Menstruālā un garīgā veselība ir savstarpēji saistītas un var ietekmēt viena otru. Dažkārt šī ietekme ir tik spēcīga, ka izjauc ikdienas dzīvi. Hormonālie traucējumi, menstruāciju cikla traucējumi un citi reproduktīvās sistēmas darbības traucējumi var radīt sajūtu, ka esi pārņemta, satraukta vai pat nomākta.
Iespējams, tas nešķiet svarīgi, bet menstruālais cikls ir spēcīgs un ietekmē daudzus sievietes dzīves aspektus. Lai arī parasti uzmanību pievēršam tieši menstruāciju periodam, mēs bieži neapzināmies daudzos nozīmīgos procesus, kas notiek visa cikla laikā. Hormonālās svārstības ietekmē tavu izskatu, garastāvokli, vēlmes un iekāri. Turklāt, tās var būtiski ietekmēt arī tavu garīgo veselību.
Daudzi dažādi faktori nosaka mūsu garīgo veselību un labsajūtu. Tādi ierosinātāji kā trauma, stress, sabiedrības un vienaudžu spiediens, slikti dzīves apstākļi ietekmē mūsu fizisko un psiholoģisko stāvokli. Mazāk pamanāmas ir neredzamās ķīmiskās un hormonālās svārstības, kas var būtiski mainīt, kā jūtamies. Piemēram, endorfīni—laimes hormoni—rada prieka un uzbudinājuma sajūtu, kā arī palīdz mazināt sāpes.
No otras puses, dažkārt hormoni dara vairāk ļauna nekā laba. Ja tev jebkad ir bijis pirmsmenstruālais sindroms (PMS), tu zini, ka hormonālās svārstības var padarīt tevi kaprīzu, viegli aizkaitināmu, emocionālu, un dažos gadījumos smagi nomāktu, satrauktu vai pat veicināt pašnāvības domas. Šajā rakstā vēlamies runāt par stāvokli, ko dēvē par pirmsmenstruālo saasinājuma sindromu (PME) un kā tas var apgrūtināt ikdienas dzīvi.
Pirmsmenstruālā saasinājuma sindroms ir gan endokrīna, gan garīgās veselības problēma, kas parasti parādās trešajā menstruāciju cikla fāzē, sauktā par lūteīna fāzi. Tas raksturo jau esošu psihisku traucējumu, piemēram, depresijas, trauksmes, ēšanas traucējumu u.c., pastiprināšanos.
Atšķirībā no tipiskajiem pirmsmenstruālajiem simptomiem, PME galvenokārt izpaužas psiholoģiski un pasliktina garīgo veselību.
Nelielu nemieru pirms menstruācijām izjūt daudzas, tādēļ, lai nodalītu PME, vari pievērst uzmanību arī citiem simptomiem:
Pētījumi par pirmsmenstruālo saasinājuma sindromu vēl ir agrīnā stadijā. Līdzīgs stāvoklis, pirmsmenstruālā disforiskā traucējuma sindroms (PMDD), tika atzīts par oficiālu diagnozi tikai 2013. gadā. Skaidrs, ka ir jāveic vairāk pētījumu, lai labāk izprastu, ko sievietes patiesībā piedzīvo, un atrastu labākas ārstēšanas iespējas. Lielākā daļa speciālistu piekrīt, ka pēkšņas pārmaiņas garīgajā veselībā var izraisīt hormonālās svārstības.
Lūteīna fāzi raksturo estrogēna samazināšanās un progesterona pieaugums. Dažas sievietes ir jutīgākas pret šīm svārstībām, kas var novest pie garastāvokļa maiņām. Hormonālās izmaiņas nereti izraisa serotonīna deficītu—viela, kas atbild par laba garastāvokļa sajūtu. Serotonīna trūkums var radīt pēkšņu labsajūtas kritumu.
Sievietes ar hormonālo nelīdzsvarotību ir pakļautas lielākam PME un citu menstruālo traucējumu riskam. Diemžēl joprojām pastāv liels stigmas slogs ap menstruālo un garīgo veselību. Pat sievietes, kas cieš no šiem traucējumiem, retumis meklē palīdzību, jo pieņem, ka neērtie simptomi ir normāla pirmsmenstruālā parādība, nevis signāls, ka organismam vajadzīga palīdzība. Ir svarīgi būt saudzīgai pret sevi, izglītoties, dalīties pieredzē un iemācīties atšķirt PME no citiem cikla traucējumiem.
Pirmsmenstruālais sindroms (PMS) droši vien ir vispazīstamākais cikla traucējums. Dažas dienas vai līdz pat nedēļai pirms sākas menstruācijas hormonālo izmaiņu vilnis izraisa dažādus simptomus. Diemžēl lielākā daļa no tā, ko sievietes izjūt pirms menstruācijām, bieži kļūdaini tiek norakstīts uz PMS, kas ne vienmēr ir taisnība.
PMS izraisa fizioloģiskus un psiholoģiskus simptomus, kas var būt nepatīkami, taču bieži vien nav dzīvību mainoši. Fiziskie simptomi ir vēdera uzpūšanās, krūšu jutīgums, krampji, muguras sāpes, nogurums. Psiholoģiskie simptomi parasti ir vieglāki nekā tie, kas raksturīgi PME, piemēram, garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība, kāra ēstgriba un miega traucējumi. Kaut arī sievietes ar PME bieži izjūt arī PMS fiziskos simptomus, PME var atšķirt pēc smagām garastāvokļa izmaiņām un sajūtas, ka zaudēji kontroli pār sevi.
Šie abi stāvokļi ir līdzīgi—tāpat kā PME, arī PMDD izpaužas kā pastiprinātas garastāvokļa izmaiņas. PMDD ir smaga PMS forma, kas rada gan izteiktus fizioloģiskus simptomus, gan būtiski pasliktina garīgo veselību. Sievietei ar PMDD var būt ilgi raudāšanas periodi, depresija, pašnāvības domas, emocionāla ēšana, atkarību veicinoša uzvedība, nogurums un nespēja koncentrēties vai paveikt ikdienas pienākumus darbā, mājās, rūpēs par bērniem vai attiecībās.
Nozīmīga atšķirība ir tā, ka līdz ar PME jau iepriekš pastāv psihiski traucējumi un tie tikai saasinās tuvojoties menstruācijām, savukārt ar PMDD sieviete var justies pilnīgi labi cikla pirmajā pusē, bet cikla otrajā pusē piedzīvot dziļu sabrukumu.
Pirmie pētījumi rāda, ka sievietes ar PMDD biežāk domā vai veic pašnāvību. Abas diagnozes ietekmē spēju darboties ikdienā, tāpēc tās jāuztver nopietni un jāmeklē palīdzība.
Garīgās veselības traucējumus nedrīkst ignorēt, pat ja šķiet, ka pie vainas ir hormoni. Slikta garīgā veselība jāuztver nopietni neatkarīgi no cēloņa. Šobrīd nav specifisku zāļu tieši PME ārstēšanai, bet simptomus var palīdzēt mazināt dzīvesveida korekcija un dažreiz arī medikamenti.
Svarīgi rūpēties par smadzeņu veselību un hormonālo līdzsvaru. Viens no veidiem—nodrošināt organismu ar pietiekamu un pareizu uzturvielu daudzumu, līdzsvarot cukura līmeni asinīs un mazināt kortizola svārstības. Cukura līmeņa lēkmes var izraisīt nogurumu un spazmiskus garastāvokļa kritumus. To var samazināt, ja ēd regulāri un nelielās porcijās. Katrā maltītē jāiekļauj gan ogļhidrāti, gan olbaltumvielas, lai enerģijas izdales process būtu ilgstošs.
Ilgs pārtraukums starp ēdienreizēm veicina kortizola—stresa hormona—palielināšanos, tādēļ izveido ieradumu ēst 5–6 reizes dienā, mazās porcijās. Ir pētījumi, kas rāda, ka kalcijs, B grupas vitamīni, magnijs un E vitamīns var palīdzēt samazināt PMS un PMDD simptomus. Ja tavā uzturā šo vielu trūkst, konsultējies ar ārstu par iespēju lietot uztura bagātinātājus.
Ja simptomi kļūst stiprāki, sazinies ar savu ģimenes ārstu, lai viņš iesaka psihiatri. Ir dažādi mentālās veselības speciālisti, taču tikai psihiatrs drīkst izrakstīt antidepresantus vai trankvilizatorus. Ja simptomi cikla pirmajā pusē ir viegli, var sākt lietot medikamentus divas nedēļas pirms menstruācijām.
Hormonālā kontracepcija dažām sievietēm palīdz mazināt PMS simptomus, jo stabilizē hormonu līmeņus visā ciklā. Izvērtē visus iespējamos ieguvumus un riskus, lai piemeklētu sev piemērotāko veidu.
Dažas sievietes, kas piedzīvo PME vai PMDD, atzīst, ka fizisko aktivitāšu un relaksācijas tehniku iekļaušana ikdienā palīdz justies labāk. Pielāgo fizisko slodzi cikla posmam, lai gūtu maksimālu labumu. Pirmajā cikla nedēļā labāk būt saudzīgai—vairāk staigā un nodarbojies ar jogu. Otrajā un trešajā cikla nedēļā vari pievērsties intensīvākiem treniņiem, piemēram, svaru celšanai vai kardio aktivitātēm. Ceturtais posms—nedēļa pirms menstruācijām—again veltī atpūtai un izvēlies vieglas kustības: staigā, dari jogu, nodarbojies ar vieglu aerobiku.
Relaksācijas tehnikas palīdzēs vadīt stresu un mazināt trauksmi. Meditācija ir laba un viegli veicama arī mājās. Izmēģini arī masāžu, akupunktūru vai citu ķermeņa terapiju. Ja iespējams, nedēļu pirms menstruācijām samazini darba slodzi un pārcel atbildīgus un stresainus uzdevumus uz vēlāku laiku.
Veselīgs menstruālais cikls sekmē labsajūtu. Tomēr, dzīvojot mūsdienu steidzīgajā pasaulē, bieži ir tieši pretēji. PME un citi cikla traucējumi var būt smagi, tāpēc ļoti svarīgi meklēt risinājumus un neuzskatīt ciešanas par normu. Ar pareizu režīmu, dažām dzīvesveida izmaiņām un, ja nepieciešams, medikamentiem, tu vari dzīvot laimīgu un pilnvērtīgu dzīvi.
Vari sekot savam ciklam WomanLog lietotnē. Lejupielādē WomanLog tūlīt: