Jaunums! Pierakstieties, lai pārvaldītu savu kontu, skatītu ierakstus, lejupielādētu atskaites (PDF/CSV) un aplūkotu rezerves kopijas. Pierakstieties šeit!
Koplietot šo rakstu:

Kāpēc man kavējas mēnešreizes?

Regulārs menstruālais cikls liecina par labu veselību. Ja mēnešreizes nepienāk laikā, tas rada satraukumu. Lielākajai daļai sieviešu cikls mēdz nedaudz mainīties. Cik labi tu pazīsti savu ciklu?

Menstruāciju aizkavēšanās: iemeslu izpēte

Ne tikai grūtniecība var ietekmēt menstruālā cikla regularitāti — to var izdarīt arī noteiktas medicīniskas saslimšanas, medikamenti, stress, pārstrādāšanās, pārmērīgas fiziskas aktivitātes, kā arī krasas svara svārstības.

Vidējais cikls

Menstruālais cikls ir pārmaiņu kopums, kas sievietes ķermenī notiek katru mēnesi, gatavojoties iespējamai grūtniecībai. Reizi mēnesī viena no divām olnīcām atbrīvo nobriedušu olšūnu (reti — divas vai trīs), šo procesu sauc par ovulāciju.

Ja notiek ovulācija, bet olšūna netiek apaugļota, dzemdes gļotāda pakāpeniski nolobās un ar muskuļu kontrakciju palīdzību tiek izvadīta no organisma caur dzemdes kaklu. Tas ir menstruālais periods — pirmā asiņošanas diena tiek uzskatīta par cikla pirmo dienu. Vidējais cikla ilgums ir 21–35 dienas, bet menstruācijas vidēji ilgst 3–5 dienas, taču arī 2 līdz 7 dienu asiņošana tiek uzskatīta par normālu. Jaunām meitenēm sākumā menstruālie cikli mēdz būt neregulāri, taču ar vecumu ritms lielākoties izlīdzinās.


Seko savam ciklam, lai izprastu vidējo garumu un izmaiņas. Tās kļūs vieglāk pārvaldīt.



WomanLog

Menstruāciju kalendārs

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.

Stress

Ja mēnešreizes kavējas, centies saglabāt mieru. Stress un satraukums var vēl vairāk aizkavēt menstruācijas. Kad izjūti ilgstošu vai intensīvu stresu, organisms izdala stresa hormonus – kortizolu un adrenalīnu.

Adrenalīns sniedz enerģiju, bet kortizols uzlabo smadzeņu darbību un liek ķermenim taupīt resursus, palēninot vai apstādinot nebūtiskas funkcijas. Stress var nomākt reproduktīvo sistēmu — ja kortizols signalizē smadzenēm pārtraukt progesterona un estrogēna veidošanos, menstruālais cikls nenotiek.

Katra sieviete uz stresu reaģē atšķirīgi. Vienai trauksme un raizēšanās var izraisīt agrāku asiņošanu, „smērēšanos” starp mēnešreizēm, vieglākas vai pat intensīvākas menstruācijas. Nelieli uztraukumi – nepatīkama saruna, iecienītas krūzes saplīšana – visticamāk, reproduktīvās funkcijas neietekmēs, taču tuvinieka zaudējums vai ilgstoša pārslodze darbā var atstāt ietekmi ne tikai uz ciklu: stress var rosināt galvassāpes, miega traucējumus, muskuļu sāpes un kuņģa darbības problēmas.

Grūtniecība

Ja esi reproduktīvā vecumā un esi seksuāli aktīva, kavētas vai izlaistas mēnešreizes var liecināt par grūtniecību. Citi agrīni grūtniecības simptomi ir:

  • slikta dūša vai vispārēja nelabums
  • jutīgi krūtis
  • vēdera pūšanās
  • pastiprināta urinēšanas vēlme
  • nogurums un miegainība
  • kāre pēc dažādiem ēdieniem, apetītes un garšas izmaiņas
  • paaugstināta jutība pret smaržām
  • aizcietējums
  • garastāvokļa svārstības

Ja ir aizdomas par grūtniecību, veic grūtniecības testu.


Visprecīzākos rezultātus tests uzrāda pēc nedēļas, kopš izlaistas menstruācijas. Ja vēlies būt pavisam droša, testi var atkārtot vēl pēc divām vai trim dienām.

Ievēro, ka daudzi grūtniecības simptomi sakrīt ar premenstruālā sindroma jeb PMS izpausmēm, taču, ja tie nepāriet vai mēnešreizes tā arī neatjaunojas, obligāti apmeklē ārstu – šie simptomi var liecināt arī par veselības problēmām.

Advertisement


Svara izmaiņas

Nelieli svara zudumi menstruālo ciklu īpaši neietekmēs. Mērens svara samazinājums pat var uzlabot veselību un normalizēt cikla ritmu, piemēram, policistisko olnīcu sindroma gadījumā.

Toties krasas svara izmaiņas var radīt problēmas reproduktīvajā sistēmā, jo tās izjauc hormonālo līdzsvaru. 


Hormons leptīns veidojas taukaudos. Ja leptīna līmenis krasi pazeminās, tas ir ķermeņa signāls, ka iestājušies grūti laiki un grūtniecībai nav piemērots brīdis, jo uzturvielu trūkums palielina grūtniecības neveiksmes iespējamību.


Visi ar auglību un apaugļošanos saistītie procesi, arī menstruācijas, palēninās vai apstājas, organisms koncentrējas izdzīvošanai. Sievietēm ar anoreksiju un sportistēm ar ļoti zemu ķermeņa tauku līmeni cikls bieži ir neregulārs vai arī menstruācijas pilnībā izzūd.

Kontracepcija

Hormonālās kontracepcijas sākšana, maiņa vai pārtraukšana tieši ietekmē ciklu. Dažāda veida kontracepcija var padarīt menstruācijas vieglākas vai pilnībā apturēt tās. Cikls var būt neregulārs pirmajos pāris mēnešos, līdz ķermenis pierod jaunajam hormonālajam ritmam. Pirms atsākt dzimumdzīvi bez papildu aizsardzības, kontracepciju lieto vismaz vienu pilnu ciklu. Arī pārtraucot hormonālo kontracepciju, ķermenim atkal vajadzēs laiku pielāgoties.

Ceļošana un miega režīma izmaiņas

Menstruācijas var aizkavēties vai izpalikt ceļojuma laikā, īpaši pēc gariem pārbraucieniem vai pārlidojumiem pāri laika joslām — cirkadiāno ritmu izmaiņas negatīvi ietekmē arī menstruālo ciklu. Pētījumi rāda, ka sievietēm, kuras strādā maiņu darbu, biežāk novērojams cikla neregularitāte un ilgāki cikli.

Citi iemesli

Izmaiņas endokrīnā sistēmā

Par normālu menstruāciju norisi atbild visas endokrīnās sistēmas dziedzeri. Ja ir smagas izmaiņas vai traucējumi vairogdziedzera vai virsnieru darbībā, asiņošana var nenotikt.

Paaugstināta ķermeņa temperatūra

Temperatūras paaugstināšanās var negatīvi ietekmēt olnīcu funkciju un mazināt hormonālās kontracepcijas efektivitāti.

Bailes no grūtniecības vai pārlieku liela koncentrēšanās uz ieņemšanu

Rūpes par iespējamu grūtniecību vai pārliekas rūpes par apaugļošanos var kļūt par psiholoģisku barjeru normālai cikla norisei.

Perimenopauze

Tuvojoties menopauzei, menstruālā cikla raksturs mainās. Lielākā daļa sieviešu pārtrauc menstruēt starp 45 un 55 gadu vecumu, taču izmaiņas ciklā sāk izpausties pāris gadus agrāk. Kamēr ir mēnešreizes, pastāv arī grūtniecības iespēja, tāpēc, ja nevēlies palikt stāvoklī, lieto kontracepciju līdz brīdim, kad nav bijušas menstruācijas vismaz vienu pilnu gadu.

Ja ir radušās bažas par savu ciklu, iesakām sekot menstruācijām un iepazīt pārmaiņas, ko piedzīvo tavs ķermenis. Saruna ar ģimenes ārstu vai ginekologu ir vienmēr iespēja, un labāk problēmu risināt nekā uztraukties klusībā.

Jo labāk tu sapratīsi, kā tavs ķermenis reaģē dažādās situācijās, jo vieglāk būs pārvaldīt menstruācijas. Nebaidies iepazīt sevi!

Menstruāciju uzskaitei vari izmantot WomanLog. Lejupielādē WomanLog tūlīt:

Lejupielādēt App Store

Lejupielādēt Google Play

Koplietot šo rakstu:
https://www.nhs.uk/conditions/stopped-or-missed-periods/
www.today.com/today/amp/tdna100448
https://www.verywellmind.com/can-depression-make-your-period-late-1066767
https://www.healthline.com/health/womens-health/why-is-my-period-late
https://www.netdoctor.co.uk/parenting/pregnancy-birth/a28026/early-signs-of-pregnancy/
https://www.mayoclinic.org/healthy-lifestyle/getting-pregnant/in-depth/home-pregnancy-tests/art-20047940
https://www.mayoclinic.org/healthy-lifestyle/womens-health/in-depth/menstrual-cycle/art-20047186
https://www.magicmaman.com/,comment-decrypter-l-absence-de-regles,3340050.asp
Advertisement


Kontracepcija, STS, menopauzes sākums—dažādi iemesli var izraisīt maksts asiņošanu jebkurā menstruālā cikla posmā. Precīza diagnoze palīdzēs noteikt piemērotāko ārstēšanu speciāli tev.
Jūties izsmelta, kad sākas menstruācijas? Tu neesi viena. Enerģijas trūkums tieši pirms menstruācijām un to laikā ir ļoti izplatīts. Daudzas sievietes šajā mēneša laikā izjūt miegainību un apātiju. Lai šo menstruālā cikla fāzi pārdzīvotu mierīgāk, ir svarīgi saprast, kas notiek tavā ķermenī, un rūpēties par sevi. Risinājuma atrašana menstruālā bezmiega gadījumā nozīmē atrisināt lielu pretrunu: kas tevi dienā izsmeļ, tas naktī neļauj gulēt.
Galvassāpes. Sāpīgas krūtis. Garastāvokļa svārstības. Aizkaitināmība. Krampji. Nogurums. Miega traucējumi. Vēdera pūšanās. Nepārvarama vēlme pēc noteiktiem ēdieniem. Pinnes. PMS nav saudzīgs.