Daudzas no mums laiku pa laikam izbauda kādu dzērienu. Alkohola lietošana ir bijusi centrāla gandrīz visās cilvēces kultūrās jau kopš aptuveni 4000. gada p.m.ē. Agrāro sabiedrību attīstība balstījās uz graudu audzēšanu, lai gatavotu maizi un, kā liecina pierādījumi, arī alkoholu. Kopš alkohola pirmās dokumentētās lietošanas dzeršana ir bijusi sociāla aktivitāte, ko regulē vietējie kultūras ieradumi.
21. gadsimtā, globālās pandēmijas apstākļos, mūsu attiecības ar alkoholu mainās. Daudzas no mums dzer vairāk, biežāk arī vienatnē – ierobežojumu un vientulības dēļ. Mēs lietojam alkoholu, jo izbaudām tā sniegto atslābuma un apreibuma sajūtu, taču kā tieši alkohols iedarbojas uz mūsu ķermeni?
Sengrieķu laikmeta sākumā (ap 10 000. gadu p.m.ē.) jau tika lietoti apzināti raudzēti dzērieni ar alkoholu. Bez izņēmuma visas cilvēku kultūras izmanto apreibinošas vielas, un visbiežāk sastopamā ir tieši alkohols. Tas vēsturiski lietots rituālos, kā medikaments, pat kā samaksa. Vairums šo funkciju saglabājušās arī mūsdienās.
No visām garastāvokli ietekmējošām vielām alkohols ir vispieņemamākā sabiedrībā – tik ilgi, kamēr lietošana ir mērena. Taču vieglprātīga vai pārmērīga lietošana rada problēmas: labākajā gadījumā paģiras, sliktākajā – letālus iznākumus. Nepareiza alkohola lietošana izraisa cilvēku nāvi, arī jauniešu vidū. Lielākajā daļā valstu pastāv noteikumi par alkohola tirdzniecību un lietošanu, taču neraugoties uz to, ar alkoholu saistīti negadījumi un nāves gadījumi joprojām ir satraucoši bieži. Daudzas daudz mazāk bīstamas vielas tiek stingrāk kontrolētas vai pat aizliegtas. Ja izprotam alkohola ietekmi, varam labāk pārvaldīt savus ieradumus.
COVID-19 pandēmija sarežģīja dzīvi cilvēkiem visā pasaulē. Daudzās valstīs alkohola patēriņš pieaug, palielinoties arī atkarības un citu veselības risku iespējamībai. Vīruss daudziem salauzis dzīvi un vēl vairāk ietekmējis iztikas iespējas. Karantīna un izolācija vēl vairāk noslogo mūsu garīgo veselību. Nav pārsteigums, ka dažas no mums vēršas pie alkohola, lai sevi nomierinātu. Taču dzeršana vienatnē viegli kļūst problemātiska. Lasiet tālāk, lai uzzinātu, kā pieņemt pārdomātus lēmumus attiecībās ar alkoholu.
Daži dzērieni nedēļā ķermenim nekaitēs, taču pārmērīga un nekontrolēta dzeršana būtiski kaitē gan fiziskajai, gan garīgajai veselībai. Liela alkohola daudzuma uzņemšana pārslogo aknas un izjauc hormonu līdzsvaru. Lai gan vīrieši parasti dzer vairāk par sievietēm, sievietēm ir zemāka tolerance pret alkoholu un lielākas atkarības risks. Droša alkohola patēriņa daudzums atkarīgs no ķermeņa masas un dzimuma. Eksperti satraucas, ka esošā veselības krīze mudina izmantot alkoholu kā līdzekli, kā tikt galā ar stresu, kas ilgtermiņā var radīt smagas sekas.
Aknas galvenokārt atbildīgas par toksīnu izvadīšanu no asinīm, kā arī olbaltumvielu, fermentu un hormonu ražošanu, kas stiprina imunitāti. Aknas apstrādā līdz 90% uzņemtā alkohola; atlikušie 10% izdalās ar sviedriem, urīnu un izelpām.
Aknas spēj pārstrādāt tikai noteiktu alkohola daudzumu vienā laikā – apmēram vienu dzērienu stundā. Ja lietots pārmērīgi, atlikušais alkohols paliek asinsritē, ietekmējot sirdi un smadzenes, raisot apreibumu. Ilgstoši lietojot alkoholu, aknas tiek bojātas un rodas fibroze – rētaudi.
Pētījums, kurā analizēta viegla vai mērena alkohola lietošana sievietēm, secināja, ka dzeršana negatīvi ietekmē meiteņu pubertātes attīstību, kā arī izjauc hormonu ciklus pieaugušām sievietēm un var pasliktināt menopauzes simptomus pirms menopauzes vecumā. Tāpat secināts, ka alkohols negatīvi ietekmē kaulu veselību un var radīt problēmas jaunattīstības organismiem.
Dzeršana nomāc arī progesterona – viena no galvenajiem hormoniem ovulācijai un veselīgai grūtniecībai – ražošanu. Mērens un pārmērīgs alkohola patēriņš tiek saistīts ar zemu progesterona līmeni sievietēm pirms menopauzes.
Tikai kopš 1970. gadiem dzeršanas kaitīgā ietekme grūtniecības laikā kļuvusi atzīta – gan mātei, gan auglim. Līdz tam informācijas par iespējamiem riskiem praktiski nebija. Mūsdienās daudzviet alkohola lietošana grūtniecības laikā sabiedrībā tiek uzskatīta par nepieņemamu.
Lietojot alkoholu grūtniecības laikā, tas caur placentu nonāk arī pie bērna. Aknas pilnīgi attīstās tikai grūtniecības beigu posmā, līdz ar to auglis nespēj pārstrādāt alkoholu. Alkohols ir īpaši bīstams pirmajā trimestrī – tas rada spontāna aborta, priekšlaicīgu dzemdību un attīstības traucējumu risku. Arī vēlākā grūtniecības laikā dzeršana var neatgriezeniski ietekmēt jaundzimušo. Pēc pirmā trimestra pārmērīga lietošana palielina mazdzimšanas, kā arī fiziskās un psiholoģiskās attīstības traucējumu risku.
Dažos avotos minēts, ka ļoti mazas alkohola devas grūtniecības laikā nav bīstamas. Tomēr pat neliels alkohola daudzums var būt bīstams, tāpēc drošākā izvēle – šajā laikā no alkohola atteikties pilnībā.
Alkohols caur asinīm nonāk mātes pienā. Daži pētījumi rāda, ka viena standarta alkohola deva dienā nav bīstama bērnam, taču drošības nolūkos vislabāk būtu atturēties no alkohola zīdīšanas laikā. Ja tomēr izlemjat izdzert dzērienu, svarīgs ir laiks: pēc viena standarta dzēriena alkohols mātes pienā saglabājas 2–3 stundas, augstāko koncentrāciju sasniedzot 30–60 minūtes pēc lietošanas.
Lietojot vairāk, pieaug miega traucējumu un attīstības problēmu risks zīdainim. Pārmērīga dzeršana traucē arī piena veidošanās jeb izdalīšanās refleksu, kas ietekmē piena daudzumu zīdošai sievietei.
Daudzas veselības organizācijas iesaka nepārsniegt mērenu alkohola daudzumu – sievietēm vidēji viens dzēriens dienā, vīriešiem divi. (Vienmēr ņemiet vērā savas individuālās īpatnības!) Pārmērīga alkohola lietošana rada kaulu demineralizāciju, aknu bojājumus, hroniskus iekaisumus, seksuālas funkcijas traucējumus, kā arī palielina diabēta un vēža risku. Pat mērena lietošana var pasliktināt miegu. Lai arī sākumā vieglāk iemigt un miegs ir dziļāks, samazinās REM fāze, kas ir būtiska mācīšanās procesam, atmiņai, garastāvoklim, un uz nakti palielinās tualetes apmeklējumu biežums.
Pārmērīga alkohola lietošana var novest pie atkarības. Šobrīd kļūst skaidrs, ka atkarība nav tikai vājās gribas vai morāles trūkuma rezultāts – tā rodas, ja cilvēks, kuram nav apmierinātas svarīgas vajadzības, meklē veidus, kā remdēt sāpes, pašārstējoties ar pieejamām vielām.
Diemžēl šajā kontekstā alkohols var būt tikai īstermiņa glābiņš, ne risinājums. Atkarībām ir dziļas saknes. Lai pārvarētu alkohola atkarību, jāmeklē cēloņi – kāpēc sākām dzert.
Ja jūti, ka lieto alkoholu par daudz un esi gatava mainīties, meklē atbalstu. Mēs visas esam tikai cilvēki, un, lai gan neviens mūsu vietā mūsu problēmas neatrisinās, mums nav jācīnās vienām. Ļoti svarīgs atveseļošanās aspekts ir kopiena – tieši tāpēc Anonīmo alkoholiķu (AA) kustība tik veiksmīga. AA sniedz drošu vidi, kur dalīties sāpēs un panākumos bez nosodījuma. Ja AA tev nav piemērots, ir arī citas iespējas – individuālā terapija, atbalsta grupas, rehabilitācija. Mērķis nav tikai atteikties no alkohola, bet dziedēt sāpes, kuru dēļ radās nepieciešamība pēc apreibināšanās. Pastāv arī atbalsta grupas tuviniecēm, kuras līdzās cilvēkiem ar atkarībām.
Lai alkohols kaitētu veselībai, nav obligāti jābūt atkarīgai. Regulāra alkohola lietošana var ietekmēt veselību, pat ja citādi tavā dzīvē nav negatīvu pārmaiņu. Te daži drošības padomi:
Aknām ir nepieciešams pietiekams glikozes daudzums, lai izvadītu toksīnus. Ēšana pirms dzeršanas neietekmē izdzertā alkohola daudzumu, taču tā uzlabo alkohola apstrādes spēju. Ja esi lietojusi pārāk daudz, pirms gulētiešanas apēd kaut ko sātīgu – tas ierobežos alkohola uzsūkšanos un palīdzēs izvairīties no smagām paģirām.
Alkohols ir diurētisks līdzeklis – tas pastiprina urinēšanu. Urinējot biežāk, ķermenis zaudē ūdeni, kā arī svarīgus minerālus un vitamīnus. Dzerot ūdeni vai minerālūdeni starp dzērieniem, vari samazināt alkohola kaitīgo ietekmi. Vienkāršs noteikums: viens ūdens glāze uz vienu alkohola dzērienu.
Vide, kurā atrodamies, bieži ietekmē mūsu uzvedību. Esot kopā ar draudzenēm, kuras mēdz daudz dzert, var pieaugt arī mūsu pašas alkohola patēriņš. Apzinoties šo ietekmi, varam labāk saprast savas vēlmes un doties tām līdzi, neatkarīgi no apkārtnes.
Alkoholu bieži lieto kā sociālu „sviestu” – tas atslābina un samazina noslēgtību, atvieglojot saskarsmi ar citiem. Daudzas dzer, lai remdētu stresu, zaudējumu sāpes, depresiju vai trauksmi. Pievērs uzmanību saviem iemesliem un esi godīga pret sevi. Ja alkoholu lieto, lai mazinātu problēmas, sāc risināt šīs problēmas patiesībā un meklē atbalstu.
Smēķētāja var vēlēties cigareti, dzerot rīta kafiju pēc brokastīm. Šajā gadījumā 'kafijas dzeršana pēc brokastīm' ir uzvedības izraisītājs. Šādas ierastās darbības katrai atšķiras. Ja gribi samazināt alkohola patēriņu, atpazīsti savu uzvedības izraisītāju un „pievieno grūtību” – padari alkohola lietošanu mazliet sarežģītāku. Ja tev ierasta ir glāze pēc vakariņām, glabā alkoholu citā mājas daļā, nevis virtuvē. Ieradumus veidojam ar atkārtojumiem un tieši tāpat varam tos mainīt.
Ja alkohols tavā dzīvē aizņem pārāk daudz vietas, vari sākt slēpt savu patēriņu no apkārtējiem. Pajautā sev: kas notiktu, ja dzertu tikai atklāti?
Galvenais – paskaties uz attiecībām ar alkoholu no malas un pievērs uzmanību ietekmei uz sevi. Ir pārāk viegli nepamanīti attīstīt atkarību, jo īpaši pieaugot stresam un vientulībai pandēmijas laikā. Lai alkohols uzlabo tavas gastronomiskās sajūtas vai palīdz uzsākt sarunas, taču neļauj tam sabojāt veselību un labsajūtu.
Mēnesi vari sekot līdzi WomanLog aplikācijā. Lejupielādē WomanLog jau tagad: