Kanabis un dažādi no tiem iegūtie produkti pamazām tiek legalizēti izklaides un medicīniskiem nolūkiem daudzviet pasaulē. Sāpju remdēšanas un relaksējošās īpašības padara kanabisu par vilinošu izvēli, lai ārstētu mēnešreižu sāpes un PMS simptomus. Interesanti, ka daudzas sievietes ziņo par izmaiņām kanabisa produktu iedarbībā atkarībā no tā, kurā menstruālā cikla fāzē viņas atrodas. Lai gan pētījumi par kanabinoīdu — aktīvo vielu kaņepēs — ietekmi vēl turpinās, ir skaidrs, ka menstruālais cikls ietekmē, kā sievietes ķermenis reaģē uz dažādām ārējām vielām, īpaši uz potenciāli atkarību izraisošām un psihoaktīvām vielām.
Ir noderīgi uzzināt vairāk par to, kā tavs ķermenis reaģē uz THC un CBD atkarībā no tā, kur atrodies savā menstruālajā ciklā, ja izmanto kanabisa produktus.
Kanabis ir visplašāk izmantotā psihoaktīvā viela pasaulē. Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka vairāk nekā 180 miljoni cilvēku vecumā no 15 līdz 64 gadiem visā pasaulē lieto marihuānu izklaides nolūkos. Arvien biežāk to izmanto arī ārstnieciskiem un pašārstēšanās mērķiem, īpaši ekonomiski attīstītākajos reģionos. Pēdējos gados lielākais „jaunpienācēju” skaits, kas sāk lietot marihuānu izklaidei, ir vecumā no 18 līdz 29 gadiem.
Kanabinoīdi strukturāli ir līdzīgi endokanabinoīdiem, molekulām, kas dabiski veidojas cilvēka organismā. Ķermenī ir plašs kanabinoīdu receptoru tīkls (nosaukts par godu augam, kas ļāva šo atklājumu izdarīt), kas izvietots visā organismā. Endokanabinoīdu sistēma (ECS) regulē tādas svarīgas funkcijas kā miegs, atmiņa, sāpju uztvere, kontrole un ēšana. Tieši šie paši receptori tiek aktivizēti arī lietojot marihuānu.
Lai arī ir daudz iemeslu, kāpēc cilvēki izvēlas lietot apziņu mainošas vielas, pētījumi par atkarības uzvedības saistību ar konkrētām menstruālā cikla fāzēm atklāj interesantas sakarības.
Apskatīsim, kā šīs vielas darbojas un kā menstruālais cikls var ietekmēt to iedarbību.
Viengadīgais ziedošais augs Cannabis (kaņepes) parasti tiek iedalīts vismaz trīs šķirnēs: Cannabis sativa — gara, šaurlapu šķirne, kas aug karstā, sausā vidē un nobriest ilgāk, Cannabis indica — īsāka, platlapu šķirne, kas labi aug vēsākā klimatā un ātrāk nogatavojas, un Cannabis ruderalis — mazāka, šķiedraināka, ar zemu THC (līdz 3%) šķirne, kura ir izplatīta Centrālajā un Austrumeiropā un Krievijā. Kanabis bieži tiek saukts arī par kaņepi, lai gan Eiropā un ASV kaņepe likumīgi definēta kā kanabis, kas satur no 0,2 līdz 0,3% THC atkarībā no valsts. Domājams, ka kaņepes ir viena no senākajām kultivētajām augu sugām. Ir atrastas liecības, ka tās sēklas, eļļu un šķiedras izmantotas jau pirmsneolīta laikmetā. Kaņepju šķiedra ir līdzīga linam, to izmanto virvju un audumu izgatavošanai. Mūsdienās no kaņepēm rada papīru, bioplastmasu, siltumizolāciju un biodegvielu.
Kanabis satur bioloģiski un psihoaktīvas vielas. Gan C. sativa, gan C. indica satur ievērojamus daudzumus šo vielu dažādās proporcijās; mūsdienās tiek audzētas daudzas jauktas jeb hibrīdās šķirnes ar atšķirīgu iedarbību.
Sanskritā kanabiss ir pazīstams kā ganja. Citi izplatīti nosaukumi ir marihuāna — šis vārds nāk no meksikāņu spāņu valodas (iespējams, izmantojot bantu vārdu mariamba, kas ievests līdz ar paverdzinātiem cilvēkiem no Centrālās Āfrikas) un faktiski apzīmē kaltētas sieviešu augu lapas un ziedus, kas tiek novērtēti to psihoaktīvās iedarbības dēļ. Hašišs (arābu vārds) jeb kaņepju sveķi, kā arī hašēļa eļļa, kas iegūstama ar šķīdinātāja ekstrakciju, ir vēl divi kaņepju atvasinājumi; abus uzskata par daudz spēcīgākiem nekā marihuāna.
Kanabisa augos ir vairāk nekā 500 ķīmisku vielu, no kurām vairāk nekā 60 tiek uzskatītas par aktīviem kanabinoīdu savienojumiem. Divas vispazīstamākās dabīgās aktīvās vielas ir CBD un THC.
CBD jeb kanabidiols ir viena no aktīvajām kanabisa sastāvdaļām. CBD nav apziņu mainošu īpašību. Klīniskie pētījumi apliecina, ka tas var būt efektīvs noteiktu epilepsijas formu un citu medicīnisku stāvokļu ārstēšanā. CBD bieži tiek pārdots kapsulu vai eļļas šķīduma veidā, lai ārstētu hroniskas sāpes, trauksmi, bezmiegu un atkarību. Šī viela visbiežāk ir sastopama uztura bagātinātājos, uzkodās un citos legālos produktos ar kaņepju marķējumu. CBD var arī sintezēt laboratorijā, taču pašlaik tas nav ekonomiski izdevīgi.
Lai gan iespējamās blakusparādības ir aizkaitināmība un nelabums, CBD kopumā tiek uzskatīts par drošu lietošanai cilvēkiem. Tas nav radījis atkarību vai pieradumu.
THC jeb tetrahidrokanabinols ir daudz pretrunīgāka viela. THC ir tā viela, kas rada apziņu mainošas jeb „high” sajūtas. To visbiežāk uzņem kūpot, ievelkot dūmus un turot tos plaušās dažas sekundes maksimālai iedarbībai. THC nonāk asinsritē, stimulējot smadzenes izdalīt vairāk dopamīna nekā ierasts, tā radot eiforisku efektu. Šī iedarbība sasniedz maksimumu pēc 15–30 minūtēm un samazinās pēc 2–3 stundām.
Citas tūlītējas THC blakusparādības ir aktivitātes līmeņa samazināšanās, aukstuma sajūta, īslaicīgas atmiņas traucējumi, telpiskās un verbālās uztveres izmaiņas un, protams, palielināta apetīte. Eiforiskā „high” sajūta izkropļo mūsu laika un sāpju uztveri.
THC var uzņemt arī kā pārtikas produktus — parasti cepumos, želejkonfektēs vai citos našķos. Lietojot caur gremošanas traktu, efekts sākas pēc 30–60 minūtēm un ilgst ilgāk nekā smēķējot.
THC tiek izmantots, lai ārstētu sāpes, bezmiegu, trauksmi, apetītes trūkumu un citus simptomus, taču nav pierādīts, ka tas samazina krampjus vai migrēnas kā to dara CBD.
Cilvēki lieto kanabisa atvasinātas vielas jau tūkstošiem gadu neatkarīgās pasaules daļās. Pierādījumi liecina, ka Centrālāzijā kaņepes smēķētas izklaidei jau pirms vairāk nekā 8000 gadiem. Šis reģions tiek uzskatīts par auga dzimteni.
Pēdējās desmitgadēs audzētāji ir iemācījušies atlasīt augus ar īpaši augstu THC saturu. Mūsdienās komerciāli audzēti augi ir 3 līdz 4 reizes stiprāki nekā pirms 20 gadiem, krietni pārspējot senu laiku marihuānu. Šajos augos ir arī būtiski mainījies THC un CBD attiecība; THC kļūst vairāk, CDB — mazāk.
Ja esi pilngadīga, vari brīvi izvēlēties, kādas vielas un kad lietot; tomēr marihuāna NAV ieteicama, ja:
Marihuāna joprojām ir samērā jauna zinātniskās izpētes joma, īpaši runājot par sieviešu veselību. Līdz nesenam laikam sieviešu reproduktīvā veselība reti tika ņemta vērā pētnieciskajos pētījumos, lielā mērā tāpēc, ka menstruālais cikls sarežģī analīzi un rezultāti ir grūtāk prognozējami. Tāpēc daudzos zinātniskajos pētījumos iegūtie dati uz sievietēm bieži nav pilnībā attiecināmi.
Vairāki pētījumi 1980. gados pētīja marihuānas ietekmi uz sieviešu reproduktīvo veselību gan cilvēkiem, gan citām sugām. Atklājumi joprojām tiek uzskatīti par aktuāliem un atbilst modernajam priekšstatam, ka pašārstēšanās pieaug menstruālā cikla priekšmenstruālajā un menstruālajā fāzē; to skaidro ar sāpēm un diskomfortu, kas raksturīgi šajās fāzēs — krampji, garastāvokļa svārstības, samazināta koncentrēšanās u.c. simptomi.
Dažas alternatīvās medicīnas praktizētājas iesaka marihuānu nelielās devās PMS un menstruālo traucējumu ārstēšanai. Lai gan ir daudz personīgu pieredžu, kas liecina, ka marihuāna palīdz atvieglot menstruālos krampjus, stingru zinātnisku pierādījumu par šo efektu nav. Drīzāk iespējams, ka THC izraisītā eiforija ļauj sāpēm vieglāk izturēt īstermiņā.
Estrogēns ir viens no svarīgākajiem hormoniem sievietes reproduktīvo orgānu attīstībā un uzturēšanā; tas ietekmē arī izziņas veselību, kaulu stiprumu un sirds-asinsvadu sistēmu. Estrogēns arī ietekmē, kā ķermenis apstrādā THC.
Sievietes un citi cilvēki, kuriem ir menstruācijas, ražo augstāku estrogēna līmeni divos menstruālā cikla brīžos. Folikulārās fāzes laikā (no mēnešreižu sākuma līdz ovulācijai) aktīvais folikuls ražo pakāpeniski augošus estradiola (estrogēna forma) daudzumus. Estradiola līmenis sasniedz maksimumu tieši pirms ovulācijas un tad strauji krīt; tas veicina LH un FSH hormonū izdalīšanos, kas savukārt izraisa ovulāciju. Kad olšūna izdalās, folikuls pārvēršas par corpus luteum (dzelteno ķermeni), kas ražo daudz progesterona un nedaudz estradiola, taču ne tik daudz kā iepriekš, sasniedzot maksimumu un samazinoties cikla luteīna fāzes vidū.
Brīžos, kad estrogēna līmenis ir dabiski augsts, sievietes organisms labāk tiek galā ar sāpēm, trauksmi, miega traucējumiem un citiem simptomiem. Estrogēns palielina jutīgumu pret THC, tādēļ, kad estrogēns ir augsts, nepieciešama mazāka THC deva, lai panāktu efektu. Ironiski, ka laikā, kad pašsajūta pasliktinās (“luteālās melanholijas” periods), ir nepieciešama lielāka THC deva, lai mazinātu šos simptomus.
Atceries, lietojot hormonālo kontracepciju, hormonu līmenis paliek salīdzinoši nemainīgs visā cikla laikā, tādēļ arī TCH iedarbība būs stabila.
Dažām cilvēkiem marihuāna rada nelabvēlīgu ietekmi – parasti kā īslaicīga trauksme, negatīvas domas vai paranoja. THC dominējošie produkti var pastiprināt trauksmi un garastāvokļa svārstības mēnešreižu laikā, toties CBD produktus droši var izmantot menstruālo sāpju mazināšanai.
Lietojot marihuānu ilgstoši, tā var ietekmēt menstruālā cikla ilgumu un potenciāli arī auglību. 2021. gada pētījums par THC ietekmi sieviešu reproduktīvajā ciklā bezcilvēku primātos parādīja, ka pat pēc īsa regulāras marihuānas lietošanas perioda subjektiem menstruālie cikli kļuva neregulāri.
Regulāra marihuānas lietošana var pagarināt menstruālo ciklu un samazināt auglību. Pētnieki uzskata, ka tā ir devas atkarīga – jo vairāk THC uzņem, jo augstāka iespēja saskarties ar cikla traucējumiem. Daži pētījumi liecina, ka sievietēm atkarības risks no kanabisa ir lielāks nekā vīriešiem, un atkarība attīstās ātrāk.
Vairuma kanabisa savienojumu ietekme joprojām ir maz pētīta. Esi piesardzīga, lietojot gan CBD, gan THC; pielāgo devu savam ķermenim un cikla fāzei.
Savu ciklu vari sekot ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad: