Jaunums! Pierakstieties, lai pārvaldītu savu kontu, skatītu ierakstus, lejupielādētu atskaites (PDF/CSV) un aplūkotu rezerves kopijas. Pierakstieties šeit!
Koplietot šo rakstu:

Maskne – maskas valkāšanas blakusefekts

Covid-19 pandēmija ir ieviesusi daudzas izmaiņas mūsu ikdienā, tostarp jaunu normu – valkāt aizsargmasku, esot sabiedriskās vietās. Maska sniedz nepieciešamu aizsardzību pret vīrusu, tomēr ilgstoša tās lietošana var ietekmēt Tavu ādu.

Risinām maskni – maskas ilgstošas lietošanas sekas.

Ilgstoša un regulāra maskas valkāšana var izraisīt sausumu un kairinājumu, kā arī pastiprināt noteiktas ādas slimības. Šo ādas problēmu apzīmēšanai radīts jauns termins – maskne (mask + akne).

Maskas ir būtiska daļa cīņā ar pandēmiju visā pasaulē. Taču ilgstoša maskas nēsāšana var radīt ādas berzi, svīšanu un mitrumu no elpošanas, kas veicina ādas kairinājumu. Šāda kairinājuma vietas visbiežāk lokalizējas zonās, kur maska saskaras ar ādu, piemēram, uz deguna, vaigiem, zoda un – atkarībā no maskas veida – aiz ausīm. Biežākie simptomi ir sausa vai lobījusies āda, sarkani plankumi un nieze.

Papildus vispārējiem kairinājumiem, daži ādas stāvokļi var saasināties masku valkāšanas dēļ, jo tiek traucēts ādas mikrobioms. Pie tiem pieder:

  • Akne – rodas, kad poras tiek aizsprostotas ar taukiem, atmirušām ādas šūnām un netīrumiem, kas veicina pumpu, balto vai melno punktu veidošanos.
  • Rozācija – to izraisa neirovaskulāri un imūnsistēmas faktori, kā arī iespējams mikroskopiska ādas ērce; līdzīga aknei, izpaužas ar apsārtumu, pumpām un redzamām asinsvadiem uz ādas.
  • Kontaktdermatīts – rodas no alerģijas vai jūtības pret maskas materiāliem, izpaužas kā sarkans izsitums, kairinājums un pūslīši.
  • Folikulīts – izraisīts matu folikulu iekaisuma rezultātā; rada niezi, sāpes un pumpas, kas līdzinās aknes izraisītiem izsitumiem.

‘Maskne’ ir apvienots termins dažādām ādas problēmām. Ja pamani izsitumus vai citas pārmaiņas ādā, konsultējies ar ārstu, lai noteiktu īsto cēloni. Ne visas ādas problēmas jāārstē vienādi, tāpēc precīza diagnoze ir svarīga. Piemēram, ja uzklāsi pretaknes krēmu uz rozācijas, situācija var tikai pasliktināties.


WomanLog

Menstruāciju kalendārs

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.

Lūdzu, rūpējies par savu ādu

Lai izveidotu sev piemērotu ādas kopšanas rutīnu, svarīgi noteikt Tavu ādas tipu – vai tā ir sausa, taukaina, normāla vai jaukta? Vai ir kādas dermatoloģiskas problēmas, piemēram, akne, rozācija vai citas?

Ir dažas prakses, kas piemērotas jebkuram ādas tipam:

  • Dzer daudz ūdens – pietiekama hidratācija palīdzēs izvairīties no ādas izžūšanas.
  • Regulāri mazgā matus – ja Tev ir gari mati, tie bieži saskaras ar sejas ādu, tāpēc tos ir svarīgi turēt tīrus. Lieliski, ja vari sapīt vai saspraust matus arī pirms gulētiešanas.
  • Maini spilvendrānas bieži.
  • Lieto saules aizsargkrēmu – tas kalpo kā papildu aizsardzības slānis Tavai ādai visu gadu.

Ja domā, ka Tev ir ādas saslimšana, vislabāk konsultēties ar dermatoloģi, kura varēs nozīmēt piemērotu ārsta nozīmētu terapiju. Ja nav iespējams apmeklēt speciālisti vai nevari noteikt iemeslu savām problēmām, pārliecinies, ka lieto sejas krēmu ar nomierinošu un mitrinošu iedarbību, kas piemērota dažādiem mērķiem.


Katrai ādas problēmai ir piemērota sava ārstēšana, tāpēc nozīme ir precīzai diagnozei.

Lai atjaunotu ādas dabisko mikrobiomu, izturies pret ādu saudzīgi. Regulāra, maiga attīrīšana un mitrināšana ievērojami samazina masknes ietekmi.


Izvēloties ādas kopšanas līdzekļus, izvairies no ziepēm – tās izvada par daudz aizsargājošo sebumu, veicinot pārmērīgu tauku veidošanos uz aknei pakļautas ādas.

Atceries – starp rīta ādas kopšanas rituālu un maskas uzlikšanu atstāj nelielu laiku, lai produkti pilnībā iesūktos un nenonāktu uz maskas. Parasti pietiek ar 15 minūtēm, bet cieši pieguļošām maskām (piemēram, N95) – drošāk ir 30 minūtes.

Pārdomāta maskas izvēle ādas kopšanai un masknes profilaksei


Izvēlies sev piemērotāko masku

Maskne lielā mērā atkarīga, kādu masku Tu izvēlies.

Maskas materiāls ietekmē to, kā āda reaģē, ilgstoši valkājot masku. Daži piemēri:

  • Uz akni tendēta āda jutīgāk reaģē uz materiāliem kā poliestera audums, kas saglabā mitrumu zem maskas. Šādā gadījumā ieteicams izvēlēties masku ar iekšējo slāni no uzsūcoša auduma, piemēram, kokvilnas.
  • Jutīga āda stiprāk reaģēs uz raupjiem vai teksturētiem materiāliem, kas izraisa kairinājumu. Iekšējā slāņa mīkstāks materiāls būs daudz draudzīgāks ādai.
  • Ja iekšējais slānis ir piemērots ādai, ārējais slānis var būt izvēlēts lielākai aizsardzībai pret mikrobiem.

Vēlams, lai Tev būtu vairākas maskas. Tā vari maskas regulāri mazgāt un nēsāt tikai tīras. Maskas jāmazgā un pilnībā jāizžāvē pēc katras lietošanas reizes. Vienkārši izžāvēt nav pietiekami – mikrobi un netīrumi uzkrājas dienas laikā.


Vienreizlietojamās maskas nav paredzētas atkārtotai lietošanai. Tās lieto tikai vienu reizi un uzreiz izmet. Tas pasargās ne tikai Tavu imūnsistēmu, bet arī ādu.

Pārliecinies, ka Tava maska labi pieguļ. Pārāk maza maska var berzēt un kairināt ādu, savukārt pareizi pieguļoša, kas pilnībā nosedz muti un degunu, bet nesaspiež seju, būs saudzīga ādai. Ja maska nav pārāk cieša vai pārāk vaļīga, samazināsies nepieciešamība to aiztikt un attiecīgi inficēt ādu ar mikrobiem.

Advertisement


Padomi & triki

Lūk, vēl pāris ieteikumi, kā saudzēt sejas ādu maskas valkāšanas laikā:

  • Izvēlies “atvaļinājumu no grima” maskas nēsāšanas dienās. Zem maskas grims var aizsprostot poras un veicināt izsitumus. Ja nepieciešams lietot dekoratīvo kosmētiku, izvēlies produktus ar marķējumu “nekairinošs” vai “neaizsprosto poras”.
  • Izvairies no jaunu līdzekļu, īpaši agresīvāku, piemēram, ķīmiskā pīlinga, skrubja vai retinoīdu, izmēģināšanas pirmo reizi maskas nēsāšanas laikā – tā āda kļūst jutīgāka, bet stipri produkti var vēl vairāk to kairināt.
  • Vēro, kā āda reaģē uz masku – daži produkti, piemēram, aftershave vai serumi ar salicilskābi, kas iepriekš nederēja problēmas, kopā ar masku var radīt citādu efektu. Ja novēro kairinājumu, atceries, kad esi sākusi lietot jaunus kopšanas līdzekļus, un, nepieciešamības gadījumā, pārtrauc to lietošanu.
  • Ievērojot drošības noteikumus, ik pēc 4 stundām atvēli 15 minūšu „maskas pauzi” (ja tas iespējams). Mediķes frontē konstatējušas, ka šie pārtraukumi palīdz saglabāt veselīgāku ādu.


Drošas vietas, kur noņemt masku: ārā, ja vari ievērot vismaz divu metru distanci no citiem; savā auto, ja esi viena; mājās.

Noturīgas ādas problēmas var būt izaicinošas, taču cerību nezaudē – ķermenis vēlas dziedēt sevi. Ja arī pēc visu šo ieteikumu ievērošanas maskne saglabājas – konsultējies ar dermatoloģi.

Tu vari sekot savam ciklam ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:

Lejupielādēt App Store

Lejupielādēt Google Play

Koplietot šo rakstu:
https://www.healthline.com/health/maskne
https://www.healthline.com/health-news/face-masks-may-be-irritating-your-skin
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/contact-dermatitis/symptoms-causes/syc-20352742
https://edition.cnn.com/2020/06/25/health/maskne-acne-covid-masks-wellness/index.html
https://www.aad.org/public/everyday-care/skin-care-secrets/face/prevent-face-mask-skin-problems
https://www.aad.org/public/everyday-care/injured-skin/burns/face-mask-skin-problems-treatment
https://www.healthline.com/health/beauty-skin-care/skin-types-care#home-test
Advertisement


Toksiskā šoka sindroms ir akūta, potenciāli letāla infekcija, ko izraisa stafilokoku vai streptokoku baktērijas. Abas baktērijas var mierīgi dzīvot uz ādas un degunā vai mutē — problēmas sākas, kad tās pārmērīgi vairojas organismā. Šo stāvokli visbiežāk saista ar ļoti absorbējošu tamponu lietošanu menstruāciju laikā.
Redze ir viena no galvenajām maņām, ko cilvēki izmanto, lai mijiedarbotos ar apkārtējo pasauli un apgūtu to. Tāpat redze ir galvenais darba rīks lielākajā daļā profesiju visā pasaulē. Turklāt mūsu dzīve arvien vairāk notiek caur digitālajiem ekrāniem, kas rada vēl lielāku risku acīm pārslogoties.
Lai gan situācija sāk uzlaboties, sievietes joprojām pārāk bieži netiek ņemtas nopietni vai tiek izsmietas par veselības sūdzībām, piemēram, sāpēm un nogurumu. Lai sabiedrība ko arī neteiktu, šādām sajūtām nav jābūt mūsu ikdienas sastāvdaļai. Divas hroniskas saslimšanas, kas bieži vien ir ilgstošu sāpju un noguruma pamatā, ja nav citu slimību, ir fibromialģija un hroniska noguruma sindroms.