Kādas ir dzemdes kakla funkcijas? Cik bieži ieteicams apmeklēt dzemdes kakla skrīningu? Kā jaunās vadlīnijas mainījušas ieteikto uztriepes testu biežumu? Izzini visu par dzemdes kaklu, tā veselību, traucējumiem un ieteikumiem skrīningiem.
Dzemdes kakls ir daļa no sievietes reproduktīvās sistēmas. Tas atrodas maksts kanāla galā, aizsargā dzemdi un spēlē būtisku lomu grūtniecības laikā un dzemdībās. Šajā rakstā uzzināsi vairāk par:
Dzemdes kakls ir daļa no sievietes reproduktīvās sistēmas. Lai arī mazs, šis orgāns ir būtisks grūtniecībā, dzemdību procesā, auglības regulēšanā un menstruācijās.
Dzemdes kakls ir cilindrisks orgāns, kas atrodas dzemdes apakšējā galā. Tas savieno dzemdi ar maksti. Parasti tā garums ir 4 centimetri un diametrs 2–3 centimetri. Dzemdes kaklu veido fibro-muskulāri audi, un to iedala divās galvenajās daļās.
Ektocervikss ir ārējā daļa maksts galā un tai ir neliels atvērums, ko sauc par ārējo atveri jeb ārējo os. Endocervikss ir iekšējais kanāls dzemdes pusē, kas beidzas ar iekšējo atveri jeb iekšējo os.
Dzemdes kakla kanālu izklāj kolonnveida epitēlijs, kas producē gļotas – to konsistence mainās, atkarībā no menstruālā cikla. Kaklā ir daudz dziedzeru un nervu galu. Tā pozīcija mainās atkarībā no cikla fāzēm, grūtniecības un menopauzes.
Dzemdes kakls ražo gļotas un ļauj šķidrumiem cirkulēt starp dzemdi un maksti. Mazais orgāns regulē arī dzemdību laiku.
Galvenās dzemdes kakla funkcijas:
Dzemdes kakla veselība ir daudzslāņaina. Kakls ir jutīgs pret dažādām infekcijām un traucējumiem, ko izraisa vīrusi, baktērijas, sēnītes vai parazīti.
Kāpēc dzemdes kakls ir tik uzņēmīgs pret infekcijām? Iemesli ir tā atrašanās vieta, hormonālās izmaiņas un šūnu uzbūve.
Savas atrašanās dēļ šis orgāns ir īpaši pakļauts seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI) un mikroorganismiem, kas atrodas makstī.
Kakls spēcīgi reaģē uz hormonu izmaiņām organismā – katru reizi, kad hormoni svārstās menstruālā cikla, grūtniecības vai menopauzes laikā, mainās kakla gļotu konsistence un daudzums, padarot to uzņēmīgāku pret patogēniem.
Tāpat dzemdes kakla šūnas ir jutīgākas pret infekcijām un ļaundabīgām izmaiņām salīdzinājumā ar pārējiem reproduktīvajiem orgāniem.
Biežākie dzemdes kakla infekciju vai saslimšanu simptomi ir:
Cervicīts ir dzemdes kakla iekaisums, ko izraisa infekcijas vai kairinātāji. To pavada izdalījumi, sāpes seksa laikā un asiņošana starp menstruācijām.
Stāvoklis, kad dzemdes kakla iekšējās šūnas pāraug ārpusē. Parasti ir nekaitīgs, bet var izraisīt pastiprinātus izdalījumus un asiņošanu.
Polipi ir diezgan bieži – tie ir mazi, labdabīgi izaugumi uz kakla, kas dažreiz izraisa neregulāru asiņošanu vai izdalījumus.
Dzemdes kakla displāzija nozīmē, ka kaklā aug neatbilstošas šūnas. To parasti atklāj ar uztriepes (Pap) testu. Ja displāziju neārstē, tā ar laiku var pāraugt vēzī.
Šis stāvoklis attīstās, kad grūtniecības laikā kakls pārāk agrā stadijā sāk atvērties, tādējādi palielinot priekšlaicīgu dzemdību risku.
Dzemdes kakla stenoze nozīmē kakla atveres sašaurināšanos. Tas var apgrūtināt menstruālo asiņu izdalīšanos, pastiprināt krampjus un ietekmēt auglību.
Dzemdes kakla vēzis – ļaundabīgs audzējs, kura attīstība cieši saistīta ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV).
Kakla cistas ir sīki, nekaitīgi šķidrumu saturoši veidojumi, kas parasti tiek atklāti ikdienas ginekoloģiskās pārbaudēs un reti prasa ārstēšanu. Sāpju vai asiņošanas gadījumā ārste var tās izņemt ķirurģiski.
Šajā gadījumā no kakla izzūd aizsargājošais šūnu slānis. Tas palielina uzņēmību pret infekcijām, izraisa asiņošanu vai izdalījumus.
Labdabīgi audzēji, kas var augt uz vai pie kakla. Lielāki fibroīdi spēj izraisīt spiedienu iegurnī, sāpes vai neparastu asiņošanu.
Hlamīdijas, gonoreja, herpes un citas infekcijas ietekmē dzemdes kaklu, izraisot dažādus simptomus.
Dzemdes kakla pārbaude, saukta arī par Papa uztriepi jeb Pap testu, ir analīze, kurā ginekoloģe ar vates kociņu paņem šūnas no kakla. Tās tiek izvērtētas laboratorijā, lai noteiktu, vai nav izmaiņu, kas norāda uz vēzi vai HPV infekciju – galveno vēža izraisītāju.
Tā ir rutīnas procedūra, ko parasti veic kopā ar maksts apskati. Ieteicams veikt Pap testu ik pēc 3 gadiem vecumā no 21 līdz 65 gadiem – gan kombinācijā ar HPV testu, gan atsevišķi. HPV testu vienu pašu var veikt ik pēc 5 gadiem vecumā no 30–65. Var būt nepieciešamas biežākas pārbaudes, ja iepriekš diagnosticēta HPV, ir vairāki seksuālie partneri vai konstatētas šūnu izmaiņas.
Agrāk Pap testu ieteica veikt katru gadu, bet tagad vadlīnijas nosaka 3–5 gadu intervālu – parasti izmaiņu attīstībai līdz vēzim nepieciešams ilgs laiks.
Ja pārbaudes laikā atklāj HPV celmu, kas saistīts ar vēzi, vai netipiskas kakla šūnas, jāveic papildu izmeklējumi.
Kolposkopija ir diagnostikas izmeklējums, kurā ginekoloģe ar īpašu palielināmo ierīci – kolposkopu – rūpīgi apskata dzemdes kaklu, maksti un ārējās dzimumorgānus. Pārbaudes laikā tiek uzklāta īpaša šķidra viela, kas izceļ izmainītās šūnas un palīdz noteikt, kur iespējams nepieciešama biopsija.
Dzemdes kakla biopsija ir neliela audu parauga noņemšana laboratoriskai izmeklēšanai mikroskopā. Tas ļauj noteikt, vai kakla šūnas ir vēža pārveidotas.
Dzemdes kakla vēzis ir viena no profilaktiski visvairāk novēršamām vēža formām. Tavu risku ievērojami samazina vakcinācija pret HPV un savlaicīga ārstēšana, ja izmaiņas tiek atklātas agrīni.
Lūk, kā Tu vari samazināt risku:
Tomēr dzemdes kakla vēzis ir tikai viena no iespējamām slimībām. Infekcijas var radīt hronisku iekaisumu vai ietekmēt auglību.
Kā samazināt risku inficēties ar dzemdes kakla infekcijām:
Lai gan dzemdes kakls ir neliels orgāns, tas ir ļoti svarīgs daudziem reproduktīviem procesiem. Taču neuztraucies, ja kādreiz konstatē HPV, infekciju vai šūnu izmaiņas – mūsdienās ārstēšana ir efektīva un atveseļošanās rādītāji lieliski. Svarīgākais ir vakcinēties, rūpēties par drošu seksu un regulāri apmeklēt ārsti.
Lejupielādē WomanLog šeit: