Banāni daudzējādā ziņā ir lielisks našķis – pilni ar uzturvielām un būtiskiem vitamīniem, neprasa īpašu pagatavošanu un ir savā dabiskajā iepakojumā – ideāli, kad nepieciešama ātra un veselīga uzkoda. Kāpēc tad tomēr reizēm dzirdams, ka grūtniecības laikā banānus ieteicams izvairīties lietot?
Šajā rakstā aplūkojam, ko zinām par šo izplatīto augli, un pētām uzskatu par to, vai banānu lietošana grūtniecības laikā ir sievietēm piemērota. Mēs visas esam atšķirīgas, tāpēc grūtniecības laikā noteikti konsultējieties ar ārsti vai uztura speciālisti par Jums un Jūsu mazulim piemērotāko uzturu un banānu daudzumu ikdienā.
Mēs zinām, ka veselīgs, sabalansēts uzturs ir būtisks garīgajai, fiziskajai un emocionālajai pašsajūtai. Grūtniecības laikā uztura nozīme vēl pieaug, jo nepieciešama pilnvērtīga barība gan mammai, gan augošajam bērniņam.
Sākoties grūtniecībai , iespējams, pamanīsiet, ka mainās arī ēšanas paradumi. Ir produkti, kas tiek uzskatīti par kaitīgiem grūtniecēm, piemēram, alkohols un jēla gaļa, tāpēc tos ieteicams izvairīties lietot, savukārt hormonālās izmaiņas ietekmē pārtikas izvēli un vēlmes.
Bieži sastopamas ir arī veselības problēmas – piemēram, gestācijas diabēts, dzelzs trūkums vai paaugstināts asinsspiediens. Šādās situācijās bieži nepieciešami personalizēti uztura ieteikumi.
Lielākajai daļai grūtnieču jau pirmajā trimestrī izpaužas alkas un ēdiena nepatikas – šīs parādības ir ļoti zināmas. Arī dažādās kultūrās uztura ieteikumi mēdz būt atšķirīgi, taču gandrīz visur uzsvars tiek likts uz svarīgākajiem vitamīniem un uzturvielām.
Banāni ir lēti, garšīgi un veselīgi. Tad kāpēc daļa speciālistu mudina tos grūtniecēm lietot piesardzīgi? Aplūkosim, kas slēpjas šajā populārajā saldajā auglī (kas, starp citu, botāniķu skatījumā patiesībā ir oga, jo aug no viena olnīca, ar mīkstu miziņu, mīkstumu un daudziem sīkiem sēkliņām).
Banāni ir maigi, barojoši un viegli sagremojami. Tos bieži iesaka cilvēkiem pēc operācijām vai pie gremošanas traucējumiem, jo tie nekairina kuņģi un palīdz uzturēt regulāru vēdera izeju. Tie ir lieliska veselīga uzkoda ikdienā.
Būtiskie vitamīni un minerālvielas banānos palīdz novērst grēmas un stabilizēt spiedienu. Tāpat banāni sekmē šķidruma līdzsvaru organismā.
Banāni ir bagātīgi ar šķiedrvielām un kāliju, tie ir labs enerģijas avots, jo satur daudz ogļhidrātu. Tajā pašā laikā banāni ir salīdzinoši saldi, it sevišķi nogatavojušies.
Viena vidēja izmēra banāna uzturvērtība vidēji:
Zaļajos banānos ogļhidrāti pārsvarā ir cietes, kas nogatavošanās laikā pārvēršas fruktozē, glikozē un saharozē. Ļoti nogatavojies banāns var saturēt līdz 16% cukura.
Lielākā daļa cietes zaļajos banānos ir rezistentā ciete, kas organismā uzvedas kā šķiedrviela – tā tiek nesagremota izvadīta uz resno zarnu, kur baktērijas to pārveido par butirātu fermentācijas ceļā. Butirāts ir īso ķēžu taukskābe, kas baro resnās zarnas sieniņu šūnas, veicina zarnu veselību un mazina iekaisuma risku.
Banāni satur arī pektīnu, kas ir vērtīga prebiotiska šķiedrviela. Nogatavojoties banānam tā ūdenī šķīstošā pektīna proporcija palielinās, banāns kļūst mīkstāks.
Galvenās uzturvielas banānos ir kālijs, B6 vitamīns un C vitamīns. Par kāliju vēl pastāstīsim atsevišķi zemāk.
Banāni satur dofamīnu, kas, apēsts, darbojas kā antioksidants, un katehīnu – antioksidantu flavonoīdu, kas var palīdzēt uzlabot sirds veselību.
Banānu uzturvielas palīdz stabilizēt asinsspiedienu, mazināt nelabumu, atvieglot grēmas un kuņģa skābi, kas ir svarīgi grūtnieces uzturā. Kopumā banāni sniedz pozitīvu ietekmi uz veselību un parasti tiek uzskatīti par drošiem grūtniecēm.
Kālijs – banāna spēks
Banāni patiesi ir bagāti ar kāliju. Lielais šī minerāla daudzums padara banānu par superproduktu, taču tas var radīt arī potenciālas veselības problēmas, ja banānus ēd pārmērīgi daudz.
Kālijs ir būtisks minerāls, kas nepieciešams organismā svarīgu fizioloģisku funkciju nodrošināšanai. Tas vajadzīgs muskuļu, nervu, sirds darbībai, kā arī ir elektrolīts – ions ar elektrisko lādiņu.
No cilvēka organismam svarīgākajiem elektrolītiem tieši kālijs un nātrijs ir jāpārtiek no pārtikas, jo organisms tos neveido pats.
Kālijs un nātrijs darbojas kopā, uzturot šūnu iekšējo līdzsvaru: kad nātrija jons ieiet šūnā, kālija jons pamet to, un otrādi. Šis mehānisms palīdz regulēt šķidruma daudzumu, asinsspiedienu, uzturvielu piekļūšanu šūnām un nervu signālus organismā.
Ja organismam trūkst pareizas proporcijas starp nātriju un kāliju, var tikt traucētas vairākas būtiskas funkcijas. Mūsdienu diētās bieži pārsniedzam nātrija daudzumu, bet kālija – trūkst. Ja ikdienā uzturā lietojat daudz pusfabrikātu, vairāk jāēd arī dārzeņi, augļi – arī banāni.
ASV vispārējās uztura vadlīnijas pieaugušām sievietēm iesaka 2,500–3,000 mg kālija dienā. Viens vidēja izmēra banāns nodrošina vairāk nekā 10% ieteicamās dienas devas.
Banāni var kļūt par vērtīgu papildinājumu uzturā – tie sniedz svarīgas uzturvielas, prebiotiskās šķiedrvielas un enerģiju. Kālijs palīdz uzturēt šķidruma un elektrolītu līdzsvaru, kā arī normālu asinsspiedienu. Banāni var atvieglot aizcietējumus un grēmas, kas bieži uztrauc grūtnieces.
Svara pieaugums grūtniecības laikā ir aktuāls jautājums daudzām sievietēm; banānu un citu produktu cukura saturs dažkārt šo risku palielina.
Ja grūtniecība norit veiksmīgi, banāni sniedz zināmus labumus arī auglim. B6 vitamīns ir svarīgs bērniņa smadzeņu un nervu sistēmas attīstībai, un banāni ir bagāti ar B grupas vitamīniem. C vitamīns palīdz uzsūkties dzelzij, kas īpaši nepieciešama
Lai izlemtu, cik bieži lietot banānus grūtniecības laikā, jāapsver potenciālie riski Jums un Jūsu mazulim. Augsts kālija vai cukura līmenis var radīt problēmas. Galvenie iemesli, kādēļ banāni mēdz tikt ierobežoti grūtniecēm, ir:
Paaugstināts kālija līmenis jeb hiperkaliēmija (bieži saistīts ar nekontrolētu uztura bagātinātāju lietošanu) var radīt problēmas sirdij un muskuļiem – bīstami gan mammai, gan bērniņam. Bieži simptomi nav viegli pamanāmi, taču vēlāk var izpausties nogurumā, nejūtībā, vājuma sajūtā. Lielākais risks – neregulārs sirds ritms, sirdsdarbības apstāšanās, nāve, kā arī attīstības traucējumi auglim.
Asins cukurs jeb glikoze ir galvenais mūsu organisma enerģijas avots, kas mainās atkarībā no ēdiena. Veselai sievietei tukšā dūšā glikozes līmenis ir 80–130 mg/dL, divas stundas pēc ēšanas – mazāk nekā 180 mg/dL.
Insulīns ir hormons, ko izdala aizkuņģa dziedzeris – tas palīdz glikozi iekļūt šūnās, kur tā tiek izmantota enerģijai. Diabēta gadījumā insulīna trūkst vai organisms nespēj to efektīvi izmantot – glikoze paliek asinīs un nenonāk šūnās.
Paaugstināts cukurs asinīs jeb hiperglikēmija izraisa stipru izsalkumu, slāpes, biežāku urināciju. Akūta vai hroniska hiperglikēmija var radīt dažādas komplikācijas, bet, ievērojot ārstēšanas norādes, tā ir kontrolējama.
Daļai sieviešu grūtniecības laikā attīstās pārejošs diabēts, kas pēc dzemdībām pāriet. Tā ir gestācijas diabēts. Sievietēm ar paaugstinātu risku jāuzmana ogļhidrātu daudzums, arī banānu patēriņš.
Grūtniecības laikā sievietes asins tilpums palielinās, lai nodrošinātu vajadzības augošajam bērniņam. Tas nozīmē, ka organismam nepieciešams vairāk sarkano asinsķermenīšu, tāpēc nepieciešams uzņemt vairāk dzelzs, kā arī B12 un folātu.
Lai arī banāni satur B grupas vitamīnus, tajos ir arī vielas, kas var traucēt augu izcelsmes (nehēma) dzelzs uzsūkšanos. Sievietēm ar paaugstinātu anēmijas risku par to jādomā, plānojot uzturu grūtniecības laikā.
Tā kā banānos ir daudz kālija, tos jālieto piesardzīgi, ja lietojat asinsspiediena zāles (AKE inhibitorus), betablokatorus vai citus preparātus, kuru iedarbība saistīta ar kālija līdzsvaru. Pārmērīgs kālijs var izraisīt sirds ritma traucējumus, palielinot slodzi nierēm.
Banāni var arī samazināt paracetamola (acetaminofēna) darbību, tāpēc pie šādas ārstēšanās labāk banānus ierobežot.
Lai arī tikai 0,1–1,2% sabiedrības ir sastopama alerģija pret banāniem, tā var izpausties ar niezi mutē un kaklā, lūpu un mēles pietūkumu, sēkšanu, nātreni, krampjiem un caureju. Pat reti, dažiem cilvēkiem tā var apdraudēt dzīvību. Banānu alerģija bieži saistīta ar krusta-alerģiju pret putekšņiem un lateksu.
Ja Jums ir aizdomas par alerģiju pret banāniem vai citiem augļiem/dārzeņiem, grūtniecības laikā tos labāk neēst vispār.
Grūtniecības laikā ļoti svarīgi ir nodrošināt uzturā dažādus augļus, lai uzņemtu visas nepieciešamās uzturvielas, vitamīnus un šķiedrvielas. Noteikti neaizmirstiet arī par pietiekamu šķidruma uzņemšanu! Šeit daži augļi, kurus droši varat iekļaut grūtnieces ēdienkartē banānu vietā:
Apelsīni satur daudz C vitamīna, kas stiprina imunitāti, veicina dzelzs uzsūkšanos un palīdz bērniņa augšanai.
Dažādas ogas satur daudz antioksidantu, šķiedrvielu un C vitamīna. Šķiedrvielas uzlabo gremošanu un palīdz samazināt aizcietējumu risku, kas grūtniecēm ir bieži.
Avokado ir uzturvielām ļoti bagāts auglis ar veselīgajām mononepiesātinātajām taukskābēm, folijskābi un kāliju. Folāts ir izšķirošs bērniņa smadzeņu agrīnai attīstībai.
Mango satur daudz A un C vitamīna, kā arī folātu. A vitamīns ir būtisks bērna redzes attīstībai, C vitamīns veicina kolagēna veidošanos.
Ananāss bagātīgi satur C vitamīnu un mangānu. Tas satur arī fermentu bromelainu, kas palīdz gremošanai un iekaisumu mazināšanai.
Āboli satur šķiedrvielas, C vitamīnu un antioksidantus. Ābolu šķīstošās šķiedrvielas palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un nodrošina veselīgu gremošanas sistēmu.
Ja ārste speciāli nav norādījusi citādi, par banānu lietošanu uzturā grūtniecības laikā nav jāuztraucas. Protams, dažkārt nepieciešams individuāli pielāgot uzturu, taču sabalansēts, dažāds un vitamīniem bagāts uzturs (augļi, dārzeņi, pākšaugi, rieksti, veselīgie tauki un olbaltumvielas) būs noderīgs ikvienai grūtniecei. Noteikti neaizmirstiet par pietiekamu šķidruma uzņemšanu! Ja rodas šaubas – jautājiet speciālistam, kurš pārzina grūtnieču veselību un uzturu.
Lejupielādējiet WomanLog jau tagad: