Pusaudžu grūtniecība
Bērna laišana pasaulē ir lēmums, kas izmaina dzīvi pat pilnībā sagatavotam pieaugušajam. Atklāt, ka esi stāvoklī brīdī, kad nav ne jausmas, kā šo situāciju risināt, var izraisīt paniku pat vislīdzsvarotākajai pusaudzei.
Šajā rakstā atradīsi noderīgu informāciju par iespējamajām izvēlēm un soļiem, ko veikt, ja tu vai tev tuvs cilvēks sastopas ar negaidītu grūtniecību.
Fizioloģiski ieņemt bērnu ir diezgan vienkāršs process. Tomēr viss apkārtējais var būt ārkārtīgi sarežģīts. Pieņemot lēmumus, kam būs neatgriezeniskas sekas, rūpīgi jāizvērtē visi svarīgie faktori.
KO DARĪT?
Tātad, tu tikko uzzināji, ka esi stāvoklī, un nezini, ko darīt. Vispirms ieelpo dziļi. Ja būsi mierīga, būs vieglāk koncentrēties. Šis raksts ir, lai tev palīdzētu. Izlasi šos jautājumus un pārdomā tos rūpīgi.
Vai esi pārliecināta, ka esi stāvoklī?
Pats svarīgākais ir pārliecināties, ka tava informācija ir uzticama. Pastāv daudz mītu par seksu un grūtniecību (gan bērnu, gan pieaugušo vidū). Pat ja skolā esi mācījusies par seksu un grūtniecību, vēl arvien var būt daudz nezināma.
Kā tu uzzināji, ka esi stāvoklī, un vai nav iespējami citi izskaidrojumi?
“Man kavējas menstruācijas.”
Tavu menstruālo ciklu ietekmē daudzi dažādi dzīves aspekti. Grūtniecība ir viens no iemesliem, kāpēc var kavēties menstruācijas (vai tās var būt ļoti vājas), bet ir vēl citi iespējamie iemesli (piemēram, stress, lielas dzīves pārmaiņas), kas jāņem vērā. Ja tavas menstruācijas jau sākumā nebija regulāras, noderīgu informāciju atradīsi mūsu rakstā par neregulāriem mēnešiem.
“Man ir ar grūtniecību saistīti simptomi.”
Daudzi grūtniecības simptomi—galvassāpes, vēdera pūšanās, nelabums, nogurums, sāpoši krūtis, reibonis, gremošanas traucējumi u. c.—pārklājas ar pirmsmenstruālā sindroma jeb PMS simptomiem. Tas nenozīmē, ka tev tie jānoraida (it īpaši, ja piedzīvo spēcīgus simptomus pirmo reizi), taču tie nebūs arī droša diagnoze. Daži simptomi, piemēram, piebriedis vēders, var liecināt par grūtniecību, bet tikpat labi tos var izraisīt dažādas veselības problēmas. Ja satraucies, apmeklē ārstu.
“Es veicu grūtniecības testu.”
Grūtniecības testi ir diezgan precīzi, taču nav 100% uzticami. Viltus pozitīvi un viltus negatīvi rezultāti var rasties, ja tests tiek veikts nepareizā laikā, tu lieto noteiktas zāles vai slimo ar kādu slimību. Iepazīsties ar informāciju par to, kā darbojas grūtniecības testi. Ja esi visu izdarījusi pareizi un tests ir pozitīvs (vai vēlies pārliecināties), veic testu pie ārsta.
“Esmu saņēmusi ārsta diagnozi.”
Apmeklēt kvalificētu ginekoloģi–dzemdību speciālisti (ginekoloģi) patiešām ir vienīgais drošais veids, kā pārliecināties, vai esi stāvoklī. Ārsta kabinetā veiktie testi—ginekoloģiskā izmeklēšana, sonogrāfija (jeb ultrasonogrāfija), asins tests un urīna grūtniecības tests—ir daudz jutīgāki un sniedz daudz uzticamāku informāciju nekā mājas tests. Ja tas apstiprināsies, varēsi aprunāties ar speciālisti par visiem jautājumiem, pārrunāt iespējas un sarunāt nākotnes vizītes.
Kur meklēt palīdzību?
Runā ar kādu, kuram uzticies. Nemēģini visu atrisināt viena. Ikvienai vajadzīgs atbalsts.
Iespējams, tev vajadzētu pastāstīt vecākiem, citam ģimenes loceklim vai aizbildnim. Neatkarīgi no jūsu attiecībām, grūtniecība visu maina—par šo noteikti viņi vēlētos zināt. Viņi tevi mīl. Viņi vēlas, lai tev viss ir labi. Viņi varēs palīdzēt tikai tad, ja zinās, kas notiek.
Tev tas bija šoks, arī viņiem tā būs. Apdomā, ko vēlies pateikt. Ja grūti izlemt, kā uzsākt sarunu, mēģini būt pēc iespējas godīgāka. Ja nevari to pateikt balsī, uzraksti vēstuli (bet neatstāj to viņiem vienkārši atrast, nodod personīgi).
Vecāki ir arī cilvēki ar dažādu pieredzi un gaidām. Tevi var patīkami pārsteigt, cik atbalstoši spēj būt vecāki. Ja viņi redzēs, ka situāciju uztver nopietni, tas palīdzēs viņiem risināt problēmas, nevis reaģēt emocionāli. Tomēr, ja vecāki reaģē pārāk emocionāli, mēģinot kādu vainot vai sodīt, vari laipni atgādināt, ka viņu jūtas ir saprotamas, taču lielas emocijas šobrīd nelīdz. Centies pati saglabāt mieru un nepieciešamības gadījumā dod viņiem laiku nomierināties.
Iespējams, viss nenorisināsies tik gludi kā bija cerēts, vai arī saņemsi daudz mīlestības un atbalsta. Svarīgākais—lai viņi atzīst, kas ir vislabāk tev un tavai nākotnei.
Diemžēl mēdz būt izņēmumi. Ja ģimenē valda vardarbība vai esi pārliecināta, ka viņu reakcija būs tikai kaitīga, nepieņemama vai bīstama, labāk par to neziņot. Šādā gadījumā vērsies pie uzticamas pieaugušās–draudzene vai skolotājas. Ja nevienu neatceries, meklē palīdzību organizācijās, kas atbalsta cilvēkus šādās situācijās; atrodi tālruni ko piezvanīt.
Vai esi drošībā? Vai saņem nepieciešamo palīdzību?
Ja vecāki atbalsta, par drošu patvērumu nebūs jāuztraucas. Ja nē, iespējams, kādu laiku nāksies uzturēties pie draudzenes vai cita ģimenes locekļa. Palīdzību vari meklēt arī pieaugušās, kuras uzdevums ir rūpēties vai palīdzēt—piemēram, skolotājas, ārstes vai policistes. Internetā var atrast uzticības tālruņus, bet, iespējams, tavā apkārtnē ir organizācija, kas piedāvā pajumti cilvēkiem šādās situācijās.
Esi uzmanīga un paļaujies uz savu izjūtu. Ja kāda pieaugušā, kurai uzticēts tev palīdzēt, uzvedība šķiet dīvaina, agresīva vai manipulatīva, vai vienkārši kaut kas nešķiet pareizi, tev nav jāklausa viņas teiktajam. Nepieļauj, ka kāds tevi piespiež darīt to, ko nevēlies. Ja jūties apdraudēta, neatpaliec kopā ar viņu, it īpaši, ja tuvumā nav citu. Meklē drošu vietu, meklē kādu, kam uzticies.
Un kā ar bērna tēvu?
Par bērna tēva lomu ieteicams domāt tikai tad, kad esi drošībā un tev ir pietiekams atbalsts.
Ja esi attiecībās ar bērna tēvu un vēlies, lai viņš iesaistās, priekšā nopietnas sarunas. Atceries, ka viņš var nereaģēt kā cerēts. Tēva loma var būt liels pārsteigums, kam viņš nav gatavs, taču viņš ir atbildīgs par savu rīcību un jāapzinās sekas. Ja jūties droši, sarunājies ar viņu. Iespējams, informētība palīdzēs viņam nākotnē nepieļaut tās pašas kļūdas.
Viņam var būt stingrs viedoklis, vai bērnu paturēt. Atceries—galavārds ir tavs. Šī ir tava ķermeņa pieredze, ne viņa. Tu lem, kas notiks tālāk. Iepazīsties arī ar juridiskajiem aspektiem—iespējams, tev pienākas viņa atbalsts.
Ja grūtniecība radusies seksuālas vardarbības ceļā, nesazinies ar tēvu. Sarunājies ar policiju vai sieviešu atbalsta organizāciju, it īpaši, ja uzskati, ka tēvs apdraud tevi vai bērnu. Ja apņēmies izmantot izvarošanas komplektu (pierādījumu vākšanai), pirms palīdzības meklēšanas nemazgājies—tu negribi noskalot pierādījumu DNS.
VECĀKIEM—ŠĪ NODAĻA IR JUMS
Ziņa par būšanas pusaudzei stāvoklī izmaina visu—neviens vecāks, vecvecāks, aizbildnis vai mentors to nevēlas dzirdēt.
Ir normāli justies satriektiem, vīlušies, īgni, taču, lūdzu, neaizskariet savu bērnu vēl vairāk. Savas jūtas neuzkraujiet viņas plecos—tas nelīdzēs. Nekādā gadījumā nav pieļaujams bērnu sodīt par notikušo.
Padomājiet, ko viņa piedzīvo—pār varām spēcīgām emocijām, bailēm no sprieduma un atteikuma, viņa izvēlējās vērsties pie jums pēc palīdzības. Lai cik bieži būtu domstarpības vai pārpratumi, jūsu bērns tomēr nolēma uzticēties tieši jums. Nepieviliet viņu, citādi nākotnē viņa vairs nevērsīsies pēc atbalsta.
Izvēlieties būt īpaši atbalstoši, parādiet savu vecāku spēku. Rūpīgi aprunājieties par notikušo, ļaujiet būt godīgai. Iespējams, jūsu meita nav atklājusi visu—varbūt viņa tikusi piespiesta, manipulēta vai piedzīvojusi vardarbību. Pirms kādu vainot, noskaidrojiet fakta apstākļus (bet atcerieties, ka blame nav tas, kas šobrīd ir vajadzīgs).
Dodiet meitai sajūtu, ka viņa ir pieņemta un atbalstīta, palīdziet viņai iegūt informāciju lēmuma pieņemšanai. Izvērtējiet iespējas kopā, apspriežot plusus un mīnusus katrai. Ja viņa palūdz, palīdziet izvēlēties, taču noteikti nelēmiet viņas vietā.
VAI PATURET BĒRNU?
Bērna audzināšana ir vienlaikus gan piepildījums, gan izaicinājums. Kļūt par mammu ļoti jaunā vecumā nozīmē likt bērnu pirmajā vietā, kamēr pašai vēl notiek attīstība. Ieteicams rūpīgi sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem. Šeit daži jautājumi pārdomām:
- Vai esi gatava pilnībā mainīt savu dzīvi? Ja izlemsi bērnu paturēt, nekas vairs nenotiks kā agrāk. Tu būsi par cilvēku atbildīga. Tas nozīmē upurēt savu laiku, enerģiju, miegu un daudzus savas sociālās dzīves aspektus vēl ilgi. Ja vēlēsies turpināt mācības, tas būs daudz sarežģītāk. Šis ir brīdis nosvērt, vai esi gatava šādiem upuriem.
- Vai tev ir nepieciešamais atbalsts? Dzīvi mainošu lēmumu pieņemšanā atbalsta tīkls ir izšķirošs. Vai tev ir, kas palīdzēs visā grūtniecības laikā? Vai dalīs atbildību par bērnu?
- Vai esi finansiāli gatava rūpēties par sevi šajā laikā (vai kāds tevi atbalsta)? Vai esi materiāli nodrošināta? Vai vari atļauties mediķu aprūpi, veselīgu pārtiku, autiņbiksītes, bērnu drēbes? Vai būs, kur dzīvot visā grūtniecības laikā, dzemdību atlabšanas un jūsu pirmo dienu laikā? Ja šobrīd esi atkarīga no kāda cita, vai tev ir reāls plāns nākotnē kļūt patstāvīgai?
Ļoti svarīgi izvērtēt arī, vai esi finansiāli, mentāli, emocionāli un fiziski spējīga ilgtermiņā rūpēties par bērnu. Par sevi rūpēties ir viena lieta, bet uzņemties pilnu atbildību divām personām—pavisam cita.
No kurienes nāks nauda? Kā uzturēt sevi un bērnu veselu—fiziski un psihiski? Vai spēsi izvairīties no klasiskām vecāku kļūdām, kas rada aizvainojumu?
Izvēle paturēt bērnu ietekmēs iespējas turpināt izglītību vai darbu. Minimāli būs vajadzīgs atvaļinājums pēdējā(?) grūtniecības mēnesī un vai pirmajā(ās) pēc dzemdībām. Reāli tas var ieilgt ilgāk, atkarībā no finansiālā stāvokļa un atbalsta. Dažas skolas vai darba devēji var nevēlēties tevi atpakaļ. Tas viss ietekmēs tavu nākotni, tāpēc noskaidro visu iespējamo jau laikus.
Atceries, ka grūtniecība ietekmē arī tavu veselību. Pat veselīga grūtniecība ir slodze ķermenim.
Biežākās problēmas ir anēmija, paaugstināts asinsspiediens, gestācijas diabēts, preeklampsija, priekšlaicīgas dzemdības, spontānie aborti un virkne iespējamu infekciju. Ja iespējams, ir jāapmeklē ārste regulārām pārbaudēm visā grūtniecībā—tavas un arī bērna drošības dēļ.
Izpēti arī dzemdību riskus pusaudža vecumā. Tas, ka vari palikt stāvoklī, nenozīmē, ka tavs ķermenis ir pilnībā nobriedis dzemdībām. Atkarībā no tava attīstības tempa, var būt nepieciešams veikt ķeizargriezienu, lai samazinātu riskus gan sev, gan bērnam.
Ja izlemsi bērnu paturēt, būs nepieciešamas regulāras pārbaudes, lai pārliecinātos, ka viss attīstās labi. Izplāno veselīgu ēdienkarti un gādā, lai netrūktu nepieciešamo uzturvielu—ikdienas grūtnieču vitamīni var palīdzēt aizpildīt trūkstošos. Uz laiku ir jāatsakās no kaitīgiem ieradumiem, piemēram, smēķēšanas vai alkohola lietošanas bērna dēļ.
Dzemdību sagatavošanās kursi un atbalsta grupas palīdzēs sagatavoties arī fiziski un emocionāli. Ir svarīgi saprast, ka neesi viena. Sievietes labprāt dalās pieredzē un sniedz padomus par rutīnas veidošanu, zīdīšanu utml. Dažos kursos ir arī vingrojumi, taču jebkurā gadījumā jāpaliek fiziski aktīvai saprāta robežās. Ja tev ir kāda veselības problēma, konsultējies ar speciālisti par piemērotāko fizisko slodzi šajā laikā.
Var šķist, ka tev dzīve sabrūk, bet patiesībā tā tikai mainās. Vienīgais, kas dzīvē nemainās, ir pārmaiņas. Bērna nākšana pasaulē nenozīmē atteikšanos no saviem sapņiem un mērķiem—vienkārši iespējams tie piepildīsies nedaudz vēlāk, nekā gaidīji.
ABORTS
Ja nolem bērnu nepaturēt, nākamais solis ir izpētīt grūtniecības pārtraukšanas iespējas. Šai izvēlei nepieciešama emocionāla sagatavošanās. Vari aicināt draudzeni vai ģimenes locekli doties līdzi uz klīniku—kāds, kas ir līdzās, palīdzēs justies drošāk. Pēc procedūras, ja jūties nespēcīga, vajadzēs kādu, kas aizved mājās.
Ir divi aborta veidi—medicīniskais un ķirurģiskais aborts. Abi ir vienlīdz efektīvi.
Ķirurģiskais aborts ir biežākā izvēle. To iespējams veikt pirmajā trimestrī (līdz 14. nedēļai) ar zemu komplikāciju risku, un dažkārt arī otrajā trimestrī (nedēļu robežas dažādās valstīs atšķiras), bet jo vēlāk, jo vairāk sarežģījumu iespējams. Paša procedūra parasti ilgst ap 10 minūtēm, bet ar sagaidīšanu un atkopšanos viss process var aizņemt 4–5 stundas.
Ķirurģiskam abortam ir trīs simptomu grupas:
Gaidītie simptomi: bieži sastopami pēc procedūras ir vēdera sāpes un krampji, nelabums, caureja, smērēšanās, asiņošana.
Iespējamie simptomi: rodas, ja kaut kas neatiet pēc plāna—stipra vai ilgstoša asiņošana, infekcija, sepse, dzemdes kakla bojājumi, dzemdes sieniņas rētas, caurums (perforācija) dzemdē vai citu orgānu bojājumi.
Smagie simptomi: visnepatīkamākie gadījumi—stipras vēdera un muguras sāpes, kas neļauj sēdēt vai staigāt, nepatīkama smaka no izdalījumiem, augsta temperatūra un joprojām saglabāti grūtniecības simptomi.
Lai samazinātu riskus, izvēlies uzticamu klīniku. Pārliecinies, ka būsi drošās rokās. Ārste pirms procedūras izskaidros tās gaitu un iespējamās komplikācijas.
Medikamentozs aborts ir neķirurģiska procedūra. Šī iespēja nav piemērota, ja:
- Esi grūtniecības desmitajā vai vēlākā nedēļā
- Tev ir asiņošanas traucējumi vai lieto asinis šķidrinošus preparātus
- Ir virsnieru dziedzeru traucējumi
- Lieto kortikosteroīdus
- Tev ir dzemdes spirāle
- Grūtniecība ir ārpusdzemdes
- Esi alerģiska pret aborta veikšanai izmantotām zālēm
Medicīniskam abortam izmanto divus medikamentus. Tas var notikt klīnikā vai mājās ar ārstes uzraudzību. Šī iespēja īpaši noder, ja nav piekļuves abortu klīnikai. Pirmās zāles nozīmē ārste vai lieto uz vietas: tas bloķē grūtniecībai nepieciešamo hormonu darbību. Otrās zāles atver dzemdes kaklu un palīdz dzemdei izvadīt embriju. Tās lieto pēc 24–48 stundām un tabletes novieto starp smaganu un vaigu, lai tās izšķīst, tad norij paliekas ar ūdeni.
Pēc medicīniskā aborta parasti novēro tipiskus simptomus: asiņošanu un krampjus. Tie visbiežāk sākas dažas stundas pēc otrās tabletes lietošanas un ilgst vidēji 10–13 dienas. Simptomu daudzums un smagums katrai ir atšķirīgs. Papildus var būt nelabums, caureja, vemšana, drebuļi vai drudzis, bet parasti tas ir īslaicīgs. Retāk novērojamas stipra un ilgstoša asiņošana, infekcija, temperatūra, kuņģa–zarnu traucējumi, nepilnīgs aborts vai nevēlama turpināta grūtniecība.
Arī šajā gadījumā izvēlies uzticamu medikamentu avotu. Dāvā sev vislabāko iespēju veiksmīgai procedūrai. Kad simptomi pārgājuši, varēsi atgriezties ikdienā.
ADOPCIJA
Ja esi izlēmusi neatlikt abortu, bet neesi gatava audzināt bērnu, pastāv iespēja bērnu adopēt. Daudzi cilvēki nevar ieņemt bērnu medicīnisku iemeslu dēļ vai izvēlas dot mājas bērnam, kam nepieciešama ģimene, nevis radīt vēl vienu. Sazinies ar adopcijas aģentūru savā reģionā—they tev palīdzēs atrast labāko risinājumu tev un bērnam.
Var izvēlēties atklātu vai slēgtu adopciju.
Atklāta adopcija nozīmē, ka adoptētāji ar tevi iepazīstas un uztur kontaktu, lai vari sekot līdzi bērna izaugsmei. Saziņas veids un biežums atkarīgs no abu pušu vēlmēm.
Slēgta adopcija nozīmē, ka tu nezini neko par adoptētājiem, un viņi nezina neko par tevi. Dažreiz dzīves pilnīga nošķiršana ir labākais risinājums.
Savu bērnu uzticēt citai ģimenei var (bet ne obligāti) radīt spēcīgas skumjas, zaudējuma sajūtu, grūtības atlaist, kas var likt domāt, ka esi kļūdījusies. Mātes hormoni būtiski ietekmē emocionālo stāvokli. Dažām sievietēm palīdz uzrakstīt iemeslus savai izvēlei un glabāt tos pie sevis. Aiziet vienmēr ir grūti, bet, kad lēmums pieņemts, tam pieturēties ir vislabākais arī bērnam.
IEMESLI UN RISINĀJUMI
Pusaudžu grūtniecība nav tikai individuālu izvēļu sekas izolētās situācijās—liela nozīme ir arī sistēmiskām problēmām. Lai šī problēma samazinātos kopumā, risināmas arī tās. Sasniegt labus rezultātus iespējams tikai tad, ja jauniešus neatstāj vienus pašus cīņā ar risku izglītošanu, kas bieži neatstāj bez sekām. Valsts institūcijām un kopienām jāstrādā kopā.
Pusaudžu grūtniecība saistīta ar augstu medicīnisko risku. Grūtniecība un dzemdību komplikācijas ir biežākais nāves cēlonis 15–19 gadus vecām meitenēm pasaulē. Pusaudžu vecumā (10–19 g.) riskē ciest no eklampsijas, dzemdību infekcijām un sistēmisku iekaisumu biežāk nekā 20–24 gadu vecumā. Katru gadu 3,9 miljoni nedrošu abortu notiek pusaudzēm vecumā 15–19 gadi, būtiski palielinot mirstību un atstājot daudzām ar nopietnām veselības problēmām. Jaundzimušie mammām, kas jaunākas par 20, biežāk cieš no pārāk maza svara, priekšlaicīgām dzemdībām un citām nopietnām neonatālām saslimšanām.
Aiz šiem statistikas datiem ir dzīvi jaunieši un viņu bērni, gan attīstītās, gan attīstības valstīs. Vien ASV gadā piedzimst 250 000 bērnu pusaudzēm. Saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas datiem mazattīstītās valstīs vismaz 12% meiteņu apprecas līdz 15 gadu, un 39%—līdz pilngadībai.
Mūsdienu mainīgajā pasaulē jauniešiem jābūt iespējam piekļūt uzticamai informācijai par seksualitāti un seksuālo veselību. Seksā un grūtniecībā ir daudz dezinformācijas. Ar to ir jāstrādā. Lai gan dažas skolas pasniedz nepieciešamo, sabiedrības, kur piekļuve informācijai ir vāja, nevar cerēt uz to pašu, un ne visās ģimenēs vecāki var to kompensēt.
Dažās kopienās priekšroka tiek dota tikai atturēšanās principam. Diemžēl lielākoties tas ir neefektīvi un sniedz ļoti maz informācijas par seksuālām attiecībām un tiem izaicinājumiem, ar ko sastopas jaunieši, kļūstot seksuāli aktīvi. Uzsvars tikai uz atturēšanos nepalīdz veselīgai seksualitātes izpratnei un, bieži vien, kaitē saņēmējām ar nepilnīgu, kauna pilnu perspektīvu.
Dažās valstīs (piemēram, Zviedrijā un Norvēģijā) pusaudžu seksualitāti skata kā cilvēktiesības, koncentrējoties uz risku mazināšanu. Jauniešu pilnvarošana atbildīgi lemt par seksualitāti un veselību rezultējas veselīgākās seksuālās attiecībās, mazākā nevēlamu grūtniecību un STS gadījumu skaitā.
Mums jāveido pilnvērtīga, uzticama seksuālās izglītības sistēma jebkādām iespējamām situācijām, kurās var nonākt jaunieši. Tikai veidojot atbalstošas, izglītojošas programmas un skolu mācību saturu, mēs varam vadīt jauno paaudzi uz laimīgāku un veselīgāku nākotni.
Ar WomanLog vari sekot savam mēnešreižu ciklam un intīmajai dzīvei. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
