Diabēts
Diabēts ir dzīvībai bīstams veselības stāvoklis, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Tām no mums, kuras cieš no diabēta, organisms vai nu nespēj ražot insulīnu, vai arī to nespēj veiksmīgi apstrādāt. Insulīns ir hormons, kas ļauj mūsu šūnām absorbēt glikozi no asinsrites un pārvērst to enerģijā. Diabēta diagnoze sev vai mīļotajam cilvēkam var šķist biedējoša, taču diabētu ir iespējams veiksmīgi kontrolēt un dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
Diabēts ir sarežģīta problēma, kas ietekmē cilvēka fizisko un garīgo veselību kopumā. Gan 1. tipa, gan 2. tipa diabēts ir hroniskas slimības un pašlaik nav zināmu izārstēšanas iespēju. Trešais tips – gestācijas diabēts – ir reta grūtniecības komplikācija, kas parasti pāriet pati pēc bērna piedzimšanas. Labā ziņa ir tā, ka visu veidu diabētu var veiksmīgi pārvaldīt ar atbilstošu aprūpi.
Parasti ogļhidrātos esošie cukuri un cietes tiek pārvērstas glikozē, pateicoties enzīmam amilāzei, kas ir atrodams siekalās un tievajās zarnās. Kad apēstais ēdiens ir sadalīts, glikoze nonāk aknās. Aknas regulē glikozes izdalīšanos asinīs. Īpašas aizkuņģa dziedzera šūnas uzrauga glikozes līmeni asinīs. Pieaugot glikozes līmenim, aizkuņģa dziedzera beta šūnas reaģē, izdalot hormonu insulīnu. Insulīns darbojas kā atslēga, kas atver mehānismu, ļaujot glikozei ieiet muskuļu un citu audu šūnās, kur tā tiek pārvērsta tūlītējai enerģijas izmantošanai vai tauku rezervēm ilgtermiņā.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Cilvēkiem ar 1. tipa diabētu insulīna ražošana ir nepietiekama, bet 2. tipa diabēta gadījumā insulīns tiek ražots, tomēr tas nedarbojas tik efektīvi, kā vajadzētu.
Vai diabēts ir mūsdienu problēma?
Mūsdienās aptuveni katra desmitā persona pasaulē slimo ar diabētu — aptuveni 537 miljoni cilvēku. Lielākajā daļā valstu 5–10% iedzīvotāju ir kāda diabēta forma. Pakistānā diabēts skar gandrīz katru trešo, bet Mauritānijā — tikai vienu no 50 cilvēkiem. Kaut arī diabēta korelācija ar augošu aptaukošanos un pārstrādātu pārtiku varētu šķist mūsdienu fenomens, tas tā nav.
Apraksts par šo slimību atrodams jau ap 1500. gadu p.m.ē. Senās Ēģiptes rokrakstos, bet terminu diabetes — “caur plūšana” — Senajā Grieķijā ieviesa ārsts, aprakstot pārmērīgu urinēšanu — tā bija viena no ķermeņa metodēm atbrīvoties no liekā cukura un parasta diabēta simptomiem. Senatnē diabētu diagnosticēja, nogaršojot pacienta urīnu pēc salduma.
Tikai 1921. gadā tika izolēts insulīna hormons — šobrīd galvenā 1. tipa diabēta ārstēšanas metode — un aizsākti pirmie eksperimenti, lai izprastu tā lomu cukura līmeņa regulēšanā asinīs. Pirms šī atklājuma lielākā daļa cilvēku ar diabētu tika nepareizi diagnosticētas vai arī nomira, nesagaidot ārstēšanas iespējas. Pēdējā gadsimtā esam daudz uzzinājušas par diabēta pārvaldību un saistīto simptomu kontroli.
1. tipa diabēts
1. tipa diabēts ir autoimūna slimība, kas liek organismam kļūdaini iznīcināt savas beta šūnas – specializētas aizkuņģa dziedzera šūnas, kas ražo insulīnu.
Tas parasti tiek diagnosticēts zīdaiņiem un maziem bērniem, bet var sākties arī pieaugušā vecumā. 1. tipa diabētu neizraisa diēta vai dzīvesveids – to uzskata par ģenētisku saslimšanu, tomēr iespējams ir arī vides ierosinošs faktors. Tikai 5–10% cilvēku ar diabētu ir 1. tipa diabēts.
Lai izvairītos no nopietnām sekām visā organismā, 1. tipa diabēta gadījumā ir īpaši rūpīgi jākontrolē cukura līmenis asinīs un jālieto insulīns katru dienu. Tas var būt izaicinoši, īpaši mazām bērniem, bet insulīna lietošana kļūst vieglāka ar laiku un praktizējoties. Procedūra jāievēro visu mūžu, jo šobrīd nav zināma izārstēšana.
Insulīnu iespējams ievadīt ar šļirci, insulīna pildspalvu (ar noteiktu devu) vai insulīna pumpi — nelielu ierīci, kas piestiprināta pie ādas, nodrošinot pastāvīgu, zemu bāzes devu insulīna visu dienu un papildus augstāku bolusa devu ēdienreižu laikā ar neliela katetra palīdzību. Pumpas ir dažādu veidu ar noteiktām atšķirībām, tās ir precīzākas, taču jāuzpilda, jākonfigurē un jāuzrauga, turklāt ir nepieciešams laiks, lai iemācītos ar to apieties.
Tava ārste palīdzēs izvēlēties piemērotāko sistēmu, ņemot vērā tavas vēlmes un dzīvesveidu. Vienmēr turiet pa rokai rezerves insulīna injekcijas gadījumam, ja pumps pārstāj darboties.
2. tipa diabēts
2. tipa diabēts, saukts arī par insulīna rezistenci, ir visbiežāk sastopamā diabēta forma. Šajā gadījumā aizkuņģa dziedzeris ražo insulīnu, taču šūnas uz to nereaģē pietiekami. Aizkuņģa dziedzeris cenšas ražot vēl vairāk insulīna, bet tas nespēj nodrošināt glikozes iekļūšanu šūnās un enerģijas veidošanos organismā.
Uzskata, ka insulīna rezistence attīstās pamazām, tāpēc 2. tipa diabētu biežāk diagnosticē pieaugušo vecumā, tomēr ar to var saslimt arī bērni, īpaši pubertātes laikā, kad palielinās augšanas hormonu līmenis. Riska faktori ir liekais svars, policistisko olnīcu sindroms un grūtniecības laikā mātei bijis gestācijas diabēts.
2. tipa diabētu parasti izdodas kontrolēt — dažos gadījumos pat atgriezt atpakaļ — ar cukura līmeņa uzraudzību, diētu un fiziskām aktivitātēm. Dažkārt ieteicama svara samazināšana, jo pastāv saistība starp lieko svaru un glikozes apmaiņu, taču ne visām korpulentām sievietēm ir diabēts — arī normāla svara cilvēks var attīstīt insulīna rezistenci.
Īpaši svarīgi ir regulēt cukura līmeni, lai izvairītos no dzīvībai bīstamām komplikācijām. Ja nepieciešams, ārste var nozīmēt ātras darbības insulīnu ēdienreizēm, ilgstošas darbības insulīnu periodiem starp ēdienreizēm un nakti vai bezinsulīna medikamentus kā, piemēram, Metformīnu cukura regulācijai.
Gestācijas diabēts
Arī citādi veselīgām sievietēm grūtniecības laikā var attīstīties gestācijas diabēts — tas aptver apmēram 2–10% grūtniecību.
Gestācijas diabēts parādās, kad grūtniecības hormonālo pārmaiņu dēļ mainās organismā insulīna ražošana, uzkrāšanās un izmantošana, izraisot potenciāli bīstamu insulīna rezistenci. Parasti tas attīstās ap 24. grūtniecības nedēļu (biežāk — sievietēm, kas gaida dvīņus vai vairāk bērnu), taču visbiežāk pēc dzemdībām normalizējas.
Gestācijas diabēta gadījumā nepieciešama rūpīga asinsspiediena, cukura un insulīna līmeņa uzraudzība visā grūtniecības laikā, turklāt ir augstāks risks attīstīties preeklampsijai. Sekojot ārstes rekomendācijām, lielākā daļa sieviešu ar gestācijas diabētu veiksmīgi iznēsā bērnu un dzemdē bez sarežģījumiem, bet dažkārt nepieciešams ķeizargrieziens. Gan mātei, gan bērnam vēlāk ir paaugstināts risks saslimt ar 2. tipa diabētu, taču šo risku iespējams samazināt.
Lai arī gestācijas diabēta tieši cēloņi līdz galam nav noskaidroti, riska faktori ir liekais svars un iedzimta tendence uz insulīna rezistenci. Ja esi jau stāvoklī, sadarbojies ar savu ārsti vai ginekoloģi veselības uzraudzībā. Pieņem savu situāciju un ievēro ieteikto ārstēšanas plānu — tā ir labākā rūpe par sevi un bērniņu.
Vai man ir diabēts?
Galvenais veids, kā noteikt diabētu, ir ilgstoši mērīt cukura līmeni asinīs. Ja tas saglabājas paaugstināts ilgāku laiku, ir liela varbūtība, ka esi prediabētiskā stāvoklī vai jau ar diabētu.
Acanthosis nigricans ir izteikta 2. tipa diabēta pazīme, kad uz ādas, īpaši kakla aizmugurē vai kroku vietās (padusēs, elkoņu ielokos, cirksnī), veidojas tumši, samtaini vai raupji plankumi.
Gan 1. tipa, gan 2. tipa diabētam ir daudzpusīgi simptomi, kas var skart visu organisma sistēmu, tomēr tie bieži var tikt nepamanīti ilgu laiku un tad pēkšņi parādīties.
Visizplatītākie diabēta simptomi:
- pastiprinātas slāpes
- biezāka urinēšana
- garastāvokļa svārstības, aizkaitināmība
- biezākas infekcijas
- lēna brūču vai infekciju dzīšana
- migla vai izmainīta redze
- nogurums
Pēkšņs svara zudums vai muskuļu masas samazināšanās arī var norādīt, ka organisms nespēj efektīvi izmantot savus resursus diabēta slodzes apstākļos.
Ja Tev konstatēts diabēts vai esi riska grupā, lūdzu, uztver to nopietni. Neārstēts diabēts var izraisīt dzīvībai bīstamas komplikācijas: nieru slimību, aknu bojājumus, nervu sistēmas bojājumus, asinsrites pasliktināšanos — īpaši rokās un kājās, kā arī mutes dobuma, redzes un dzirdes problēmas un kardiovaskulāras slimības ar nopietnu sirds infarkta risku. Arī mentālā veselība var ciest, kad ķermenis cīnās ar diabētu un tā sekām.
Dzīve ar diabētu
Diabēta diagnoze var būt šoks, taču tas nenozīmē, ka dzīve apstājas. Daži dzīvesveida pielāgojumi būs nepieciešami, taču ar pareizu pārvaldību var dzīvot veselīgu un piepildītu dzīvi.
Mēs visas dažkārt alkstam emocionālu atbalstu, īpaši, ja jācīnās ar diabētu. Savas rūpes vari uzticēt draudzenei vai psiholoģei — tas palīdzēs vieglāk tikt galā. Ir pieejamas arī daudzas nacionālas un starptautiskas organizācijas, kas izglīto un atbalsta cilvēkus ar diabētu. Tev nav jācīnās vienai.
Diabēta pārvaldīšana ir mūža process, un pa ceļam var rasties izaicinājumi vai atpakaļkritieni. Esiet pacietīga pret sevi un citiem, kamēr pierodi pie diagnozes un apgūsti vajadzīgo savai veselībai. Noteikti atzīmē panākumus, pat vismazākos — iedod sev pozitīvu apstiprinājumu!
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
