Miljoniem cilvēku lieto gan recepšu, gan nelegālās narkotikas medicīnisku vai izklaides nolūkos. Ja šīs vielas tiek lietotas neapdomīgi, var attīstīties atkarība. Narkotiku atkarība ir bīstama gan pašai cilvēcei, kuru tā skar, gan apkārtējiem.
Narkotiku atkarība ir sarežģīts traucējums, kas var atstāt ilgtermiņa sekas gan uz fizisko, gan psihisko veselību. Nelegālu vai recepšu medikamentu pārmērīga lietošana var novest pie uzvedības izmaiņām, fiziskiem traucējumiem un pat nāves.
Runājot par atkarību, daudzi iedomājas nelegālās narkotikas, taču arī legālas vielas, piemēram, alkohols, nikotīns un recepšu medikamenti ir ļoti atkarību veicinoši. Vielu lietošanas pārmērīga izmantošana, neatkarīgi no to likumīguma, var novest pie vielu lietošanas traucējumiem. Cilvēki, kuri lieto nelegālās narkotikas vai nepareizi izmanto recepšu medikamentus, riskē kaitēt savai fiziskajai un garīgajai veselībai.
Narkotiku ietekmes smagums uz veselību atkarīgs no konkrētās vielas. Dažas no šīm vielām ir legālas un tiek izmantotas medicīnā, piemēram, Vikodīns vai morfīns. Tomēr visām narkotikām, neatkarīgi no to veida, ir kopīga iezīme — tās rada atkarību. Recepres medikamenti, piemēram, kodeīns vai oksikodons, rada īpaši augstu atkarības risku, veicinot vēlmi turpināt lietošanu vai pāriet uz spēcīgākām vielām.
Dažādas narkotikas rada dažādu ietekmi uz cilvēka psihisko stāvokli. Piemēram, LSD izraisa spilgtas halucinācijas, savukārt kokaīns — pastiprinātu enerģiju un neprognozējamu uzvedību. Vielas maina smadzeņu ķīmiju. Lietojot narkotikas, var parādīties eiforijas, uzbudinājuma, baudas un ekstraversijas sajūtas, kam seko intensīvas paranojas, neracionāla uzvedība un vardarbība. Lielākā daļa narkotiku būtiski traucē domāšanu un lēmumu pieņemšanu; tās var izraisīt atmiņas zudumu un pat ilgstošu smadzeņu bojājumu.
Tāpat kā cita veida toksiskas vielas, arī narkotikas tiek filtrētas caur aknām. Tas ievērojami noslogo aknas un var izraisīt iekšējo orgānu bojājumus vai pat atteici. Narkotiku lietošana var veicināt sirds slimību rašanos, tostarp sirdslēkmi, asinsvadu iekaisumus, īpaši, ja narkotikas tiek injicētas. Citas biežas fiziskās veselības problēmas ir krampji, plaušu saslimšanas un pavājināta imunitāte. Bezatbildīgi lietojot narkotikas, palielinās arī seksuāli transmisīvo infekciju risks.
Narkotiku lietošana var mainīt cilvēka uzvedību — tā var kļūt gan uzbudināta un nesavaldīga, gan trula un pasīva. Atsevišķos gadījumos narkotiku lietošana nosaka ilgstošas uzvedības izmaiņas, piemēram, paranoju, nepacietību, halucinācijas, vardarbību, impulsivitāti un atkarību.
Pārdozēšana notiek, kad ķermenis vairs nespēj apstrādāt pārāk lielu vielas daudzumu. Nomierinošie līdzekļi un opioīdi iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu — palēnina sirdsdarbību, elpošanu, samazina ķermeņa temperatūru un sašaurina zīlītes. Ja elpošana kļūst pārāk sekla, apstājas arī skābekļa piegāde smadzenēm, kas var izraisīt komu vai nāvi. Stimulanti savukārt palielina sirdsdarbību, asinsspiedienu, ķermeņa temperatūru un paātrina elpošanu. Pārdozēšana var izraisīt krampjus, insultu, sirdslēkmi vai nāvi. Daudzos gadījumos letālas sekas rodas, sajaucot vairākas vielas.
Par narkotiku atkarības upuri var kļūt jebkura, tomēr noteikti riska faktori ir būtiskāki par citiem.
Narkotiku pārmērīga lietošana ir galvenais atkarības cēlonis neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai statusa, tomēr sievietes ir īpaši uzņēmīgas pret atkarību. Pētījumi rāda, ka sievietes dzimumhormons estrogēns var padarīt organismu jutīgāku pret narkotikām. Sievietēm biežāk attīstās ieradums, pārdozēšana un recidīvs. Tāpat sievietēm biežāk ir bojājumi aknām, plaušām un asinsrites sistēmā, ko var izraisīt vielas.
Tāpat kā alkohola un tabakas produktu lietošana, arī nelegālu vai recepšu narkotiku pārmērīga lietošana grūtniecības un zīdīšanas laikā apdraud mazuli. Toksiskās vielas nonāk caur placentu auglim. Ja māte regulāri lieto narkotikas grūtniecības laikā, bērnam ir paaugstināts risks piedzimt ar neonatālā abstinences sindromu (NAS). Tas ir atcelšanas process, ko bērns pārdzīvo pēc dzimšanas. Visbiežāk tas sastopams, ja māte lietojusi opioīdus vai stimulantus, bet arī alkohols, nomierinošie līdzekļi, tabaka un pat kofeīns var izraisīt līdzīgu efektu.
Lai gan vielu pārmērīga lietošana bieži noved pie atkarības, tas ne vienmēr notiek. Dažreiz cilvēki pārmērīgi lieto alkoholu, nikotīnu vai medikamentus, bet neattīsta atkarību. Galvenā atšķirība ir tā, kā tas ietekmē uzvedību un cik viegli cilvēks spēj pārtraukt vielas lietošanu.
Narkotiku atkarība rada nopietnus draudus fiziskajai un garīgajai veselībai. Īpaši grūti ir atteikties no spēcīgi atkarību izraisošām vielām, piemēram, opioīdiem. Atkarīgajai bieži ir jāsaskaras ar bailēm, neziņu un kaunu, lai atklātu problēmu un sāktu meklēt risinājumus pamatā esošajām problēmām.
Atkarība ir slimība, un par to nav jājūtas vainīgai vai stigmatizētai. Pirmais solis ceļā uz atbrīvošanos ir atzīt, ka ir problēma. Meklē kādu uzticamu sarunu biedri. Lai arī lielākā daļa atkarību izraisošo vielu daudzās valstīs ir aizliegtas, parasti ir īpašas organizācijas, kuras piedāvā palīdzību cilvēkiem ar atkarībām. Grupas terapija ļauj satikt līdzīgi domājošas sievietes, kas nolēmušas atmest vielu lietošanu.
Nākamais solis ir attīrīšanās jeb detoksikācija un abstinences pārvarēšana. Tas ir visgrūtākais periods, kas var ilgt dienas, nedēļas vai pat mēnešus. Tieši šajā laikā ir lielākais recidīva risks. Drošākais veids, kā izturēt šo posmu, ir saņemt profesionālu palīdzību un atbalstu. Pat pēc daudziem gadiem atturības vēlme lietot vielu var atgriezties.
Pēc grūtākā un sāpīgākā atveseļošanās posma, būtu jāturpina izvairīties arī no citām kaitīgām vielām (alkohols, tabaka), jo tās var pastiprināt vēlmi atgriezties pie narkotikām. Bieži vieglāk palikt tīrai, ja ir pieejams pieredzējušas konsultantes atbalsts vai atbalsta grupa.
Savu menstruālo ciklu vari sekot, izmantojot WomanLog. Lejupielādē WomanLog tūlīt: