Dzemde un biežākās dzemdes problēmas
No kurienes rodas bērni? Šo jautājumu agrāk vai vēlāk uzdod ikviens bērns. Veidi, kā izskaidrot sarežģīto jaunas dzīvības rašanās procesu, var būt dažādi, bet mūsu atbilde ir īsa un precīza – bērni nāk no dzemdes.
Nevienam citam orgānam cilvēka ķermenī nav tik lielas elastības un spējas mainīties kā dzemdes! Grūtniecības laikā tā var izplesties no lielas plūmes izmēra līdz arbūza izmēram un pēc dzemdībām atkal atgriezties normā.
Dzemde jeb māte ir sievietes reproduktīvās sistēmas daļa – unikāla tikai sievietēm. Šis dobais orgāns atrodas iegurnī un ir apgrieztas bumbieres formā.
Uzbūve un novietojums
Dzemde ir biezsienu orgāns, īpaši izstiepjam un muskuļots. Tieši šeit aug auglis (attīstošais bērns), kad sievietes olšūnu apaugļo vīrieša spermatozoīds un tā implantējas dzemdes sieniņā.
Dzemde atrodas starp urīnpūsli priekšā un sigmoīdo resno zarnu aizmugurē.
Dzemdes ķermenis (corpus uteri) ietver:
- fundus – atrodas virs vietas, kur olvadi ieiet dzemdē
- dzemdes dobumu – dobumu, kur attīstās auglis
- īstmu – šaurumu dzemdes pamatnē
Dzemdes siena sastāv no trim slāņiem:
- perimetrija jeb dzemdes ārējais apvalks, aptver dzemdes ķermeni un daļu no dzemdes kakla (2 mm biezumā)
- myometrijs jeb vidējais slānis, sastāv no gludu muskuļu šķiedrām, kas izvietotas gareniski, apļveida un spirālveida formā, kā arī saistaudiem (15 mm biezumā)
- endometrijs jeb dzemdes iekšējais apvalks – gļotādas audi (6–16 mm biezumā atkarībā no menstruālā cikla fāzes)
Arī dzemdes kaklam ir vairākas daļas:
- endocerviks jeb endocervikālais kanāls – ejas, kas savieno dzemdi ar maksti
- iekšējais dzemdes kakla atvērums – atvere dzemdes kakla vidusdaļā, kas ved uz dzemdi
- ektocerviks – eja starp dzemdi un maksti
- ārējais dzemdes kakla atvērums jeb dzemdes kakla kanāls – vieta ektocerviksa centrā
Ja dzemdes sieniņā nav implantējusies apaugļota olšūna, endometrijs katru mēnesi noārdās un tiek izvadīts no organisma kā menstruāciju izdalījumi, veidojoties jaunam slānim.
Dzemdei ir trīs galvenās funkcijas, kas nodrošina bērna attīstību:
- tā pasargā augli no fiziskiem bojājumiem
- tā nodrošina barības vielas, lai auglis varētu pilnvērtīgi attīstīties
- tā palīdz izvadīt atkritumvielas, saglabājot tīru vidi ap augli
Dzemde grūtniecības laikā
Dzemde grūtniecības laikā ievērojami aug. Pirmajā trimestrī tā sasniedz greipfrūta izmēru un vēl ievietojas iegurnī.
Otrajā trimestrī dzemde palielinās līdz papaijas izmēram un vairs neievietojas iegurnī – augšējā mala atrodas apmēram starp nabas un krūšu vidu.
Palielinoties dzemdei, izkustas arī citi vēdera dobuma orgāni un rodas papildu slodze apkārtējiem muskuļiem un saitēm. Tas var izraisīt nelielas sāpes un diskomfortu, taču tas ir pilnīgi normāli.
Augošā dzemde arī nospiež asinsvadus, kā rezultātā sievietēm var pietūkt kājas, rada spiedienu uz urīnpūsli, kāpēc biežāk jādodas urinēt, un arī uz elpošanas sistēmu un sirdi, apgrūtinot elpošanu un kustības.
Ja sieviete nēsā dvīņus vai vairākus bērnus, dzemde stiepsies un augs vēl ātrāk.
Trešajā trimestrī dzemde sasniedz aptuveni arbūza izmēru. Pilnā grūtniecības termiņā – kad mazulis ir pilnībā attīstījies – dzemde sniedzas no kaunuma kaula līdz ribām. Tuvojoties dzemdībām, bērniņš nolaižas zemāk iegurnī un dzemdes kakls sāk paplašināties, lai dzemdes muskuļi varētu izstumt mazuli pasaulē.
Pēc dzemdībām dzemde pakāpeniski atgriežas iepriekšējā izmērā, formā un vietā. Šo procesu sauc par involūciju, un tas parasti ilgst apmēram 6 nedēļas.
Biežākās dzemdes problēmas
Ir daudz medicīnisku stāvokļu, kas var ietekmēt dzemdi – piemēram, polipi, endometrioze, miomas vai vēzis. Daži rada sāpes un diskomfortu, kas parasti jūtams iegurnī un vēdera lejasdaļā. Spēcīgāku sāpju gadījumā tās var izstarot uz vēdera vidusdaļu vai muguras lejasdaļu. Citi bieži sastopami dzemdes traucējumu simptomi ir neregulāras menstruācijas un grūtības palikt stāvoklī. Ja novērojat šos simptomus, ir svarīgi vērsties pie ārsta, jo daļa problēmu var būt gana nopietnas, bet citas – izzūd pašas no sevis.
Atpakaļ novietota dzemde (jeb uz aizmuguri novietota, noliektā, vai retroflektēta dzemde) ir dzemde, kas no dzemdes kakla nevis vērsta uz priekšu, bet gan uz aizmuguri. Apmēram 1 no 4 sievietēm ir noliektā dzemde.
Agrāk uzskatīja, ka atpakaļ novietota dzemde var veicināt neauglību, bet tagad zināms, ka dzemdes pozīcija netraucē spermatozoīdam sasniegt olšūnu.
Reizēm, ja rodas rētaudi pēc endometriozes, infekcijām vai operācijām, dzemde var vēl vairāk noliekties. Tas reizēm var radīt grūtības spermatozoīdiem sasniegt olšūnu, bet arī šajos gadījumos palikt stāvoklī ir iespējams. Šādās situācijās var būt vērtīgi konsultēties ar neauglības speciālistu.
Miomas
Mioma ir labdabīgs audzējs jeb vietēja myometrija sabiezēšana. Miomas bieži izraisa stipru menstruālo asiņošanu.
Ir trīs galvenie miomu tipi:
- Subserozās miomas veidojas uz dzemdes virsmas. Ja tās kļūst lielas un rada diskomfortu, tās var ķirurģiski izņemt.
- Intramurālās miomas aug dzemdes muskuļu sieniņā un tās var atklāt ar ultraskaņu. Bieži izraisa lielāku menstruālo izdalījumu apjomu. Lielākoties intramurālās miomas pēc menopauzes samazinās.
- Submukozās miomas veidojas tieši zem endometrija, parasti to diametrs ir tikai 1–1,5 centimetri. Neskatoties uz nelielo izmēru, tās var izraisīt stipru asiņošanu un starpmenstruālu asiņošanu, jo audi zem endometrija ir hemorāģiski – viegli asiņo. Submukozās miomas ārstē ar zālēm, bet nepieciešamības gadījumā tās var ķirurģiski izņemt.
Polipi
Tie parasti ir nelieli, labdabīgi veidojumi, kas var izraisīt starpmenstruālu asiņošanu, neregulāru asiņošanu vai asiņošanu pēc menopauzes. Dzemdes polipi var būt gan viens, gan vairāki. Polipi biežāk sastopami perimenopauzes vecuma sievietēm, kad endometrijs vairs neatjaunojas katru mēnesi. Parasti tie paliek dzemdē, bet reizēm var izslīdēt caur dzemdes kaklu makstī. Nelieli, bez simptomiem esošie polipi nereti izzūd paši.
Ja polipi kļūst lielāki un sagādā problēmas, medikamenti var palīdzēt īslaicīgi, taču efektīvāka ir ķirurģiska izņemšana.
Endometriālā hiperplāzija ir endometrija – dzemdes gļotādas – pārmērīga sabiezēšana. Hiperplāziju var izraisīt pārejošs hormonālais līdzsvara traucējums, bet tā var būt arī priekšvēža stāvoklis.
Endometriālās hiperplāzijas simptomi ir neregulāra asiņošana starp menstruācijām vai stipras menstruācijas. Liekais svars un aptaukošanās palielina gan hiperplāzijas risku, gan iespēju tās attīstībai par dzemdes vēzi. Taukaudi veido pārmērīgi daudz estrogēna attiecībā pret progesteronu, izraisot endometrija pāraudzēšanu. Sievetēm ar lieko svaru vai aptaukošanos ieteicams laiku pa laikam veikt maksts ultrasonogrāfiju šī stāvokļa uzraudzīšanai.
Endometrioze ir hroniska iekaisuma slimība, kurai raksturīga endometrija audu veidošanās ārpus dzemdes. Adenomioze ir tad, kad endometrioze attīstās dzemdes muskuļos. Tas izraisa spēcīgāku un sāpīgāku menstruāciju norisi, kas laika gaitā tikai pastiprinās. Endometriozi novēro apmēram vienai no desmit reproduktīvā vecuma sievietēm, tas var sākties jau pubertātes laikā.
Ko darīt? Bieži ārsti izraksta hormonālās kontracepcijas līdzekļus, kas pārtrauc menstruālo ciklu, ļauj dzemdei 'atpūsties' un mazināt simptomus. Atceries, ka mērenas menstruāciju sāpes ir normālas. Ja tev rodas jautājumi par savu pašsajūtu, noteikti konsultējies ar ārstu vai ginekologu.
Dzemdes kakla vēzis pašlaik ir mazināms risks. 1990. gados izstrādāta vakcīna pret cilvēka papilomas vīrusu (HPV), kas atrodams lielākajā daļā dzemdes kakla vēža šūnu, un tā ir plaši pieejama arī Latvijā. Papanikolau tests jeb citoloģiskā uztriepe ļauj atklāt šūnu pārmaiņas, kas tipiskas HPV infekcijai. Tās sauc par displāziju, šīs pārmaiņas nesāp un nerada simptomus. Visefektīvākā profilakse – regulāras uztriepes (reizi trīs gados), kas savlaicīgi atklāj displāziju.
Ir svarīgi zināt, ka displāzija par vēzi nepārvēršas vienas dienas laikā – tas notiek vairāku gadu laikā. Regulāri apmeklē ginekologu, lai laikus pamanītu un novērstu nevēlamas pārmaiņas.
Tu vari sekot savam ciklam, izmantojot WomanLog. Lejupielādē WomanLog tūlīt:
