Vidējais menstruālais cikls ilgst 28 dienas. Mūsu dzīves ietekmē hormonus un līdz ar to arī ciklu—for example, stress var aizkavēt menstruācijas. Nelielas novirzes ir sagaidāmas, taču būtiskākas svārstības ir iemesls pārbaudīt veselību.
Ja vien neregulārais cikls nav kāda nopietnāka veselības traucējuma simptoms, tas parasti neliedz sievietēm dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ir daži izņēmumi. Ja sieviete plāno grūtniecību, neregulārs cikls var apgrūtināt ieņemšanas iespējas—ja olnīcas regulāri neatbrīvo nobriedušas olšūnas, apaugļošanās kļūst grūtāka.
Menstruālais cikls neizceļas ar pulksteņa precizitāti. Variācijas patiesībā ir normālas, it īpaši jaunām meitenēm pirmajos pāris gados pēc menstruāciju sākuma. Pubertātes laikā notiek daudz hormonālu izmaiņu, tādēļ nav jābrīnās, ka paiet laiks, līdz cikls sakārtojas.
Būtiskas izmaiņas jau izveidojušā ritmā, kā arī pārmērīgi ilgi vai īsi intervāli starp menstruācijām, var būt satraucoši. “Normāls” cikls ilgst no 21 līdz 35 dienām.
Menstruālās asiņošanas ilgums un intensitāte ir svarīgi faktori. Ja menstruācijas ir īsākas par 2 dienām vai garākas par 7 dienām, tās uzskatāmas par neregulārām (vidēji ir 3–5 dienas). Menstruāciju stiprums ir atkarīgs no ģenētikas un dzīvesveida—normāls asins daudzums menstruāciju laikā ir 10ml, bet arī 100ml vēl tiek uzskatīts par normu.
Amenoreja ir menstruāciju iztrūkums.
Menorāģija ir īpaši bagātīga vai ilgstoša asiņošana.
Ja jūties satraukta, vērsies pie ārsta. Vairāki stāvokļi var kļūt nopietni, ja tos neārstē—ieteicams savlaicīgi apspriest jebkādas bažas.
Populāros medijos novēlota menstruācija bieži tiek uztverta tikai kā viena iespējamība—grūtniecība. Tā patiešām ir nopietna iespēja, kas jāizvērtē. Tomēr pastāv arī daudzi citi iemesli ar dažādu nopietnības pakāpi, kurus der ņemt vērā.
Psiholoģiski traucējumi un akūts stress būtiski ietekmē jutīgus organisma procesus. Stresa periodos palielinās kortizola līmenis. Kortizols var pārtraukt menstruālo ciklu, jo samazina estrogēna un lutropīna līmeni, un regulāra ovulācija var nenotikt. Trūkumi pastiprinās, ja esošās problēmas kombinējas ar pārmērīgu kafijas, tabakas, alkohola vai citu vielu lietošanu.
Mainīgs darba režīms jeb neregulārs miega–nomodas ritms izjauc ķermeņa līdzsvaru. Cirkadiānais ritms tieši ietekmē hormonu izstrādi.
Ēšanas traucējumi kā bulīmija vai anoreksija ir izplatīti iemesli neregulārām menstruācijām jaunām sievietēm. Nepietiekams uzturs liek organismam samazināt funkcijas, kas nav tieši svarīgas izdzīvošanai—tostarp reproduktīvo funkciju. Liekais svars var radīt pārmērīgu estrogēna daudzumu, kas arī traucē ciklu.
Pārmērīgas fiziskās aktivitātes rada nesabalansētību starp patērēto un izlietoto enerģiju, rezultātā veidojas zems enerģijas pieejamības līmenis. Tas ietekmē organismu līdzīgi kā nepietiekams uzturs, un menstruācijas kļūst vieglākas, neregulāras vai pazūd pavisam.
Zīdīšana ilgstoši paaugstina noteiktu hormonu līmeni. Jo ilgāk sieviete zīda bērnu, jo ilgāk viņai būs vieglas vai pārtrūkušas menstruācijas (atšķirības starp sievietēm ir lielas). Kad laktācija beidzas, menstruācijas atgriežas.
Hormonālā kontracepcija var samazināt menstruāciju daudzumu vai pat apturēt tās pavisam.
Daži neiroleptiskie līdzekļi un antihistamīni paaugstina prolaktīna līmeni, tādējādi bloķējot menstruāciju sākšanos. Pārmērīgs prolaktīna daudzums asinīs izraisa hiperprolaktinēmiju, kas var radīt menstruālā cikla traucējumus estrogēna un testosterona nepietiekamības dēļ. Augsts prolaktīna līmenis tāpat var izraisīt nevēlamu laktāciju un seksuālas problēmas.
Neregulāras menstruācijas kopā ar paaugstinātu apmatojuma augšanu un akni var norādīt uz policistisko olnīcu sindromu (PCOS jeb policistisko olnīcu distrofiju). Tā ir endokrīnās sistēmas patoloģija, kas kļūst arvien izplatītāka. To var izraisīt palielināta iedarbība ar endokrīnajiem disruptoriem—vielām, kas imitē hormonu darbību. Šīs vielas sastopamas plastmasā, pesticīdos, medikamentos, kā arī pārtikā, ūdenī un augsnē—faktiski visur.
Vēl viens izplatīts iemesls neregulārām menstruācijām ir hipertireoze. Ja vairogdziedzera hormonu līmenis ir paaugstināts, menstruācijas kļūst īsākas, retākas un vājākas. Pretēji hipotireoze nozīmē zemāku vairogdziedzera hormonu līmeni—menstruācijas kļūst biežākas, ilgākas un stiprākas, un var būt vairāk krampju.
Ļoti stipras menstruācijas un sāpes vēdera lejasdaļā var liecināt par polipiem, miomām vai dzemdes/dzemdes kakla vēzi. Ja menorāģiju neārstē, tā var izraisīt anēmiju.
Amenoreja kopā ar neparastu laktāciju var norādīt uz prolaktinomu jeb prolaktīna adenomu, kas ir hipofīzes labdabīgs audzējs.
Endometrioze ir stāvoklis, kad dzemdes gļotāda aug ārpus dzemdes. Visbiežāk tā sastopama sievietēm reproduktīvajā vecumā. Šis šūnu pieaugums nav ļaundabīgs un var noritēt bez simptomiem, taču var izraisīt sāpes, neregulāras menstruācijas un neauglību.
Izlases veida asiņošana vai asiņošana starp menstruācijām var būt mazā iegurņa iekaisuma (PID) pazīme. Tā ir infekcija, kas ietekmē sieviešu reproduktīvo sistēmu un sievietēm ir daudz biežāka nekā vīriešiem. Aptuveni 1 no 4 gadījumiem izraisa STS.
Neregulāras menstruācijas, kas apvienotas ar karstuma viļņiem, garastāvokļa svārstībām un nogurumu pieaugušai sievietei, var liecināt par perimenopauzi jeb menopauzes pāreju, kas turpinās līdz menopauzei, kad olnīcas pārtrauc olšūnu izdalīšanu. Vidēji perimenopauze ilgst 4 gadus, bet var ilgt līdz pat 10 gadiem.
Neregulāru menstruāciju ārstēšana pilnībā atkarīga no cēloņa. Pirms diagnozes noteikšanas ārste izvaicās par saistītajiem dzīves aspektiem. Cikla, medikamentu, uztura, fizisko aktivitāšu pierakstīšana un pašsajūtas novērošana dažādos apstākļos var būt ļoti noderīga.
Ne visas ārstes vienlīdz ērti apspriež sieviešu veselības jautājumus. Ja izjūti, ka netiec uzklausīta vai tava problēma tiek ignorēta, meklē citu speciālisti. Nekādā gadījumā neļauj palikt bez ārstēšanas kāda cita aizspriedumu vai nekompetences dēļ. Tev pienākas rūpēties par savu ķermeni.
Tu vari sekot līdzi menstruācijām ar WomanLog aplikāciju. Lejupielādē WomanLog jau tagad: