Nav mēnešreizes—kāpēc man ir asiņošana?
Kontracepcija, STS, menopauzes sākums—dažādi iemesli var izraisīt maksts asiņošanu jebkurā menstruālā cikla posmā. Precīza diagnoze palīdzēs noteikt piemērotāko ārstēšanu speciāli tev.
Biežāk starpmenstruālā asiņošana jeb asiņošana starp mēnešreizēm nav nopietns satraukuma iemesls. Visbiežākie iemesli ir menopauze un hormonālā kontracepcija (īpaši pirmajos trīs lietošanas mēnešos). Tomēr šie nav vienīgie asiņošanas cēloņi.
Ja starpmenstruālā asiņošana notiek bieži, to uzskata par neparastu, un ir nepieciešama izmeklēšana.
Hormonālā kontracepcija
Hormonālās kontracepcijas līdzekļi izmanto hormonus, lai novērstu grūtniecību. Pie tām pieder intrauterīna ierīce (IUS), kontracepcijas plāksteris, maksts gredzens, kontracepcijas tabletes un kontracepcijas implants.
Hormonālā kontracepcija ir biežs maksts asiņošanas starp mēnešreizēm iemesls. Parasti tas notiek tikai pirmajos trīs lietošanas mēnešos, kamēr organisms pierod pie jaunā līdzekļa. Ja asiņošana ir ļoti stipra vai ilgst ilgāk par 3 mēnešiem, konsultējies ar ārstu. Bieži palīdz cits kontracepcijas veids.
Asiņošana starp mēnešreizēm var notikt arī tad, ja hormonālā kontracepcija netiek lietota pareizi. Piemēram, aizmirsta tablete vai kontracepcijas plākstera kļūme var radīt smērēšanos.
Menopauzes neregularitātes
Menopauze jeb menstruāciju beigas nozīmē sievietes reproduktīvo spēju izsīkumu. Tas ir dabisks process, kad olnīcas noveco un ražo mazāk hormonu. Ķermenī sākas pārmaiņas. Viena no pamanāmākajām – aktīvo olnīcu folikulu skaita samazināšanās (folikuli ir struktūras, kas nogatavo un izdala olšūnas, stimulē menstruācijas un nodrošina auglību). Kad olnīcas vairs nav aktīvas, mēnešreizes izbeidzas.
Laiku, kad hormoni sāk mainīties un ķermenis gatavojas menopauzei, sauc par perimenopauzi. Šī dzīves fāze var ilgt no pāris mēnešiem līdz vairākiem gadiem. Šajā laikā daudzām sievietēm parādās šādi simptomi:
- neregulāras mēnešreizes
- vēlīnas mēnešreizes (var izlaist vienu vai vairākus ciklus)
- spēcīgāka vai vājāka asiņošana, nekā ierasts
- karstuma viļņi un nakts svīšana
- bezmiegs
- maksts sausums
Kā tas notiek?
Tavas olnīcas ir estrogēna un progesterona—divu galveno hormonu, kas regulē sievietes reproduktīvo sistēmu—avots. Procesā piedalās arī LH (luteinizējošais hormons) un FSH (folikulus stimulējošais hormons). Novecojot olnīcām un samazinoties hormonu izdalei, LH un FSH vairs nespēj regulēt estrogēnu, progesteronu un testosteronu kā līdz šim.
Pirmkārt, samazinās progesterona izdale. Rezultātā cikls mainās—asiņošana kļūst neregulāra, var būt spēcīgāka un ilgāka. Spēcīga asiņošana var izraisīt anēmiju—zemu eritrocītu skaitu—kas veicina vājumu un nogurumu. Dzelzs uztura bagātinātāji palīdz šo stāvokli uzlabot.
Vēlāk mainās arī estrogēna cikli. Estrogēna produkcija strauji pieaug, pēc tam pēkšņi samazinās. Hipestrogēnisma laikā (kad estrogēns pieaug) sievietes var izjūt sāpīgumu krūtīs, spiedienu vēdera lejasdaļā, aizkaitināmību un jūtīgumu.
Šīs hormonālās izmaiņas var izraisīt spēcīgas un neregulāras asiņošanas. Šī dzīves fāze var būt sarežģīta, jo papildus emocionālajai slodzei par reproduktīvā vecuma beigām, bieži nav skaidrības par to, kad sāksies nākamās mēnešreizes.
Pēc laika, kad estrogēna produkcija izbeidzas, mēnešreizes pilnībā pazūd. Menopauzi nosaka, kad 12 mēnešus pēc kārtas nav bijušas mēnešreizes—perimenopauze ir noslēgusies. Taču daži citi simptomi, piemēram, karstuma viļņi, var saglabāties vēl gadiem.
Endometrioze
Kad meitenei sākas pubertāte un hormoni stabilizējas, mēnešreizes kļūst regulārākas. Asiņošana notiek reizi ciklā, kura ilgums vidēji ir 28 dienas (bet tas katrai sievietei atšķiras). Cikli no 21 līdz 40 dienām joprojām skaitās normāli. Parasti menstruācijas ilgst no 3 līdz 6 dienām, taču arī te ir variācijas.
Ja tev ir asiņošana , kas neatbilst vidējā cikla norisei, konsultējies ar ārstu vai ginekoloģi. Tas var norādīt uz endometriozi—stāvokli, kad endometrijs (dzemdes gļotāda) aug ārpus dzemdes.
Endometrioze visbiežāk skar olnīcas, olvadu un mazā iegurņa audus. Retākos gadījumos endometrijs var izplatīties arī ārpus iegurņa orgāniem. Ja tas notiek, šie audi uzvedas kā dzemdes gļotāda: tie sabiezē, pēc tam noārdās un ar katru ciklu asiņo. Ja audi nevar izkļūt no ķermeņa, tie uzkrājas.
Šis stāvoklis var skart arī olnīcas, kur veidojas cistas jeb endometriomas. Apkārtējie audi var iekaist, izraisot rētas un saaugumus, kas savieno iegurņa audus un orgānus.
Simptomi ietver asiņošanu starp mēnešreizēm, sāpes pēc dzimumakta, un spēcīgu asiņošanu menstruāciju laikā. Tomēr endometrioze ne vienmēr izraisa izteiktus simptomus, tāpēc regulāras ginekoloģiskas pārbaudes palīdz uzmanīt izmaiņas. Endometriozi izārstēt nevar, taču to var kontrolēt ar dažādām metodēm—pretsāpju līdzekļiem, hormonālo terapiju un nepieciešamības gadījumā operācijām. Tavs ārsts vai ginekoloģe palīdzēs izvēlēties individuāli piemērotāko ārstēšanu.
STS un starpmenstruālā asiņošana
Seksuāli transmisīvās slimības (STS) sievietēm izpaužas dažādi un simptomi var būt ļoti nemanāmi—dažkārt tos var sajaukt ar dabiskām ķermeņa norisēm. Viens no simptomiem ir smērēšanās starp mēnešreizēm.
STS izraisa neaizsargāts dzimumakts ar inficētu personu. Saslimšanas risku pastiprina neregulēta narkotiku lietošana un vairāki seksa partneri.
Ja domā, ka varētu būt STS (un arī ja nedomā), ieteicams apmeklēt ārstu un veikt regulāras pārbaudes. Lielāko daļu STS var veiksmīgi ārstēt, ja vien abi partneri iziet ārstēšanas kursu. Ja STS apstiprinās, ārstēšana jāsaņem abiem partneriem, lai nepieļautu atkārtotu inficēšanos un tālāku izplatīšanu. Ja STS neapstiprinās, drošāk zināt, nekā dzīvot neziņā.
Asiņošana, kas saistīta ar grūtniecību
Starpmenstruālā asiņošana dažkārt var būt saistīta ar grūtniecības sākumu, ārpusdzemdes grūtniecību, spontāno abortu vai molāro grūtniecību.
Ap viena no četrām grūtniecēm piedzīvo neparastu asiņošanu no dzemdes (metrorrāģiju) pirmajā trimestrī. Metrorrāģijai grūtniecības sākumā var būt dažādi cēloņi, tāpēc vienmēr jāmeklē speciālista padoms.
Apaugļotai olšūnai ieligzdojoties dzemdes gļotādā (apmēram 7–8 dienas pēc apaugļošanās), neliela asiņošana ir normāla un neietekmē grūtniecības norisi.
Ārpusdzemdes grūtniecība veidojas, ja apaugļotā olšūna piestiprinās un aug olvadā, nevis dzemdes dobumā. Tas parasti izraisa tumši asiņainus izdalījumus ar spēcīgām sāpēm vēdera lejasdaļā, kas var sākties pirms gaidāmajām mēnešreizēm un tikt sajauktas ar menstruācijām.
Ārpusdzemdes grūtniecība ir ļoti bīstams stāvoklis. Nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība! Nekādā gadījumā negaidi, ka izzudīs pati no sevis—tā apdraud sievietes dzīvību un nekad nebeidzas ar dzemdībām.
Spontānais aborts ir neplānota grūtniecības pārtraukšanās, kā rezultātā pirms 20. grūtniecības nedēļas zaudē augli. Apmēram 15% grūtniecību beidzas ar spontāno abortu, sievietei pašai bieži pat nenojaušot, ka ir bijusi grūtniecība. Parasti to pavada asiņošana un sāpes vēdera lejasdaļā. Spontāno abortu izraisa dažādi medicīniski iemesli, no kuriem daudzus nav iespējams novērst. Tomēr, izglītojoties par riska faktoriem, iespējams samazināt iespēju abortam vai vismaz saprast, kāpēc tas noticis.
Tumši brūna līdz spilgti sarkana maksts asiņošana pirmajā trimestrī var izraisīt arī molārā grūtniecība, jeb hidatidozes mole. Tā ir reta komplikācija, kad trofoblasti (šūnas, kas parasti veido placentu) aug patoloģiski.
Molārai grūtniecībai ir divi veidi:
Pilna mola (jeb pilna hidatidozes mole) – placentas audi kļūst tūskti un veido cistas, auglis neveidojas.
Daļēja mola (daļēja hidatidozes mole) – normāli placentas audi attīstās kopā ar patoloģiskiem audiem. Var sākt attīstīties auglis, taču tas nav dzīvotspējīgs un parasti tiek spontāni abortēts grūtniecības sākumā.
Abos gadījumos olšūnai nav pilna ģenētiskā materiāla, tāpēc grūtniecība beidzas ar abortu.
Pēc aborta
Neregulāra asiņošana var rasties arī pēc aborta—medicīniska vai ķirurģiska.
Asiņošana pēc aborta ir normāla. Tā var atgādināt mēnešreizes, bet nav tāda pati—dzemde izvada grūtniecības atlikušos audus.
Medicīnisks aborts sastāv no divām tabletēm. Pirmā parasti tiek lietota medicīnas iestādē ārsta uzraudzībā – tā izjauc dzemdes gļotādu. Daudzas sievietes asiņo jau pēc pirmās tabletes.
Otrā tablete tiek lietota mājās. Tā veicina dzemdes satura izdalīšanos. Asiņošana sākas 30 minūšu līdz 5 stundu laikā pēc lietošanas, pakāpeniski kļūst stiprāka, var būt asins recekļi. Pēc dažām stundām asiņošana samazinās un atgādina parastas mēnešreizes.
Daudzas sievietes asiņo uzreiz pēc ķirurģiska aborta, citām tā sākas 3–5 dienas vēlāk. Parasti asiņošana ir vājāka nekā menstruāciju laikā un pamazām mazinās līdz nākamajām menstruācijām. Ja tā turpinās, parasti kļūst arvien vājāka.
Nedēļu vai divas pēc jebkāda veida aborta asiņot ir normāli. Ja rodas bažas – vaicā savam ārstam.
Dzemdes kakla vēzis
Lai arī viegla smērēšanās nav nekas neparasts, to nevajadzētu ignorēt—starpmenstruālā asiņošana var liecināt par dzemdes kakla vēzi. Tas ir reti sastopams jaunām sievietēm, visbiežāk atklāts pēc 35 gadu vecuma.
Vēzim progresējot, parādās citi brīdinājuma signāli:
- spēcīgākas un/vai ilgākas mēnešreizes
- asiņošana pēc dzimumakta
- asiņošana pēc menopauzes
- asiņošana pēc ginekoloģiskas apskates
- asiņošana, kas izraisa anēmiju, reiboni un nogurumu
Jo agrāk priekšvēža vai vēža šūnas tiek atklātas un ārstētas, jo lielākas izredzes izārstēties.
Citi iemesli
Polipi, miomas un citi labdabīgi dzemdes audzēji var izraisīt papildu asiņošanu, tāpat kā strauja svara zaudēšana vai pieņemšanās svarā, kritieni, traumas un pat intensīva vai vardarbīga dzimumdzīve.
Menstruālo ciklu pārmaiņas var izraisīt arī tādi hroniski stāvokļi kā diabēts vai spēcīgs stress. Pusaudzēm cikls vēl nav nostabilizējies, tāpēc asiņošana pubertātes laikā var nebūt regulāra.
Iepazīsti savu ķermeni un noskaidro, kas ir normāls cikls tev. Izmanto mūsu lietotni WomanLog cikla pierakstiem—tā vieglāk pamanīt izmaiņas un neparastus simptomus. Ja simptomi nepāriet, būs vieglāk aprakstīt ārstei, un atrast labāko risinājumu tieši tev.
Tu vari sekot savam ciklam ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
