Izpratne par Papa uztriepi un HPV testu
Profilaktiskā izmeklēšana ir spēcīgs ierocis cīņā pret saslimšanām, kas laika gaitā var pasliktināties. Šajā rakstā apskatīsim profilaktiskos pasākumus, kurus vari īstenot, lai samazinātu ar HPV saistītu vēžu riskus.
Papanikolaū (Pap) uztriepe ir skrīninga procedūra, kas meklē vēža un pirmsvēža šūnas dzemdes kakla vai resnās zarnas gļotādā. Biežākais šūnu izmaiņu cēlonis ir cilvēka papilomas vīruss (HPV). Ar testu iespējams noteikt vīrusa klātbūtni un konkrēto HPV tipu.
HPV un tā ietekme
Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir visizplatītākā seksuāli transmisīvā infekcija pasaulē – ar to inficējušies miljoniem cilvēku. Lielākā daļa nemaz neapzinās, ka ir inficētas, jo infekcijas noris bez simptomiem un parasti pašas pāriet. Kaut arī HPV visbiežāk izplatās dzimumakta laikā, tas nav tikai seksuāli transmisīvs – to pārnēsā arī ciešs ādas kontakts.
No vairāk nekā 150 saistītajiem vīrusiem tikai daži ir nopietni bīstami.
Kutānas (ādas) HPV tipi: Kutānie HPV tipi izraisa parastos kārpu veidojumus (labdabīgi audzēji) uz ādas – visbiežāk uz rokām, pēdām, apakšdelmiem un krūtīm.
Mukozie (dzimumorgānu) HPV tipi: Mukozie HPV tipi galvenokārt inficē gļotādas, piemēram, dzimumorgānus, anālo atveri, mutes un rīkles gļotādu. Tos iedala zema un augsta riska vīrusos.
- Zema riska HPV var izraisīt kārpas dzimumorgānu un anālajā apvidū gan sievietēm, gan vīriešiem. HPV 6 un HPV 11 izraisa ap 90% dzimumorgānu kārpu, bet reti rada vēzi (hroniskas, ilgstošas infekcijas ar laiku var kļūt bīstamas). Kārpas var atrasties, piemēram, dzemdes kaklā vai makstī, kur tās bez izmeklējumiem nav pamanāmas.
- Augsta riska HPV spēj izraisīt dzemdes kakla vēzi, kā arī resnās zarnas, anālās atveres, maksts, vulvas, dzimumlocekļa un mandeles vēzi. Tas nenozīmē, ka visi augsta riska HPV rada vēzi, taču noteikti tipi – tostarp 16 un 18 – palielina risku.
HPV infekcija ir īpaši izplatīta vecumā līdz 21 gadam un lielākoties pāriet pati bez ārstēšanas vai sarežģījumiem. Tāpēc skrīnings jaunietēm līdz 25 gadu vecumam vispārīgi nav ieteicams.
Papa uztriepe un HPV testi
Papa uztriepe (vai Papa tests) ir skrīninga procedūra vēža un pirmsvēža šūnu noteikšanai dzemdes kaklā. Tests nosaukts tā izgudrotāja – Georgiosa Nikolaou Papanikolaou (1883–1962) – vārdā. Papa uztriepes un HPV testus iespējams veikt atsevišķi vai vienlaikus (ko-testēšana). Lai arī abi testi identificē dažādas lietas, tie abas ir ļoti nozīmīgas pārbaudes.
Papa uztriepe atklāj izmainītas šūnas dzemdes kaklā vai resnajā zarnā. Regulāras pārbaudes ievērojami palielina izredzes atklāt vēzi agrīnā stadijā, kad izveseļošanās iespējas ir visaugstākās. Papa uztriepe var atklāt arī pirmsvēža šūnas, tās savlaicīgi izņemot, dzemdes kakla vēzis tiek novērsts 95% gadījumu.
HPV testi nosaka HPV šūnu DNS klātbūtni. Ja ar Papa uztriepi atrodamas izmainītas šūnas, HPV tests palīdz precizēt vīrusa tipu un vēža risku.
Speculums ir medicīnas instruments, ko ginekoloģe izmanto, lai atvērtu maksts kanālu un varētu tieši aplūkot dzemdes kaklu. Šūnu paraugu paņemšanai gan Papa uztriepei, gan HPV testam speculums tiek ievietots makstī, pēc tam ar speciālu kociņu vai birstīti no dzemdes kakla savāc nelielu šūnu paraugu. Šūnas tiek nosūtītas uz laboratoriju analīzei.
Vai man vajadzīga Papa uztriepe?
No 21 gadu vecuma sievietēm ieteicams veikt Papa uztriepi reizi trīs gados.
Sasniedzot 30 gadu vecumu, Papa uztriepes veikšanu reizi trīs gados var aizstāt ar HPV testu (vai abus kopā) ik pēc pieciem gadiem. Ja sieviete sasniedz 65 gadus un trīs Papa uztriepes pēc kārtas nav uzrādījušas nekādas izmaiņas, testus var pārtraukt.
Regulāra skrīninga nozīme ir ļoti liela, arī ja esi nevainīga, vakcinēta pret HPV vai jau pārgājusi menopauzē.
Ārsts var ieteikt biežākas pārbaudes, ja :
Tev iepriekš konstatētas izmaiņas vai dzemdes kakla vēzis
Sievietēm ar izmaiņu vai dzemdes kakla vēža anamnēzi pārbaužu biežums var būt lielāks, lai savlaicīgi konstatētu atkārtotas izmaiņas.
Tu esi HIV-pozitīva
Sievietēm ar HIV ir paaugstināts dzemdes kakla vēža un citu dzemdes kakla slimību risks. Diagnozējot HIV, jāveic viena Papa uztriepe iespējami ātri un atkārtota pēc 6–12 mēnešiem. Ja trīs uztriepes pēc kārtas ir normas robežās, turpmāk testus veic ik pēc trim gadiem.
Tev ir novājināta imūnsistēma
Neatkarīgi no tā, vai tas ir pēc orgānu transplantācijas, ķīmijterapijas vai steroīdu lietošanas – pavājinātas imūnsistēmas gadījumā pat viegla HPV infekcija var pati nepāriet.
Tavai mātei grūtniecības laikā tika nozīmēts dietilstilbestrols
Dietilstilbestrols (DES) ir sintētisks sieviešu hormona estrogēna atvasinājums, ko laikā no 1940. līdz 1971. gadam (dažās Eiropas valstīs līdz 1978. gadam) grūtniecēm nozīmēja spontāno abortu, priekšlaicīgu dzemdību un citu sarežģījumu profilaksei.
Mūsdienās DES tiek atzīts par endokrīno sistēmu traucējošu vielu, kas var izraisīt audzējus, attīstības traucējumus un citas nopietnas sekas.
Izmeklējuma veikšana
Papa uztriepe un HPV tests aizņem ap piecām minūtēm. Ir vairāki veidi, kā sagatavoties procedūrai, lai tā noritētu vieglāk.
Informē savu ārsti
Ir būtiski, lai ārste zinātu, kādus (ja tādi ir) medikamentus tu lieto, tostarp kontracepcijas tabletes. Dažiem preparātiem var būt estrogēns vai progestīns, kas var ietekmēt rezultātus. Svarīgi informēt ārsti arī par iepriekš konstatētām izmaiņām uztriepju vai HPV testos.
Izvairies no dzimumakta vismaz 24 stundas pirms testa, jo tas var ietekmēt rezultātu precizitāti. Nelieto arī spermicīdus un neskalo maksti (douching kopumā nav ieteicams). Ja esi nevainīga vai ar šaurāku maksti, vari justies ērtāk, ja ārste izmanto mazāku speculumu – izrunā to pirms procedūras.
Plāno testu ārpus menstruācijām
Centies nerakstīt pierakstu uz tām dienām, kad menstruē. Testu var veikt arī menstruāciju laikā, tomēr rezultāti var nebūt tik precīzi.
Obligāti informē, ja esi stāvoklī
Lielākoties līdz 24. grūtniecības nedēļai šos testus var veikt droši. Vēlāk tie var būt sāpīgāki. Pēc dzemdībām vēlams pagaidīt 12 nedēļas, jo rezultāti neilgi pēc dzemdībām var nebūt precīzi.
Jūties droši
Testi noritēs vieglāk, ja esi atslābināta. Atceries dziļi elpot, mēģini saglabāt mieru. Izmeklējumiem nevajadzētu radīt sāpes, taču var būt diskomforts. Daudzas sievietes sajūt vieglu spiedienu vai kņudēšanu. Ja tomēr uztrauc sāpes, stundu pirms procedūras vari iedzert kādu pretsāpju līdzekli.
Ja esi pieredzējusi seksuālu vardarbību vai izjūti trauksmi, noteikti pastāsti par to ārstei – iespējams, varēs pielāgot situāciju, lai justos drošāk.
Pēc testa mēdz būt neliela asiņošana – neuztraucies, tas ir normāli. Tomēr, ja asiņošana ir stipra vai ilgstoša, vērsies pie ārstes.
Testa rezultāti
Parasti rezultāti ir gatavi 1–3 nedēļu laikā. Iespējami trīs varianti:
Negatīvi/normāli rezultāti: Testā atrastas tikai normālas dzemdes kakla šūnas. Līdz nākamajai Papa uztriepei vai ginekoloģiskai apskatei nav nepieciešama papildus pārbaude vai ārstēšana.
Nenoteikti rezultāti: Tests nav sniedzis skaidru atbildi, vai savāktās šūnas ir normālas vai izmainītas. Tad ārste var nozīmēt atkārtotu testu tuvākajā laikā vai noteikt atkārtotu testu pēc 6–12 mēnešiem.
Pozitīvi/izmainīti rezultāti: Ja konstatētas izmainītas vai neparastas šūnas, nepieciešami papildu izmeklējumi. Izmainītas šūnas nenozīmē vēzi, bet, ja organismā konstatē bīstamu HPV tipu, risks pastāv.
Ja 3 nedēļas pēc pārbaudes neesi saņēmusi rezultātus, sazinies ar ārstes kabinetu.
Ja tests pozitīvs
Ja testā konstatēta viegla infekcija, ārste var ieteikt atkārtotu pārbaudi pēc gada. Ja atklātas būtiskas izmaiņas vai vēža šūnas, ārste var nozīmēt kolposkopiju.
Procedūra parasti ilgst ap 15 minūtēm un ir līdzīga ginekoloģiskai apskatei – ārste ievieto speculumu, lai redzētu dzemdes kaklu. Lai izceltu izmainītās šūnas, uz dzemdes kakla reizēm uzklāj vāju etiķa vai joda šķīdumu. Šķīdums var radīt dedzinošu vai tirpstošu sajūtu.
No dzemdes kakla var tikt paņemts neliels audu paraugs laboratoriskai analīzei – to sauc par biopsiju. Ja ir vairākas aizdomīgas vietas, tiek paņemtas vairākas biopsijas.
Kolposkopijas rezultāti noteiks, vai nepieciešami papildus izmeklējumi un ārstēšana.
Plakanšūnu izmaiņas
Plakanās šūnas ir plānas, plakanas šūnas, kas veido ādas virsējo slāni (epidermu). Plakanšūnu izmaiņas iedala vairākās grupās:
Atipiskas plakanšūnas (ASC) ir biežākā izmaiņu grupa Papa uztriepēs:
- ASC-US – atipiskas plakanšūnas ar neskaidru nozīmi. Šūnas neatbilst pilnai normai, bet cēlonis nav zināms. Šādas izmaiņas var būt saistītas ar HPV, taču iespējami arī citi iemesli.
- ASC-H – atipiskas plakanšūnas ar izteiktām, potenciāli nopietnām izmaiņām (augsta riska veidojumiem nevar izslēgt). ASC-H bojājumiem risks kļūt pirmsvēža šūnām ir lielāks nekā ASC-US.
Plakanšūnu intraepiteliāls bojājums (SIL) ir plakanšūnu izmaiņu grupa, ko iedala zema un augsta riska (pakāpes) bojājumos:
- Zemas pakāpes plakanšūnu intraepiteliāli bojājumi (LSIL) ir vieglas izmaiņas, ko visbiežāk izraisa HPV. LSIL parasti normalizējas, kad imūnsistēma vīrusu apkaro, īpaši jaunām sievietēm.
- Augstas pakāpes plakanšūnu intraepiteliāli bojājumi (HSIL) ir smagākas izmaiņas, kas bez ārstēšanas biežāk kļūst par vēzi.
Carcinoma in situ (CIS) nozīmē stipri izmainītas šūnas, kas līdzinās vēža šūnām, bet vēl nav izplatījušās tālāk par dzemdes kaklu.
Plakanšūnu karcinoma (SCC), saukta arī par epidermālo karcinomu, ir vēzis, kas sākas no plakanšūnām.
Dziedzeršūnu izmaiņas
Dziedzeršūnas atrodas dzemdes kakla un dzemdes sienas gļotādā. To izmaiņas nozīmē patoloģiskas pārmaiņas dzemdes kakla dziedzeru audos.
Atipiskas dziedzeršūnas (AGC) ir dziedzeršūnas ar neskaidru izmaiņu raksturu. Endocervikāla adenokarcinoma in situ (AIS) nozīmē stipri izmainītas šūnas, kas vēl nav pārgājušas ārpus dzemdes kakla dziedzeru audiem.
Adenokarcinoma ir vēzis, kas sākas dziedzeršūnās. Šis termins ietver ne tikai dzemdes kakla, bet arī dzemdes, ārpusdzemdes un citus vēžus.
Mēs visas dzīvojam aizņemtas dzīves un ne reizi vien sāpēm nepievēršam vērību, vēl jo mazāk aizdomājamies par slimībām, kas sākumā norit nemanāmi. Regulāras pārbaudes var būt atšķirība starp veiksmīgu izārstēšanos un diagnosticētu vēzi jau 4. stadijā.
Savu menstruālo ciklu vari sekot WomanLog aplikācijā. Lejupielādē WomanLog tūlīt:
