Antidepresanti
Miljoniem cilvēku visā pasaulē lieto antidepresantus, lai tiktu galā ar depresiju, trauksmi un citiem garastāvokļa traucējumiem. Lai arī tie nav izārstēšanās līdzeklis, pareizi izvēlēts antidepresants var būt ļoti noderīgs simptomu ārstēšanā.
Antidepresantu galvenā funkcija ir atjaunot veselīgu neiroķīmisko līdzsvaru tavās smadzenēs. Miljoniem cilvēku ir guvušas palīdzību ar antidepresantu lietošanu, tomēr, kā jau daudzām zālēm, arī tiem var būt blakusparādību risks.
Depresija
Garīgā veselība ir tikpat svarīga kā fiziskā veselība. Garīgo veselību bieži uztver mazāk nopietni, un cilvēki ar garīgās veselības traucējumiem bieži tiek stigmatizēti. Tāpēc ir mazāk vispārīgu zināšanu par garīgās veselības stāvokļiem, padarot tos grūtāk identificējamus, jo simptomi ne vienmēr ir acīmredzami. Cilvēki biežāk gaida, ciešot no problēmām, par kurām nezina, ka tās ir ārstējamas.
Depresija ir garastāvokļa traucējums, kas var skart ikvienu. Lielākā daļa cilvēku kaut reizi dzīvē ir izjutušas dziļas skumjas vai zaudējuma sāpes, tomēr tā nav depresija. Depresija ir pastāvīga tukšuma vai skumju sajūta, kas var būt darboties nespējīga. Tas nav kaut kas, no kā vari «izdomāties» ārā ar pozitīvu domāšanu — tā ir reāla slimība, kurai nepieciešama atbilstoša ārstēšana.
Klīnisko depresiju var iedalīt viegla, vidēja vai smaga. Tās cēloņi nav pilnībā skaidri, tomēr ir zināms, ka depresija ir saistīta ar ķīmiskajiem līdzsvara traucējumiem smadzenēs un var tikt izraisīta ar būtiskām pārmaiņām, zaudējumiem vai traumām.
Depresijas simptomi ir skumjas, nejutīgums, tukšuma sajūta, nogurums, mazvērtības sajūta, ātra aizkaitināmība, trauksme, un intereses trūkums par ikdienas aktivitātēm, piemēram, miegu, ēdienu, darbu, fizisku un seksuālu aktivitāti. Smagos gadījumos cilvēki piedzīvo pašnāvības domas un pat mēģina atņemt sev dzīvību.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Antidepresantu veidi
Lai arī antidepresanti galvenokārt tiek lietoti depresijas ārstēšanai, tos izmanto arī citu traucējumu ārstēšanai, piemēram, obsesīvi kompulsīviem traucējumiem (OKT), ģeneralizētai trauksmei, pēctraumas stresa sindromam (PTSS) un hroniskām sāpēm. Vienkāršoti sakot, tie izlīdzsvaro neirotransmiteru – normālai smadzeņu darbībai nepieciešamo ķīmisko vielu – līmeni. Lai arī tie parasti sasniedz vēlamo efektu, precīzs antidepresantu darbības mehānisms joprojām tiek pētīts, pat pēc vairākiem gadu desmitiem.
Antidepresantus iedala piecos galvenajos tipos:
- Serotonīna un noradrenalīna atpakaļsaistes inhibitori (SNRI) — lieto depresijas, trauksmes traucējumu, uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroma (UDHS) un OKT ārstēšanai, paaugstinot serotonīna līmeni.
- Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSRI) — galvenokārt lieto depresijas ārstēšanai, bloķējot serotonīna atkārtotu uzsūkšanos smadzenēs.
- Tricikliskie antidepresanti (TCA) — lieto depresijas, dažu trauksmes traucējumu un fibromialģijas mazināšanai.
- Monoamīnoksidāzes inhibitori (MAOI) — lieto vispārējas depresijas un garastāvokļa traucējumu ārstēšanai, palīdzot smadzenēm sadalīt serotonīnu.
- Noradrenalīna un specifiskie serotonīna antidepresanti (NaSSA) — lieto garastāvokļa un personības traucējumu, kā arī depresijas ārstēšanai, antagonizējot serotonīna receptorus.
Blakusparādības
Antidepresantu lietošanai sākumā bieži ir dažas blakusparādības, kas parādās laikā, kad ķermenis pielāgojas ķīmiskajām izmaiņām. Šie simptomi parasti pāriet dažu nedēļu laikā. Blakusparādību smagums var atšķirties dažādām personām un dažādām zālēm. Biežākās blakusparādības ir:
Seksuāla disfunkcija
Lielākā daļa antidepresantu nomierina, taču līdzīgs mehānisms ietekmē arī seksuālo reakciju. Antidepresanti ir tieši saistīti ar seksuālo disfunkciju gan sievietēm, gan vīriešiem, taču biežāk to izbauda sievietes. To raksturo nespēja sasniegt orgasmu, maksts sausums, erekcijas traucējumi.
Sievietēm, kuras lieto antidepresantus un cenšas ieņemt bērnu, jāuzmanās, jo daži antidepresantu veidi var izraisīt augļa attīstības traucējumus.
Svara izmaiņas
Daudzas pacientes piedzīvo svara pieaugumu, lietojot antidepresantus, jo šīs zāles var samazināt nātrija koncentrāciju asinīs. Zems nātrija līmenis organismā palielina vēlmi ēst sāļus un kalorijām bagātus produktus. No otras puses, iespējamas blakusparādības ir arī slikta dūša un vemšana, kas var samazināt uzņemto kaloriju daudzumu un izraisīt svara zudumu. Abas situācijas jārisina, jo nātrija trūkums var novest līdz hiponatriēmijai (bīstami zems nātrija līmenis asinīs), savukārt svara zudums var veicināt nepietiekamu uzturu un gremošanas traucējumus.
Bezmiegs un nogurums
Uzsākot antidepresantu lietošanu, smadzeņu neirotransmiteriem ir nepieciešams laiks, lai pielāgotos ķīmiskajām izmaiņām. Tas dažkārt var radīt bezmiegu, miega trūkumu, kas būtiski samazina spējas koncentrēties, atcerēties, regulēt emocijas un reakcijas ātrumu. Ja bezmiegs nepāriet, ieteicams apsvērt alternatīvu antidepresantu.
Reiboņi un miegainība
Ķīmisko reakciju izmaiņu dēļ smadzenēs, persona, kas lieto antidepresantus, var justies apreibusi un miegaina. Antidepresanti var pazemināt asinsspiedienu, radot reiboņus.
Pašnāvības domas
Ja depresijas gadījumā jau ir izveidojusies pašnāvības domāšana, antidepresanti var palielināt enerģiju un motivāciju, kas dažreiz var atvieglot pašnāvības mēģinājumu, ja citas emocionālās vajadzības paliek neapmierinātas. Tāpēc ir nepieciešama personas psihiskā stāvokļa un emocionālo paradumu izvērtēšana pirms medikamentu nozīmēšanas.
Citas biežāk sastopamas antidepresantu blakusparādības ir svīšana, sausa mute, trīce, galvassāpes, trauksme, sirdsklauves, izsitumi, aizcietējumi, migla redze un diabēts. Ja uzsāc antidepresantu lietošanu, pieraksti savas sajūtas un izmaiņas jau no pirmās dienas un regulāri informē ārstniecības speciālistu. Tas var būt grūti, kad pati esi sliktā stāvoklī. Ir arī lietotnes, kas regulāri atgādina pierakstīt garastāvokli. Lai gan tā šķiet nebūtiska darbība, laika gaitā vari pamanīt likumsakarības, kuras citādi nepamanītu. Palīgā var nākt radiniece vai draudzene — pirmajās nedēļās palīdzība ar konkrētu uzdevumu var būt ļoti noderīga.
Antidepresantu blakusparādību mazināšana
Lai gan nopietnas blakusparādības ir retas, pirmais ārsta nozīmētais medikaments var nebūt vispiemērotākais. Uzsākot antidepresantu lietošanu, jārēķinās, ka var būt nepieciešami vairāki mēģinājumi, līdz atrod zāles, kas ir apmierinošas. Dažas pacientēm antidepresanti nesniedz gaidīto rezultātu.
Ja dažu nedēļu laikā blakusparādības neatkāpjas, ir vairāki soļi, kā tās mazināt.
Medikamentu maiņa
Nav viens antidepresants, kas der visām. Katra ķermeņa reakcija uz zālēm ir individuāla. Svarīgi dot nozīmētajam medikamentam laiku – parasti apmēram 2 nedēļas –, pirms vērtēt, vai ir labi rezultāti. Vieglas blakusparādības pirmajās nedēļās ir bieži sastopamas, bet tām vajadzētu pāriet.
Devas maiņa
Ja blakusparādības traucē ikdienai vai novēro, ka nozīmētie medikamenti nesniedz vēlamo uzlabojumu, apspried ar ārstu devas maiņu. Samazinot devu, blakusparādības var mazināties, savukārt devu palielinot, iespējams, uzlabosies efekts.
Lietot noteiktā laikā
Dažreiz palīdz tieši noteikts zāļu lietošanas laiks. Piemēram, ja antidepresants padara miegainu, lieto to pirms gulētiešanas. Ja rodas slikta dūša, mēģini lietot zāles ar ēdienu (ja vien nav kādi īpaši ierobežojumi).
No dažu vielu izvairīšanās
Uzmanīgi ar vielām, kas var pastiprināt blakusparādības (piemēram, alkohols, tabaka var pastiprināt reiboņus vai sliktu dūšu).
Citi depresijas ārstēšanas veidi
Mūsdienās antidepresanti ir ļoti nozīmīgs līdzeklis depresijas ārstēšanā, taču tā nav vienīgā izvēle. Dažām pacientēm antidepresanti nav piemēroti vai arī viņas vēlas izmēģināt citas metodes.
Garīgā un fiziskā veselība ir cieši saistītas. Tas, ko uztveram tikai fiziski (piemēram, diēta), var ietekmēt arī garīgo pašsajūtu, un otrādi. Depresiju nenosaka tikai diēta, taču, ja ķermenis ir vesels, arī prātam ir vieglāk cīnīties ar slimību. Daži pārtikas produkti var samazināt serotonīna līmeni, kas pastiprina skumjas, bet citi – uzlabo garastāvokli. Arī fiziskas aktivitātes veicina serotonīna līmeni. Gan uzturam, gan kustībām ir svarīga loma, izvēloties piemērotāko ārstēšanu.
Psiholoģiskas konsultācijas var palīdzēt depresijas epizožu pārvarēšanā. Gan cīņā ar negatīvām domām, gan traumatiskiem pārdzīvojumiem noder izpratne par to, kā padarīt smadzenes «draudzīgākas» pašai sev. Terapija nav depresijas izārstēšanas līdzeklis, bet tā var būt svarīga dziedināšanās procesa sastāvdaļa, it īpaši kombinācijā ar citām metodēm (antidepresanti, ēdiens, sports, stresa mazināšana u.c.). Ja nezini, pie kā vērsties vai kādu terapiju izvēlēties, vari konsultēties ar ārstu. Tāpat kā antidepresantu gadījumā, arī terapeita izvēle var prasīt vairākas reizes, līdz atradīsi sev piemērotu speciālisti. Kognitīvi-biheiviorālā terapija (CBT) ir sevi pierādījusi akūtas depresijas ārstēšanā – tās mērķis ir izvērtēt, apstrīdēt un mainīt neefektīvus uzskatus.
Pat ja tev ir pieredze ar citiem domāšanas stāvokļiem, šī brīža sajūta vienmēr šķiet bezgalīga. Depresijas laikā bieži šķiet neiespējami lūgt palīdzību vai pat izkāpt no gultas. Tomēr mierīgas, vienkāršas darbības var palīdzēt, ļaujot soli pa solim sajust iespējamu atvieglojumu. Vislabāk palīdz aktivitātes, kas ļauj izrauties no ierastā – brīvprātīgs darbs, pateicības dienasgrāmata, meditācijas laiks – dažām šīs prakses ir ļoti noderīgas.
Palūgt palīdzību nav vājuma pazīme. Ikvienai reiz ir vajadzīga palīdzība. Laimīgas cilvēces spēj dot vairāk arī citiem, tādēļ savas veselības uzlabošana nāk par labu visai sabiedrībai.
Tu vari sekot līdzi savam ciklam ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog tūlīt:
