Vai COVID-19 pandēmija ir beigusies?
Kopš COVID-19 tika pirmo reizi identificēts, pagājuši vairāk nekā četri gadi. Šajā laikā visā pasaulē ar vīrusu ir saslimuši vairāk nekā 700 miljoni cilvēku, un gandrīz 7 miljoni cilvēku ir miruši.
Kad vīruss pirmo reizi parādījās, tas bija nāvējošs. Slimnīcas un medicīnas centri bija pārslogoti ar pacientēm un nespēja tikt galā ar pieprasījumu. Mēs īsti nezinājām, kā tas sākās, kā izplatās vai kā vislabāk reaģēt. Kopš tā laika esam uzlabojušas savus higiēnas paradumus un iemācījušās pārvaldīt savas bailes. Esam arī izstrādājušas ārstēšanas metodes, lai cīnītos ar vīrusu, un vakcīnas, lai sevi aizsargātu.
Iespējams, tu to neapzinies, bet šobrīd (2024. gada agrā pavasarī) mēs piedzīvojam otru lielāko Covid inficēšanās uzliesmojumu pasaulē kopš pandēmijas sākuma. Par laimi, mūsdienās lielākajai daļai simptomu ir viegli – kakla sāpes, iesnas, iespējams, ķermeņa sāpes un drudzis – līdzīgi kā gripai vai stipram saaukstēšanās gadījumam. Laikam ejot un vīrusam mutējot, tas kļuvis lipīgāks, bet mazāk bīstams.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Tomēr ļoti jaunām, vecām, grūtniecēm un jebkurai imūnsistēmas pavājinātai vai ar plaušu slimībām sirgstošai personai joprojām var būt smagi simptomi un komplikācijas, un var būt nepieciešama hospitalizācija. Lai arī paaugstinātais pandēmijas risks lielākoties ir mazinājies, mums joprojām jābūt atbildīgām un jārūpējas par to, lai neturpinātu infekciju izplatīšanu mūsu sabiedrības ievainojamākajām cilvēkiem.
COVID-19 nozīmē COronaVIrusa Disease 2019 – vīrusa atklāšanas gads. Šo slimību izraisa Smaga Acūta Respiratorā Sindroma CoronaVīruss 2 jeb SARS-CoV-2 vīruss. Tā ir tikai viena no daudzajām koronavīrusu dzimtas vīrusiem, kas izraisa saslimšanas cilvēkiem un dzīvniekiem.
Koronavīrusi nosaukti par godu vainaga formas izaugumiem uz vīrusa molekulas virsmas, kas redzami mikroskopā. Corona nozīmē “vainags” latīņu valodā.
Nav ne Covid-1, ne Covid-10, tomēr tā kā visi vīrusi mutē un attīstās, šai slimībai ir radušies vairāki paveidi un varianti.
Kāpēc parādās jauni Covid paveidi?
Vīruss izdzīvo, tikai atrodoties dzīvos organismos. Tiklīdz tas nokļūst saimniecē, tas sāk strauji vairoties un izplatīties. Katra replikācijas laikā vīrusa DNS un RNS notiek nelielas ‘kopēšanas kļūdas’, kas rada izmaiņas un attīstību vīrusā.
Ja pietiekami daudz sīku mutāciju uzkrājas, tiek uzskatīts, ka radies jauns variants. Kad variantam var konstatēt atšķirīgas bioloģiskās īpašības salīdzinājumā ar sākotnējo vīrusu, to dēvē par jaunu paveidu (jeb līniju).
Visi vīrusi mutē, ceļojot starp dažādām saimniekēm, taču izmaiņu ātrums ir atšķirīgs. Covid vīruss mutē salīdzinoši mēreni, bet dinamiskāk nekā daži citi, lai arī nedaudz lēnāk nekā gripas vīruss.
Dažas mutācijas jeb izmaiņas nukleotīdu ķēdēs var radīties kļūdas dēļ, citas – pielāgojoties vides faktoriem, piemēram, saskaroties ar saimnieces imūnreakciju vai inficējot personu, kura jau attīstījusi imunitāti pret iepriekšējo variantu.
Aktuālie bažu izraisošie varianti
Pasaules zinātnieces joprojām pēta SARS-CoV-2 variantus un dalās ar datiem globālās datu bāzēs, piemēram, PANGO datubāzē, lai valdības un farmācijas uzņēmumi varētu pieņemt lēmumus, balstoties uz aktuālāko informāciju.
Pētnieces seko līdzi katra varianta tādām īpašībām kā lipīgums, imunitātes līmenis un slimības smagums, pēc kā tos iedala:
- Interesi izraisošie (Variants of Concern (VOC)) – izraisa augstu risku, ka esošās vakcīnas neradīs pietiekamu aizsardzību, var izraisīt smagas saslimšanas un apgrūtināt veselības aprūpes sistēmas.
- Būtiski novērojamie (Variants of Interest (VOI)) – tiem ir noteikti ģenētiski marķieri, kas liecina par palielinātu transmisijas un smaguma risku, kā arī iespējamu mazāku ārstēšanas un vakcīnu efektivitāti.
- Tiek uzraudzīti (Variants Being Monitored (VBM)) – šie pašlaik nerada nozīmīgus un tūlītējus draudus sabiedrības veselībai.
Lai arī situācija uzlabojas, SARS-CoV-2 vīruss joprojām cirkulē augstā līmenī visā pasaulē, un vīrusa mutāciju prognozēt nevar, tāpēc veselības autoritātes saglabā uzmanību.
Patlaban izplatītākie vīrusa paveidi ir Omicron JN.1 un BA.2.86. vairums vietu tie tiek klasificēti kā VOI, nevis VOC.
Kā es varu pasargāt sevi no Covid?
Pamatrīcība joprojām paliek nemainīga:
- vairīties no cilvēkiem, kuri ir slimi
- lieto masku lielos pulcēšanās brīžos, slēgtās telpās un jebkur, kur tas šķiet saprātīgi
- regulāri mazgāt rokas ar ziepēm un ūdeni — saputo rokas un berzē tās līdz notīri visu ādu līdz plaukstas locītavām, arī zem nagiem, pēc tam nosusini rokas gaisā vai izmanto papīra dvieli
- nepieskaries sejai, īpaši atrodoties sabiedriskās vietās, lai samazinātu vīrusa iespēju nonākt caur degunu, muti vai acīm
- uzlabo telpu ventilāciju mājās, darbavietā vai skolā
- seko līdzi Covid izplatībai savā reģionā
- seko līdzi pieejamo vakcīnu aktualitātēm
COVID-19 simptomi
- Drudzis
- Klepus
- Elpas trūkums, apgrūtināta elpošana
- Nogurums
- Drebuļi
- Muskuļu sāpes
- Galvassāpes
- Kakla sāpes
- Aizlikts deguns, iesnas
- Garšas zudums
- Ožas zudums
- Nelabums, vemšana
- Caureja
Covid ārstēšana
Pasaules pētnieces vēl joprojām izstrādā potenciālas ārstēšanas metodes COVID-19 ārstēšanai. ASV Pārtikas un zāļu administrācija ir apstiprinājusi vairākus medikamentus izmantošanai slimnīcās un ārkārtas situācijās. Tie ir:
- Remdesivir (Veklury) — pretvīrusu injekcija cilvēkiem no 12 gadu vecuma, kas ir hospitalizētas un kam nepieciešams papildus skābeklis.
- Paxlovid — pretvīrusu tabletes ārkārtas lietošanai cilvēkiem no 12 gadu vecuma ar paaugstinātu smagas slimības risku.
- Molnupiravir — pretvīrusu tabletes pieaugušajām ar smagas slimības risku, kuras nevar lietot citus medikamentus.
- Baricitinib (Olumiant) — tabletes, kas sākotnēji izstrādātas reimatoīdā artrīta ārstēšanai, samazina iekaisumu pacientēm, kurām nepieciešams papildus skābeklis vai ir pieslēgtas mākslīgai elpināšanai.
- Tocilizumab (Actemra) — injekcija reimatoīdā artrīta ārstēšanai, kas samazina iekaisumu pacientēm, kas saņem papildus skābekli vai ir pieslēgtas elpināšanas apparātam.
Citas iespējamās ārstēšanas ietver vēl izstrādes stadijā esošas pretvīrusu zāles, piemēram, favipiraviru un merimepodibu, pretiekaisuma terapijas un kortikosteroīdus orgānu bojājumu mazināšanai, kā arī ar imūnsistēmu saistītas terapijas, piemēram, konvalescento plazmu vai monoklonālās antivielas.
Nevienas parazitārās slimību novēršanai domātās zāles, piemēram, ivermektīns, kā arī pretnoteikšanas līdzekļi hidroksihlorokvīns un hlorokvīns nav izrādījušies efektīvi pret Covid-19 un var radīt nopietnas blakusparādības, ja tos lieto nepareizi.
Imunitāte
Ja cilvēks saskaras ar slimību, bet nesaslimst, mēs sakām, ka viņai ir attīstījusies imunitāte. Tas notiek, kad mūsu ķermenis iemācās ražot antivielas pret konkrēto slimību. Antivielas ir olbaltumvielas, kas spēj neitralizēt vai iznīcināt antigēnus — svešas vielas, piemēram, vīrusus, baktērijas, sēnītes un toksīnus, kas var izraisīt saslimšanu.
Antivielas ražo īpašas baltās asins šūnas – B šūnas, kas vairojas un izdala miljoniem antivielu asinīs un limfātiskajā sistēmā.
Antigēniem ir molekulas, kas atšķiras no tām, kas atrodas mūsu organismā. Kad imūnsistēma atpazīst antigēnu, tā izstrādā antivielas, kas pievienojas antigēniem un tos neitralizē.
Ja saslimsti, piemēram, ar vējbakām, Tava imūnsistēma ierobežo vīrusu un laika gaitā iemācās ražot antivielas, kas iznīcina vējbaku vīrusu. Kad antigēni atkārtoti iekļūst organismā, Tavs ķermenis jau zina, kā rīkoties, tāpēc Tu vairs nesaslimsti. Tā Tu esi dabiski iegājusi vējbaku imunitāti.
Vakcīnas
Vakcīnas palīdz mūsu organismam attīstīt imunitāti, nesaslimstot ar slimību. Vakcīnas mēdz būt dažādas, tām ir atšķirīgi darbības mehānismi, taču visām mērķis ir iemācīt ķermeņa imūnsistēmai atpazīt svešu antigēnu un dot 'zīmējumu', kā izgatavot antivielu, kas efektīvi to iznīcinās.
Pēc vakcinācijas mūsu organisms izstrādā imunitāti, trenējot jaunu imūnreakciju, kas dažkārt izpaužas kā viegli simptomi, piemēram, drudzis. Tas nozīmē, ka organisms veido imunitāti, nevis slimo. Vakcīnās netiek izmantots dzīvs vīruss, tās neizsauc un nevar izraisīt koronavīrusu vai kādu citu infekciju un nemaina mūsu ģenētisko kodu.
Pateicoties vakcīnām, tagad mēs varam izvairīties no daudzām slimībām, kas pirms tam izraisīja smagas saslimšanas un nāvi, piemēram, poliomielīta, masalu, cūciņu, masaliņu, difterijas, baku, hepatīta un daudzām citām.
Atjauno vakcināciju
Gan dabiski iegūtā imunitāte (pēc pārslimošanas), gan vakcīnu inducētā imunitāte saglabājas ilgi, taču imūnsistēma dažkārt kļūst mazāk aktīva vai vīruss ir tik ļoti mainījies, ka agrākās antivielas vairs nedarbojas, un jāpievieno jauns imunitātes pastiprinātājs.
Gripas vīruss mutē īpaši strauji, tāpēc tas ik gadu var izraisīt smagas saslimšanas vecākām vai imūnsistēmas vājas cilvēkiem — tāpēc pētnieces novēro mutācijas un izstrādā jaunu gripas vakcīnu katru gadu.
Arī Covid vīruss mutē diezgan strauji, lai arī ne tik ātri kā gripa. Lai pasargātu sevi no aktuālajiem variantiem, ir svarīgi sekot līdzi vakcinācijai un saņemt pieejamos aizsardzības līdzekļus.
No pandēmijas uz endēmiju
Ja saslimšana strauji izplatās daudzās cilvēces vidū, to dēvē par epidēmiju, bet, ja tā nespēj apstāties kādā noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā, bet izplatās pa visu pasauli, to sauc par pandēmiju. COVID-19 pandēmija sākās Ķīnā 2019. gada beigās, un, pateicoties vīrusa lipīgumam un pasaules savstarpējai saiknei, saslimšana drīz vien nonāca visās valstīs, radot milzīgu slogu veselības aprūpes sistēmām un lielas pārmaiņas mūsu dzīvēs.
Tagad pagājuši jau vairāk nekā četri gadi. Kad arvien vairāk cilvēku iegūst imunitāti pret Covid-19 vīrusu, un tiek radītas jaunas aizsardzības un ārstēšanas metodes, vīruss kļūs endēmisks – tas nepazudīs, taču mēs zināsim, kā to pārvaldīt un turēt tālāk no sevis un savām mīļajām.
Pa to laiku rūpējies par sevi un tuvajām, dari visu iespējamo, lai būtu vesela un neizplatītu vīrusu citiem.
Aktuālai informācijai par COVID-19 apmeklē Pasaules Veselības organizācijas mājaslapu vai savu reģionālo veselības un drošības organizāciju, piemēram, ASV Slimību kontroles un profilakses centru, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centru vai AfricanCDC.
Savu menstruālo ciklu vari ērti sekot WomanLog lietotnē. Lejupielādē WomanLog tūlīt:
