzija galvenokārt iedarbojas uz muguras smadzeņu nervu saknēm, bloķējot sāpju impulsus.
Pat ar epidurālo jutība pilnībā nezūd, tādējādi zināma sāpju sajūta saglabājas. Tas ļauj dzemdētājai aktīvi piedalīties procesā un just mirkli, kad jāspiež. Ir pierādīts, ka pacientei kontrolējami dozatori palīdz izmantot minimālās devās, nodrošinot maksimālu efektu no epidurālās analgēzijas.
Spinālā anestēzija vs epidurālā
Līdzīga sāpju mazināšanas metode ir spinālā anestēzija. Šajā gadījumā anestēzijas līdzekli injicē tieši dura maisiņā – membrānā ap muguras smadzenēm. Atšķirībā no epidurālās, te var ievadīt tikai vienu zāļu devu, tāpēc nekāda katetra nav.
Piemēram, steidzama ķeizargrieziena gadījumā ārste var piedāvāt spinālo anestēziju, jo tā iedarbojas uzreiz. Tomēr efekts ilgst tikai 2–3 stundas. Tā kā pirmās dzemdības bieži ilgst līdz 24 stundām, ērti ir izmantot katetru, lai nevajadzētu atkārtoti veikt injekcijas.
Starp epidurālo un spinālo anestēziju nejūtamas būtiskas devas vai drošības atšķirības. Epidurālā ir populārāka, jo to ir ērtāk lietot. Dažās slimnīcās pieejama kombinētā spināli-epidurālā anestēzija.
Priekšrocības
Epidurālā anestēzija ļauj mazināt sāpes, nezaudējot muskuļu spēku. Tas nozīmē, ka var atpūsties no sāpēm, taču saglabāt aktīvu līdzdalību dzemdību procesā.
Epidurālā anestēzija ir labi izpētīta un parasti tiek uzskatīta par drošu. Sāpju mazināšana dzemdību laikā pozitīvi ietekmē gan māti, gan jaundzimušo. Ir pierādījumi, ka, izmantojot epidurālo anestēziju, iespējams mazināt traumatiskas dzemdību pieredzes radītos pēcdzemdību depresijas simptomus.
Sāpju izraisīto stresa reakciju samazināšana palīdz normalizēt asinsspiedienu un elpošanu. Tas īpaši svarīgi sievietēm ar hroniskām veselības problēmām.
Mīnusi un iespējamās blakusparādības
Epidurālā anestēzija var saīsināt pirmo dzemdību stadiju, bet bieži pagarina otro jeb aktīvās spiešanas posmu, it īpaši sievietēm, kuras dzemdē pirmoreiz. Tā kā pretsāpju līdzekļi samazina asinsspiedienu, tas dzemdību laikā var kļūt pārāk zems. Šādos gadījumos ievada šķidrumu, lai mātes (un līdz ar to arī bērna) pulss būtu stabils.
Kopumā epidurālās anestēzijas blakusparādības ir līdzīgas kā jebkurai lokālajai anestēzijai. Biežāk sastopamās blakusparādības:
- galvassāpes nākamajā dienā, kad zāļu iedarbība beigusies
- reibonis un nelabums
- sāpīgums punkcijas vietā
- nejutīgums vienā ķermeņa pusē
- drudzis un nieze
Epidurālā izraisa vēdera lejasdaļas nejutīgumu, tāpēc vēlmi urinēt var būt grūtāk sajust un kontrolēt. Šis efekts var saglabāties aptuveni diennakti.
Ja izvēlaties dabiskas dzemdības vai dzemdības ūdenī, epidurālā nav domāta jums. Dzemdībām nav obligāti jābūt sāpju mazinošām, lai tās būtu veiksmīgas. Izvēle ir vienmēr. Izvērtējiet iespējas un apspriediet tās ar savu vecmāti, ginekoloģi vai akušieri, lai atrastu piemērotāko risinājumu sev!
Jūs varat sekot savam mēnešreižu ciklam ar WomanLog. Lejupielādējiet WomanLog jau tagad:
