Ēdiens ir nepieciešamība mūsu dzīvē. Tas dod mums enerģiju un baro mūsu ķermeni. Taču dažkārt tas, kam vajadzētu dot mums dzīvesspēku, to atņem. Cilvēces ar ēšanas traucējumiem izmanto ēdienu kā atbalstu negatīvu vai pārmēru emociju pārvarēšanai, līdz viņu attiecības ar to kļūst neveselīgas.
Ēšanas traucējumi ir psihiskās veselības traucējumi, kuru gadījumā cilvēks izmanto ēdienu vai attīsta kaitīgus ēšanas paradumus, lai tiktu galā ar savām emocijām. Ēšanas traucējumi var būt ļoti nopietni un dzīvībai bīstami. Tie skar līdz 9% pasaules iedzīvotāju, visbiežāk sievietes, pusaudzes un LGBTQ personas.
Ēšanas traucējumu (ĒT) formas ir dažādas. Lai arī bieži uzskata, ka cilvēces ar ĒT ierobežo uzņemto pārtikas daudzumu, tā nebūt nav vienmēr.
Ēšanas traucējumi var izraisīt nepietiekamu uzturu, vēdera un gremošanas trakta problēmas, bet smagākos gadījumos – pat pašnāvību un citus sevis kaitējuma veidus. Šajā rakstā apskatīsim biežāk sastopamos ēšanas traucējumus un pastāstīsim, kā meklēt palīdzību, ja tev vai kādai zināmai sievietei ir ĒT.
Anorexia nervosa jeb nervozā anoreksija ir ļoti pazīstams ēšanas traucējums, kas skar tūkstošiem sieviešu visā pasaulē. Parasti sieviete ar anoreksiju ierobežo uzņemto ēdienu, bieži gavē, pārlieku vingro vai cenšas atbrīvoties no apēstās pārtikas citos veidos, piemēram, pastāvīgi lietojot caurejas un ūdensdzītājus vai vemjot. Šādas sievietes mēdz būt tievākas par savām vienaudžēm, tām trūkst enerģijas un tās vizuāli izskatās neveselas.
Sievietes ar nervozo anoreksiju vienmēr sevi redz kā pārāk apaļas, neatkarīgi no tā, cik ļoti zaudējušas svaru. Ēdiens un vingrošana tiek izmantota kā sods un kontroles mehānisms pār sevi. Bieži šīm sievietēm ir arī citas iezīmes, piemēram, nespēja ēst sabiedrībā un vēlme kontrolēt apkārtējo pasauli, stingri uzraugot, ko tās uzņem savā ķermenī.
Sievietes ar nervozo bulīmiju arī ļoti uzmanīgi seko savam kaloriju patēriņam, bet pretēji anoreksijai bulīmijas slimnieces parasti saglabā normālu ķermeņa svaru. Traucējums izpaužas ar pārmērīgu uzēšanos, kam seko attīrīšanās metodes, piemēram, izraisīta vemšana, caurejas līdzekļu, klizmu lietošana vai pārmērīga vingrošana.
Bulīmiķes pārsvarā uzņem tik daudz ēdiena, cik kuņģis nespēj pārstrādāt, kas rada sliktu pašsajūtu. Parasti sieviete pārēdas tieši ar tādiem produktiem, ko iepriekš bija sev aizliegusi.
Lai gan pirmie divi traucējumi ir labāk zināmi, emocionālā ēšana tiek uzskatīta par visizplatītāko. Tas ir stāvoklis, kad sieviete, jūtoties emocionāli pārņemta, tiek galā ar savām negatīvajām emocijām ar ēdiena palīdzību. Parasti emocionālās ēšanas gadījumā tiek apēsts liels daudzums pārtikas īsā laika posmā. Atšķirībā no bulīmijas un anoreksijas, šādas sievietes pēc uzēšanās neattīrās no apēstā. Tomēr arī emocionālās ēšanas gadījumā dažkārt rodas vainas apziņa, kauns un citas negatīvas emocijas pēc pārēšanās.
Emocionālās ēšanas gadījumā biežāk veidojas liekais svars, bet ēdiens tiek izmantots kā mierinājums vai apbalvojums grūtos vai saspringtos brīžos.
Rumēšanas traucējumi ir stāvoklis, kad sieviete apēd pārtiku, bet pēc kāda laika (parasti ap 30 minūtēm) to atvemj. Lai arī daudziem sievietēm ar rumēšanas traucējumiem atvemšana notiek apzināti, citos gadījumos slimības, piemēram, gastroezofageālās refluksa slimība (GERD) un gastropareze, izraisa neapzinātu atvemšanu. Šajā procesā uzņemtais ēdiens netiek sagremots, sieviete to var norīt atkārtoti vai izspļaut. Jebkurā gadījumā šie traucējumi izraisa nepietiekamu uzturu, mazu svaru un gremošanas trakta problēmas.
Nav viena konkrēta iemesla, kāpēc dažas sievietes attīsta ēšanas traucējumus. Parasti tas ir vairāku faktoru apvienojums, kas noved pie neveselīgām attiecībām ar ēdienu un negatīva ķermeņa tēla.
Biežākie iemesli ir:
Ēšanas traucējumus bieži ir grūti pamanīt, jo sievietes var saglabāt normālu svaru un izskatīties veselas. Arī pašai var būt ĒT, pat pašai to neapzinoties. Kaut gan katrs gadījums ir atšķirīgs, ir vairākas uzvedības pazīmes, kas liecina par paaugstinātu ēšanas traucējumu risku.
Ēšanas traucējumi ir otra bīstamākā psihiskā slimība. Tikai opioīdu pārdozēšanai ir augstāks mirstības rādītājs nekā ĒT. Sievietēm ar ĒT biežāk rodas nopietnas fiziskas saslimšanas, pašsavainojumi vai pat pašnāvības. Citi ēšanas traucējumu riski ir:
Katra ēšanas traucējumu forma ir atšķirīga un arī ārstēšana variē. Lielākajai daļai ĒT ir psiholoģiskas saknes. Ja tev rodas aizdomas par ēšanas traucējumiem, vai kādai pazīstamai sievietei tie ir, meklējiet palīdzību nekavējoties. Pirmais solis ir pārliecināties, ka netiek apdraudētas dzīvībai svarīgās funkcijas. Ja tās ir apdraudētas, veselības aprūpes speciāliste nodrošinās nepieciešamo ārstēšanu, lai atjaunotu minerālvielu un vitamīnu līmeni.
Otrais un ļoti svarīgais solis ir psihoterapija. Vai izvēlēties individuālu, vai grupas terapiju – svarīgi ir analizēt galveno iemeslu, kāpēc izveidojies toksisks ēšanas modelis un sagrozīts ķermeņa tēls. Terapija palīdz atkal atrast līdzsvaru un apgūt veselīgākus veidus, kā tik galā ar grūtībām. Tāpat kā citas psihiskās slimības gadījumā, arī atveseļošanās no ēšanas traucējumiem prasa laiku – dažkārt visu dzīvi. Apgūt veidus, kā pārvaldīt savas emocijas un attīstīt veselīgus ēšanas paradumus, ir ceļš uz laimīgāku un veselīgāku dzīvi.
Tu vari sekot savam ciklam WomanLog lietotnē. Lejupielādē WomanLog jau tagad: