Hormoni ir atbildīgi par neskaitāmām ķermeņa funkcijām un ietekmē mūsu ķermeni arī daudzos citos veidos, tostarp mūsu noskaņojumu. Tā kā menstruālais cikls ietver tik daudz dažādu hormonālu procesu, lielākā daļa sieviešu izjūt ar to saistītus emocionālus simptomus.
Daudzas sievietes ziņo, ka viņu simptomi tiek trivializēti, ciešanas uzskatītas par nenozīmīgām un neizbēgamām. Šāda attieksme attur meklēt risinājumus un bieži vien paildzina ciešanas, kas varētu tikt viegli mazinātas vai pat novērstas.
Kādreiz “histērija” bija bieži sastopama medicīniska diagnoze sievietēm, kas balstījās uz teoriju, ka dzemde esot spējīga pārvietoties pa sievietes ķermeni. (Šī ideja vēlāk tika saistīta arī ar “dēmonisku apsēstību”!) Histērijas simptomos ietilpa trauksme, kairinātība, ģīboņi, seksuāla uzvedība, seksuālās vēlmes trūkums un vispār neērta un neparedzama uzvedība.
Mūsdienās sapratne par sievietes ķermeni un tā cikliem ir kļuvusi daudz precīzāka, ļaujot analizēt arī garastāvokļa svārstības no hormonāla skatpunkta.
Šajā rakstā runāsim par estrogēnu, progesteronu un testosteronu. Pirmie divi parasti tiek uzskatīti par sieviešu hormoniem, bet trešais vairāk asociējas ar vīriešu hormoniem. Tomēr gan vīriešu, gan sieviešu ķermeņi ražo visus trīs hormonus zināmā daudzumā.
Estrogēns—sievietes dzimumhormons—spēlē galveno lomu sievietes reproduktīvajā sistēmā. Lielākā daļa sievietes estrogēna tiek ražota olnīcās, bet tas nelielā daudzumā tiek ražots arī virsnierēs un taukaudos. Grūtniecības laikā estrogēnu ražo arī placenta.
Jēdziens “estrogēns” patiesībā attiecas uz ķīmiski līdzīgu hormonu grupu—estrogēniem:
Estrogēna daudzums un attīstība mainās katrā dzīves posmā – pubertātē, menstruācijās, grūtniecībā un menopauzē. Pubertātes sākumā estrogēns veicina tā saukto sievišķo otršķirīgo dzimumīpašību attīstību – krūtis, platākas gurnus, kaunuma un paduses apmatojumu.
Bet ar to viss nebeidzas! Estrogēns…
Estrogēns regulē arī laktāciju un pārmaiņas krūtīs, ir nozīmīgs kaulu veidošanā un spēlē lomu asinsreci. Šis hormons uztur vagīnas sienas un urīnizvadkanāla oderes stiprumu un biezumu, kā arī regulē maksts lubrikāciju.
Tās ir tikai dažas no vajadzībām pēc estrogēna. Droši var teikt, ka estrogēns ir ļoti nozīmīgs hormons mūsu ķermeņa un prāta darbībā. Nav brīnums, ka estrogēna līmeņa svārstības izraisa arī citas pārmaiņas – menstruālais cikls, matu augšana un laimes sajūta.
Progesterons ir steroīdhormons, kas pieder progestogēnu grupai; progesterons ir galvenais progestogēns cilvēka organismā. Tā fizioloģisko ietekmi pastiprina estrogēnu klātbūtne.
Dzeltenais ķermenis olnīcās ir galvenā progesterona ražošanas vieta, tomēr nelielos daudzumos to ražo arī pašas olnīcas, virsnieres un placenta (grūtniecības laikā).
Progesterons pilda dažādas lomas, taču galvenokārt uzsvērsim tā nozīmi reproduktīvajā sistēmā.
Progesterons sagatavo endometriju iespējamai grūtniecībai – gadījumā, ja izdalītā olšūna tiek apaugļota. Progesterons arī kavē dzemdes muskuļu kontrakcijas, kas varētu izraisīt ieimplantētās olšūnas izstumšanu. Ja olšūna netiek apaugļota, dzeltenais ķermenis sadalās, progesterona līmenis pazeminās, un sākas jauns menstruālais cikls.
Progesteronu reizēm dēvē arī par “grūtniecības hormonu”, jo tas veicina augļa attīstību, tostarp:
Pēc placentas izveidošanās tā kļūst par otru progesterona avotu (pirmais – dzeltenais ķermenis). Tas izraisa paaugstinātu progesterona līmeni visā grūtniecības laikā; tādējādi tiek novērsta turpmāku olšūnu nogatavināšana un krūtis tiek sagatavotas piena ražošanai.
Gan estrogēna, gan progesterona līmenis pirms menopauzes ievērojami samazinās. Tiek uzskatīts, ka tieši tas ir daudzu biežo menopauzes simptomu cēlonis, tāpēc sievietēm šajā periodā bieži izraksta hormonu aizstājterapiju, lai mazinātu simptomus. Tomēr šai terapijai var būt blaknes, tāpēc to ievieš piesardzīgi.
Testosterons ir galvenais dzimumhormons un anabolisks steroīds. To ražo dzimumdziedzeri—vīriešiem sēklinieki, sievietēm olnīcas. Virsnieres abiem dzimumiem nelielos daudzumos ražo testosteronu. Testosterona līmenis aug pubertātes laikā un samazinās vēlākos gados gan sievietēm, gan vīriešiem.
Testosterons ir androgēns, kas stimulē otršķirīgo dzimumīpašību attīstību vīriešiem:
Sievietēm testosterona daudzums parasti ir 5–10% no vīriešu līmeņa. Sievietēm testosterons darbojas kopā ar estrogēnu, palīdzot uzturēt un atjaunot audus un kaulu masu.
Pašreizējās teorijas norāda, ka galvenais garastāvokļa svārstību iemesls ir hormonālās svārstības menstruālā cikla otrajā pusē. Ovulācijas fāzē sievietes ķermenis izdala olšūnu, pēc kuras estrogēna un progesterona līmenis strauji krītas un var izraisīt gan fiziskus, gan emocionālus simpomus.
Izmaiņas estrogēna un progesterona līmenī ietekmē serotonīna daudzumu. Serotonīns ir gan hormons, gan neirotransmiters. Tas palīdz regulēt tavu noskaņojumu, miega ciklu, apetīti un gremošanu.
Aptuveni 95 % serotonīna organismā tiek ražots kuņģa-zarnu trakta gļotādā, kur tas regulē zarnu motoriku. Atlikušie 5 % veidojas galvas smadzeņu stumbrā, kur tas pārraida signālus starp nervu šūnām.
Tiek uzskatīts, ka serotonīns smadzenēs ir viens no svarīgākajiem hormoniem garastāvokļa regulēšanā. Tomēr jāatceras – serotonīna loma PMS simptomu novēršanā vai izraisīšanā, īpaši psiholoģiskajos simptomos, vēl nav pilnībā izprasta.
Hormonālā sistēma ir sarežģīta, un mēs šeit tikai pieskaramies jautājuma virspusei. Hormoni mēdz darboties kombinācijā, regulējot ķermeņa procesus. Tāpēc ārsts nevar izrakstīt brīnumzāles, kas uzreiz uzlabotu garastāvokli.
Ja jūti, ka tavs garastāvoklis ir saistīts ar menstruālo ciklu, veidojiet garastāvokļa dienasgrāmatu, lai sekotu izjūtām cikla dažādos posmos. PMS būs ritmisks, ciklisks.
Detalizētas pēdējo ciklu piezīmes ir noderīgas, ja vēlies konsultēties ar ārstu – tās palīdzēs veidot priekšstatu par notiekošo.
Mūsu menstruālo ciklu lietotne ir ērta vieta, kur fiksēt gan noskaņojumu, gan citus simptomus.
Ieraksti, kad parādās kāds no šiem simptomiem:
Atkarībā no tavas medicīniskās vēstures ārsts var ieteikt hormonālo kontracepciju: tabletes vai plāksteri, lai palīdzētu mazināt vēdera pūšanos, jutīgas krūtis vai citus fiziskos PMS simptomus. Dažām sievietēm tās uzlabo arī emocionālo pašsajūtu un garastāvokļa svārstības.
Taču citām hormonālā kontracepcija var pasliktināt garastāvokļa svārstības. Dažkārt ir jāpamēģina vairāki kontracepcijas veidi, lai atrastu sev piemērotāko.
Arī vairāki dzīvesveida faktori ietekmē PMS simptomus. Uzlabojot šos paradumus, var palīdzēt sev:
Dažas sievietes iemācās pat iemīlēt savas garastāvokļa svārstības un izmanto introspektīvo laiku radošām aktivitātēm. Ir normāli justies nomāktai vai apjukušai. Ir atļauts veltīt laiku pārdomām par savu dzīvi un atļaut sev just jebkuras emocijas – tās vēsta par kaut ko svarīgu.
Vai tas, ko pašlaik izjūti, ir nopietnāk nekā vienkārši īslaicīgas garastāvokļa izmaiņas pirms menstruācijām? To ne vienmēr ir viegli saprast. Atkal – garastāvokļa dienasgrāmata palīdz saprast, cik ilgi jūties nomākta un kā izjūtas mainās laikā. Palīdzēt var arī uzticama draudzene vai ģimenes locekle, kas sniedz savu skatījumu.
Ja nekas nepalīdz, apsver sarunu ar ārstu par antidepresantiem. Selektīvie serotonīna atpakaļsaistes inhibitori (SSRI) ir izplatītākie antidepresanti, kurus lieto PMS izraisītu garastāvokļa izmaiņu ārstēšanai. Tās ir recepšu zāles, kas daudzām sievietēm ievērojami palīdz grūtākos brīžos.
Nekas nemainās uz visiem laikiem. Vērojot, kā hormoni ietekmē tavu ķermeni, apstiprinās šis dzīves likums. Mēs neesam ideāli veselas un laimīgas vienmēr. Atkāpšanās no līdzsvara ir dabiska. Ja šobrīd jūties slikti, vari mēģināt to apslāpēt, bet ilgtermiņā būs labāk, ja ieklausīsies savā ķermenī un meklēsi, kas palīdz atkal nonākt tur, kur vēlies būt. Par visu būtiskāko dzīvē atbildīgas esam tikai mēs pašas. Tā ir patiesība mums visām un tas ir okei.
Tu vari sekot savam ciklam, izmantojot WomanLog lietotni. Lejupielādē WomanLog jau tagad: