HPV vakcīnas
Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē: pastāv ļoti liela iespēja mūža laikā iegūt vismaz vienu HPV tipu. Profilaktiskie pasākumi ietver labu higiēnu, drošu seksu, regulāras veselības pārbaudes un vakcināciju, kam šajā rakstā pievēršam īpašu uzmanību.
HPV vakcīnas ir drošs un efektīvs veids, kā stimulēt imūnsistēmu cīnīties ar HPV vīrusu. Ideālā gadījumā būtu vēlams vakcinēties pirms seksuālo attiecību uzsākšanas. Vakcinācija ir iespējama arī vēlāk dzīvē, tomēr tā nepasargā pret vīrusa tipiem, ar kuriem jau esi inficēta, kā arī pret esošām HPV saistītām slimībām un mazāk efektīvi darbojas pret vīrusa tipiem, ar kuriem esi bijusi inficēta.
Pasaulē HPV vīrusi tiek uzskatīti par visbiežāko seksuāli transmisīvo infekciju. Ir vairāk nekā 100 papilomas vīrusu tipu, kas inficē ādu vai dzimumorgānu gļotādu, un tiek lēsts, ka vairāk nekā 70% seksuāli aktīvo sieviešu un vīriešu ir inficējušies ar to kādā brīdī dzīvē. Lai arī visbiežāk tas tiek pārnests dzimumakta laikā, iespējama arī inficēšanās cieša, nedzimumiska kontakta ceļā ar inficētu personu.
Ir pieejamas vairākas vakcīnas, kas aizsargā pret atsevišķiem HPV tipiem. Tās nesatur HPV vīrusa DNS, līdz ar to nav infekciozas. Vakcīnas sastāvā ir ar vīrusu līdzīgas daļiņas, kas trenē imūnsistēmu atpazīt vīrusu. Šīs vakcīnas ir ļoti imunogēnas — tātad ļoti efektīvas.
Biežākie simptomi
Lielākā daļa HPV gadījumu ir bez simptomiem. Tiem, kam simptomi tomēr parādās, tie mēdz būt viegli un ne vienmēr saistīti ar kādu slimību. HPV infekcijas bieži paliek nepamanītas to asimptomātiskās gaitas dēļ, un parādījušos simptomus nereti neuzskata par saistītiem ar HPV, īpaši, ja tie izzūd paši.
Simptomātiskos HPV vīrusus iedala divās grupās — kutāni vīrusi, kas parasti inficē plaukstu, pēdu, roku un krūškurvja ādu, un gļotādas vīrusi, kuriem ģeometriski vairāk patīk silta, mitra vide, piemēram, dzimumorgānu un anālā zona, kā arī mute un rīkle. Šie vīrusi izraisa labdabīgas izmaiņas — ādas vai dzimumorgānu kārpas, kas ir nelieli, miesaskrāsas izaugumi, dažkārt ar ziedkāpostam līdzīgu virsmu. Kārpas var būt arī niezošas un rada diskomfortu.
Sievietēm dzimumorgānu kārpas (sauktas par kondilomām) var augt uz vulvas, maksts sienām, zonā starp ārējiem dzimumorgāniem un anālo atveri, anālā kanālā un dzemdes kaklā. Vīriešiem tās visbiežāk ir uz dzimumlocekļa galviņas un stobra, sēkliniekiem vai ap anālo atveri. Gļotādas kārpas var attīstīties arī mutē vai rīklē pēc orāla kontakta ar inficētu partneri.
Papildu HPV simptomi:
- Asins plankumi vai neliela asiņošana starp vai pēc mēnešreizēm
- Ilgāka vai bagātīgāka asiņošana mēnešreižu laikā kā ierasts
- Asiņošana pēc dzimumakta, dušas vai ginekoloģiskas apskates
- Paaugstināts maksts izdalījumu apjoms
- Sāpes dzimumakta laikā
Šie simptomi nav pietiekami specifiski, lai noteiktu HPV pašai, bet jebkurā gadījumā ir iemesls apmeklēt ārstu. HPV un ar to saistītās komplikācijas (tāpat kā daudzas citas lietas) ir vieglāk ārstēt, ja tās atklāj agrīni.
Uz veselību un drošību ietekmē dažādi sociālie faktori. HPV vai citu seksuāli transmisīvo infekciju iegūšanas risks palielinās, ja:
- Neinteresējies par seksuālo partneru(-es) seksuālo vēsturi
- Attiecību sākumā netaisi STD testus sev un partnerei
- Trūkst zināšanu par pamatseksuālo higiēnu vai cilvēka anatomiju
- Nodarbosies ar seksu bez prezervatīva (citi kontracepcijas veidi nepasargā pret STS)
- Ir slikta higiēna
- Iepriekš jau bijusi kāda seksuāli transmisīva infekcija
- Ir novājināta imūnsistēma
Lai pasargātu sevi un savus mīļos, esi informēta un seko aktualitātēm. Veido atklātu komunikāciju ar esošajiem un potenciālajiem seksuālajiem partneriem, pārbaudi veselību regulāri.
HPV & vēzis
Augsta riska HPV tipi (piemēram, 16. un 18. tips) palielina risku saslimt ar vēzi. Tie var izraisīt dzemdes kakla, zarnu, anālās atveres, maksts, vulvas, dzimumlocekļa un mandeļu vēzi.
Lielākajā daļā gadījumu imūnsistēma pati spēj tikt galā ar HPV. Tomēr, ja infekcija saglabājas un netiek ārstēta, pastāv risks, ka tā pāriet pirmsvēža vai vēža stāvoklī. Tā kā vēzis attīstās ilgā laika gaitā (aptuveni 15–20 gadu laikā), arī simptomi attīstās lēnām. Tas ir iemesls, kāpēc regulāras HPV pārbaudes var būt ļoti nozīmīgas, ja esi inficēta ar augsta riska HPV tipu.
HPV vakcīnas
HPV vakcīnas tika ieviestas 2006. gadā un daudzviet kļuvušas par standartu. Visas HPV vakcīnas efektīvi pasargā pret 16. un 18. tipu (kas izraisa ievērojamu daļu no visiem HPV saistītajiem vēžiem, tostarp līdz 70% dzemdes kakla vēžu). Dažas vakcīnas aizsargā arī pret 6. un 11. tipu (kas izraisa ap 90% dzimumorgānu kārpu).
Vakcīna vislabāk darbojas kā profilaktisks līdzeklis. Ja iespējams, vakcinējies pirms potenciālas saskares ar HPV, t.i., pirms seksuālo attiecību uzsākšanas. Vakcīnu iespējams ievadīt jau no 9 gadu vecuma, taču devu skaits atkarīgs no saņēmējas vecuma. Līdz 15 gadiem parasti veic 2 devas ar 6–12 mēnešu intervālu. Sākot no 15 gadu vecuma, nepieciešamas 3 devas, intervāls atkarīgs no preparāta veida.
Vispārēji iesaka vakcinēties visām līdz 27 gadu vecumam, ja tas vēl nav izdarīts. Pēc tam vairāk jāizvērtē individuāli riski, taču arī vēlāk vakcinācija ir vēlama.
Dažādi vakcīnu veidi pasargā pret dažādiem vīrusa tipiem un darbojas atšķirīgu laiku. Piemēram, Gardasil aizsargā vismaz 10 gadus, Gardasil 9 — vismaz 6 gadus, bet Cervarix — vismaz 9 gadus.
Blakusparādības
HPV vakcīnas blakusparādības ir retas un parasti nelielas, līdzīgas citām vakcīnām. Biežāk tās rodas kā reakcija uz injekciju (vai psiholoģisku diskomfortu) nevis uz vakcīnas saturu. Biežākās blakusparādības ir:
- Nelaba dūša
- Galvassāpes
- Reibonis, ģībšana
- Sāpes, apsārtums vai pietūkums pleca augšdaļā injekcijas vietā
Ir arī izņēmumi. Lai neradītu nopietnāku reakciju, HPV vakcīnas nedrīkst ievadīt personām, kuras:
- ir alerģiskas pret vakcīnu vai tās sastāvdaļām (jebkādas reakcijas būtu jāizvērtē un jāizrunā pirms vakcinācijas)
- ir grūtnieces
Kā darbojas HPV vakcīnas
HPV vakcīnas injicē augšdelma muskulī. Procedūra aizņem dažas sekundes, gan vizīte pie ārsta var ieilgt.
Vakcīnas nesatur vīrusa DNS, bet satur virusam līdzīgas daļiņas (veidotas no HPV apvalka sastāvdaļām), kas ļoti līdzinās tiem vīrusa tipiem, pret kuriem vakcīna domāta. Tas ļauj imūnsistēmai iemācīties atpazīt vīrusu vēl pirms inficēšanās — turklāt iespējama arī daļēja aizsardzība pret dažiem citiem tipiem.
Vakcīnu sastāvu iedala trīs kategorijās:
- Antigēni (aktīvās vielas), proti, ļoti mazas devas novājinātu vai nepilnīgu baktēriju vai vīrusu, kas iemāca organismam atpazīt un iznīcināt noteiktu slimību
- Palīgvielas (neaktīvās vielas), kas palīdz uzlabot imūnreakciju, darbojas kā konservanti, stabilizatori vai emulgatori (atkarībā no sastāvdaļām)
- Ūdens injekcijām
Gardasil satur HPV tipu 6, 11, 16, 18 olbaltumvielas, amorfu alumīnija hidroksifosfāta sulfātu, rauga proteīnu, nātrija hlorīdu, L-histidīnu, polisorbātu 80, nātrija borātu un ūdeni.
Gardasil 9 satur HPV 6, 11, 16, 18, 31, 33, 45, 52 un 58 tipu olbaltumvielas, amorfu alumīnija hidroksifosfāta sulfātu, rauga proteīnu, nātrija hlorīdu, L-histidīnu, polisorbātu 80, nātrija borātu un ūdeni.
Cervarix satur aktīvās sastāvdaļas — HPV-16 L1 un HPV-18 L1 proteīnus, 3-O-desačil-4′-monofosforila lipīdu A (MPL), alumīnija hidroksīdu, nātrija hlorīdu, nātrija monofosfātu un ūdeni.
Ilgtermiņa pētījumi
HPV vakcīnas ir salīdzinoši jaunas, tādēļ to ilgtermiņa efektivitāte vēl tiek pētīta, īpaši ņemot vērā, ka vēzis attīstās ilgā laika gaitā. Pat ja esi vakcinēta, svarīgi regulāri apmeklēt ārstu vai ginekoloģi, veikt veselības pārbaudes, HPV testus un citoloģiju.
Labākais, ko vari darīt, ir izglītot sevi un jaunāko paaudzi par drošu seksu – gan fiziski, gan emocionāli. Runāšana par šiem tematiem — stigmas mazināšana — palielinās gan informētu sieviešu skaitu, gan ārstēšanās iespējas un vēlmi laikus meklēt palīdzību.
Ar WomanLog vari sekot savam ciklam. Lejupielādē lietotni WomanLog jau tagad:
