Kā tikt galā ar matu izkrišanu
Miljoniem sieviešu visā pasaulē saskaras ar matu izkrišanu. Cilvēka matu augšana notiek četrās stadijās. Cikla beigās mats izkrīt, un no folikulas ataug jauns mats. Taču stresa pilns dzīvesveids, slikts uzturs, hormonālais disbalanss un noteiktas saslimšanas var izraisīt pārmērīgu matu izkrišanu un pat plikpaurību sievietēm.
Stipri mati ir kopējās veselības un labklājības pazīme. Ir normāli katru dienu zaudēt dažus matus, taču, ja izkrišana kļūst manāmi lielāka, tas var liecināt par palielinātu stresu vai nopietnām veselības problēmām.
Matu dzīves cikls
Ir vairāki iemesli, kāpēc sievietei var sākt izkrist mati. Bet pirms tam iepazīsim četras matu augšanas stadijas.
Anagēna stadija ir matu augšanas fāze un ilgākā no visām. Katrs mats uz ķermeņa aug no folikulas—poras, kurā atrodas matu saknes sīpols. Lielākā daļa galvas matu atrodas anagēna stadijā, kas var ilgt no trim līdz septiņiem gadiem atkarībā no ģenētikas, matu veselības un matu atrašanās vietas (uzacīm un bārdai šis laiks ir īsāks nekā galvas matiem).
Katagēna stadija ir atpūtas fāze, kas seko aktīvās augšanas periodam. Tās laikā matu folikulā notiek izmaiņas, process notiek līdz desmit dienām, kad mats sāk atdalīties no folikulas.
Telogēna stadija ir miera fāze—folikula trīs līdz četrus mēnešus paliek neaktīva. Vienlaikus telogēna stadijā atrodas ne vairāk kā 10–15% matu, jo uz galvas ir dažādi attīstības posmi.
Eksogēna stadija ir brīdis, kad mats pilnībā atdalās no folikulas un izkrīt. Ikdienā ir normāli zaudēt 50–100 matus ķemmējot vai mazgājot matu.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Kā zināt, kad matu izkrišana ir problēma?
Matu zaudēšana kādā dzīves posmā ir normāla. Ja ķermenis sastopas ar fiziskiem vai psiholoģiskiem stresa faktoriem, resursi tiek novirzīti svarīgākajām ķermeņa sistēmām, bet matiem nepieciešamie vitamīni un minerālvielas samazinās.
Matu izkrišana bieži ir īslaicīga, un, veicot izmaiņas dzīvesveidā, vispārējā veselība uzlabojas, un mati ataugs. Taču dažkārt matu izkrišana norāda uz nopietnāku stāvokli, kas jārisina. Šajā rakstā aplūkosim galvenos sieviešu matu izkrišanas cēloņus un piedāvāsim ieteikumus, kā uzlabot veselību, lai mati kļūtu stipri un kupli.
Kāpēc izkrīt mati?
Sākot no nepareizas matu kopšanas līdz hormonu svārstībām, ir daudz iemeslu, kas var izjaukt matu augšanu un izraisīt pārmērīgu izkrišanu. Piecus biežākos alopēcijas cēloņus veido hormonālais disbalanss, reproduktīvās norises, stress, slikts uzturs un svara zudums, slimības un medikamenti.
Hormonālais disbalanss
Hormonālais disbalanss rodas, kad ķermenis ražo pārāk daudz viena hormona un pārāk maz cita. Bieži sastopams hormonālais disbalanss sievietēm ir estrogēna pārsvars un progesterona trūkums. Hormonālas svārstības notiek visas menstruālā cikla laikā dzīvesveida vai reproduktīvo notikumu dēļ, piemēram, pubertātes, grūtniecības vai menopauzes periodos.
Pārsteidzoši daudzas sievietes netiek diagnosticētas ar hormonāliem traucējumiem, kas saistīti ar endokrīnām slimībām, piemēram, policistisko olnīcu sindromu (POS) vai pazeminātu vairogdziedzera darbību. Šie divi stāvokļi ir saistīti: sievietei ar pazeminātu vairogdziedzera darbību ne vienmēr būs POS, taču teju visām sievietēm ar POS ir arī pazemināta vairogdziedzera funkcija.
POS nav izārstējama, tas rodas hormonālā disbalansa dēļ—pārmērīgu androgēnu (vīrišķo hormonu) un estrogēna pārsvara. Lai arī pilnībā izārstēt nav iespējams, stāvokli var uzlabot ar sabalansētu uzturu, fiziskām aktivitātēm un stresa mazināšanu.
Uzzini vairāk par POS un auglību.
Reproduktīvās norises
Seksuālie hormoni kā estrogēns un progesterons noteic ne tikai reproduktīvo un seksuālo veselību, bet arī vispārējo veselību, tostarp matu augšanu. Kad notiek straujas hormonālas svārstības, piemēram, grūtniecībā, barojot bērnu ar krūti vai menopauzē, matu izkrišana nav retums.
Grūtniecībai nepieciešams liels organisma resurss, jo visas vielas tiek novirzītas bērna attīstībai dzemdē. Tāpat arī, barojot bērnu ar krūti, mammas organisms resursus novirza piena ražošanai, lai nodrošinātu mazulim visu nepieciešamo. Ja uzturā nav pietiekami daudz barības vielu, būtiskas uzturvielas tiek atņemtas sekundāri svarīgām sistēmām, piemēram, matiem.
Sievietēm menopauzes laikā matu izkrišanu var izraisīt pēkšņs estrogēna līmeņa kritums. Matu retināšanās un plikpaurība var būt arī novecošanas sekas. Novecošana ir neizbēgama, neatkarīgi no tā, cik rūpīgi rūpējamies par sevi.
Stress
Stress bieži ir galvenais matu izkrišanas vaininieks. Turklāt tas nav tikai emocionāls stress. Fizioloģiska slodze rodas, ja dzīvo piesārņotā vai neveselīgā vidē, uzturā nav pietiekamu uzturvielu, netiek dota pietiekama atpūta un rūpes par ķermeni.
Vairāki cilvēki pamanījuši neparasti pastiprinātu matu izkrišanu Covid-19 pandēmijas laikā. Eksperti uzskata, ka tas saistīts ar paaugstinātu stresu un izolāciju.
Matu izkrišana stresa dēļ var izpausties trīs veidos:
- Telogēnā efluvija—stresa hormonu ietekmē mati pāragri nonāk telogēnā stadijā, kas paātrina izkrišanu.
- Trihotilomānija—cilvēks spēcīga emocionāla vai fiziska stresa brīžos izrauj sev matus no galvas, uzacīm vai citām ķermeņa daļām kā veidu, kā tikt galā ar stresu.
- Alopecia areata—autoimūna slimība, iespējams, izraisīta stresa ietekmē, kad organisms uzbrūk savām matu folikulām, radot ovālveida izkrišanas laukumus.
Slikts uzturs un svara zudums
Lai augtu stipri un veselīgi mati, ķermenim jāsaņem pietiekami daudz A, E, D un B grupas vitamīnu un tādu minerālvielu kā cinks un selēns. Mati pārsvarā sastāv no proteīna, tādēļ nepietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā var izraisīt matu izkrišanu. Lielākā daļa cilvēku nepieciešamās vielas matu veselībai uzņem ikdienas uzturā, taču, ja diēta tiek krasi ierobežota vai izslēgtas veselas pārtikas grupas, mati var kļūt plānāki sakarā ar vitamīnu un minerālvielu trūkumu.
Organisms arī uztver strauju svara zudumu kā stresu, īpaši, ja svars tiek samazināts ar diētu vai pārmērīgām fiziskām aktivitātēm. Intensīvi treniņi paaugstina stresa hormona kortizola līmeni, kas paātrina uzturvielu izsīkumu un var veicināt ātrāku novecošanu.
Slimības un medikamenti
Vairākas slimības var izraisīt strauju matu izkrišanu. Tas var notikt stresa vai uzturvielu trūkuma dēļ, kas nepieciešamas matu augšanai. Dažām sievietēm matu izkrišana rodas pēc lielas operācijas vai traumatiskiem notikumiem. Vēzis un tā ārstēšana ir zināmi kā matu izkrišanas izraisītāji—ķīmijterapija, mērķterapija, staru terapija, kā arī cilmes/kaulu smadzeņu transplantācijas skar arī matu šūnas. Tas ir normāli, ka sievietes onkoloģisko terapiju laikā zaudē daļu vai visus matus.
Pēc ārstēšanas beigām organisms var atgūties, un matu augšana atsākas dabiski.
Kā apturēt matu izkrišanu?
Dažkārt mati ataug paši no sevis. Ja esi pārdzīvojusi stresa pilnu laiku, kas licis matiem izkrist, matu izkrišana, visticamāk, apstāsies, kad atgūsi iekšējo līdzsvaru. Taču, ja mati turpina izkrist, noteikti ir kāds cēlonis. Vērsies pie ārsta uz izmeklējumiem. Matu izkrišanas diagnostikā bieži izmanto matu vilkšanas testu (lai pārbaudītu, cik daudz matu viegli izraujas), densitometriju (lai novērtētu mata kāta biezumu), sifilisa analīzi, pilnu asinsainu, hormonu, dzelzs un vairogdziedzera līmeņa noteikšanu. Dažos gadījumos iesaka arī galvas ādas biopsiju.
Pāris izmaiņas dzīvesveidā var uzlabot matu veselību. Tās vari ieviest gan kā profilaksi, gan paralēli pamata ārstēšanai, ja kādi veselības traucējumi tomēr pastāv.
Meklē veidus, kā mazināt stresu
Stress patiesi apdraud veselību. Tas var izraisīt hroniskus iekaisumus, mentālās veselības problēmas un citas slimības. Iemācoties tikt galā ar stresu, dzīve ievērojami uzlabojas. Daudziem palīdz psihoterapija, joga, meditācija vai regulāra fiziska aktivitāte.
Diemžēl nebūs iespējams pilnībā izslēgt stresorus no dzīves. Lai stiprinātu nervu sistēmu, ir būtiski atbalstīt ķermeni no iekšpuses—gūt pietiekami daudz miega, pavadīt laiku saulē, ēst sabalansētu, uzturvielām bagātu pārtiku. Tas palīdz justies mierīgāk un uzlabo stresa noturību. Nelielas fiziskās aktivitātes ir svarīgas, lai uzturētu visas organisma sistēmas labā veselībā. Taču atceries, ka pārmērīgi treniņi organismam rada papildu slodzi. Ja regulāri pārgursti vai strādā līdz izsīkumam, situācija ar matiem var tikai pasliktināties. Izvēlies sev tīkamu sporta veidu—tuvari iztikt arī bez ikdienas treniņiem sporta zālē. Pat īsas pastaigas vai peldēšana laiku pa laikam var atstāt pozitīvu iespaidu uz pašsajūtu.
Nodrošini organismu ar vitamīniem un minerālvielām
Lai mati augtu veseli, nepieciešami vitamīni, minerālvielas un proteīni. Vislabāk organismu uzlādēt ar pilnvērtīgu, uzturvielām bagātu ķermeni. Daži no labākajiem matu veselības produktiem ir gaļa no dzīvniekiem, kas baroti ar zāli, olas, zivis, augļi un ogas. Rūpējies par sevi, izvēloties dažādus vērtīgus produktus ikdienā.
Ja šķiet, ka uzturā trūkst kāda no vajadzīgajiem vitamīniem vai minerālvielām, konsultējies ar ārstu par papildinājumu nepieciešamību. Mūsdienās cilvēki bieži lieto dažādus sintētiskus uztura bagātinātājus, nepārbaudot to kvalitāti vai pat nezinot, vai viņiem ir zudumi, kas jālabo. Daudzi bezrecepšu bagātinātāji var nesaturēt deklarēto saturu vai to formu, kādu ķermenis var uzņemt. Tālab izvērtē iespējas ar savu ārstu.
Izmēģini ēteriskās eļļas
Ēteriskās eļļas var būt lielisks palīgs matu folikulu stimulēšanai un matu ataugsmes veicināšanai. Pētījumi rāda, ka dabiski ēteriskie līdzekļi, piemēram, lavanda, rozmarīns un citrongrass, labvēlīgi ietekmē matu veselību. Tās var palīdzēt arī sausuma un lūzuma gadījumā.
Maiga un dabiska matu kopšana
Līdzīgi kā pārējās ķermeņa sistēmās, matiem ir pašattīrīšanās un pašmitrināšanās mehānisms. Tomēr lielākā daļa cilvēku dzīvo piesārņotās pilsētās, kur mati tiek pakļauti kaitīgām vielām. Lielākā daļa veikalu šampūnu satur sintētiskas vielas, piemēram, sulfātus, silikonus, parabēnus, kas padara matus spīdīgākus, pagarina produkta derīguma termiņu un rada pievilcīgāku smaržu, taču ilgtermiņā tie var kaitēt matiem.
Ja tev patīk matu kopšanas līdzekļu iedarbība, pat ja tie satur daudz sintētisku sastāvdaļu, vari tos lietot tālāk. Taču, ja pamanīsi, ka galvas āda vai mati kļuvuši sausi, pastiprinājusies izkrišana vai sebuma veidošanās, izvēlies dabīgākus, ķimikālijām brīvus līdzekļus.
Matu izkrišana var būt gan stresa, gan apkaunojuma avots. Vairumā gadījumu, veicot nelielas izmaiņas uzturā un dzīvesveidā, vari atgūt matu pilnvērtīgu veselību. Ja tomēr uztraucies, ka matu izkrišana ir uzturvielu trūkuma vai nopietnas veselības problēmas simptoms, veic nepieciešamos izmeklējumus, lai atklātu cēloni.
Tu vari sekot savam ciklam ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
