Jaunums! Pierakstieties, lai pārvaldītu savu kontu, skatītu ierakstus, lejupielādētu atskaites (PDF/CSV) un aplūkotu rezerves kopijas. Pierakstieties šeit!
Koplietot šo rakstu:

HPV vakcīnas

Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē: pastāv ļoti liela iespēja mūža laikā iegūt vismaz vienu HPV tipu. Profilaktiskie pasākumi ietver labu higiēnu, drošu seksu, regulāras veselības pārbaudes un vakcināciju, kam šajā rakstā pievēršam īpašu uzmanību.

Veselības aizsardzība – HPV vakcīnu nozīme slimību profilaksē.

HPV vakcīnas ir drošs un efektīvs veids, kā stimulēt imūnsistēmu cīnīties ar HPV vīrusu. Ideālā gadījumā būtu vēlams vakcinēties pirms seksuālo attiecību uzsākšanas. Vakcinācija ir iespējama arī vēlāk dzīvē, tomēr tā nepasargā pret vīrusa tipiem, ar kuriem jau esi inficēta, kā arī pret esošām HPV saistītām slimībām un mazāk efektīvi darbojas pret vīrusa tipiem, ar kuriem esi bijusi inficēta.

Pasaulē HPV vīrusi tiek uzskatīti par visbiežāko seksuāli transmisīvo infekciju. Ir vairāk nekā 100 papilomas vīrusu tipu, kas inficē ādu vai dzimumorgānu gļotādu, un tiek lēsts, ka vairāk nekā 70% seksuāli aktīvo sieviešu un vīriešu ir inficējušies ar to kādā brīdī dzīvē. Lai arī visbiežāk tas tiek pārnests dzimumakta laikā, iespējama arī inficēšanās cieša, nedzimumiska kontakta ceļā ar inficētu personu.

Ir pieejamas vairākas vakcīnas, kas aizsargā pret atsevišķiem HPV tipiem. Tās nesatur HPV vīrusa DNS, līdz ar to nav infekciozas. Vakcīnas sastāvā ir ar vīrusu līdzīgas daļiņas, kas trenē imūnsistēmu atpazīt vīrusu. Šīs vakcīnas ir ļoti imunogēnas — tātad ļoti efektīvas.

Biežākie simptomi

Lielākā daļa HPV gadījumu ir bez simptomiem. Tiem, kam simptomi tomēr parādās, tie mēdz būt viegli un ne vienmēr saistīti ar kādu slimību. HPV infekcijas bieži paliek nepamanītas to asimptomātiskās gaitas dēļ, un parādījušos simptomus nereti neuzskata par saistītiem ar HPV, īpaši, ja tie izzūd paši.


HPV nav vienīgā seksuāli transmisīvā slimība, kas var noritēt bez simptomiem. Gonorejas, trihomoniāzes, B un C hepatīta nēsātājas var justies un izskatīties pilnīgi veselas, nejauši inficējot citus. Regulāras pārbaudes ievērojami palielina iespēju laikus saņemt ārstēšanu un pasargāt arī tuvākos.

Simptomātiskos HPV vīrusus iedala divās grupās — kutāni vīrusi, kas parasti inficē plaukstu, pēdu, roku un krūškurvja ādu, un gļotādas vīrusi, kuriem ģeometriski vairāk patīk silta, mitra vide, piemēram, dzimumorgānu un anālā zona, kā arī mute un rīkle. Šie vīrusi izraisa labdabīgas izmaiņas — ādas vai dzimumorgānu kārpas, kas ir nelieli, miesaskrāsas izaugumi, dažkārt ar ziedkāpostam līdzīgu virsmu. Kārpas var būt arī niezošas un rada diskomfortu.

Sievietēm dzimumorgānu kārpas (sauktas par kondilomām) var augt uz vulvas, maksts sienām, zonā starp ārējiem dzimumorgāniem un anālo atveri, anālā kanālā un dzemdes kaklā. Vīriešiem tās visbiežāk ir uz dzimumlocekļa galviņas un stobra, sēkliniekiem vai ap anālo atveri. Gļotādas kārpas var attīstīties arī mutē vai rīklē pēc orāla kontakta ar inficētu partneri.

Papildu HPV simptomi:

  • Asins plankumi vai neliela asiņošana starp vai pēc mēnešreizēm
  • Ilgāka vai bagātīgāka asiņošana mēnešreižu laikā kā ierasts
  • Asiņošana pēc dzimumakta, dušas vai ginekoloģiskas apskates
  • Paaugstināts maksts izdalījumu apjoms
  • Sāpes dzimumakta laikā

Šie simptomi nav pietiekami specifiski, lai noteiktu HPV pašai, bet jebkurā gadījumā ir iemesls apmeklēt ārstu. HPV un ar to saistītās komplikācijas (tāpat kā daudzas citas lietas) ir vieglāk ārstēt, ja tās atklāj agrīni.


Lai noteiktu HPV, nepieciešams veikt HPV testu vai uztriepes analīzi. Par šo lasi mūsu rakstā šeit.

Uz veselību un drošību ietekmē dažādi sociālie faktori. HPV vai citu seksuāli transmisīvo infekciju iegūšanas risks palielinās, ja:

  • Neinteresējies par seksuālo partneru(-es) seksuālo vēsturi
  • Attiecību sākumā netaisi STD testus sev un partnerei
  • Trūkst zināšanu par pamatseksuālo higiēnu vai cilvēka anatomiju
  • Nodarbosies ar seksu bez prezervatīva (citi kontracepcijas veidi nepasargā pret STS)
  • Ir slikta higiēna
  • Iepriekš jau bijusi kāda seksuāli transmisīva infekcija
  • Ir novājināta imūnsistēma

Lai pasargātu sevi un savus mīļos, esi informēta un seko aktualitātēm. Veido atklātu komunikāciju ar esošajiem un potenciālajiem seksuālajiem partneriem, pārbaudi veselību regulāri.

HPV & vēzis

Augsta riska HPV tipi (piemēram, 16. un 18. tips) palielina risku saslimt ar vēzi. Tie var izraisīt dzemdes kakla, zarnu, anālās atveres, maksts, vulvas, dzimumlocekļa un mandeļu vēzi.

Lielākajā daļā gadījumu imūnsistēma pati spēj tikt galā ar HPV. Tomēr, ja infekcija saglabājas un netiek ārstēta, pastāv risks, ka tā pāriet pirmsvēža vai vēža stāvoklī. Tā kā vēzis attīstās ilgā laika gaitā (aptuveni 15–20 gadu laikā), arī simptomi attīstās lēnām. Tas ir iemesls, kāpēc regulāras HPV pārbaudes var būt ļoti nozīmīgas, ja esi inficēta ar augsta riska HPV tipu.

Veselības stiprināšana - HPV vakcīnu nozīme

HPV vakcīnas

HPV vakcīnas tika ieviestas 2006. gadā un daudzviet kļuvušas par standartu. Visas HPV vakcīnas efektīvi pasargā pret 16. un 18. tipu (kas izraisa ievērojamu daļu no visiem HPV saistītajiem vēžiem, tostarp līdz 70% dzemdes kakla vēžu). Dažas vakcīnas aizsargā arī pret 6. un 11. tipu (kas izraisa ap 90% dzimumorgānu kārpu).


Esošās vakcīnas nesargā pret visiem vēzi izraisošiem HPV tipiem, tāpēc vajadzīgas regulāras pārbaudes arī vakcinētām personām.

Vakcīna vislabāk darbojas kā profilaktisks līdzeklis. Ja iespējams, vakcinējies pirms potenciālas saskares ar HPV, t.i., pirms seksuālo attiecību uzsākšanas. Vakcīnu iespējams ievadīt jau no 9 gadu vecuma, taču devu skaits atkarīgs no saņēmējas vecuma. Līdz 15 gadiem parasti veic 2 devas ar 6–12 mēnešu intervālu. Sākot no 15 gadu vecuma, nepieciešamas 3 devas, intervāls atkarīgs no preparāta veida.

Vispārēji iesaka vakcinēties visām līdz 27 gadu vecumam, ja tas vēl nav izdarīts. Pēc tam vairāk jāizvērtē individuāli riski, taču arī vēlāk vakcinācija ir vēlama.


Vecums un medicīniskā vēsture ietekmē HPV vakcīnu efektivitāti. Konsultējies ar savu ārstu, lai pieņemtu apzinātu lēmumu.

Dažādi vakcīnu veidi pasargā pret dažādiem vīrusa tipiem un darbojas atšķirīgu laiku. Piemēram, Gardasil aizsargā vismaz 10 gadus, Gardasil 9 — vismaz 6 gadus, bet Cervarix — vismaz 9 gadus.

Blakusparādības

HPV vakcīnas blakusparādības ir retas un parasti nelielas, līdzīgas citām vakcīnām. Biežāk tās rodas kā reakcija uz injekciju (vai psiholoģisku diskomfortu) nevis uz vakcīnas saturu. Biežākās blakusparādības ir:

  • Nelaba dūša
  • Galvassāpes
  • Reibonis, ģībšana
  • Sāpes, apsārtums vai pietūkums pleca augšdaļā injekcijas vietā

Ir arī izņēmumi. Lai neradītu nopietnāku reakciju, HPV vakcīnas nedrīkst ievadīt personām, kuras:

  • ir alerģiskas pret vakcīnu vai tās sastāvdaļām (jebkādas reakcijas būtu jāizvērtē un jāizrunā pirms vakcinācijas)
  • ir grūtnieces

Kā darbojas HPV vakcīnas

HPV vakcīnas injicē augšdelma muskulī. Procedūra aizņem dažas sekundes, gan vizīte pie ārsta var ieilgt.

Vakcīnas nesatur vīrusa DNS, bet satur virusam līdzīgas daļiņas (veidotas no HPV apvalka sastāvdaļām), kas ļoti līdzinās tiem vīrusa tipiem, pret kuriem vakcīna domāta. Tas ļauj imūnsistēmai iemācīties atpazīt vīrusu vēl pirms inficēšanās — turklāt iespējama arī daļēja aizsardzība pret dažiem citiem tipiem.


HPV vakcīnas nevar izraisīt HPV infekciju vai ar to saistītas slimības. Tās arī neārstē esošas HPV infekcijas vai komplikācijas.

Vakcīnu sastāvu iedala trīs kategorijās:

  • Antigēni (aktīvās vielas), proti, ļoti mazas devas novājinātu vai nepilnīgu baktēriju vai vīrusu, kas iemāca organismam atpazīt un iznīcināt noteiktu slimību
  • Palīgvielas (neaktīvās vielas), kas palīdz uzlabot imūnreakciju, darbojas kā konservanti, stabilizatori vai emulgatori (atkarībā no sastāvdaļām)
  • Ūdens injekcijām

Gardasil satur HPV tipu 6, 11, 16, 18 olbaltumvielas, amorfu alumīnija hidroksifosfāta sulfātu, rauga proteīnu, nātrija hlorīdu, L-histidīnu, polisorbātu 80, nātrija borātu un ūdeni.

Gardasil 9 satur HPV 6, 11, 16, 18, 31, 33, 45, 52 un 58 tipu olbaltumvielas, amorfu alumīnija hidroksifosfāta sulfātu, rauga proteīnu, nātrija hlorīdu, L-histidīnu, polisorbātu 80, nātrija borātu un ūdeni.

Cervarix satur aktīvās sastāvdaļas — HPV-16 L1 un HPV-18 L1 proteīnus, 3-O-desačil-4′-monofosforila lipīdu A (MPL), alumīnija hidroksīdu, nātrija hlorīdu, nātrija monofosfātu un ūdeni.

Ilgtermiņa pētījumi

HPV vakcīnas ir salīdzinoši jaunas, tādēļ to ilgtermiņa efektivitāte vēl tiek pētīta, īpaši ņemot vērā, ka vēzis attīstās ilgā laika gaitā. Pat ja esi vakcinēta, svarīgi regulāri apmeklēt ārstu vai ginekoloģi, veikt veselības pārbaudes, HPV testus un citoloģiju.

Labākais, ko vari darīt, ir izglītot sevi un jaunāko paaudzi par drošu seksu – gan fiziski, gan emocionāli. Runāšana par šiem tematiem — stigmas mazināšana — palielinās gan informētu sieviešu skaitu, gan ārstēšanās iespējas un vēlmi laikus meklēt palīdzību.

Ar WomanLog vari sekot savam ciklam. Lejupielādē lietotni WomanLog jau tagad:

Lejupielādēt App Store

Iegūsti Google Play

Koplietot šo rakstu:
https://www.infovac.ch/fr/les-vaccins/par-maladie/hpv
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/hpv-infection/in-depth/hpv-vaccine/art-20047292
https://www.who.int/immunization/diseases/hpv/en/
https://www.e-cancer.fr/Comprendre-prevenir-depister/Reduire-les-risques-de-cancer/Infections/Vaccination-contre-les-HPV-et-cancers
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/genital-warts/symptoms-causes/syc-20355234
https://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/hiv-aids/symptoms-causes/syc-20373524
https://www.webmd.com/a-to-z-guides/organ-transplant-after-the-transplant#1
https://www.psychologytoday.com/us/blog/media-spotlight/201611/whats-the-right-age-begin-having-sex
https://www.healthychildren.org/English/ages-stages/teen/dating-sex/Pages/Making-Healthy-Decisions-About-Sex.aspx
https://www.nhs.uk/conditions/vaccinations/hpv-vaccine-cervarix-gardasil-side-effects/
https://www.webmd.com/vaccines/features/hpv-cervical-cancer-vaccine-15-facts#1
https://www.europeanpharmaceuticalreview.com/news/111334/effectiveness-of-hpv-vaccines-cervarix-and-gardasil-under-question/
https://www.cancer.gov/about-cancer/causes-prevention/risk/infectious-agents/hpv-vaccine-fact-sheet#how-do-hpv-vaccines-work
https://jamanetwork.com/journals/jamapediatrics/fullarticle/2718502
https://www.plannedparenthood.org/learn/stds-hiv-safer-sex/hpv/should-i-get-hpv-vaccine
https://www.cdc.gov/hpv/parents/vaccine.html
https://www.bkus.lv/sites/default/files/editor/esgo_efc_positionpaper2019.pdf
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0090825817307746
Advertisement


Redze ir viena no galvenajām maņām, ko cilvēki izmanto, lai mijiedarbotos ar apkārtējo pasauli un apgūtu to. Tāpat redze ir galvenais darba rīks lielākajā daļā profesiju visā pasaulē. Turklāt mūsu dzīve arvien vairāk notiek caur digitālajiem ekrāniem, kas rada vēl lielāku risku acīm pārslogoties.
Vai esi kādreiz strādājusi nakts maiņas? Vai pamanīji, ka šajā laikā tava veselība pasliktinājās? Nakts maiņas var būt kaitīgas cilvēka veselībai un radīt ilgstošas sekas. Sievietes, īpaši, ir daudz vairāk pakļautas nakts darbam. Šajā rakstā uzzināsi, kā nakts un rotējošās maiņas ietekmē sieviešu veselību un ko vari darīt, lai samazinātu riskus.
Miljoniem cilvēku lieto gan recepšu, gan nelegālās narkotikas medicīnisku vai izklaides nolūkos. Ja šīs vielas tiek lietotas neapdomīgi, var attīstīties atkarība. Narkotiku atkarība ir bīstama gan pašai cilvēcei, kuru tā skar, gan apkārtējiem.