Viss, kas jāzina par dzemdes kaklu, dzemdes kakla pārbaudēm un slimību profilaksi
Kādas ir dzemdes kakla funkcijas? Cik bieži ieteicams apmeklēt dzemdes kakla skrīningu? Kā jaunās vadlīnijas mainījušas ieteikto uztriepes testu biežumu? Izzini visu par dzemdes kaklu, tā veselību, traucējumiem un ieteikumiem skrīningiem.
Dzemdes kakls ir daļa no sievietes reproduktīvās sistēmas. Tas atrodas maksts kanāla galā, aizsargā dzemdi un spēlē būtisku lomu grūtniecības laikā un dzemdībās. Šajā rakstā uzzināsi vairāk par:
- Dzemdes kakla anatomiju un atrašanās vietu
- Biežākajiem dzemdes kakla traucējumiem
- Dzemdes kakla vēža riska faktoriem
- Dzemdes kakla pārbaudēm
- Veidiem, kā novērst dzemdes kakla slimības
Dzemdes kakla anatomija
Dzemdes kakls ir daļa no sievietes reproduktīvās sistēmas. Lai arī mazs, šis orgāns ir būtisks grūtniecībā, dzemdību procesā, auglības regulēšanā un menstruācijās.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Dzemdes kakls ir cilindrisks orgāns, kas atrodas dzemdes apakšējā galā. Tas savieno dzemdi ar maksti. Parasti tā garums ir 4 centimetri un diametrs 2–3 centimetri. Dzemdes kaklu veido fibro-muskulāri audi, un to iedala divās galvenajās daļās.
Ektocervikss ir ārējā daļa maksts galā un tai ir neliels atvērums, ko sauc par ārējo atveri jeb ārējo os. Endocervikss ir iekšējais kanāls dzemdes pusē, kas beidzas ar iekšējo atveri jeb iekšējo os.
Dzemdes kakla kanālu izklāj kolonnveida epitēlijs, kas producē gļotas – to konsistence mainās, atkarībā no menstruālā cikla. Kaklā ir daudz dziedzeru un nervu galu. Tā pozīcija mainās atkarībā no cikla fāzēm, grūtniecības un menopauzes.
Dzemdes kakla funkcijas
Dzemdes kakls ražo gļotas un ļauj šķidrumiem cirkulēt starp dzemdi un maksti. Mazais orgāns regulē arī dzemdību laiku.
Galvenās dzemdes kakla funkcijas:
- Dzemdes aizsardzība: Kakls darbojas kā mehānisks šķērslis starp maksti un dzemdi. Tam ir mazs atvērums, kas mainās atkarībā no cikla un grūtniecības, taču nav pietiekami plats, lai ļautu svešķermeņiem nonākt dzemdē. Tā dēļ var lietot tamponus, menstruālos kausiņus un līdzīgus produktus, tie nevar iekļūt dziļāk.
- Aizsardzība pret infekcijām: Kakls parasti pirmais signalizē par infekciju. Dziedzeri nepārtraukti ražo gļotas, un infekcijas gadījumā tās krāsa un smarža mainās. Gļotas veido barjeru, kas pasargā augšējo reproduktīvo traktu no iespējamām infekcijām vai svešķermeņiem. Gļotas ir viegli skābas, tādēļ baktērijām ir grūtāk vairoties.
- Spermas transports: Ovulācijas laikā gļotas kļūst šķidras un elastīgas. Šīs izmaiņas un augstāks pH līmenis rada apstākļus, lai spermatozoīdi vieglāk varētu nonākt dzemdē un apaugļot olšūnu.
- Menstruāciju plūsma: Kakls ļauj asinīm menstruāciju laikā izplūst no dzemdes caur maksti.
- Grūtniecība: Grūtniecības laikā dzemdes kakls veido gļotu aizbāzni, kas pasargā augli no infekcijām. Neilgi pirms dzemdībām šis aizbāznis izdalās – tā ir viena no agrīnajām dzemdību pazīmēm.
- Dzemdību process: Kad bērniņš ir gatavs piedzimt, kakls paplašinās, kļūst mīkstāks un plānāks. Gļotu aizbāžņa izzušana liecina par tuvojošos dzemdību sākumu. Paplašināšanās pakāpe arī norāda, cik drīz gaidāmas dzemdības.
- Auglības indikators: Kakla stāvokļa un konsistences izmaiņas signalizē par dažādām cikla fāzēm. Ovulācijas laikā kakls paceļas, paplašinās un izdala vairāk gļotu, tādējādi ļaujot spermatozoīdiem vieglāk nokļūt dzemdē.
Dzemdes kakla veselība un traucējumi
Dzemdes kakla veselība ir daudzslāņaina. Kakls ir jutīgs pret dažādām infekcijām un traucējumiem, ko izraisa vīrusi, baktērijas, sēnītes vai parazīti.
Kāpēc dzemdes kakls ir tik uzņēmīgs pret infekcijām? Iemesli ir tā atrašanās vieta, hormonālās izmaiņas un šūnu uzbūve.
Savas atrašanās dēļ šis orgāns ir īpaši pakļauts seksuāli transmisīvajām infekcijām (STI) un mikroorganismiem, kas atrodas makstī.
Kakls spēcīgi reaģē uz hormonu izmaiņām organismā – katru reizi, kad hormoni svārstās menstruālā cikla, grūtniecības vai menopauzes laikā, mainās kakla gļotu konsistence un daudzums, padarot to uzņēmīgāku pret patogēniem.
Tāpat dzemdes kakla šūnas ir jutīgākas pret infekcijām un ļaundabīgām izmaiņām salīdzinājumā ar pārējiem reproduktīvajiem orgāniem.
Biežākie dzemdes kakla infekciju vai saslimšanu simptomi ir:
- Nestabila maksts asiņošana (starp mēnešreizēm, seksa laikā vai pēc tā, pēc menopauzes)
- Pārmērīga un ilgstoša asiņošana menstruāciju laikā
- Neparasti izdalījumi (asinaini, pelēki, zaļgani, ūdeņaini, līdzīgi biezpienam)
- Izmaiņas aromātā
- Sāpes vēdera lejasdaļā
- Diskomforts dzimumakta laikā vai lietojot menstruālos produktus
- Sāpīga urinācija un/vai pastiprināta vēlme urinēt
Biežākie dzemdes kakla traucējumi un saslimšanas
Kakla iekaisums (cervicīts)
Cervicīts ir dzemdes kakla iekaisums, ko izraisa infekcijas vai kairinātāji. To pavada izdalījumi, sāpes seksa laikā un asiņošana starp menstruācijām.
Dzemdes kakla ektropija
Stāvoklis, kad dzemdes kakla iekšējās šūnas pāraug ārpusē. Parasti ir nekaitīgs, bet var izraisīt pastiprinātus izdalījumus un asiņošanu.
Dzemdes kakla polipi
Polipi ir diezgan bieži – tie ir mazi, labdabīgi izaugumi uz kakla, kas dažreiz izraisa neregulāru asiņošanu vai izdalījumus.
Dzemdes kakla displāzija
Dzemdes kakla displāzija nozīmē, ka kaklā aug neatbilstošas šūnas. To parasti atklāj ar uztriepes (Pap) testu. Ja displāziju neārstē, tā ar laiku var pāraugt vēzī.
Dzemdes kakla mazspēja
Šis stāvoklis attīstās, kad grūtniecības laikā kakls pārāk agrā stadijā sāk atvērties, tādējādi palielinot priekšlaicīgu dzemdību risku.
Dzemdes kakla stenoze
Dzemdes kakla stenoze nozīmē kakla atveres sašaurināšanos. Tas var apgrūtināt menstruālo asiņu izdalīšanos, pastiprināt krampjus un ietekmēt auglību.
Dzemdes kakla vēzis
Dzemdes kakla vēzis – ļaundabīgs audzējs, kura attīstība cieši saistīta ar cilvēka papilomas vīrusu (HPV).
Nabotova cistas
Kakla cistas ir sīki, nekaitīgi šķidrumu saturoši veidojumi, kas parasti tiek atklāti ikdienas ginekoloģiskās pārbaudēs un reti prasa ārstēšanu. Sāpju vai asiņošanas gadījumā ārste var tās izņemt ķirurģiski.
Dzemdes kakla erozija
Šajā gadījumā no kakla izzūd aizsargājošais šūnu slānis. Tas palielina uzņēmību pret infekcijām, izraisa asiņošanu vai izdalījumus.
Dzemdes kakla fibroīdi
Labdabīgi audzēji, kas var augt uz vai pie kakla. Lielāki fibroīdi spēj izraisīt spiedienu iegurnī, sāpes vai neparastu asiņošanu.
Dzemdes kakla infekcijas
Hlamīdijas, gonoreja, herpes un citas infekcijas ietekmē dzemdes kaklu, izraisot dažādus simptomus.
Dzemdes kakla traucējumu riska faktori
- Nepasargāts sekss un daudzi partneri: Kakls ir īpaši uzņēmīgs pret STI, piemēram, HPV, tādēļ nepasargāts sekss palielina infekciju risku. Tas var izraisīt ne tikai vēzi, bet arī iekaisumu.
- Smēķēšana: Tabakas lietošana vājina imunitāti, bojā dzemdes kakla šūnas un apgrūtina HPV izvadīšanu no organisma.
- Vāja imunitāte: Slikti ieradumi, HIV/AIDS, hroniskas slimības vai imūnsupresīvi medikamenti palielina kakla slimību attīstības risku.
- Ilgstoša perorālo kontraceptīvu lietošana: It īpaši lietojot tos 5 gadus vai ilgāk, taču risks samazinās, pārtraucot lietošanu.
- Daudzas grūtniecības: Pēc trīs un vairāk dzemdībām kakls kļūst uzņēmīgāks pret ļaundabīgām izmaiņām.
- Ģenētika: Ja mātei, vecmāmiņai vai citam tuviniekam ir bijis dzemdes kakla vēzis, pacientēm ir nedaudz paaugstināts risks.
- Vecums: Dzemdes kakla vēzis biežāk sastopams sievietēm vecumā no 35 līdz 44 gadiem.
Dzemdes kakla pārbaude
Dzemdes kakla pārbaude, saukta arī par Papa uztriepi jeb Pap testu, ir analīze, kurā ginekoloģe ar vates kociņu paņem šūnas no kakla. Tās tiek izvērtētas laboratorijā, lai noteiktu, vai nav izmaiņu, kas norāda uz vēzi vai HPV infekciju – galveno vēža izraisītāju.
Tā ir rutīnas procedūra, ko parasti veic kopā ar maksts apskati. Ieteicams veikt Pap testu ik pēc 3 gadiem vecumā no 21 līdz 65 gadiem – gan kombinācijā ar HPV testu, gan atsevišķi. HPV testu vienu pašu var veikt ik pēc 5 gadiem vecumā no 30–65. Var būt nepieciešamas biežākas pārbaudes, ja iepriekš diagnosticēta HPV, ir vairāki seksuālie partneri vai konstatētas šūnu izmaiņas.
Agrāk Pap testu ieteica veikt katru gadu, bet tagad vadlīnijas nosaka 3–5 gadu intervālu – parasti izmaiņu attīstībai līdz vēzim nepieciešams ilgs laiks.
Ārstnieciskie pasākumi pēc novirzēm pārbaudē
Ja pārbaudes laikā atklāj HPV celmu, kas saistīts ar vēzi, vai netipiskas kakla šūnas, jāveic papildu izmeklējumi.
Kolposkopija
Kolposkopija ir diagnostikas izmeklējums, kurā ginekoloģe ar īpašu palielināmo ierīci – kolposkopu – rūpīgi apskata dzemdes kaklu, maksti un ārējās dzimumorgānus. Pārbaudes laikā tiek uzklāta īpaša šķidra viela, kas izceļ izmainītās šūnas un palīdz noteikt, kur iespējams nepieciešama biopsija.
Biopsija
Dzemdes kakla biopsija ir neliela audu parauga noņemšana laboratoriskai izmeklēšanai mikroskopā. Tas ļauj noteikt, vai kakla šūnas ir vēža pārveidotas.
Kā novērst dzemdes kakla vēzi un citas slimības?
Dzemdes kakla vēzis ir viena no profilaktiski visvairāk novēršamām vēža formām. Tavu risku ievērojami samazina vakcinācija pret HPV un savlaicīga ārstēšana, ja izmaiņas tiek atklātas agrīni.
Lūk, kā Tu vari samazināt risku:
- Vakcinējies pret HPV, vēlams pirms uzsāc dzimumdzīvi
- Regulāri veic Pap uztriepes un/vai HPV testus pēc ārstes ieteikuma
- Lieto prezervatīvus, lai mazinātu HPV inficēšanās iespēju
- Ierobežo seksuālo partneru skaitu, lai samazinātu risku
- Nesmēķē
- Ēd sabalansēti, lai stiprinātu imunitāti
- Regulāri kusties un uzturi veselīgu ķermeņa masu
- Guli pietiekami un rūpējies par emocionālo veselību
- Ilgstoši nelieto perorālos kontraceptīvus
Tomēr dzemdes kakla vēzis ir tikai viena no iespējamām slimībām. Infekcijas var radīt hronisku iekaisumu vai ietekmēt auglību.
Kā samazināt risku inficēties ar dzemdes kakla infekcijām:
- PRAKTIZĒ drošu seksu – izmanto prezervatīvus, maini tos pēc katras lietošanas
- Regulāri apmeklē ginekoloģiskās pārbaudes un skrīningus
- Pareizi kop dzimumorgānu zonu, slauki no priekšas uz aizmuguri
- Izvairies no maksts skalošanas
- Izvēlies kokvilnas vai citas dabīga materiāla apakšveļu
- Urinē pēc seksa vai masturbācijas
- Kontrolē diabētu un citas saslimšanas, kas vājina imunitāti
- Lieto antibiotikas atbildīgi – tikai pēc ārstes norādījuma un pilnā kursā
- Lieto tikai nesmaržotus, maigus mazgāšanas līdzekļus, izvairies no kairinošiem produktiem
- Maini tamponus un paketes regulāri
Vesels dzemdes kakls
Lai gan dzemdes kakls ir neliels orgāns, tas ir ļoti svarīgs daudziem reproduktīviem procesiem. Taču neuztraucies, ja kādreiz konstatē HPV, infekciju vai šūnu izmaiņas – mūsdienās ārstēšana ir efektīva un atveseļošanās rādītāji lieliski. Svarīgākais ir vakcinēties, rūpēties par drošu seksu un regulāri apmeklēt ārsti.
Lejupielādē WomanLog šeit:
