Hipotireoze ir izplatīts vairogdziedzera darbības traucējums, kas skar miljoniem cilvēku visā pasaulē. Simptomi, piemēram, grūtības zaudēt svaru, matu izkrišana, blāva āda, smadzeņu migla un daudzi citi, var apgrūtināt ikdienas dzīvi. Tomēr pastāv veidi, kā šo stāvokli kontrolēt un uzlabot dzīves kvalitāti. Šajā rakstā uzzināsi vairāk par hipotireozi, tās cēloņiem un simptomiem.
Vairogdziedzeris ir neliels dziedzeris kakla vidū, kas ievērojami ietekmē organisma darbību. Šis endokrīnais dziedzeris ražo hormonus, kas regulē metabolismu, ķermeņa temperatūru un augšanu. Tomēr vairogdziedzeris ir arī viens no jutīgākajiem dziedzeriem, kuru var ietekmēt apkārtējā vide, medikamenti, uzturvielu trūkums un hormonālās svārstības. Bojāts vairogdziedzeris var izraisīt hipotireozi — biežu vairogdziedzera slimību, kas ietekmē vairākas organisma sistēmas.
Runājot par hipotireozi, vispirms svarīgi izprast vairogdziedzera funkcijas.
Vairogdziedzeris ir tauriņa formas endokrīnais dziedzeris, kas atrodas kakla priekšpusē. Tas aptver traheju un atrodas aptuveni tajā līmenī, kur valkā tauriņu. Dziedzerim ir divi daivi (tauriņa “spārni”), kurus savieno plāna audu josla — istms.
Hipofīze, kas atrodas smadzeņu pamatnē, kontrolē vairogdziedzeri, izmantojot vairogdziedzeri stimulējošo hormonu (TSH). Parasti vairogdziedzeris ražo hormonus trijodtironīnu (T3) un tiroksīnu (T4). Šie hormoni kopā ar estrogēnu, progesteronu, testosteronu, kortizolu un citiem hormoniem regulē dažādus organisma procesus. Temperatūra, svars un vielmaiņa, ķermeņa augšana un attīstība, sirdsdarbība, menstruālais cikls un daudzi citi procesi ir atkarīgi no vairogdziedzera.
Tomēr dažādu iemeslu dēļ, piemēram, ķermeņa šūnām uzbrūkot vairogdziedzera audiem vai citiem hormoniem bloķējot T3 un T4, dziedzeris var pārstāt funkcionēt, izraisot hipotireozi.
Hipotireoze jeb nepietiekami aktīvs vairogdziedzeris ir endokrīna saslimšana, kas rodas, ja vairogdziedzeris neražo pietiekami daudz hormonu. Aptuveni 5% pasaules iedzīvotāju ir kāda hipotireozes forma. Stāvoklim ir četras formas, tomēr ne visām ir izteikti simptomi. Daudziem ir novājināts vairogdziedzeris, taču viņas neatpazīst simptomus un nemeklē ārstēšanu.
Tā kā vairogdziedzeris galvenokārt saistīts ar ķermeņa enerģijas izmantošanu, tipiskākie simptomu ir noguruma sajūta un svara pieaugums — organisms neefektīvi pārvērš kalorijas enerģijā. Hipotireozi nevar pilnībā izārstēt, bet to iespējams kontrolēt ar noteiktām dzīvesveida izmaiņām un hormonu aizstājterapiju.
Primārā hipotireoze ir visizplatītākā (99% gadījumu). Tās galvenais iemesls ir autoimūna slimība – Hašimoto tireoidīts. Hašimoto slimība attīstās, kad imūnsistēma lēnām iznīcina vairogdziedzera audus, samazinot spēju ražot hormonus.
Biežākās Hašimoto pazīmes:
Hašimoto slimība var attīstīties gadiem ilgi, sākoties ar nenozīmīgiem simptomiem. Pūliņas pēc palīdzības bieži sākas tikai slimības vēlākos posmos. Neārstējot iespējama pilnīga vairogdziedzera mazspēja.
Sekundārā jeb centrālā hipotireoze rodas hipofīzes darbības traucējumu dēļ. Šo tipu ir grūtāk diagnosticēt, jo tas mēdz parādīties pēkšņi – piemēram, hipofīzes audzēju, apstarojuma, galvas traumas, operācijas vai iekaisuma dēļ. Biežākā pazīme — zems vai normāls TSH ar zemu T4 līmeni.
Šis hipotireozes veids ir sastopams jaundzimušajiem vai rodas neilgi pēc dzimšanas. Ietekmē aptuveni 1 no 2000–4000 jaundzimušajām. Parasti to izraisa vairogdziedzera neesamība, nepietiekami attīstīts dziedzeris, ģenētiskas mutācijas, hormonu sintēzes defekti vai joda deficīts. Šajā gadījumā jaundzimušajai nekavējoties jāsaņem medikamenti un regulāri jākontrolē veselība.
Subklīniska hipotireoze uzskatāma par vieglāko formas izpausmi. Tā izpaužas ar nedaudz paaugstinātu TSH, saglabājoties normālam T4 līmenim. Daudzām sievietēm ar subklīnisku hipotireozi nav simptomu, bet laika gaitā tā var progresēt līdz izteiktai hipotireozei.
Hipotireoze ir sarežģīts stāvoklis, kas var attīstīties jebkurā dzīves posmā. Dažādi faktori ietekmē vairogdziedzera darbību, tādēļ pat veselīgākās sievietes var saslimt ar hipotireozi.
Hašimoto tireoidīts, 1. tipa cukura diabēts, reimatoīdais artrīts, vilkēde un celiakija ir slimības, kas palielina risku saslimt ar vairogdziedzeri. Šajās situācijās organisma aizsargspējas uzbrūk veselam vairogdziedzera audam. Pa daļām izzūdot dziedzera audiem, samazinās hormonu izdales spēja, un attīstās hipotireoze. Autoimūniem traucējumiem bieži ir ģenētisks pamats.
Vairogdziedzeris ir īpaši jutīgs pret dažādām ārstēšanas metodēm, sevišķi onkoloģisko slimību terapiju. Apstarošana kakla un krūškurvja apvidū var bojāt dziedzera šūnas.
Vēl viens iemesls ir ķirurģiskas iejaukšanās, kuras laikā daļa vai viss vairogdziedzeris tiek izņemts (vairogdziedzera izoperēšana). Parasti šādas operācijas nepieciešamas traumu vai vēža gadījumā. Arī grūtniecības faktori, piemēram, pēcdzemdību tireoidīts vai hormonālās izmaiņas grūtniecības laikā var radīt bojājumus dziedzerī.
Daži medikamenti kavē dabisko hormonu un vielmaiņas darbību, tādējādi ietekmējot arī vairogdziedzeri. Biežāk vainojamie ir: litijs (psihiatrisks medikaments), amiodarons (sirds medikaments), onkoloģiskie līdzekļi kā interferons alfa un daži antidepresanti.
Tavs uzturs būtiski ietekmē vairogdziedzeri. Smags joda trūkums vai pārmērīga joda uzņemšana var izraisīt vairogdziedzera darbības traucējumus. Selēna, D vitamīna un B12 vitamīna būtisks deficīts bieži noved pie hipotireozes.
Vides faktori, piemēram, endokrīnie disruptori apkārtējā vidē, var likt vairogdziedzerim "izslēgties". Apstarojums, smagie metāli, rūpnieciskās ķīmiskās vielas un daži pesticīdi palielina risku.
Arī ģenētiskie faktori ietekmē hipotireozes attīstības lielāku iespējamību. Iedzimtas vairogdziedzera slimības, autoimūno slimību ģimenes anamnēze un noteiktas ģenētiskas mutācijas palielina hipotireozes risku.
Kopumā sievietēm un cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma hipotireoze attīstās biežāk. Regulāras hormonālās svārstības reproduktīvajos gados un menopauzes laikā veicina uzņēmību pret šo stāvokli. Otrs iemesls sievietēm — aktīvāka imūnsistēma, kas var izraisīt Hašimoto slimību. Lielāks risks ir arī sievietēm ar citām autoimūnām slimībām, Dauna sindromu un Tērnera sindromu.
Hipotireoze ir sarežģīts stāvoklis, kas var ietekmēt daudzas organisma funkcijas. Jāņem vērā, ka ne visām sievietēm parādās simptomi, un dažreiz tie tiek sajaukti ar izdegšanu vai novecošanos. Svarīgi regulāri pārbaudīt hormonu līmeni, lai savlaicīgi noteiktu slimību.
Lūk, hipotireozes pazīmes:
Hipotireoze ietekmē arī vielmaiņu un gremošanas sistēmu. Var sūdzēties par aizcietējumiem, lēnāku gremošanu, uzpūšanos, apetītes zudumu un svara zaudēšanas grūtībām. Daudzām sievietēm ir pazemināts sirdsdarbības ātrums, augstāks holesterīna līmenis, paaugstināts asinsspiediens un vāja asinsrite.
Nē, hipotireozi izārstēt nevar, bet to var lieliski kontrolēt, un daudzos gadījumos sievietes dzīvo pilnvērtīgu dzīvi ar šo diagnozi.
Hipotireozi ārstē gan ar medikamentiem, gan dzīvesveida izmaiņām. Ārste, visticamāk, nozīmēs hormonu aizstājterapiju ar sintētiskiem vairogdziedzera hormoniem, piemēram, levotiroksīnu. Pasaulē plašās saslimstības dēļ levotiroksīns (LT4) ir viens no visbiežāk izrakstītajiem medikamentiem. Regulāri jākontrolē asins analīzes reizi 6–12 mēnešos, jānovēro simptomi un jāapmeklē ārste atkārtotai zāļu izvērtēšanai.
Tomēr ar zālēm vien nepietiek — nepieciešamas arī dzīvesveida korekcijas. Lai rezultāti būtu maksimāli, uzlabo savu uzturu, fizisko aktivitāti un stresu pārvaldību.
Hipotireozes profilaksei diētā iekļauj produktus, kas bagāti ar jodu (jūraszāles, zivis), selēnu (Brazīlijas rieksti, sarkanā gaļa, olas), cinku (gaļa, jūras veltes, pākšaugi) un dzelzi (liesa gaļa, spināti). Vēlams izvairīties no apstrādātiem un saldiem ēdieniem, kā arī pārspīlēta sojas un krustziežu dārzeņu patēriņa, jo tie var kavēt joda uzsūkšanos.
Regulāras fiziskās aktivitātes ir tikpat būtiskas kā medikamenti un uzturs. Kā jau minēts, hipotireoze rodas, ja vairogdziedzeris nespēj pienācīgi regulēt organisma enerģijas līmeni — rezultātā vairāk kaloriju uzkrājas taukaudos un pastiprinās simptomi. Kustības veicina labāku enerģijas izmantošanu un paātrina vielmaiņu.
Sāc lēnām, palielinot intensitāti pakāpeniski. Daudzām sievietēm piemērotāki ir lēnāki vingrojumi nevis intensīvas slodzes. Izmēģini kardio un spēka treniņu apvienojumu, pastaigas, peldēšanu, jogu vai svarcelšanu. Muskuļu masa ir svarīga, jo muskuļi ir aktīvs audums, kas patērē daudz enerģijas, uzlabojot vielmaiņu.
Vairogdziedzeris sadarbojas ar virsnierēm, kas ražo adrenalīnu un stresa hormonus. Ja asinīs uzkrājas pārāk daudz stresa hormonu, tie var vēl vairāk palēnināt vielmaiņu un ietekmēt vairogdziedzeri. Sievietes ar hipotireozi bieži jūtas vēl nogurušākas un pieņemas svarā stresa periodos.
Mēģini pārvaldīt īslaicīgu stresu ar meditāciju, elpošanas vingrinājumiem, jogu un regulāru miega režīmu. Lai mazinātu ilgtermiņa stresu, izmanto psiholoģisko atbalstu — terapiju, atbalsta grupas vai biežas sociālas aktivitātes.
Vairogdziedzeris ir jūtīgs pret apkārtējās vides toksīniem jeb endokrīno sistēmu traucētājiem. Tie slēpjas pārtikā, ūdenī, apģērbā un virtuves piederumos. Atkarībā no tava dzīvesvietas un riskiem, ieteicams uzstādīt ūdens/ gaisa filtrus, izvēlēties ekoloģiskus produktus, aizstāt plastmasas traukus ar koka, metāla vai stikla izstrādājumiem, kā arī valkāt dabīgu materiālu apģērbu.
Uzzināt, ka veselības stāvoklis nav izārstējams, ir grūti pieņemt. Brīžiem var šķist, ka cīnies ar vējdzirnavām. Taču nepadodies! Hipotireoze ir sarežģīta, taču daudzas sievietes dzīvo pilnvērtīgu, veselīgu un laimīgu dzīvi. Galvenais — atrast piemērotākos medikamentus, uzturu un fiziskās aktivitātes, kas der tieši tev.
Lejupielādē WomanLog jau tagad: