Daudzi cilvēki, kuri vēlas bērnus, saskaras ar grūtībām ieņemt. Sākotnēji tas var šķist ļoti smags pārdzīvojums, tomēr mūsdienās ir vairāki alternatīvi ceļi līdz vecāku lomai, tostarp adopcija, surogācija un auglības ārstēšana. Izvēles iemesli ir sarežģīti un personiski, bet visi risinājumi ir vienlīdz derīgi.
Donoru olšūnu izmantošana ir lieliska iespēja sievietēm, kuras vēlas izjust grūtniecību un dzemdības, bet ir neauglīgas vai kāda cita iemesla dēļ nevar izmantot savas olšūnas. Donoru olšūnas var izmantot heteroseksuāli pāri, viendzimuma pāri vai vientuļi cilvēki, kuri vēlas kļūt par vecākiem. Arī ziedošana var būt aizraujoša un gandarījumu sniedzoša pieredze sievietei, kuras olšūnas sniedz iespēju citiem piedzīvot vecāka lomu.
Olšūnu ziedošana nozīmē, ka vesela, auglīga sieviete ziedo savas olšūnas jeb oocītus, lai tās varētu izmantot kāds cits. Parasti tas notiek anonīmi caur aģentūru, bet pastāv arī izņēmumi.
Palīdzētā reproduktīvā tehnoloģija (ART) ir kopējs nosaukums visām medicīniskajām procedūrām, kas šobrīd pieejamas cilvēkiem ar reproduktīvām grūtībām, lai palīdzētu viņām kļūt par vecākiem.
Palīdzētā reproduktīvā tehnoloģija ir pieejama kopš 80. gadu sākuma un ir palīdzējusi miljoniem cilvēku piepildīt sapni par vecāka lomu. ART ietver dažādas procedūras, piemēram, apaugļošanu in vitro (IVF), intracitoplazmatisko spermatozoīdu injekciju (ICSI), dzimumšūnu vai embriju sasaldēšanu, kā arī auglības zāļu ievadīšanu. Parasti nepieciešami vairāki mēģinājumi, līdz sasniegti sekmīgi rezultāti.
Lai gan pati ziedošana tehniski neietilpst ART, olšūnu donore iziet superovulācijas un olšūnu savākšanas posmus, kas sīkāk aprakstīti zemāk.
Vesela sieviete var izvēlēties ziedot savas olšūnas altruistisku apsvērumu dēļ. Tomēr lielākā daļa donoru sadarbojas ar aģentūru, kas par olšūnām maksā pienācīgu atlīdzību. Atlīdzības apmērs un nosacījumi ievērojami atšķiras atkarībā no klīnikas un valsts, kurā tā atrodas.
No otras puses, ir dažādi iemesli, kāpēc pāris vai vientuļš vecāks izvēlas izmantot donoru olšūnas. Biežākais iemesls – pāris vēlās bioloģisku bērnu, bet sievietei ir zema olšūnu kvalitāte. Izmantojot donores olšūnas, sieviete var piedzīvot grūtniecību un dzemdības – viņa būs gestācijas un sociālā māte, bet ne bioloģiskā māte. Ja pārī vīrieša sperma tiek izmantota olšūnas apaugļošanai, viņš kļūst par bioloģisko tēvu, jo bērns pārmanto viņa gēnus.
Citi iemesli, kāpēc izvēlēties donoru olšūnas: nevēlēšanās nodot iedzimtu slimību, iedzimti nav olnīcu vai tās izņemtas ķirurģiski, veikta ķīmijterapija vai staru terapija, u.c. Vientuļas sievietes un viendzimuma pāri arī izmanto donoru olšūnas, lai palīdzētu ieņemt bērnu. Ja nav vecāka, kas varētu iznēsāt bērnu, apaugļotās olšūnas ievieto surogātmātei.
Sievietei, kas vēlas ziedot savas olšūnas, jāiziet rūpīgs izvērtēšanas process. Ne visas tiek pieņemtas. Parastie kritēriji ietver:
Ja vēlies ziedot savas olšūnas, sazinies ar tuvāko auglības klīniku, lai uzzinātu viņu prasības. Ja atbilsti kritērijiem un noteikumi ir pieņemami, vari noslēgt līgumu ar klīniku. Dažas sievietes izvēlas doties uz citu valsti, kur var saņemt labāku aprūpi un augstāku kompensāciju par ziedojumu.
Lielākajā daļā valstu ziedotājas ir anonīmas, bet ir izņēmumi, kur vecāki vēlas personīgi satikt ziedotāju vai arī iepazīstināt viņu ar bērnu nākotnē. Atceries, tev kā donatei ir tiesības uz konfidencialitāti.
Lai arī lielā atlīdzība var vilināt, svarīgi saprast, ka, ja izvēlies ziedot – atteiksies no savas ģenētiskās informācijas kontroles un tev nebūs teikšanas par to, kas kļūs par bērna vecākiem. Ja procedūra būs sekmīga, pasaulē nāks bērns, kas ārēji līdzēs tev.
Olšūnu iegūšanas procedūra ir salīdzinoši droša, taču laikietilpīga. Pirmkārt, ziedotājai jālieto medikamenti, kas aptur viņas dabisko ciklu un stimulē olnīcas, lai vienlaikus nobriestu vairākas olšūnas, tā palielinot apaugļošanās un implantācijas iespējas. Normāli olnīcas katrā ciklā izdala tikai vienu olšūnu, taču, ziedojot (vai IVF gadījumā, izmantojot savas olšūnas), sieviete saņem atbilstošus hormonpreparātus, kas izraisa superovulāciju (kontrolēta olnīcu hiperstimulācija), lai būtu iespējams iegūt vismaz divas (bet ne vairāk kā četras) olšūnas.
Visu procesu uzrauga auglības speciālists. Kad folikuli tuvojas ovulācijai, sieviete dodas uz klīniku, kur ārsts, izmantojot speciālu adatu, paņem nobriedušās olšūnas apaugļošanai. Lai samazinātu diskomfortu, viņai var ievadīt sedatīvus vai narkozi. Kad olšūnas savāktas, ziedotājas loma beidzas.
Lielākoties procedūra ir ar nelielu risku, bet daudzām ziedotājām rodas blakusparādības no hormonu lietošanas, piemēram, cikla traucējumi, karstuma viļņi, nogurums, krampji, vēdera pūšanās un līdzīgas parādības. Pēc procedūras ziedotāja parasti jau nākamajā vai aiznākamajā dienā var atgriezties ierastajā dzīvē.
Ja nav tiešās ziedošanas gadījums, olšūnas tiek sasaldētas un uzglabātas klīnikā vai aģentūrā līdz potenciālie vecāki tās izvēlas pēc noteiktiem kritērijiem. Kad iecerētā māte ir gatava, visas iegūtās olšūnas apaugļo vienlaikus (izmantojot partnera vai donora spermu), lai palielinātu veiksmīgas grūtniecības iespējas. Apaugļotās olšūnas ievieto dzemdē iecerētajai mātei vai surogātmātei. Tāpēc IVF mammām dvīņi vai trīņi ir biežāk nekā parasti.
Olšūnu ziedošana sniedz vērtīgu iespēju tām, kuras nevar ieņemt bērnu dabiskā ceļā. Tā var būt arī iedvesmojoša pieredze ziedotājai, kas "uzdāvina jaunu dzīvību" un palīdz kādai piepildīt sapni par ģimeni. Tomēr olšūnu ziedošana nav tikai medicīniska procedūra – pirms šāda svarīga lēmuma jāizvērtē arī emocionālie un ētiskie aspekti.
Savu ciklu vari ērti uzskaitīt ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad: