Vai ovulācija padara tevi emocionālu? – Izsmeļošs ceļvedis
Vai esi pamanījusi, ka ap cikla vidu uz dažām dienām mainās noskaņojums? Tā var būt ovulācijas simptomu pazīme. Kaut arī ovulācijas fāze menstruālā ciklā ir visīsākā, tā ir arī vissvarīgākā.
Hormonālās svārstības tavā ķermenī šajā laikā ietekmē, kā reaģē uz dažādām lietām. Patiesībā ovulācijai ir tik liela ietekme, ka tā spēj ietekmēt tavus sapņus un ožas sajūtu. Tāpēc nav brīnums, ka ap auglīgo logu vari justies emocionālāka vai izklaidīgāka.
Šajā rakstā mēģināsim to noskaidrot. Te uzzināsi vairāk par saikni starp ovulāciju un tavām emocijām, kā arī atklāsi veidus, kā atvieglot šīs dažas dienas un padarīt ciklu vieglāk pārvaldāmu.
Kas ir ovulācija un menstruālais cikls?
Lai saprastu, kāpēc ovulācija ietekmē tavas emocijas, iedziļināsimies, kā un kāpēc tas notiek.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Lielākā daļa cilvēku, runājot par menstruālo ciklu, pamana tikai asiņošanas fāzi. Tomēr 28–35 dienu garumā, vai cikla ilgumā, tavs ķermenis izdzīvo dažādas fāzes, hormonālās svārstības un attiecīgās ķermeņa reakcijas.
Tava cikla pirmā diena ir menstruāciju diena. Šajā posmā dzemdes gļotāda atdalās, jo iepriekšējā ciklā olšūna netika apaugļota. Asiņošana parasti ilgst 2 līdz 7 dienas.
Nākamā ir folikulārā fāze. Kad beidzas mēnešreizes, vari sākt justies enerģiskāka, aktīvāka un sabiedriskāka. Šajā laikā ķermenis gatavojas gaidāmajai ovulācijai. Folikulārajā fāzē estrogēna un testosterona līmenis kāpj, sniedzot vairāk spēka un pašpārliecinātības.
Cikla sākumā divi hormoni – folikulus stimulējošais hormons (FSH) un luteinizējošais hormons (LH) sāk pieaugt, un tas var ilgt 24 līdz 36 stundas. Šie hormoni stimulē olšūnas attīstību olnīcās. Vienlaikus estrogēns sekmē jaunas dzemdes gļotādas veidošanos. Tas viss norisinās ap 10. līdz 18. cikla dienu (tas var notikt agrāk vai vēlāk atkarībā no tavas cikla garuma).
Kad olšūna izdalās, tas iezīmē ovulācijas sākumu. Ovulācija ir īss 24–48 stundu logs, kad olšūna pārvietojas no olnīcām pa olvadiem līdz dzemdei. Folikuls plīst, izdalot olšūnu dzemdē, kur tā gaida apaugļošanos. Ja pa ceļam olšūna nesatiekas ar spermatozoīdu, tā noārdās un uzsūcas organismā.
Kaut ovulācija ilgst vienu vai divas dienas, tā ir nozīmīga, jo tas ir vienīgais laiks, kad iespējama apaugļošanās.
Cikla pēdējā daļā, luteālā fāzē, estrogēna un testosterona līmenis sāk kristies, bet pārsprāgušais folikuls ražo progesteronu. Šis hormons gatavo dzemdes gļotādu iespējamai implantācijai. Ja tas nenotiek šajās izšķirošajās dienās, izveidotie audi atdalās, rodas menstruālā asiņošana un cikls sākas no jauna.
Hormonālās izmaiņas un ovulācijas simptomi
Lai hormonālās svārstības cikla laikā vienkāršotu, koncentrēsimies uz trim galvenajiem reproduktīvajiem hormoniem: estrogēns, testosterons un progesterons.
Cikla sākumā hormonu līmenis ir zems. Tu vari pamanīt, ka noskaņojums ir normāls, bet nav gluži tāds, kā vēlētos. Tu vari justies nogurusi un viegli aizkaitināta.
Tomēr ap 5.–7. cikla dienu estrogēns un testosterons sāk kāpt. Tu vari justies aktīvāka, pamanīt, ka esi sabiedriskāka, un pat sociālā trauksme var mazināties.
Kļūstot tuvāk ovulācijai ar katru dienu, estrogēna un testosterona līmenis aug. Sasniedzot ovulāciju, tie ir augstākajā punktā.
Lielākajai daļai cilvēku šis posms ir cikla labākais – ir visvairāk enerģijas, esi sabiedriska, pārliecināta, koķeta, pat skaistāka. Pētījumi rāda, ka ovulācija padara sejas vaibstus maigākus un liek izskatīties pievilcīgākai gan citu, gan pašas acīs.
Fiziskie ovulācijas simptomi:
- Paaugstināta dzimumtieksme
- Paaugstināta bazālā ķermeņa temperatūra
- Bagātīgāks maksts izdalījums (līdzīgs jēlas olas baltumam)
- Nelielas velkošas sāpes vēdera vienā pusē
- Viegls vēdera pūšanās
- Krūšu jūtīgums
Pēc ovulācijas sākas luteālā fāze, kad estrogēna un testosterona līmenis krītas, bet progesterona pieaug. Progesteronu dēvē arī par aprūpējošo hormonu – tas gatavo dzemdi iespējamam mazulim.
Tomēr šīs aprūpējošās sajūtas var arī likt justies vieglāk aizkaitināmai, nogurušai, noraizējušai, nomāktai vai dusmīgai, radīt garastāvokļa svārstības. Īpaši, ciklam tuvojoties noslēgumam un estrogēna līmenim esot zemam, vari izjust pirmsmenstruālā sindroma (PMS) simtpmus, piemēram:
- Pastiprinātas garastāvokļa svārstības
- Palielināta apetīte
- Pūšanās
- Šķidruma aizture
- Neveiklība
- Nogurums
- Muguras sāpes
- Krūšu jūtīgums
- Galvassāpes
Ar ovulāciju saistītie fiziskie un emocionālie simptomi
Lielākā daļa sieviešu ovulācijas laikā saista to ar pozitīvām emocijām un labu omu, jo estrogēna līmenis ir augsts.
Tomēr citām ovulācijas simptomi nav patīkami. Tā vietā, lai sajustu enerģijas pieplūdumu un labvēlīgas emocijas, viņas izjūt garastāvokļa svārstības, ir nervozākas, nomāktākas un trauksmainākas. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ.
Luteālās fāzes sākums
Ovulācija ilgst ļoti īsu brīdi, tāpēc tu pat vari nepamanīt, kad tā beidzas un sākas luteālā fāze. Daudzām, īpaši sievietēm ar izteiktu pirmsmenstruālo sindromu vai PMDD (premenstruāli disforiskie traucējumi), nedēļas pēc ovulācijas var būt ļoti izaicinošas.
Hormonāls disbalanss var radīt garastāvokļa maiņas, depresijas simptomus, pastiprinātu trauksmi, pat veicināt domas par paškaitējumu. Šie simptomi var sākties uzreiz pēc ovulācijas beigām.
Hormonālais haoss
Arī laba lieta var būt par daudz. Dzimumhormoni ietekmē smadzenes un neiromediatorus, piemēram, serotonīnu. Straujš estrogēna un testosterona kāpums izjauc neiromediatoru līdzsvaru smadzenēs, izraisot depresīvus un emocionālus simptomus. Pēkšņš šo hormonu kritums traucē serotonīna līdzsvaru, likdams justies citādi nekā parasti.
Psihisku traucējumu pasliktināšanās
Pēkšņas dzimumhormonu pārmaiņas var saasināt esošus psihiskus traucējumus. Ja tev jau ir depresija, trauksme, PMDD, ADHD vai bipolāri traucējumi, mainīgie hormoni var situāciju pasliktināt. Pētījumi rāda saikni starp luteālo fāzi un emocionālo simptomu pasliktināšanos:
Pētījums ‘Psihiatriski simptomi cauri menstruālajam ciklam pieaugušām sievietēm’ secina: “Rezultāti rāda, ka pirmsmenstruālā un menstruāciju fāze visbiežāk saistīta ar simptomu saasinājumu dažādu traucējumu gadījumā. Jo īpaši ir spēcīgi pierādījumi par paaugstinātu psihozes, mānijas, depresijas, pašnāvības/pašnāvības mēģinājumu un alkohola lietošanas risku šajās fāzēs. Trauksme, stress un pārēšanās mēdz būt paaugstināta visā luteālajā fāzē. Smēķēšanas un kokaīna lietošanas subjektīvā ietekme ir mazāka luteālās fāzes laikā, toties par citiem atkarību izraisošiem vielām datu ir mazāk. Mazāk konsekventi dati novēroti par panikas traucējumiem, pēctraumatiskā stresa simptomiem un robežpersonības traucējumiem, kā arī grūti izdarīt secinājumus par vispārinātu trauksmi, sociālo trauksmi, obsesīvi-kompulsīvajiem traucējumiem un trihotilomāniju, jo ir maz pētījumu.”
Garastāvokļa svārstību vadīšana ovulācijas laikā
Garastāvokļa svārstību un fizisko simptomu vadīšana ovulācijas un luteālās fāzes laikā var būt sarežģīta. Īpaši, ja tev ir daudz pienākumu – atbildīgs darbs, ceļojumi, grūti projekti, bērnu audzināšana u. c.
Bet mēnešreižu ciklam ir savi plāni, kas ne vienmēr sakrīt ar tavējiem. Tomēr, laikus pamanot izmaiņas ķermenī un pielāgojoties tām, tu vari būtiski uzlabot savu pašsajūtu. Šeit dažas ieteikumu idejas, kā parūpēties par sevi grūtākos brīžos.
Seko līdzi savam ciklam
Fiksē menstruālā cikla norisi, lai zinātu, kad gaidāma ovulācija. Zinot, kas ķermenī notiek, kļūst vieglāk pārvaldīt situāciju. WomanLog piedāvā bezmaksas menstruāciju kalendāru, kas palīdz labāk izprast savu ciklu un ķermeni. Pieejams App Store, Google Play un AppGallery.
Veselīgi paradumi
Ēd sabalansēti – augļus, dārzeņus, pilngraudu produktus un liesu proteīnu. Regulāras fiziskās aktivitātes un pietiekams miegs ir būtiski emocionālai stabilitātei. Uzraugi arī vitamīnu un minerālvielu līmeni.
Ciklam svarīgi vitamīni un minerāli: B6 un B12, D, C, cinks, magnijs un kalcijs. Centies uzņemt tos ar uzturu vai pēc vajadzības konsultējies ar ārstu par papildu lietošanu.
Stresa mazināšanas paņēmieni
Praktizē relaksācijas metodes: meditāciju, jogu, elpošanas vingrinājumus vai progresīvu muskuļu relaksāciju. Hormonālās izmaiņas vai PMS simptomi var likt justies citādi nekā parasti – atceries, ka tā ir tikai pārejoša fāze.
Pašaprūpe
Iesaisties aktivitātēs, kas sniedz prieku un atpūtu – lasīšana, vannas ņemšana, mūzikas klausīšanās vai laiks dabā. Luteālās fāzes laikā centies mazināt ļoti intensīvas vai stresa pilnas aktivitātes.
Vingrojumos izvēlies staigāšanu, spēka vingrinājumus, jogu vai pilates HIIT vietā. Darbā plāno, sagatavojies, izvairies no saspīlētiem projektiem, pēctecīgām sapulcēm vai citiem stresa pilniem uzdevumiem.
Ierobežo stimulējošas vielas
Samazini kofeīna un alkohola patēriņu – tie var pastiprināt garastāvokļa maiņas un trauksmi. Ja rīts nav iedomājams bez kafijas, izmēģini matča tēju vai zaļo tēju – mazāks kofeīna daudzums, bet saglabā stimulējošu efektu.
Meklē atbalstu
Izrunā savas sajūtas ar draudzeni, ģimenes locekli vai terapeitu. Svarīgi – nenoniecini savu pieredzi. Daudzām saka, ka menstruāciju laikā emocionālas ciešanas ir 'normālas', tomēr spēcīgi PMS simptomi nav norma un var liecināt par nopietnākām sievietes veselības problēmām.
Noslēguma vārdi
Garastāvokļa svārstības ovulācijas laikā nav retums; ne visām šis laiks ir viegls. Svarīgākais atcerēties, ka ir pieejami rīki un atbalsts.
Tāpēc, ja pamanīji, ka hormonālās svārstības ietekmē tavu mentālo veselību un labsajūtu, atceries:
- Seko līdzi savam ciklam
- Izvēlies veselīgu uzturu un fiziskās aktivitātes
- Vadi stresu
- Rūpējies par sevi
- Ierobežo stimulējošas vielas
- Meklē atbalstu, kad nepieciešams
Atceries – ciešanas no nepatīkamiem fiziskiem un psiholoģiskiem simptomiem nav normālas. Aicinām meklēt medicīnisku palīdzību un priekšroku dot savai labsajūtai.
Saprotam, ka medicīnas joma ne vienmēr ir atsaucīga sieviešu veselībā, tomēr ir daudz lielisku ārstu un speciālistu, kas gatavi tevi uzklausīt un palīdzēt atrast labāko risinājumu.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
