Sausa āda un sasprēgājušas lūpas
Āda reaģē uz visu, kas notiek apkārtējā vidē. Klimats un uzturs ir tikai divi no daudziem faktoriem, kas ietekmē ādas struktūru un veselību. Sausa āda ir bieži sastopama reakcija uz dažādām ietekmēm, un to parasti var vienkārši novērst.
Ādas kopšana ir vairāku miljardu dolāru vērta industrija, kas mudina mūs tērēt naudu, lai izskatītos jaunākas un labākas. Patiesi, sausa āda var būt nepatīkama un, ja to neārstē, var radīt infekcijas, asiņošanu un citus veselības sarežģījumus, taču vairumā gadījumu, lai to ārstētu, nav nepieciešami dārgi līdzekļi.
Dažām sievietēm sausa āda jeb kseroderma ir dabiska nosliece, tomēr kopumā tas nav iemesls lielām bažām. Smagākos gadījumos, piemēram, pie kserozes, var būt nepieciešama dermatoloģes palīdzība.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Āda 101
Āda ir cilvēka lielākais orgāns, parasti aizņem 1,5 līdz 2 m2 un veido 12–15% no kopējā ķermeņa svara. Ādai ir daudz funkciju: tā ir pašatjaunojošs aizsargapvalks un pirmā aizsardzības līnija pret vīrusiem, baktērijām, UV starojumu un citiem potenciāliem draudiem; tā ir maņu orgāns ar specializētiem receptoriem, kas uztver pieskārienu, spiedienu, vibrāciju, temperatūru un sāpes; izdala sviedrus un sebuma eļļas; sintezē D vitamīnu, reaģējot uz sauli; palīdz regulēt ķermeņa temperatūru un mitruma līmeni.
Āda sastāv no trim slāņiem:
Epidermas ir ādas virsējais slānis, kas sastāv no 4–5 kārtām šūnu, galvenokārt savstarpēji sasaistītām keratinocītēm, kas veidojas bazālajā kārtā un mainās, paceljoties uz virspusi, līdz nonāk virspusē un ir gandrīz ūdensnecaurlaidīgas. Virsējais slānis nolobās un ik pēc 4–6 nedēļām tiek aizstāts ar jaunām šūnām.
Derma jeb vidējais, izturīgais un elastīgais slānis, satur daudz dažādu šūnu un struktūru divos līmeņos — papilārajā slānī, kur atrodas mūsu pirkstu nospiedumu jutīgās virsmas, un retikulārajā slānī, kas sevī ietver asins un limfvadu, matu folikulus, nervu galus, sviedru un tauku dziedzerus un citas struktūras.
Kopā epidermas un derma veido kutisu.
Visbeidzot ir hipodermas jeb dziļākais slānis, ko sauc arī par zemādas slāni vai superficiālo fasciju. Šis slānis arī satur vairākas nozīmīgas struktūras, bet galvenokārt sastāv no vaļējiem saistaudiem un tauku lobiņām.
Salīdzinot ar sievietēm, vīriešu āda ir izturīgāka, par 20–25% biezāka, satur vairāk kolagēna, ir ar lielākām porām, un izdala aptuveni divreiz vairāk tauku, tādēļ sievietes biežāk cieš no sausas ādas.
Kāpēc āda kļūst sausa?
Lai gan jebkuras ādas kārtas izmaiņas var ietekmēt sausumu, visbiežāk sausa āda rodas, ja organisms ir dehidrēts vai traucēta dabisko aizsargājošo eļļu izstrāde epidermā.
Āda mitrumu var zaudēt dažādu faktoru ietekmē. Pandēmijas gados lielākā daļa no mums ir piedzīvojušas, kā bieža roku mazgāšana un dezinfekcijas līdzekļu lietošana sausina un bojā ādu.
Daži no biežākajiem sausas ādas cēloņiem:
- nedzerat pietiekami daudz ūdens
- miega trūkums, kas izjauc hidratācijas regulācijas hormona vazopresīna izdalīšanos
- alkohola lietošana, kas nomāc vazopresīna veidošanos un darbojas kā diurētiķis
- zems gaisa mitrums, īpaši ziemā, kad gaiss ir sauss un auksts, vai lietojot kondicionieri vasaras mēnešos
- pakļaušanās apkārtējās vides ietekmei — vējam, saulei, karstumam
- karstas dušas/vannas vai pārmērīga mazgāšanās
- mazgāšanās “cietā” krāna ūdenī ar augstu minerālvielu saturu
- ādas kopšanas līdzekļu lietošana ar agresīvām ziepēm, mazgāšanas vai smaržvielām
- novecošanās — ar gadiem āda kļūst plānāka un trauslāka, un tauku dziedzeri izdala mazāk tauku
Dažādas veselības problēmas arī izraisa sausu ādu, tostarp:
Atopiska dermatīta
Atopiskais dermatīts ir viena no biežākajām ekzēmas formām. Šī ir hroniska slimība, kurā imūnsistēma kļūst traucēta un pārmērīgi aktīva, izraisot iekaisumu, kas bojā ādas dabisko aizsargbarjeru un atstāj to sausu un uzņēmīgu pret infekcijām.
Psoriāze
Psoriāze jeb autoimūna slimība, kas izraisa paātrinātu ādas šūnu savairošanos, rezultātā veidojas biezi, zvīņaini un sausi plankumi.
Hipotireoze
Hipotireoze ir stāvoklis, kad vairogdziedzeris izdala pārāk maz hormonu, kas aizsargā ādu, matus un nagus.
Cukura diabēts
Cukura diabēts jeb nespēja kontrolēt cukura līmeni asinīs var izraisīt sausu un plaisājošu ādu, it īpaši uz rokām, pēdām un kājām, jo mitrums tiek izvadīts no šūnām, lai palīdzētu organismam atbrīvoties no liekā cukura.
Sjēgrena sindroms
Sjēgrena sindroms — autoimūna slimība, kas ietekmē organisma mitrumu ražojošos dziedzerus, īpaši asaru, siekalu un ādas dziedzerus.
Ihtioze
Ihtioze ir iedzimtu slimību grupa, kas padara ādu biezu, sausu un zvīņainu.
Nieru slimība
Nieru slimības traucē spēju izdalīt atkritumvielas un lieko šķidrumu, kas bieži noved pie sausas ādas.
Nepietiekams uzturs un ēšanas traucējumi
Nepietiekams uzturs un ēšanas traucējumi, tostarp anoreksija, arī var izraisīt sausu un lūstošu ādu.
Sausas ādas kopšana
Ja ciešat no sausas ādas, ir vairāki vienkārši veidi, kā nomierināt un pasargāt ādu.
Pārskatiet savu ādas kopšanas rutīnu. Izvairieties no agresīvām ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem, kas rada sausumu vai kairinājumu. Lietojiet maigus, bez smaržvielām attīrošus līdzekļus sejai un ķermenim.
Atsakieties no karstām vannām un dušām. Karsts ūdens likvidē dabiskās ādas eļļas, padarot to vēl sausāku un kairinātāku. Mazgājieties remdenā ūdenī.
Mitriniet ādu. Uzklājiet mitrinošu līdzekli uzreiz pēc mazgāšanās, lai saglabātu mitrumu un uzturētu ādas hidratāciju. Mitrinātāju uzklājiet uz mitras ādas, nevis pilnībā nosusinātas ādas.
Pīlings palīdz noņemt atmirušās ādas šūnas, ļaujot mitrinātājam iesūkties dziļāk. Taču izvairieties no agresīviem skrubjiem, kas var kairināt ādu. Izmantojiet maigu pīlinga līdzekli vienu vai divas reizes nedēļā un īpaši saudzējiet ādu sausuma periodā.
Ja mājās gaiss ir sauss, izmantojiet gaisa mitrinātāju; tas palīdzēs novērst ādas reakciju uz sausu gaisu.
Ziemā ārā un mājas darbos ar ķīmiskām vielām valkājiet cimdus.
Dzeriet daudz ūdens.
Mitrinošs līdzeklis aknes gadījumā
Mitrinātāja uzklāšana uz ādas ar noslieci uz akni var šķist pretintuitīva, taču sausa āda var reaktīvi pastiprināt sebum izdalīšanos un veicināt aknes veidošanos, līdz ar to mitrināšana palīdz līdzsvarot ādu.
Sasprēgājušas lūpas
Sausas lūpas rodas no tiem pašiem iemesliem, kā sausa āda kopumā, taču lūpu mitrumu var ietekmēt arī papildu faktori.
Lai arī laizīšana sniedz īslaicīgu atvieglojumu, siekalas ātri iztvaiko, tādēļ lūpu laizīšana padara tās vēl sausākas. Tāpat elpošana caur muti, īpaši miegā, sausina lūpas.
Kādus vitamīnus lietot, lai nepieļautu sausas lūpas?
Barības vielu trūkums var būt iemesls sasprēgājušām lūpām. Ēdiet daudzveidīgi, lai uzņemtu B grupas vitamīnus, C vitamīnu, cinku, kolagēnu un neaizvietojamās taukskābes.
Lai novērstu vai ārstētu sasprēgājušas lūpas, dzeriet pietiekami daudz ūdens, lietojiet augstu SPF lūpu balzamu, nelaižiet lūpas un izmantojiet gaisa mitrinātāju. Ja lūpas ir ļoti sausas vai ilgstoši neveselīgas, konsultējieties ar savu ārsti, lai izslēgtu veselības problēmas.
Lejupielādējiet WomanLog tūlīt:
