Lavanda—miegam un relaksācijai, citrons—galvassāpēm, roze—trauksmes mazināšanai utt. Ēteriskās eļļas smaržo patīkami, taču par to reālo efektivitāti vēl arvien pastāv diskusijas.
Lai gan par to efektivitāti aromterapijā joprojām trūkst pārliecinošu pierādījumu, ēteriskās eļļas plaši izmanto antibakteriālu sastāvdaļu veidā dažādos produktos.
Ēterisko eļļu lietošana ir dokumentēta jau vismaz kopš 12. gadsimta. Vēstures avoti liecina, ka tās tika izmantotas ziedēs, smaržās un pat balzamēšanas šķidrumos. Lai gan aromātiskas eļļas vairs netiek izmantotas mirušo mumificēšanai, pēdējos gados tās ir atgriezušās kā dabisks līdzeklis dažādu slimību un sūdzību ārstēšanai. Ēteriskās eļļas atrodamas kosmētikā, smaržās, kā arī sadzīves tīrīšanas līdzekļos.
Ēteriskā eļļa ir šķidrums, kas koncentrētā veidā satur savai augu sugai raksturīgus aromātiskus ķīmiskus savienojumus; šīs eļļas pārsvarā iegūst ar tvaika destilāciju— izņēmums ir citrusu esences, kuras iegūst auksti presējot. Vārds "ēterisks" šeit nenozīmē neaizvietojams, bet gan to, ka šī eļļa satur auga “esenci” jeb tā raksturīgo, gaistošo eļļu maisījumu—tās gaistošās sastāvdaļas izgaro, nonākot saskarē ar gaisu, ļaujot mums tās saost. Atšķirībā no augu eļļām (piemēram, olīvu, avokado vai sezama eļļas), ēteriskās eļļas nesatur uz taukiem balstītas vielas; precīzāks apzīmējums būtu “augu esence”, jo pēc aromātisko vielu iegūšanas tās sajauc ar nesēj- vai bāzes eļļu, lai veidotu lietošanai gatavu produktu.
Negodprātīgi ēterisko eļļu ražotāji var tās atšķaidīt vai viltot, lai gūtu lielāku peļņu. Zema cena un uzraksti kā “tikai ārīgai lietošanai”, “nelietot iekšķīgi” un “atšķaidīt pirms uzklāšanas uz ādas” var liecināt par iespējamām viltojuma pazīmēm. Taču arī tīras ēteriskās eļļas ir ļoti koncentrētas un ne visas ir droši lietojamas iekšķīgi. Pērciet eļļas tikai no uzticamiem ražotājiem un ievērojiet lietošanas norādes.
Augi ražo ēteriskās eļļas dažādiem nolūkiem—lai pievilinātu apputeksnētājus, aizbaidītu zālēdājus, ierobežotu konkurējošu augu augšanu, kā arī kontrolētu sēnīšu, baktēriju un vīrusu izplatību. Ēterisko eļļu gaistošā daba un ietekme uz zālēdājiem padara tās par dabīgu alternatīvu sintētiskajiem pesticīdiem. Ēteriskās eļļas izmanto arī kā dabīgus pārtikas konservantus, piemēram, lai ierobežotu baktērijas, kas bojā gaļu.
Lielākā daļa ēterisko eļļu tiek izmantotas smaržu un aromātu ražošanā, kas pēc tam tiek pievienoti kosmētikai, piemēram, krēmiem un ķermeņa mazgāšanas līdzekļiem. Dažkārt ēteriskās eļļas pievieno skaistumkopšanas līdzekļiem arī to dabisko antioksidatīvo īpašību dēļ, ne tikai aromātam.
Tikai nelielam skaitam ēterisko eļļu ir zinātniski pierādīta terapeitiska iedarbība. Daudzas dabas dziednieces un aromterapeites izmanto ēteriskās eļļas. Aromterapija nozīmē eļļu iztvaicēšanu telpā vai uzklāšanu uz ķermeņa tieši vai atšķaidītu ar bāzes eļļu.
Aromterapeites uzskata, ka, ieelpojot noteiktās ēteriskās eļļas sastāvdaļas, tās nonāk plaušās un asinsritē—zonās, kurām parasti ir grūti piekļūt, —un tādējādi, iespējams, labvēlīgi iedarbojas uz organismu.
Lūk, piemēri efektam, ko piedēvē dažādām ēteriskajām eļļām:
Daudzām sievietēm, piemēram, lavandas, piparmētru vai eikalipta eļļas šķiet īsts brīnumlīdzeklis. Dažas apgalvo, ka ēteriskās eļļas mazina migrēnas ātrāk nekā farmaceitiskie pretlīdzekļi. Citi saka, ka ēteriskās eļļas veicina libido pieaugumu, kad nekas cits nepalīdz.
Ēterisko eļļu aromāti tiek uzskatīti par limbiskās sistēmas stimulatoriem—šis smadzeņu apgabals regulē emocijas un ilgtermiņa atmiņu. Limbiskā sistēma iesaistās dažādās neapzinātās fizioloģiskās funkcijās—elpošanā, sirdsdarbībā, asinsspiediena regulēšanā. Tāpēc daļa cilvēku tic, ka ēteriskās eļļas spēj fiziski iedarboties uz ķermeni. Limbiskā sistēma arī aktīvi piedalās atmiņu veidošanā, kas var izskaidrot, kāpēc zināmas smaržas nereti izsauc atmiņas vai emocijas.
Tomēr šiem apgalvojumiem trūkst pietiekamas zinātniskas bāzes, un ir nepieciešami vēl pētījumi, lai to droši apgalvotu.
Neraugoties uz skeptiskām balsīm par ēterisko eļļu terapeitiskajām īpašībām, zinātnieces šos apgalvojumus nav pilnībā noraidījušas. Ēteriskās eļļas tiek pētītas dažādos zinātniskos pētījumos, īpašu uzsvaru liekot uz to bioloģiski aktīvajām molekulām.
Katra ēteriskā eļļa satur ap 50–100 dažādu bioķīmisku molekulu. Ar īpašām metodēm var noteikt un kvantitatīvi novērtēt katru savienojumu, iegūstot precīzu eļļas sastāvu.
Visstiprākā antibakteriālā iedarbība un visplašākais iedarbības spektrs ir fenoliem: timols (atrodams timiāna un oregano eļļā), karvakrols (oregano eļļā) un eugenols (krustnagliņu eļļā).
Turpmāki pētījumi par ēteriskajām eļļām varētu pavērt ceļu jaunu antibiotiku izstrādei pret izturīgiem baktēriju celmiem. Nepareiza antibiotiku lietošana—neizlietojot pilnu kursu vai pārlieku bieži lietojot—ir galvenais iemesls, kāpēc attīstās zāļu rezistentas baktērijas. Tāpēc ir jāmeklē jauni cīņas veidi pret baktērijām, nekaitējot pacientēm. Jaunu antibiotiku trūkums jau ir kļūvis par globālu problēmu.
Ēteriskās eļļas jau tagad tiek lietotas kā dabiski pesticīdi un pārtikas konservanti, un nākotnē tās varētu kļūt par efektīvu ieroci cīņā ar dažādām bakteriālām infekcijām.
Iespējams izsekot menstruālo ciklu ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
Saņemt pakalpojumā Google Play