Dabiskas sāpes mazinošas metodes, īsāka aktīvā dzemdību fāze un piepildītāka dzemdību pieredze ir tikai daļa no ieguvumiem, ko sola šī plaši izplatītā prakse, taču kas tieši notiek dzemdībās ūdenī? Vai šī ir laba izvēle tavām dzemdībām?
Daudzas sievietes uzskata, ka vannošanās sniedz relaksāciju, un arī ārsti nereti iesaka grūtniecēm peldēties, lai mazinātu spiedienu un atslābinātu muskuļus. Tomēr dzemdības ūdenī ir daudz lielāks process nekā vienkārša vanna. Nepieciešami iepriekšēji sagatavošanās darbi, lai nodrošinātu mātes un bērna veselību, drošību un labsajūtu. Šajā rakstā tiks aplūkoti dažādi aspekti par dzemdībām ūdenī, lai tu pati varētu izlemt, ko vēlies savām dzemdībām.
Dzemdības ūdenī, visticamāk, ir sena prakse. Senas leģendas no Krētas, Dienvidu Klusā okeāna salām un citām vietām vēsta par sievietēm, kuras devās uz īpašiem baseiniem vai seklām vietām, lai laistu pasaulē bērnu. Modernajos laikos pirmais dokumentētais gadījums notika Francijā 1803. gadā, kad vecmāte centās palīdzēt sievietei, kura bija dzemdību sāpēs gandrīz divas diennaktis; taču medicīnas sabiedrība šīs dzemdības sāka pētīt tikai 20. gadsimta 60. gados. Kopš tā laika dzemdību ūdenī prakse pakāpeniski ir guvusi atzinību kā droša un efektīva.
Sākotnēji doma, ka tavs bērniņš piedzimst ūdenī, var šķist bīstama, taču šai praksei ir dziļa loģika. Siltais ūdens īpaši pielāgotā vannā vai dzemdību baseinā nodrošina mazulim “pazīstamāku”, mazāk šokējošu vidi pirmajiem brīžiem ārpus mammas vēdera. Turklāt ūdens siltums un uzspiešana ļauj dzemdētājai atslābināties, mainīt pozas un imercijas hidroterapija ir lielisks, nemedikamentozs sāpju mazināšanas paņēmiens.
Tomēr jārēķinās arī ar dažu trūkumiem. Ārsti atsevišķās situācijās dzemdības ūdenī neiesaka, īpaši, ja tavs grūtniecības risks ir augsts un var būt nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Par to vairāk zemāk.
Dzemdību baseina ūdenim jābūt tuvu ķermeņa temperatūrai—aptuveni 37°C. Mazulis pavadīs deviņus mēnešus augļūdeņos ķermeņa temperatūrā, un viens no iemesliem, kādēļ vecāki izvēlas dzemdības ūdenī, ir atvieglot pāreju no vēdera uz pasauli. Ilgstošs ūdens dzesēšanās process ir normāls – baseins laiku pa laikam būs jāuzsilda atkārtoti.
Lielākā daļa speciālistu iesaka dzemdību baseina temperatūru 35–38°C robežās. Salīdzinājumam, džakuzi parasti nav augstāka par 40°C. Ja šāda vide tev nešķiet patīkama, iespējams, dzemdības ūdenī nav labākā izvēle.
Ūdenim jābūt tīram un bez piedevām. Lielākajā daļā iestāžu izmanto krāna vai filtrētu ūdeni. Eiropas, Ziemeļamerikas un daudzu Āzijas pilsētu ūdens apstrāde notiek vairākos soļos, tostarp pievienojot nelielu hloru dezinfekcijai. Dažkārt izmanto arī UV starojumu vai ozonu. Šis ir tas pats ūdens, ko dzer un lieto vannā attīstītajās valstīs; tas tiek uzskatīts par drošu dzemdībām ūdenī. Ja rodas jautājumi par ūdens kvalitāti konkrētā teritorijā, tās apspriežamas ar savu speciālisti, jo apstākļi un ūdens avoti reģionāli atšķiras.
Higiēna ir ārkārtīgi svarīga jebkurās dzemdībās, un dzemdības ūdenī nav izņēmums.
Dažām sievietēm vanna nešķiet pievilcīga doma, jo nepatīk saskarsme ar netīrumiem. Tomēr, ja apkope tiek veikta kārtīgi, ūdenī esošie netīrumi nosēžas prom no ādas un vanna var būt tikpat tīra kā duša. Protams, dzemdības vienmēr ir fizioloģiski sarežģīts process, tādēļ ir loģiski domāt arī par higiēnu.
Dzemdību baseina ūdens pilnībā sterils nebūs, taču tas nav kaitīgi mazulim. Bīstamāka ir apkārtējā vide. Jebkuras dzemdību telpas jādezinficē pirms un pēc katras dzemdību reizes, un visiem dzemdību komandā iesaistītajiem jāievēro augsti higiēnas standarti – bez āra apaviem, bez nemazgātām rokām.
Daudzās klīnikās un dzemdību centros speciāli pielāgotas telpas dzemdībām ūdenī tieši tīrības un drošības dēļ. Pārliecinies, ka izvēlētā iestāde ir licencēta un izmanto mūsdienīgu aprīkojumu un ievēro visaugstākos higiēnas standartus. Dzemdību laikā tev noteikti jābūt klāt vecmātei vai ginekoloģei, kas rūpēsies par tevi un mazuli.
Ja vide ir tīra un pareizi uzraudzīta, dzemdības ūdenī ir drošas.
Pētot dzemdības ūdenī, pierādīts, ka ūdens nevar iekļūt dzemdību kanālā. Māte un bērniņš ir aizsargāti, un nav palielināts infekciju risks dzemdību ceļos. Taču dzemdības vienmēr saistītas ar šķidrumu izdalēm — tomēr inficēšanās gadījumi dzemdībās ūdenī ir ļoti reti.
Līdz pavisam nesen uzskatīja, ka augļūdeņi un urīns ir sterili. Pētījumi parādījuši, ka tajos var būt ļoti neliels daudzums specializētu baktēriju, bet tās nav bīstamas jaundzimušajam. Asinis un izkārnījumi var pārnest patogēnus, bet tipiskajā krāna ūdenī esošais hlors, baseina karstums un lielais ūdens apjoms ievērojami samazina infekciju risku.
Domāt par urīnu, asinīm vai pat izkārnījumiem ūdenī var šķist nepatīkami, bet dzemdību brīdī tava galva būs pavisam citās domās.
Agrīnajā dzemdību posmā vecmāte, visticamāk, mudinās izkāpt no baseina, lai nokārtotu dabiskās vajadzības. Aktīvās dzemdību fāzes laikā šis vairs nebūs aktuāls jautājums. Un jā, lielākā daļa sieviešu dzemdību laikā nedaudz “papūšas” neatkarīgi no dzemdību vietas. Tas ir pilnīgi normāli, un nav par ko kaunēties.
Profesionāla dzemdību komanda būs gatava ātri ar īpašu sietu izņemt jebkādus nevēlamus piemaisījumus, ieskaitot fekālijas. Tā ir dabīga pieredzes daļa, kas nav “lielā lieta”. Ja nepieciešams, dažas sievietes izvēlas klizmu pirms iekāpšanas vannā, kas problēmu praktiski atrisina.
Diemžēl Covid-19 ir augsta riska infekcija, ar kuru tagad jārēķinās visām, arī dzemdību aprūpes dienestiem. Lielākā daļa iestāžu pieņēmušas papildu drošības pasākumus, lai novērstu savstarpēju inficēšanos. Dažās valstīs, piemēram, Irānā un Lielbritānijā, dzemdības ūdenī bija uz laiku apturētas. Tajās vietās, kur dzemdības ūdenī turpinājās, tikai māte drīkstēja atrasties vannā – pirms pandēmijas arī partneris dažkārt varēja būt blakus ūdenī.
Pandēmijas laikā pieauga mājdzemdību un alternatīvo dzemdību telpu skaits, lai mazinātu iespējamo saskari ar infekciju. Trešdaļā ūdenī apstrādāta dzeramā ūdens Covid-19 nav identificēts, – standarta tīrīšanas metodes ir pietiekamas. Protokoli turpina attīstīties, tādēļ arī par pandēmiju ieteicams vērsties pie savas speciālistes dzemdību plānošanas laikā.
Jebkura grūtniecība ir atšķirīga, taču daudzām sievietēm tieši šī pieredze šķiet vilinoša. Lūk, izplatītākie iemesli:
Siltajā ūdenī iegremdējoties, paplašinās asinsvadi, uzlabojas asinsrite, ķermenis kļūst vieglāks (ūdens novērš apmēram 65% gravitācijas spēka pie krūtīm), muskuļi atslābst, sāpes mazinās.
Hidroterapija veicina endorfīnu jeb dabisko pretsāpju vielu ražošanu, kā arī oksitocīna veidošanos, kas palīdz sinhronizēt kontrakcijas un saīsināt dzemdību laiku, kā arī palīdz uzturēt glikozes līmeni asinīs – tādējādi atvieglojot izturību.
Sievietes, kas vismaz daļu dzemdību pavada ūdenī, biežāk izvairās no papildu pretsāpju līdzekļu lietošanas.
Dzemde ir spēcīgākais cilvēka muskuļis sievietes ķermenī. Tā grūtniecības laikā no bumbiera izmēra izplešas līdz arbūzam, un muskuļu slāņi palīdz bērniņam “izspiesties” caur dzemdes kakla atveri, maksts un vulvas kanālu.
Starene jeb perineums veido nelielu trijstūri ap vulvu un anālo atveri. Dzemdību laikā šai zonai tiek izdarīts liels spiediens. Pierādīts, ka sievietes, kas izvēlas dzemdības ūdenī, cieš mazāk no perineāla traumām – tieši fizioloģisko, ūdens sniegto ieguvumu dēļ.
Sauszemes dzemdībās, ja stiepums draud plīst, vecmāte vai ginekoloģe veic epiziotomiju, tas ir, muskuļus iegriež, lai vieglāk tos aizšūtu. Statistiski dzemdības ūdenī saistītas ar biežākām neliela dziļuma (1. un 2. pakāpes) asarām, taču ar retākām dziļajām (3. un 4. pakāpes), jo tiek retāk veikta epiziotomija.
Lielākā daļa sieviešu perineāla asaras ievēro tikai dziedināšanas laikā – 1. pakāpes plīsumi parasti sadzīst paši, 2. pakāpes – jāaizšuj ar uzsūcošiem diegiem un nedēļas laikā sadzīst pilnībā.
Sana per aqua jeb dziedināšana caur ūdeni, kā teica romieši. Ūdens nomierina. Hidroterapija veicina ne tikai oksitocīna un endorfīnu, bet arī epinefrīna-norepinefrīna apspiešanu, kas atbild par “cīņas vai bēgšanas” reakciju. Dzemdību baseins kļūst par drošu, intīmu telpu, kur vari atbrīvoties un koncentrēt visu enerģiju uz notiekošo.
Parasti dzemdības iedala četrās fāzēs:
Placenta kalpojis kā saikne ar bērnu daudzu mēnešu garumā; kad tā iznāk, dzemde atjaunojas, noslēdz asinsvadus un bērniņš ir pilnībā atdalījies no mātes.
Pētījumi par dzemdību ilgumu ūdenī rāda dažādus secinājumus – ir uzskats, ka relaksācijas dēļ agrīnā fāze var paņemt ilgāk, bet aktīvajā fāzē ūdens sniedz atslodzi starp kontrakcijām un var paātrināt procesu.
Tās sievietes, kas izvēlas dzemdības ūdenī, parasti vēlas iztikt ar dabiskām sāpju mazinājuma metodēm, piemēram, masāžu un elpošanas tehnikām. Gāze un gaiss (gaiss + smieklu gāze) dažos centros ir pieejams arī dzemdībām ūdenī.
Tās nepieciešamas katetra ievadīšanu – procedūru veic slimnīcā anestezioloģe. Katetrs kalpo kā “vārti” medikamentiem, tādēļ atrašanos ūdenī nevar savienot ar šādu risinājumu – pastāv inficēšanās risks.
Injicējamie pretsāpju līdzekļi ir pārāk spēcīgi, ūdenī vari kļūt pārāk miegaina, lai parūpētos par sevi. TENS (elektriskās stimulācijas) aparāts arī nav derīgs zemēšanai ūdenī.
Dzemdību vidū vari mainīt viedokli un izkāpt no vannas, lai pieprasītu papildu medikamentu, taču šīs iespējas ierobežotas un vēlams tās iepriekš izrunāt ar savu ārsti vai vecmāti.
Bieži sievietēm rūp bērniņa pirmā elpa ūdenī, bet satraukumam nav pamata. Visas jaundzimušās bērniņas ir apveltītas ar sukšanas refleksu jeb sukšanas-dzīšanas refleksu, kas neļauj ieelpot, pirms seja sasniedz vēsu gaisu. Lai tas izdotos, bērniņa galviņa nedrīkst “satikties” ar gaisu pirms dzemdību beigām – mātes iegurnim jābūt pilnībā zem ūdens dzemdību brīdī.
Jaundzimušais pasauli sastop caur siltu ūdens tuneli – tikai tad vecmāte vada mazo gaisā elpot.
Tas ir klīniskais apzīmējums, ja nabassaite ir ap kaklu dzemdību laikā. Tas ir bieži – ap 1 no 3 bērniņiem piedzimst ar apliktu kaklu –, taču tikai retos gadījumos rodas sarežģījumi. Parasti vecmāte piedzemdību laikā uzmanīgi noņem nabassaiti, kad bērna galviņa ir ārā.
Nabassaite ir pārsteidzoši unikāla – parasti 55 cm gara, 2 cm resna, apvīta apmēram 11 cilpās, elastīga ar želejveidīgu pildījumu. Tā satur divas artērijas un vienu vēnu, kas nodrošina apriti starp māti un bērniņu. Želeja pasargā, lai nabassaite nesaspiežas kontrakciju laikā – un asinsrite turpinās, līdz bērniņa elpo pati.
Dzemdībās ūdenī retos gadījumos, ja nabassaite pārtrūkst vai plīst, pirms to nospiež vai nogriež (parasti 15–20 sek. pēc dzemdībām), bērns var zaudēt bīstami daudz asiņu. Tā ir reta, bet smaga komplikācija, kas var prasīt intensīvu aprūpi vai pat asins pārliešanu.
Vidēji, lai pārrāvētu nabassaiti, vajadzīgs ap 6 kg slodzes (apmēram atbilstoši mazas boulinga bumbas svaram). Tomēr dzemdības ūdenī parasti ir maigākas pret šīm struktūrām.
Mammu ķermenis regulē temperatūru bērniņam līdz dzemdībām. Uzreiz pēc dzemdībām arī dzemdībās “sauszemē” mazulis ir slapjš, tāpēc svarīgs ir mazā noslaucīšana un siltuma saglabāšana. Ja bērnam ir auksti, iespējamas elpošanas vai zīšanas grūtības. Ja bērns elpo pats, vislabākais siltuma avots ir “āda uz ādas” kontakts ar māti.
Dzemdību laikā vecmāte ik pa laikam klausās bērna sirdsdarbību ar stetoskopu vai pulsācijas monitoru. Dzemdībās ūdenī izmanto ūdensdrošas Sonicaid ultraskaņas zondes vai tradicionālo Pinnarda stetoskopu.
Ja parādās kāda distresa pazīme, piemēram, sirds ritma izmaiņas vai mekonijs (agrīnie izkārnījumi) augļūdeņos, māte tiek aicināta izkāpt, lai izvērtētu situāciju.
Pilnīgs vairākums sieviešu, kas izmēģinājušas dzemdības ūdenī, apgalvo, ka izvēlētos šo pieredzi vēlreiz. Tomēr dažām, īpaši pirmdzemdētājām, labāk palīdz “sauszemes” dzemdību pilns gravitācijas spēks.
Dzemdībām ir posmi – vari baudīt ūdeni kontrakciju laikā, bet iznākt ārā pašam dzemdību brīdim vai arī to darīt pretēji. Klausies savā ķermenī un speciālistē, kas tev palīdz. Viņa zina, kad ir laiks mainīt pozīciju vai palikt ūdenī. Ļaujies savai sajūtai un dzemdību komandai.
Pēc izkāpšanas no baseina gaiss šķitīs auksts, ķermenis – smagāks. Tādēļ vairums izvēlas nepārkāpt uz priekšu atpakaļ bieži. Uzticies savai intuitīvai sajūtai.
Lai gan jebkurā vietā, kur ir ūdens, pastāv negadījumu iespēja, dzemdībās ūdenī tās ir ārkārtīgi retas. Profesionāla dzemdību komanda ir modra, lai māte un bērns būtu pilnīgā drošībā. Dzemdības ūdenī prasa uzticēšanos citiem arī šajā drošības aspektā.
Nopietnu sarežģījumu gadījumā izkāpšanai no vanniņas būs nepieciešams papildu laiks un palīdzība. Neviena ķirurģiska manipulācija nav iespējama ūdenī. Ja grūtniecība norit labi, dzemdības ūdenī parasti ir ļoti pozitīva un apmierinoša pieredze.
Daudzos pētījumos, salīdzinot dzemdības ūdenī ar “sauszemes” dzemdībām, nav konstatētas būtiskas atšķirības bērniņu Apgara rādītājos, elpošanas grūtībās, nabassaites pH, plecu iesprūšanā, infekcijās, hospitalizācijās, mikrobiotā vai nabassaites plīsumā. Pat hipotermijas risks ir mazāks ūdens dzemdībās. Taču katras dzemdības ir unikālas, un rezultāts atkarīgs no apstākļiem, pieredzes un konkrētā brīža.
Sievietēm, kas vēlas izjust dzemdības ar mazu vai nekādu medikamentu palīdzību, dzemdības ūdenī sniedz daudz priekšrocību. Lielākajā daļā pilsētu ir dažādi alternatīvie dzemdību centri — vari apmeklēt vairākus, izvēlēties sev uzticamu vecmāti vai dūlu, kas palīdzēs justies droši un atbalstoši visā procesā. Ja tev ir partneris, kas vēlas būt klāt, izrunājiet plusus un mīnusus, lai abas justos labi.
Izpēti tuvumā esošās iespējas, ieklausies savā ķermenī un izvēlies to, kas tev ir vispiemērotākais!
Lejupielādē WomanLog jau tagad: