Atvieglojums no menstruālām sāpēm
Haizivju nedēļa. Sarkanā plūsma. Izjāde ar vates poniju. Daudzās, radošās frāzes, ko izmantojam, lai aprakstītu menstruācijas, nesniedz mierinājumu, kad pienāk laiks tikt galā ar visām nepatīkamajām sajūtām.
Lai arī menstruācijas ir pilnīgi normāls ciklisks process sievietes ķermenī, tās var būt neērtas. Krampji, sāpes, nespēks un smaguma sajūta vēdera lejasdaļā ir bieži sastopamas. Ir daudz veidu, kā mazināt menstruālo sāpju intensitāti, bet pirms rīcības jāizprot, kas un kāpēc sāp.
Vēdera sāpes “Koda sarkanajā” reizēm pavada muguras lejasdaļas sāpes, kas stiepjas kājās. Iespējama arī slikta dūša, vemšana, galvassāpes, caureja, aizkaitinātība vai nogurums. Mazāk bieži sievietēm var būt reibonis vai pat ģībonis. Menstruāciju sāpes spēj apgrūtināt pat ikdienišķas aktivitātes 1–3 dienas katru mēnesi, tāpēc šis nav labākais laiks intensīvai fiziskai slodzei, sacensībām vai garām pārgājieniem. Savukārt, dažas sievietes izjūt tikai nelielas sāpes vai vispār simptomus nepamana. Tas atkarīgs gan no individuālā ķermeņa, gan vispārējās veselības.
Neesi stāvoklī? Tūlīt sāksies menstruācijas…
Pat ja tu nedomā par bērniem, vēlies studēt, attīstīt karjeru vai nodarboties ar hobijiem, ķermenis katru mēnesi gatavosies grūtniecībai. Dzemdes gļotāda – endometrijs – pakāpeniski sabiezē, lai apaugļotā olšūna varētu droši ieligzdoties.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Ja olšūna nav apaugļota, endometrija slānis pamazām atslāņojas. Sāpes ir saistītas ar dzemdes muskuļu kontrakcijām, kuras izraisa bioloģiski aktīvas vielas – prostaglandīni. Šīs kontrakcijas izspiež asinis un endometriju ārā no dzemdes. Jo vairāk prostaglandīnu organismā, jo spēcīgāki krampji un stiprākas sāpes – spēcīgas kontrakcijas var saspiest tuvumā esošas artērijas, kas pārtrauc skābekļa piegādi un izsauc sāpes.
Sāpes var sākties 1–3 dienas pirms menstruāciju sākuma. Šai laikā sāpes biežāk ir blāvas un pastāvīgas. Sāpju maksimums ir pirmajās divās menstruāciju stundās un tās var ilgt līdz pat trim dienām.
Pētījumi rāda, ka menstruācijas ir visizteiktāk sāpīgas sievietēm vecumā no 23 līdz 27 gadiem.
Ļoti stipras menstruālas sāpes, ko izraisa pārmērīgs prostaglandīnu līmenis, sauc par dismenoreju. Ar šo stāvokli var saskarties jaunas sievietes (primārā dismenoreja), taču arī pieaugušām sievietēm, kurām iepriekš nav bijušas sāpīgas mēnešreizes, tas var rasties (sekundārā dismenoreja). Pieaugušām sievietēm to bieži provocē nopietnākas veselības problēmas, piemēram, endometrioze (endometrija audi atrodas ārpus dzemdes), olnīcu cistas vai mioma (labdabīgs dzemdes audzējs). Tāpēc ļoti svarīgi konsultēties ar savu ginekoloģi. Diagnostika un ārstēšana var būtiski samazināt sāpes menstruāciju laikā.
Citi iemesli
Sāpīgas menstruācijas var izraisīt arī citi faktori, piemēram, dzimumorgānu anatomijas īpatnības (šaurāka dzemdes atvere, nosliece vai atpakaļ saliekta dzemde), liekais svars, smēķēšana vai alkohola lietošana, neregulārs cikls, agra menstruāciju sākšanās (pirms 11 gadu vecuma), ilgstošs stress, pārmērīgas fiziskās slodzes vai emocionāli satricinājumi, piemēram, tuvinieka zaudējums, attiecību problēmas vai sirdssāpes.
Menstruācijas visbiežāk ir sāpīgākas sievietēm, kuras vēl nav seksuāli aktīvas vai kurām nav bijusi grūtniecība.
Pēc grūtniecības un dzemdībām menstruāciju sāpes parasti samazinās vai pat izzūd pilnībā, jo notiek fizioloģiskas izmaiņas dzemdē un dzemdes kaklā. Svarīgu lomu spēlē arī iedzimtība – ja mātei bija sāpīgas menstruācijas, meitai arī tas, visticamāk, būs. Sāpes var veicināt arī uzturs – kafija un citas kofeīnu saturošas dzērieni, kā arī pārmērīgi asi, sāļi vai saldi ēdieni mēdz palielināt diskomfortu.
Atrast sev piemērotāko
Nav vienas burvju tabletes, kas visām atvieglotu pašsajūtu. Metodes ir tikpat dažādas, cik pašas sievietes. Vienai vajadzīgs papildu miega stunda, citai palīdz meditācija vai joga, vēl cita glābiņu rod tikai pretsāpju līdzekļos. Vienīgais universālais ieteikums – rūpējies par sevi! Nepārpūlies, guli pietiekami, ēd sabalansēti, dzer pietiekami daudz ūdens, centies nesasprindzināties un nepārforsē fiziskās aktivitātes.
Citi ieteikumi:
- Ja Tevi mocīja ļoti stipras menstruālās sāpes, lūdz ģimenes ārstei vai ginekoloģei ieteikt piemērotus pretsāpju līdzekļus. Ja menstruāciju sāpes parasti atkārtojas līdzīgi, sāpes mazināšanai lieto līdzekli pie pirmajām sajūtām, jo neviena zāle nesāk darboties momentāni.
- Mazāk nopietniem gadījumiem vari izmēģināt uztura bagātinātājus (vitamīnus, omega-3 taukskābes), augu preparātus vai homeopātiskās zāles – tas dažām sievietēm mazina diskomfortu. Konsultējies ar ārsti vai homeopāti.
- Dažas zāļu tējas arī palīdz, bet tās būs efektīvas tikai pēc ilgstošas lietošanas.
Ārstu viedokļi par termoterapiju atšķiras. Daži iesaka izvairīties, jo siltums var pastiprināt asiņošanu, bet citi iesaka siltas vannas vai sildāmās pudeles uz vēdera relaksācijai.
- Kinezioloģiskais teips, uzklāts uz vēdera lejasdaļas un muguras, arī var palīdzēt – labākam efektam vērts doties pie fizioterapeita/dienes pirms menstruācijām.
- Akupunktūra vai sausa adatu terapija var būt efektīva sievietēm, kuras dod priekšroku alternatīvām metodēm.
- Ja sāpes izraisa kāda slimība, nepieciešama diagnostika un ārstēšana. Parasti izmanto ultrasonogrāfiju vai citu diagnostisko izmeklējumu, atsevišķos gadījumos – laparoskopiju. Ja atklāj miomu vai olnīcu cistu, var būt nepieciešama operācija.
- Ņemot vērā Tavu vispārējo veselību, vecumu, vajadzības un ieradumus, ginekoloģe var ieteikt hormonālo kontracepciju (piemēram, tabletes vai spirāli) dismenorejas ārstēšanai – tas palīdz gadījumos, ja ir hormonāla nelīdzsvarotība.
- Atsevišķas pozas arī palīdz mazināt sāpes, piemēram, embrija poza: gulies uz sāniem vai muguras ar kājām pievilktām pie vēdera. Ieņemt četrrāpus pozu arī var atvieglot sajūtas. Viegli pamasē vēderu un muguras lejasdaļu pati vai palūdz kādam draugam vai partnerim, bet noteikti lūdz masēt uzmanīgi.
- Menstruāciju laikā iesaka lietot vieglu, bet uzturvielām un vitamīniem bagātu uzturu – piemēram, auzu pārslas, banānus, valriekstus, dažādus zaļumus, ingveru un saulespuķu sēklas.
- Ja ir pietiekami spēka un enerģijas, iespējams veikt mērenas fiziskās aktivitātes, piemēram, jogu, vieglu skrējienu vai stiepšanās vingrojumus. Fiziskās aktivitātes kā ierasta rutīna būtiski uzlabo menstruālo veselību un vispārējo pašsajūtu.
Uzmanību! Ja Tev ir stipras sāpes ar temperatūru un citiem neparastiem simptomiem, kas varētu liecināt par infekciju, vai Tu nekad agrāk neesi piedzīvojusi tik spēcīgas menstruālās sāpes, vai, ja sāpes uznāk pēkšņi ar spēcīgu asiņošanu – tas ir neatliekams gadījums. Nekavējoties vērsies pie ārstes!
Vizīte pie ārstes
Ja pati netiec galā ar menstruāciju sāpēm, apmeklē savu ārsti vai ginekoloģi. Svarīgi sagatavoties vizītei – iespējams, Tev jautās: Cik gados sākās pirmās menstruācijas? Kad bija pēdējā reize? Vai cikls ir regulārs? Cik garš tas ir? Vai starp menstruācijām mēdz būt asiņošana jeb “smērēšanās”?
Tava ginekoloģe, iespējams, jautās arī par mātes pieredzi un ģimenes medicīnas vēsturi. Ja nezini šīs atbildes, pajautā tuviniekiem. Atceries informēt ārsti par līdz šim izmēģinātajiem ārstēšanas veidiem un to efektivitāti. Noder arī ziņas par nesen pārslimotajām slimībām, lietotajām zālēm un uztura bagātinātājiem, neseniem emocionāliem pārdzīvojumiem un citiem stresa faktoriem Tavā dzīvē.
Tev var jautāt arī par seksuālo dzīvi – vai esi seksuāli aktīva un vai dzimumakta laikā jūti sāpes.
Nebaidies uzdot jautājumus! Piemēram: Kādi ir manas sāpes iespējamie cēloņi? Cik iespējama ir sāpju pilnīga mazināšana vai izzušana? Kādi izmeklējumi vai analīzes būs nepieciešami? Kādas zāles vai alternatīvas ārstēšanas metodes atbilst man?
Tu vari sekot simptomiem, izmantojot WomanLog. WomanLog piedāvā vairāk nekā 100 simptomu. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
