Paduses sāpes: Kāpēc man sāp paduse?
Izņemot mūžīgo jautājumu par to, vai skūt paduses, paduse noteikti nav pirmais ķermeņa apvidus, kurā mēs sagaidītu sāpes. Tomēr paduse jeb aksila ir svarīgs punkts, kur roka savienojas ar pārējo ķermeni, un tieši šeit var rasties sāpes.
Pleca, krūšu un muguras augšdaļas dažādi muskuļi un saites savienojas šajā punktā, turklāt padusē atrodas svarīgas neirovaskulāras struktūras, tostarp paduses vēna, paduses artērija, pleca pinuma nervi un vairākas dziļas un virspusējas limfmezglu grupas. Sāpes saistītas ar kādu no šīm struktūrām reizēm var parādīties arī padusē.
Vārds aksila ir cēlies no latīņu valodas un ir tehnisks, medicīnisks apzīmējums “dobumam zem pleca locītavas, jeb padusei”; aksilārs nozīmē “saistīts ar padusi” (tas nav jāsajauc ar angļu vārdu auxiliary – “papildu vai atbalsts”). Paduses sāpes var būt dažādu iemeslu dēļ, un lielākā daļa no tām nav īpaši nopietnas. Tomēr ir situācijas, kad nepieciešama medicīniska iejaukšanās. Šajā rakstā skatīsim dažādus stāvokļus, kas var ietekmēt tavas paduses.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Kāpēc sāp mana paduse?
Lai arī pastāv dažādi iespējamie paduses sāpju cēloņi, visbiežākais un mazāk satraucošais ir muskuļu sastiepums jeb pārslodze. Lielākoties simptomus var atvieglot mājas apstākļos ar atpūtu un viegliem stiepšanās vingrinājumiem, bez tālākas ārsta palīdzības.
Muskuļu sastiepums paduses rajonā rodas, ja viens vai vairāki šajā apvidū esošie muskuļi tiek pārmērīgi izstiepti vai pat saplēsti. Biežākie skartie muskuļi ir pectoralis major (lielākais muskulis krūšu sienā), pectoralis minor (šaurš, trijstūrveida muskulis krūšu augšdaļā) un subscapularis (viens no pleca rotatora manšetes muskuļiem).
Tipiski simptomi, kas pavada muskuļu sastiepumu padusē:
- sāpes un jūtīgums
- tūska
- muskuļu spazmas
- ierobežota kustību amplitūda
Atkārtotas vai intensīvas kustības ar rokām, piemēram, svarcelšana, mešana, airēšana un līdzīgas aktivitātes, var pavisam viegli sastiept paduses muskuļus, īpaši ja neesi pietiekami iesildījusies vai šos muskuļus esi iepriekš maz trenējusi.
Pēkšņas rokas kustības dažkārt var ietekmēt aksilāro nervu un izraisīt diskomfortu. Paduses nervs sākas padusē un inervē deltoīda muskuli, kas piešķir mūsu pleciem apaļumu, un teres minor – vienu no četriem rotatora manšetes muskuļiem, kas notur augšdelma kaula galvu locītavā un ļauj mums griezt plecus par 360 grādiem. Trauma pleca rajonā var skart aksilāro nervu un izraisīt sāpes padusē.
Slikta stāja var ietekmēt apkārtējos nervus un izraisīt sāpes padusēs. Ieradums kūkums vai apaļi pleci veicina muskulu nelīdzsvarotību un palielina paduses muskuļu sastiepuma risku.
Muskuļu sastiepuma ārstēšana padusē
Ja jūti aksilāro muskuļu sastiepumu vai traumu paduses rajonā, vispirms atpūties un samazini iekaisumu, tad pakāpeniski atsāc vieglus vingrinājumus.
Atpūta. Kamēr sāpes nepāriet, izvairies kustēt roku un plecu (un pat pēc tam uzgaidi mazliet ilgāk). Ir būtiski dot skartajiem muskuļiem pietiekami daudz laika atjaunoties.
Iekaisums. Auksts kompress vai ledus paku uzklāšana padusei 15–20 minūtes vairākas reizes dienā palīdzēs samazināt sāpes un pietūkumu. Var lietot arī bezrecepšu nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus (ibuprofēns, naproksēns).
Kad sāpes vairs nav asas, sāc veikt vieglus vingrinājumus, lai atjaunotu spēku un lokanību. Ja sāpes atgriežas – pārtrauc vingrošanu un dod sev vēl laiku atlabt. Ja sāpes ir ļoti stipras, konsultējies ar fizioterapeitu – viņa ieteiks tieši tev piemērotākus vingrojumus, kas atbalsta konkrētās traumas sadzīšanu.
Kādi vēl iemesli var izraisīt paduses sāpes?
Daudzi apstākļi var ietekmēt paduses struktūras. Problēmas tuvākajās zonās, piemēram, kaklā, plecos vai krūtīs, mēdz izraisīt izstarotas vai atstarotas sāpes aksilārajā joslā.
Virspusējo ķermeņa daļu traumas parasti ir viegli pamanīt, bet sāpes no dziļākiem ķermeņa audiem reizēm ir grūti lokalizēt. Izstarotās sāpes jūtamas sākuma punktā, bet izplatās uz apkārtējiem audiem; atstarotās sāpes jūtamas citā vietā nekā reālais avots.
Citi iespējamie paduses sāpju cēloņi:
- aksilārs intertrigo un citas ādas problēmas
- hidradenitis suppurativa jeb aizsprostotas sviedru dziedzeri
- jebkuri apstākļi vai zāles, kas ietekmē limfatisko vai imūnsistēmu
- hormonālas svārstības
- nopietnāki stāvokļi – vēzis, vilkēde, sirds slimības
Mazi, sāpīgi pauguri padusē
Izsitumi uz ādas var rasties dažādu iemeslu dēļ, taču padusēs biežāk sastopami skūšanās izraisīts kairinājums sliktas skūšanās tehnikas dēļ un aksilārs intertrigo – ādas kroku noberzuma rezultāts siltos, mitros apstākļos. Lai gan tas var skart ikvienu, jutīgākas šajā ziņā ir cilvēces, kas dzīvo vai strādā karstā, mitrā vidē, vai arī sirgst ar lieko svaru un diabētu. Abi šie stāvokļi var kļūt smagāki bakteriālu, vīrusu vai sēnīšu infekciju gadījumā.
Lai izvairītos no skūšanās kairinājuma, lieto tīru, asu skuvekli uz tikko nomazgātām padusēm, kuras ieziestas ar ziepēm vai skūšanās putām. Skūšanās jāveic ar īsām un vieglām kustībām. Pēc procedūras noskalo ar vēsu ūdeni, uzliec aukstu kompresi, lai aizvērtu poras. Šis ir pārejošs stāvoklis, taču, ja paduses atkārtoti tiek kairinātas, atveseļošanās var ilgt vairākas nedēļas. Jebkuras darbības, kas samazina iekaisumu un nomierina ādu, būs noderīgas.
Intertrigo ir izplatīts stāvoklis, kas rodas visur, kur saskaras un noberžas ādas krokas. Berze bojā ādu, ļaujot iekļūt baktērijām vai sēnītēm, kas sāk vairoties. Intertrigo sekundārās infekcijas padusē mēdz būt sēnīšu, piemēram, candida rauga, vai bakteriālas (piemēram, staphylococcus aureus).
Intertrigo var būt sāpīgs un nepatīkams, īpaši, ja tā attīstās no niezīgiem, kairinošiem pauguriem līdz sakasītai, plīstošai, plūstošai vai asiņojošai ādai, kā arī strutainai, slikti ožošai infekcijai. Tomēr stāvoklis ir ārstējams.
Lai palīdzētu ādai atveseļoties no intertrigo, tai jābūt sausai, tīrai un vēsai. Valkā brīvas, gaisu caurlaidīgas drēbes; ādu žāvē viegli uzsitot, nevis berzējot; izmanto ventilatoru vai fēnu vēsā režīmā 2–3 reizes dienā, lai atbrīvotos no mitruma; lieto maigu antiperspirantu, lai samazinātu svīšanu. Ja nav infekcijas, var izmantot krēmu vai gelu pret berzi, kā arī nosedz apvidu ar marli vai plānu kokvilnas audumu.
Ja rajons kļūst inficēts, pēc iespējas ātrāk konsultējies ar ārstu. Vienīgais veids kā noteikt, vai infekcija ir sēnīšu, vīrusu vai bakteriāla ir – to izmeklēt. Kad diagnoze ir zināma, var uzsākt atbilstošu pretsēnīšu vai antibakteriālu ārstēšanu (tabletes vai ziedes veidā).
Lieli, sāpīgi pauguri padusē
Ja padusē veidojas viens vai vairāki lieli pauguri, iespējams, sviedru dziedzeri ir pietūkuši vai inficējušies. Šo stāvokli sauc par hidradenitis suppurativa (HS); to dēvē arī par inverso akni, kaut tas tehniski nav akne.
HS ir hroniska iekaisīga ādas slimība, kas skar apokrīnos sviedru dziedzerus – tie izvietoti visur, kur ir matu folikuli, īpaši padusēs un cirksnī. Vēl nav skaidrs, kāpēc sviedru dziedzeri aizsprostojas, bet, kad tas notiek, sviedri uzkrājas zem ādas, ļaujot izplatīties baktērijām un sēnītēm. Šis ir sistēmisks iekaisuma stāvoklis, saistīts ar imūnsistēmu, bet nav autoimūna slimība. HS var būt ģenētiska nosliece, jo dažreiz sastopama ģimenēs.
HS parasti parādās pubertātes laikā un var attīstīties no maziem, sarkaniem, sāpīgiem, niezošiem pauguriem, kas izplūst un nepatīkami ož, līdz lielām cistām, kas pārvēršas par plūstošām, atklātām brūcēm ar rētām; reizēm zonā rodas melngalvji. Aizsprostots apokrīnais dziedzeris pārvēršas cistā vai vārā lieluma līdz kādam zīdam. Šie veidojumi parasti izzūd 1–2 nedēļu laikā un NAV jāspiež, jo tas tikai pasliktinās problēmu.
Diemžēl HS nav izārstējama, bet tās gaitu var kontrolēt, lai gan tā mēdz recidivēt. Ja netiek ārstēta, tas var novest pie pastāvīga ādas bojājuma, samazinātas limfas atteces, kustību ierobežojumiem skartajā apvidū un citām komplikācijām.
Ja sirgsti ar HS, esi saudzīga pret sevi. Tā ir sāpīga slimība, ko pastiprina iesprostoto sviedru un baktēriju smaka no brūcēm. Šis nav higiēnas jautājums, pat ja pašaprūpes rutīna ar noteiktu higiēnu var palīdzēt. Tāpat ēd veselīgi, kusties un guli pietiekami. Ja smēķē – pārtrauc. Dažām sievietēm palīdz piena produktu izslēgšana un cinka piedevas. Vannas ar Epsoma sāli arī var atvieglot stāvokli.
Būt maigai pret ādu mazgājoties. Izvairies no ādas kopšanas līdzekļiem ar skarbām ziepēm, ķīmiskām vielām, konservantiem un smaržvielām, kā arī dezodorantiem, kas satur alumīnija sāļus. Bezrecepšu antiseptisko līdzekļu mazgāšanas līdzekļi, piemēram, ar benzoylperoksīdu, samazina baktēriju daudzumu uz ādas, atvieglojot smaku un infekcijas. Skūšanās bojā ādu, tāpēc matus padusēs labāk apgriez.
Šī problēma var uzliesmot un kļūt grūti pārvaldāma mājās. Uzturi regulāru kontaktu ar savu ārstu, lai laikus saņemtu ārstēšanu. Iespējamās terapijas: perorālie un lokālie antibiotiskie līdzekļi, kortikosteroīdi sāpju un iekaisuma mazināšanai, perorālie retinoīdi ādai, bioloģiskā terapija, negatīvā spiediena brūču terapija infekcijas šķidruma aizvadīšanai.
Vai par paduses apmatojumu jāuztraucas?
Diemžēl paduses apmatojums sievietēm joprojām ir pretrunīgs temats, lai gan tas ir pilnīgi dabiski. Skūšanās vai vaksācija (kā arī jebkurā citā ķermeņa daļā) ir estētiska izvēle un nav saistīta ar veselību vai higiēnu.
Bieži domājam, ka paduses apmatojums ir svīšanas iemesls, bet tas nav cieši saistīts. Mēs svīstam arī bez apmatojuma, turklāt skūšanās vai vaksācija var veicināt ieaugušu matiņu veidošanos vai infekciju no saplēsta ādas ar netīru skuvekli, padarot mazliet ticamāku iespēju, ka padusēs sviedru dziedzeri kļūst iekaisuši vai pietūkuši.
Vairāk par ķermeņa apmatojumu lasi šeit.
Kā atpazīt, vai sāpes padusē saistītas ar limfmezgliem?
Limfmezgli ir mazi, pupiņas formas veidojumi sievietes ķermenī, kas filtrē limfu un palīdz atklāt infekcijas. Lielākā daļa limfmezglu atrodas ķermeņa dziļumā, bet daļa tuvāk ādas virskārtai – piemēram, padusēs, kakla sānos un cirksnī. Ja ķermenī ir infekcija, tuvumā esošie limfmezgli var pietūkt un kļūt sāpīgi.
Limfmezglu izmēri atšķiras atkarībā no novietojuma ķermenī. Padusē mezgli parasti ir neliela pupiņa lielumā – apmēram 1 cm garumā, apņemti ar taukaudiem. Infekcijas vai iekaisuma laikā tie var palielināties līdz vīnogas izmēram. Jebkādu limfmezglu palielināšanos sauc par limfadenopātiju, bet ja pietūkums radies vīrusu vai baktēriju infekcijas dēļ – limfadenītu.
Limfmezgli var būt jūtīgi un pietūkuši arī, piemēram, pēc saaukstēšanās, bet dažkārt tas norāda uz nopietnākām problēmām, piemēram, imūndeficītu (HIV/AIDS), vilkēdi, dažādiem vēža veidiem (arī krūts vēzis), reimatoīdo artrītu un citām iekaisuma slimībām, kā arī daudzām baktēriju, vīrusu un sēnīšu infekcijām.
Ja pamanīji, ka limfmezgli ir pietūkuši, pārliecinies, vai nav vēl kādu citu simptomu, un pievērs uzmanību savam vispārējam veselības stāvoklim. “Pietūkuši dziedzeri” ir kādas citas, pamata kaites simptoms, ko vajag diagnosticēt, lai atrastu atbilstošu antibiotiku, pretvīrusu vai pretsēnīšu ārstēšanu.
Vai paduses sāpes var būt hormonālas izcelsmes?
Jā, dažos gadījumos paduses sāpes ir saistītas ar hormonālajām pārmaiņām. Menstruālā cikla noteiktos posmos – īpaši ovulācijas un pirmsmenstruālajā fāzē – mēdz būt sāpes vai jutīgums krūtīs. Šīs sajūtas var izstarot arī uz tuvējām vietām, kur ir limfmezgli, tajā skaitā uz padusēm. Krūšu jutīgums bieži jūtams arī grūtniecības laikā un perimenopauzē.
Vai paduses sāpes var liecināt par sirds slimību?
Viscerālās sāpes – tās, kas nāk no iekšējiem orgāniem, – var būt grūti precīzi lokalizēt. Retos gadījumos sāpes kreisajā padusē var būt saistītas ar sirds problēmām, jo sirds atrodas krūškurvja kreisajā pusē.
Dažādu sirds patoloģiju – tostarp infarkta – gadījumā sāpes var izstarot uz kreiso roku, plecu, žokli vai padusi. Ja jūti stipras vai pastāvīgas sāpes padusē kopā ar citiem simptomiem, piemēram, diskomfortu krūtīs, elpas trūkumu, reiboni vai nelabumu, nekavējoties meklē medicīnisko palīdzību.
Lejupielādē WomanLog jau tagad:
