Kad pēc ovulācijas sāk samazināties hormonu līmenis, lielākā daļa sieviešu izjūt dažādas fiziskas un emocionālas izmaiņas, piemēram, krūšu jutīgumu, vēdera uzpūšanos vai garastāvokļa svārstības. Šie simptomi bieži tiek saistīti ar premenstruālo sindromu jeb PMS. Tomēr, ja saskaries ar pirmsmenstruālo disforisko traucējumu (PMDD), simptomi — īpaši emocionālie — kļūst ievērojami spēcīgāki.
Pirmsmenstruālajā fāzē jeb 1–2 nedēļas pirms nākamā menstruāciju cikla sākuma var parādīties visdažādākie nepatīkamie simptomi. Dabiska estrogēna un progesterona līmeņa samazināšanās organismā rada pārmaiņas; atkarībā no individuālās fizioloģijas šie simptomi var būt traucējoši, apgrūtinoši vai pat paralizējoši. Mūsdienās vairs neuzskatām, ka smags PMS ir nenovēršama menstruāciju sastāvdaļa.
PMS nepatīkamie simptomi kopā ar menstruāciju „noslēpumaino tumsu” ir iemesls, kādēļ menstruācijas joprojām tiek uzskatītas par tabu daudzās valstīs. Attēlotas sievietes, kuras pārņem sāpes, spēcīgas garastāvokļa svārstības un dīvainas kāres, uztur stereotipus, kas menstruācijas padara par biedējošu noslēpumu, bet sievieti — par nepieņemamu citām personām.
Lai gan mērena diskomforta izjūta diemžēl ir ierasta, mūsdienu medicīna atzīst, ka smagas sāpes, garastāvokļa traucējumi un citi menstruālam ciklam raksturīgie simptomi, kas būtiski apgrūtina ikdienas dzīvi, vairs nav normas robežās un tā nedrīkst tikt uzskatītas.
Apmēram 3–8% sieviešu visā pasaulē jeb viena no divdesmit visticamāk cieš no pirmsmenstruālā disforiskā traucējuma (PMDD). PMDD simptomi parasti parādās vidējos divdesmit gados un var kļūt vēl izteiktāki, tuvojoties menopauzei.
PMDD sarežģītība ir galvenokārt emocionālajā simptomu dabā. Biežākie PMDD simptomi ir:
Šie simptomi var šķist nenozīmīgi, jo ikviena sieviete dažus no tiem ir pieredzējusi kādā dzīves brīdī, arī bez menstruālā cikla ietekmes. Bet neļaujies maldiem — ja kāds no tiem ilgstoši atkārtojas, tas var būt traucējošs un ļoti apgrūtinošs.
Lai diagnosticētu PMDD, pieci vai vairāk no minētajiem simptomiem ir jāizpaužas katrā ciklā, tie būtiski apgrūtina dzīvi, un tie rodas neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.
Vienotas atbildes nav. Menstruālais cikls ietekmē visu organismu, jo noteikti hormoni, piemēram, oksitocīns, mainās no ļoti zemiem līdz ļoti augstiem līmeņiem un pēc tam samazinās. Arī garastāvokli ietekmējošie hormoni, piemēram, serotonīns, dopamīns un endorfīni, cikla gaitā var ievērojami svārstīties. Katras sievietes ģenētiskā un vides izcelsme ir unikāla, tādēļ organisms var būt īpaši jutīgs pret konkrētu hormonu vai to mijiedarbības izmaiņām.
Ja tev vai ģimenes loceklēm ir bijusi trauksme, depresija (tostarp pēcdzemdību depresija) vai ar garīgo veselību saistītas grūtības, arī risks attīstīties PMDD palielinās.
Paradumi, kas noplicina organisma resursus, piemēram, smēķēšana un alkohols, var veicināt PMDD simptomus. Zinātniski pētījumi min arī zemāku sociāli ekonomisko statusu kā riska faktoru, jo sievietēm ar materiālām grūtībām biežāk ir ilgstošs stress, neveselīgs uzturs, atkarības un citas problēmas, kas ietekmē endokrīno jeb hormonālo sistēmu un menstruālo ciklu.
PMDD simptomi lielākoties ir psiholoģiski, un to smaguma pakāpi grūti objektīvi novērtēt, piemēram, pēc spējas funkcionēt sabiedrībā. Sieviešu socializācija un apkārtējo uztvere vienmēr ir svarīgas šajā kontekstā.
Lai justos drošībā savā ķermenī, mums jāuztver un jārespektē organisma signāli. Menstruālās sāpes, temperatūras maiņas, garastāvokļa svārstības — šie simptomi var būt ļoti intensīvi, un tavam ķermenim būs pateicīgi, ja uz brīdi varēsi apstāties. Ja kopiena uzskata, ka „vājumam” nav vietas, pat parastie PMS simptomi bieži netiek uztverti nopietni. Atrast līdzsvaru starp patiesības izteikšanu un emociju saglabāšanu pie sevis ir katras sievietes izvēle.
Aizvien vairāk sieviešu pasaulē pieņem visas menstruālā cikla fāzes un dzīvo saskaņā ar organisma mainīgajām vajadzībām. Taču tām, kuras cieš no PMDD, tas ir īpaši sarežģīti.
Ja izjūti smagus PMS simptomus vai tev diagnosticēts PMDD, saprast un pieņemt savu ciklu kļūst ļoti grūti. Spēcīgās sāpes, garastāvokļa svārstības un koncentrēšanās traucējumi ietekmē visas dzīves jomas, un, ignorējot tās, var rasties bīstamas komplikācijas.
PMDD ievērojami apgrūtina attiecības un ikdienas pienākumus. Pat darot labāko, simptomi var būt tik izteikti, ka ar vienu gribasspēku nepietiek.
Ja tev ir izteiktas garastāvokļa svārstības, izvairies no impulsīvas rīcības, bet arī neapspied un nenoniecini savas izjūtas. Tava pieredze ir derīga, pat ja tā ietver dubultu slodzi PMDD dēļ.
Lai atšķirtu „normālu” emocionālu reakciju no PMDD ietekmētas uzvedības, vajadzīga apzināta rīcība un skaidra perspektīva. Terapeits var palīdzēt saprast komunikāciju un plānot dienu tā, lai uzlabotu attiecības gan ar citiem, gan pašai ar sevi.
PMDD diemžēl nevar vienmēr izārstēt, jo joprojām daudz kas nav zināms par šo traucējumu, tomēr to var veiksmīgi kontrolēt. Dažas ne-medicīniskās ārstēšanas metodes ir:
Relaksācijas un stresa pārvarēšanas paņēmieni, piemēram, meditācija, elpošanas vingrinājumi, apzinātība vai rakstīšana dienasgrāmatā, var šķist nenozīmīgi, ja simptomi ir smagi, tomēr tie patiešām sniedz ievērojamu atspaidu psihiskajai veselībai.
Pašaprūpes prakse, piemēram, silta vanna, relaksējošas mūzikas klausīšanās, masāža, akupunktūra vai pašmasāža, var būt nozīmīgs atspaids un mierinājums. Atrodi veidus, kā atbalstīt un nomierināt savu ķermeni pārmaiņu laikā.
Būt saudzīgai pret savu ķermeni nozīmē arī izvēlēties veselību atbalstošu dzīvesveidu:
Medicīniskā ārstēšana PMDD simptomu mazināšanai ietver:
Bezrecepšu pretsāpju līdzekļi un pretiekaisuma zāles palīdz cīnīties ar menstruālajām sāpēm un citām fiziskām izpausmēm. Pat ja sāpes ir biežas, tās nedrīkst tikt ignorētas ilgstoši, jo ilgtermiņā tās kaitē organismam.
Antidepresanti bieži tiek nozīmēti, lai mazinātu depresiju un trauksmi, kas bieži pavada PMDD. Sakarā ar saistību starp PMDD un serotonīna traucējumiem, bieži tiek nozīmēti selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSRI), kas mazina smagas garastāvokļa svārstības.
Kognitīvi biheiviorālā terapija un citas psihoterapijas metodes arī palīdz risināt PMDD psiholoģiskos simptomus un iemācīties ar tiem tikt galā ikdienā.
Hormonālā kontracepcija un citas hormonālās terapijas, kas nomāc ovulāciju, var palīdzēt samazināt PMDD simptomus.
Tev būs vajadzīgs atbalsts, lai veiksmīgi pārvaldītu savu stāvokli. Runā ar savu ģimenes ārstu, ginekoloģi un citiem speciālistiem par saviem simptomiem, lai atrastu piemērotāko ārstēšanu.
Saskaroties ar sarežģītiem un hroniskiem traucējumiem kā PMDD, analizē simptomus kopējā veselības kontekstā. Regulāri veic asinis analīzes un novēro iespējamās blakusslimības, piemēram, vairogdziedzera slimības vai depresiju, kas arī var izraisīt krasus garastāvokļa pārsvērumus.
Mūsu organisms ir sarežģīta sistēma, kuru vienlaikus regulē dažādi bioloģiskie procesi. Ieklausies sava ķermeņa signālos un lūdz palīdzību, ja jūties slikti.
Tu vari sekot savam ciklam ar WomanLog lietotni. Lejupielādē WomanLog jau tagad: