Menstruālais cikls sievietēm var būt dažāds. Vidēji cikls ilgst 28 dienas, taču normāli ir jebkas no 21 līdz 35 dienām. Savas menstruāciju ciklu uzskaite palīdz saprast, kas ir normāli tieši tev. Tas palīdzēs arī pamanīt pārkāpumus, piemēram, aizkavētu vai iztrūkušu menstruāciju, vai smērēšanos.
Kas uzskatāms par normālu menstruālo ciklu, var ievērojami atšķirties katrai sievietei, tāpat kā vienai un tai pašai sievietei cikls var mainīties mēnesi no mēneša. Cikla neregularitātes ir biežas un vairumā gadījumu nerada satraukumu. Tomēr dažkārt tās signalizē par veselības problēmām vai nozīmīgām izmaiņām dzīvē, piemēram, grūtniecību vai menopauzes sākumu.
Menstruālo ciklu veido dabiskas izmaiņas, ko vada hormoni un kuru mērķis ir sagatavot sievietes ķermeni iespējamai grūtniecībai — olšūnas attīstība un izdalīšanās, kā arī dzemdes gļotādas sabiezēšana, lai nodrošinātu barības vielas olšūnai apaugļošanas gadījumā. Ja ir notikusi ovulācija, bet olšūna nav apaugļota, dzemdes gļotāda tiek izvadīta caur maksti kā menstruācijas, kas vidēji ilgst no divām līdz septiņām dienām.
Menstruālā cikla garumu skaita, sākot ar pirmo menstruāciju dienu līdz nākamajai menstruāciju pirmajai dienai. Lai gan 28 dienas tiek uzskatītas par vidējo garumu, jebkurš cikls no 21 līdz 35 dienām skaitās normas robežās.
Jaunām sievietēm cikls bieži ir neregulārs, kad tas tikai sākas. Pēc apmēram diviem gadiem daudzu sieviešu cikls stabilizējas, bet dažām mēnešreizes visu mūžu var būt neregulāras. Nav parasta, ja menstruāciju cikla ilgumā starp īsāko un garāko ciklu ir vairāk nekā 4 dienu starpība, bet atšķirība līdz 8 dienām joprojām tiek uzskatīta par regulāru. 8–20 dienu atšķirības ir neregulāras, bet nav uzskatāmas par novirzi. Atšķirības 21 diena vai ilgāk skaitās ļoti neregulāras.
Iemesli, kad jāuztraucas: asiņošana ilgst vairāk nekā septiņas dienas; asiņošana ir spēcīgāka nekā parasti; asiņošana notiek starp mēnešreizēm; mēnešreizes bija regulāras, bet pēkšņi kļuvušas neregulāras; tu neesi stāvoklī, bet mēnešreizes nav vairāk kā 90 dienas; mēnešreižu laikā rodas smagas sāpes; pēkšņi jūties ļoti slikti vai ir paaugstināta temperatūra pēc tamponu lietošanas.
Ja tavs cikls neatbilst normas robežām vai cikla ilgums ir nestabils un mainīgs, vērsies pie sava ginekologa.
Normālu menstruāciju sauc par eumenoreju. Pirmā ir menstruālā fāze, kad organisms atbrīvojas no iepriekšējā ciklā izveidotās, ar barības vielām bagātās endometrija slāņa.
Nākamā ir pirmsovulācijas jeb folikulārā fāze, kas ilgst no menstruāciju sākuma līdz ovulācijai. Cikla sākumā paaugstinās divu hormonu – folikulu stimulējošā hormona (FSH) un luteinizējošā hormona (LH) – līmenis. Sākumā FSH stimulē 10–20 folikulu jeb olu pūslīšu attīstību. Ap piekto dienu LH veicina to nobriešanu, un tie paši sāk ražot estrogēnu. LH un estrogēna mijiedarbībā folikuli turpina nobriest. Ap astoto dienu viens folikuls kļūst dominējošais, pārējie regresē un uzsūcas. Estrogēns stimulē arī jaunas dzemdes gļotādas veidošanos. Folikulārā fāze noslēdzas ap trīspadsmito dienu.
Tai seko ovulācijas fāze. Estrogēna maksimums izraisa LH strauju pieaugumu, kas 24-48 stundu laikā izraisa ovulāciju. Izdalījusies olšūna dzemdē dzīvotspējīga ir apmēram vienu dienu, kamēr spermatozoīdi – trīs līdz četras dienas. Ja sievietei ir regulārs cikls un organisms funkcionē normāli, šis ir auglības logs, kad sieviete var palikt stāvoklī.
Pēdējā cikla fāze ir luteālā fāze. Tajā brīdī folikuli tiek uzsūkti atpakaļ organismā un estrogēna līmenis samazinās. Nobriedušais folikuls, kas izdalīja olšūnu, pārvēršas par dzelteno ķermeni (corpus luteum) un sāk ražot citu hormonu – progesteronu. Progesterons palīdz „apgādāt” un uzturēt dzemdes gļotādu gadījumā, ja olšūna tiek apaugļota un ieligzdojas dzemdes sieniņā. Ja tas nenotiek, gļotāda tiek izvadīta, un viss cikls sākas no jauna.
Īsāku menstruālo ciklu (mazāk nekā 21 diena) sauc par polimenoreju. Cikls var saīsināties gan folikulārās (priešovulācijas), gan luteālās (pēcovulācijas) fāzes dēļ.
Īsa folikulārā fāze jeb agrīna ovulācija ir viens no biežākajiem iemesliem sieviešu neauglībai. Stress vai būtiskas pārmaiņas dzīvē, piemēram, laulības, tuvinieka nāve, darba vai dzīvesvietas maiņa, var ietekmēt menstruālo ciklu un bieži ir neregularitāšu cēlonis.
Agrīna ovulācija var norādīt uz sliktu olšūnas kvalitāti vai folikulu funkcijas traucējumiem. Pie iespējamiem iemesliem min policistisko olnīcu sindromu (PCOS), kas ir hormonāls traucējums, kura laikā olnīcās veidojas daudzi nelieli folikuli un olšūnas netiek regulāri izdalītas, hiperprolaktinēmiju – pārmērīgu prolaktīna daudzumu organismā, fibromu vai labdabīgu audzēju, olnīcu patoloģiju vai hipotalāma-hipofīzes kompleksa darbības traucējumus (tie regulē ciklu ietekmējošo hormonu ražošanu).
Dažkārt luteālā fāze ir pārāk īsa, lai iestātos apaugļošanās un implantācija. Luteālā nepietiekamība var būt saistīta ar progesterona trūkumu. Progesterons ir būtisks bagātīgas endometrija attīstībai, kas nodrošina veiksmīgu implantāciju – tā parasti notiek 6.–10. dienā pēc apaugļošanas. Ja luteālā fāze ir pārāk īsa, olšūnai nepietiek laika nonākt dzemdē un ieligzdoties sienā pirms sākas nākamais cikls.
Hormonālie kontracepcijas līdzekļi var palīdzēt pagarināt luteālo fāzi, taču tie arī kavē ovulāciju. Tādēļ sievietēm, kas vēlas palikt stāvoklī, tie nav piemēroti. Taču ārste var izrakstīt citus medikamentus, kas palīdz ar īsu luteālo fāzi.
Citi iespējamie īsāka cikla iemesli:
Reti menstruāli asiņojumi vai ļoti neliela asiņošana saucama par oligomenoreju. Menstruālā cikla neliela mainība ir normāla, bet sievietēm reproduktīvā vecumā, kurām starp menstruācijām regulāri paiet vairāk nekā 35 dienas, var tikt diagnosticēta oligomenoreja.
Oligomenoreja bieži saistīta ar hormonālās kontracepcijas lietošanu. Dažām sievietēm pēc kontracepcijas sākšanas mēnešreizes kļūst aizvien vājākas trīs līdz sešu mēnešu laikā. Dažkārt tās vispār izzūd. Ir arī pretēja situācija — pārtraucot hormonālo kontracepciju vai izņemot spirāli, cikls dažus mēnešus var būt garāks.
Citi iemesli ir fizioloģiskas pārmaiņas pubertātes vai perimenopauzes laikā, intensīvas fiziskās aktivitātes, liekais svars, ēšanas traucējumi, piemēram, anoreksija nervosa vai bulīmija, cukura diabēts vai vairogdziedzera darbības traucējumi, kā arī policistisko olnīcu sindroms (PCOS).
Ja pēdējā laikā neesi dzemdējusi, nebaro ar krūti un neesi nesen pārtraukusi hormonālo kontracepciju, bet tavi cikli joprojām ilgāki par 35–40 dienām, vērsies pie ginekologa, lai izslēgtu nopietnākus veselības traucējumus. Atceries, ka Tava fiziskā un psihiskā veselība ietekmē menstruālo ciklu – rūpes par sevi ir labākā profilakse cīņā ar cikla traucējumiem.
Vari sekot savam ciklam ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad: