Maksts izdalījumi ir daļa no dzīves realitātes. Katra menstruālā vecuma sieviete tos piedzīvo. Var teikt, ka maksts izdalījumi atspoguļo sievietes veselību. Izdalījumu krāsa un konsistence atspoguļo menstruālā cikla posmu un ir jutīga pat pret nelielām uztura vai ikdienas izmaiņām, hormonu svārstībām, maksts pH un infekcijām.
Maksts izdalījumi sastāv no šķidruma/gļotām, ko izdala dziedzeri dzemdes kaklā un makstī kopā ar dabīgi izdalītām šūnām. Šīs sekrēcijas attīra, mitrina un aizsargā maksti, kā arī palīdz spermatozoīdiem sasniegt un apaugļot olšūnu. Šajā rakstā aplūkojam dažādus veselu un neveselu izdalījumu veidus—kā tie izskatās, ko tie nozīmē—un kā saglabāt savu maksts veselību.
Veselīga maksts uztur smalku mikrobioloģiskā līdzsvara kontroli, parasti dominē laktobaktērijas un citas rūgstošas baktērijas, kas ražo pienskābi un nodrošina mēreni skābu vidi. Normāls maksts pH ir 3,8–4,5. Maksts skābums aizsargā gan maksti, gan reproduktīvos orgānus no kaitīgām baktērijām, parazītiem un sēnītēm. Novecojot šis skābums kļūst nedaudz mazāks, tuvojoties pH 5,0.
Maksts pati attīrās. Šie izdalījumi ir ļoti svarīgi maksts tīrības un veselības uzturēšanai. Šo gļotu/šķidrumu vari pamanīt uz tualetes papīra vai veļā. Ja tas sagādā diskomfortu, izmēģini plānas ikdienas ieliktnīšus, kurus vari mainīt pēc vajadzības.
Veseli izdalījumi ir caurspīdīgi vai balti, bez izteiktas smakas. Izdalījumu krāsa un konsistence mainās visa menstruālā cikla laikā. Daudzas sievietes seko šo izmaiņu ritmam, lai zinātu, kad ir auglīgas dienas—gan ja vēlas palielināt iespēju palikt stāvoklī, gan arī, ja vēlas no tā izvairīties.
Cikla sākums—menstruācijas. Šajās dienās dzemdes kakls neizdala daudz šķidruma, un arī, ja tas būtu, to nemanīsi, jo notiek asiņošana. Menstruālās asinis var būt no spilgti sarkanas līdz tumši brūnai, parasti cikla beigās kļūst tumšākas. Normāli, ja asinīs ir daži recekļi, jo dzemdes gļotāda kopā ar neapaugļotu olšūnu tiek izskalota ārā. Nenormāla asiņošana ir tad, ja tā ilgst ilgāk, asiņošana ir spēcīga vai menstruācijas beidzas ļoti ātri pēc sākuma.
Uzreiz pēc mēnešreizēm—sausums, nav izdalījumu. Dzemdes kakla šķidruma izdalīšanās ir atkarīga no estrogēna līmeņa. Pēc menstruācijas estrogēna līmenis pamazām ceļas, jo to ražo nākamais folikuls, kas gatavojas olšūnas izdalīšanai. Izdalījumu būs maz, kamēr estrogēna līmenis nav pietiekami augsts.
Nedēļa pirms ovulācijas—kļūst lipīgi, tad krēmīgi, balti līdz dzelteni izdalījumi. Olu šūnai nobriestot, estrogēna līmenis paaugstinās, un dzemdes kakls sāk izdalīt vairāk šķidruma. Sākumā izdalījumi var būt lipīgi vai ķepīgi, tad kļūst krēmīgi, pēc konsistences līdzīgi losjonam. Parasti to krāsa ir balta, bet var būt arī dzeltenīga, īpaši, kad izžūst.
Ovulācijas laikā—slīdoši, caurspīdīgi, staipīgi, slapji izdalījumi. Dzemdes kakla gļotu ir visvairāk tieši ovulācijas laikā. Maksts šķiet daudz mitrāka, jo sekrēcijās ir vairāk ūdens. Izdalījumu izskats atgādina olu baltumu—tie ir slīdoši, staipīgi un caurspīdīgi. Šāda gļota palīdz saglabāt un transportēt spermatozoīdus, uzlabojot apaugļošanās iespēju. Atceries, „ovulācijas izdalījumi” vien nenozīmē, ka ovulācija tiešām ir notikusi.
Luteālā fāze—lipīgi, sausi izdalījumi. Kad olšūna ir izdalīta, folikula atlikums kļūst par dzelteno ķermeni. Ja iestājusies grūtniecība, dzeltenais ķermenis ražo progesteronu, lai uzturētu grūtniecību. Ja nenotiek apaugļošanās, dzeltenais ķermenis noārdās, un hormonu līmenis krītas. Tad dzemdes kakls un maksts sieniņas izdala mazāk gļotu; izdalījumi kļūst sausāki un lipīgāki. Tas ilgst līdz cikla beigām jeb divas nedēļas, kad sākas jaunas menstruācijas.
Maksts izdalījumi mainās visa cikla laikā, taču tos var ietekmēt arī hormonu svārstības, uztura maiņa, jaunas zāles, kontracepcija. Parasti tas nav iemesls bažām.
Tomēr dažreiz izmaiņas var liecināt par problēmām. Izdalījumu krāsa ir ļoti svarīga diagnozei. Seko līdzi arī kairinājumam, dedzināšanai, sāpīgai urinēšanai, niezei un nepatīkamai smakai—šī informācija palīdzēs ārstei noteikt vislabāko ārstēšanu.
Vieglu dzeltenīgu izdalījumu gadījumā iemesls bieži meklējams uztura maiņā vai jauna uztura bagātinātāja sākumā, bet tumši dzelteni, dzeltenzaļi vai zaļi izdalījumi parasti norāda uz bakteriālu vai seksuāli transmisīvu infekciju, īpaši, ja tie ir gabaliņaini un ar sliktu smaku. Citi simptomi iespējami dažādi, bet, ja ir infekcija, maksts un ārējie dzimumorgāni būs kairināti un pietūkuši, kā arī iespējama sāpīga urinācija. Nekavējoties apmeklē ārsti.
Biezs, balts un gabaliņains izdalījums ir tipisks maksts sēnīšu infekcijai. Citi simptomi—kairinājums un pietūkums dzimumorgānu apvidū, vidēji līdz izteikti nieze, sāpīgs dzimumakts. Ja ir kāds no šiem simptomiem un maksts izdalījumiem ir biezpiena konsistence bez izteiktas smakas, visticamāk, tā ir sēnīšu infekcija.
Sēnīšu infekciju izraisa Candida albicans rauga sēnītes vai citas Candida sugas pārmērīga savairošanās—tās ir normāla cilvēka mikroflora, kas parasti nekaitē, bet noteiktos apstākļos var savairoties. Lai gan tā nav seksuāli transmisīva infekcija (STI), kandidoze var tikt arī nodota starp partneriem, ja notiek vagināls sekss.
Pelēka krāsa nav veselīga maksts izdalījumiem, un to parasti pavada izteikti nepatīkama smaka (bieži „zivs smaka”) un nieze vai kairinājums ārējo dzimumorgānu rajonā. Visbiežāk iemesls ir bakteriālā vaginoze—baktēriju infekcija, kas rodas, ja tiek izjaukts maksts mikrobioms un veselīgās baktērijas aizvietotas ar kaitīgo pārmērīgu augšanu.
Tas var notikt jebkurai sievietei, bet risku palielina noteikti ieradumi: maksts skalošana ar smaržīgiem vai ārstnieciskiem līdzekļiem, sintētisku mazgāšanas līdzekļu izmantošana apakšveļas mazgāšanai, seksuālas attiecības ar jaunu vai vairākiem partneriem, smaržīgu vannas putu lietošana, smēķēšana. Bakteriālo vaginozi parasti veiksmīgi ārstē ar antibiotikām. Dažreiz tā izzūd pati, bet neārstēta BV var radīt komplikācijas, īpaši grūtniecības laikā. Vīriešu partneriem ārstēšana nav nepieciešama, bet tie var nodot infekciju sievietēm.
Rozā izdalījumi cikla sākumā vai beigās ir normāli, jo pat neliels asiņu daudzums nokrāso maksts izdalījumus. Ja rozā izdalījumi nesakrīt ar menstruācijām un tu esi seksuāli aktīva, tas var būt smērēšanās jeb neliela asiņošana pēc dzimumakta, ko izraisījušas sīkas mikroplaisas vai maksts sausums; tas pāriet stundas vai pāris laikā.
Implantācijas asiņošana apaugļošanās gadījumā var ilgt dažas stundas vai dienas. Ja uzsākta jauna kontracepcija, īpaši implants, spirāle vai jaunas tabletes, rozā izdalījumi var būt vairākus mēnešus.
Tomēr anormāla asiņošana var norādīt uz nopietnākām problēmām: iegurņa iekaisuma slimību, dzemdes kakla vēzi, STI. Seko līdzi visiem simptomiem un konsultējies ar ārsti, lai noskaidrotu iemeslu.
Lasīt tālāk: Tā nav menstruācija—kāpēc man asiņo?
Ja pamani izteiktu smaku, kairinājumu, pietūkumu, niezi vai sāpes makstī vai ārējos dzimumorgānos, pēc iespējas drīzāk dodies pie ginekoloģes. Lielāko daļu šeit aprakstīto veselības traucējumu iespējams ārstēt ar aptiekā pieejamiem līdzekļiem vai antibiotikām. Ja problēmu atklāj un ārstē agrīni, pāris dienu vai nedēļu laikā atveseļosies. Neārstētas slimības ievērojami palielina ilgtermiņa riskus.
Pat rūpīgi rūpējoties par sevi, kādreiz infekcijas var rasties. Sēnīšu infekcijas un bakteriālā vaginoze ir visbiežākās. Tās ne vienmēr var novērst, bet ir soļi, kā risku samazināt.
Mazāk ir labāk. Kā jau minējām, maksts pati attīrās. Starpenes un ārējo dzimumorgānu noskalošanai pietiek ar siltu ūdeni. Ja lieto ziepes, izvēlies maigus, tieši intīmai higiēnai paredzētus līdzekļus. Smaržīgus vai spēcīgus līdzekļus neiesakām—tie izjauc mikrobioloģisko līdzsvaru, kas atver ceļu infekcijām. Nedrīkst veikt maksts iekšpuses skalošanu—tā izskalo labās baktērijas, kas tevi pasargā.
Dod priekšroku vienkāršībai. Izvēlies apakšveļu no dabīgām šķiedrām. Apakšveļai jābūt ērtai, ne pārāk ciešai, no materiāliem kā kokvilna. Kokvilna „elpo” un nebojā ādas dabīgo pH.
Praktizē drošu seksu un regulāri veic analīzes. Ja tev ir vairāki seksuālie partneri, būtu vēlams analizēt STI vismaz reizi vai divas gadā. Nediagnosticēta STI bieži ir izdalījumu vai sliktas smakas iemesls. Tomēr daudz citu iemeslu var izmainīt maksts izdalījumus. Precīzai diagnostikai ginekoloģe var veikt citoloģisko uztriepi (PAP), asins analīzi, kā arī novērtēt tavu reproduktīvo orgānu veselību.
Maksts izdalījumi ir normāli un būtiski palīdz uzturēt maksts un reproduktīvās sistēmas veselību. Pamanot izmaiņas maksts gļotās, vari agrāk pamanīt veselības problēmas. Ja gadās infekcija, tas nav kauns—tā notiek ar lielāko daļu sieviešu. Regulāras analīzes, pareiza intīmā higiēna un drošs sekss ļauj saglabāt veselību un samazina infekciju riskus.
Savu ciklu vari sekot ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tūlīt: