Koplietot šo rakstu:

Kā tabakas izstrādājumi ietekmē tevi un kas notiek, kad atmet smēķēšanu

Nav nekāds pārsteigums, ka smēķēšana ir neveselīga. Tomēr daudzas sievietes joprojām regulāri smēķē. Pat tās, kas sevi sauc par nesmēķētājām, reizēm pievienojas draudzenēm, lai pabaudītu kādu cigareti pie dzēriena.

Kāpēc tik daudz cilvēku vēl aizvien smēķē? Kāpēc vienkārši nepārtraukt? Tāpēc, ka tas nav viegli. Šajā rakstā apskatām, kāpēc smēķēšana rada atkarību, kā tā ietekmē veselību, un sniedzam vairākus padomus, kā atmest smēķēšanu.

Atkarību izraisošās sastāvdaļas

Bez tabakas, filtra un papīra, kas minēts, cigaretēs ir daudz piedevu – garšas vielas un dažādi ķīmiskie savienojumi — vidēji vairāk nekā 600 sastāvdaļu.

Cigarešu ķīmiskās vielas rodas dažādās ražošanas stadijās. Dažas, piemēram, nikotīns, jau ir dabīgi tabakas auga sastāvā, citas nokļūst tur no augsnes vai mēslojuma, vēl citas tiek pievienotas lapu apstrādes laikā. Dedzinot cigareti, veidojas vēl papildus jaunas ķīmiskās vielas, tādējādi cigarešu dūmos kopumā ir līdz pat 4000 dažādām ķīmiskām vielām.

Tabaka tiek iegūta no tabakas auga lapām, kas satur nikotīnu. Nikotīns rada atkarību. Tās lietošana ne tieši izraisa dopamīna izdalīšanos smadzenēs. Dopamīns ir “labi sajūtas” neirotransmiters jeb mūsu iekšējā apbalvošanas sistēma. Tas liek mums vēlēties atkārtot to, kas dod šo dopamīna devu, piemēram, ēšana, sekss vai smēķēšana. Jo vairāk dopamīna iegūstam no kādas darbības, jo vairāk vēlēsimies to atkārtot. Tāpēc dažas darbības vai vielas īpaši izraisa atkarību, un smēķēšana ir viena no tām.

WomanLog

Menstruāciju kalendārs

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:

Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.

Papildus, sievietes bieži izmanto smēķēšanu, lai atvieglotu stresu. Dažreiz sāk smēķēt, lai iederētos draudzību lokā. Daudzas ir sociālās smēķētājas, kas cigareti uzpīpē ballītē pie dzēriena. Smēķēšana dažkārt kļūst arī par psiholoģisku rīku — tā var palīdzēt uzsākt sarunu vai ļaut klusumā pabūt ar sevi.

Veselības apdraudējumi

Daudzas cigaretēs esošās vielas ir kaitīgas. Apskatīsim trīs no tām tuvāk.

Nikotīns ir alkaloīds (organisks slāpekļa savienojums ar spēcīgu iedarbību uz cilvēkiem un dzīvniekiem). Nikotīnu sintē arī daudzi citi augi, visbiežāk, lai atturētu kaitēkļus — piemēram, kartupeļi, tomāti, baklažāni, kā arī dažas nezāles un ārstniecības augi. Tomēr tabakas augs šo vielu satur īpaši lielā daudzumā — no 20 000 līdz 40 000 daļām uz miljonu.

Nikotīnam var būt nomierinoša vai stimulējoša iedarbība, atkarībā no devas un individuālas jutības. Blakusparādības: apetītes samazināšanās, sirdsdarbības paātrināšanās, asinsspiediena paaugstināšanās, miega traucējumi, kā arī garastāvokļa uzlabošanās, atmiņas un koncentrēšanās spēju uzlabošanās, kas dod cigaretes raksturīgo modrības devu.

Regulāras nikotīna devas izraisa izmaiņas smadzenēs, kas rada atkarību un vēlāk abstinences simptomus pēc lietošanas pārtraukšanas.

Darva ir kopējais nosaukums ķīmisko vielu maisījumam, kas veidojas, tabakai degot. Tieši darvā ir visvairāk kancerogēno un kaitīgo vielu, kas rada slimības, ieelpojot dūmus.

Ieelpojot dūmus, darva īslaicīgi paralizē elpceļu skropstiņas — sīkos matiņus, kas izklāj traheju un palīdz attīrīt plaušas no piesārņojuma un gļotām. Smēķējot, šīs skropstiņas vairs nespēj pildīt savu funkciju, un darva nonāk dziļi plaušās. Uzkrātais darvas daudzums ar laiku rada dažādas plaušu slimības, piemēram, hronisku obstruktīvu plaušu slimību (HOPS), emfizēmu, hronisku bronhītu un plaušu vēzi.

Oglekļa monoksīds (CO) ir bezkrāsains, bezsmaržas, toksisks gāzes savienojums, kas veidojas, ja kurināmie ar oglekli nedeg pilnībā. Tas sastopams gan telpu, gan ārējā gaisā — piemēram, no gāzes plītīm, krāsnīm, automašīnu izplūdes gāzēm un cigarešu dūmiem.

CO, nonākot plaušās, pāriet asinsritē. Tur tas piesaistās hemoglobīnam, kas parasti organismā pārvieto skābekli, veidojot karboksihemoglobīnu. Hemoglobīns, uz kura jau ir CO molekula, nevar pārvadāt skābekli. Šis process samazina asiņu spēju pārvadāt skābekli un rada lieku slodzi svarīgiem orgāniem, piemēram, sirdij un plaušām.

Kaut visiem cilvēkiem asinīs var atrast nelielu daudzumu karboksihemoglobīna, vides ietekmē tas parasti nepārsniedz 1%. Smokējot šī proporcija ir daudz augstāka — dažkārt līdz pat 20%.

Ja asins šūnas nespēj pienācīgi pārvadāt skābekli, sirdij nākas strādāt smagāk, lai apgādātu organismu ar skābekli. Tas padara CO par nozīmīgu sirds slimību un infarktu riska faktoru.

Bezdūmu tabaka

Tirgū ir pieejami dažādi “bezdūmu tabakas” produkti, kā košļājamā tabaka, šņaucamā tabaka, snuss, dip, ko lieto ieelpojot, turot mutē vai košļājot, kā arī šķīstošā tabaka (strēmelītes vai pastilas ar nikotīnu).

Pastāv uzskats, ka šie produkti ir mazāk kaitīgi par smēķēšanu, taču nav pierādījumu, kas to apstiprinātu. Ilgstoša bezdūmu tabakas lietošana izraisa līdzīgas veselības problēmas kā smēķēšana, tostarp vēzi, sirds slimības, mutes un rīkles vēzi, kā arī citas ļaundabīgas audzēju formas.

Elektroniskā cigarete

Elektroniskā cigarete (e-cigarete, tvaika cigarete, vape) pēc nosaukuma un lietošanas parauga atgādina cigareti, bet nesatur tabaku, nedeg un nerada dūmus. Tvaiku ieelpo pēc tam, kad tiek uzkarsēts šķidrums, kura sastāvā ir propilēnglikols, glicerīns, aromatizētāji un parasti arī nikotīns.

Plaši izplatīts viedoklis, ka e-cigaretes nav tik kaitīgas kā parastās cigaretes, turklāt dažas arī domā, ka tās palīdz atmest smēķēšanu. Taču tvaicēšanas ietekme uz plaušām tiek pētīta, un ir aizdomas par saistību ar plaušu bojājumiem. 2019. gadā jauniešu vidū izplatījās plaušu slimību uzliesmojums, kas tika saistīts tieši ar tvaicētāju lietošanu. ASV Slimību kontroles centrs ieviesis terminu EVALI — e-cigaretes vai tvaicēšanas produktu izraisīts plaušu bojājums.

Pasīvā smēķēšana

Nesmēķētāja ieelpojot kāda cita cigaretes dūmus, viņa kļūst par “pasīvo” smēķētāju — ieelpo “otrreizējos dūmus” (SHS). Tieši SHS radītie veselības riski ir galvenais iemesls, kāpēc daudzās valstīs jau kopš 1990-2000. gadu mijas ir ieviesti smēķēšanas aizliegumi sabiedriskajās vietās – restorānos, kafejnīcās, citās publiskās telpās.

Otrreizējie dūmi izraisa līdzīgas veselības problēmas kā aktīvā smēķēšana — sirds un asinsvadu slimības, plaušu vēzis, elpceļu slimības. Jo tuvāk esam cigaretes dūmiem, jo lielāki riski. Sabiedrībā apziņa par SHS kaitīgumu ir augusi, lai gan konkrēto risku līmenis vēl pilnībā nav izpētīts.

Viena lieta ir skaidra — gan aktīvā, gan pasīvā smēķēšana kaitē tavai veselībai.

Smēķēšana grūtniecības laikā

Smēķēšana grūtniecības laikā kaitē gan sievietei, gan bērnam. Tā samazina iespēju palikt stāvoklī un palielina neauglības risku.

Ar smēķēšanu grūtniecības laikā saistītās komplikācijas:

• Augstāks spontāno abortu risks
  
• Paaugstināts miruša bērna piedzimšanas risks
  
• Lielāks risks priekšlaicīgām dzemdībām un/vai bērna piedzimšanai ar zemu dzimšanas svaru
  
• Augstāks šķeltās lūpas un/vai aukslēju risks
  
• Paaugstināts pēkšņas zīdaiņu nāves sindroma risks

No smēķētājas par nesmēķētāju

Sievietes ne vienmēr neapzinās smēķēšanas riskus, taču pat tad, ja par tiem zina, atmest nav viegli. Neatkarīgi no tā, kad vai cik ilgi esi smēķējusi, atmešana ir liels izaicinājums.

Smēķēšana ir ne tikai atkarība, bet arī psiholoģisks ieradums, kas prasa gribasspēku pārtraukt. Nikotīna dopamīna stimulācijas dēļ smēķēšana kļūst par līdzekli pret garlaicību, trauksmi vai depresiju. Atmest nozīmē rast citus veidus, kā tikt galā ar šīm nepatīkamajām sajūtām.

Smēķēšana bieži kļūst par ikdienas rituālu. Cigarete šķiet neatņemama brokastu kafijas pauzei vai brīdim pēc seksa. Ja arī draudzenes vai kolēģes ir smēķētājas, atteikšanās būs vēl sarežģītāka. Viņas var uztvert tavu lēmumu kā kritiku un būs jārod jauni veidi, kā turpināt kopā būšanu bez cigaretēm.

Izveido plānu, kas atbilst tavām vajadzībām. Kāda var gūt labumu no "draudzenes atbalsta" sistēmas, cita — izmanto īpašas aplikācijas, bet vēl kāda izvēlas palīdzību ar nikotīna plāksteriem vai citām atbalsta metodēm.

Nav vienas pareizās metodes, kā atmest, taču šie padomi var palīdzēt pirmajās nedēļās:

• novērš kārdinājumu — izmet visas cigaretes un šķiltavas
  
• izvairies no kārdinātājiem — cilvēkiem, vietām un notikumiem, kas atgādina par smēķēšanu
  
• maini vidi — ja smēķēšanu saisti ar kādu ikdienas darbību, pamēģini mainīt tās kārtību vai norises vietu, lai nesajustos, ka kaut kas pietrūkst
  
• nodarbini rokas — iegūsti jaunu nodarbi, kas aizvieto cigareti
  
• kad pārņem vēlme smēķēt, izmēģini košļājamo gumiju
  

Ko vēl vari darīt? Izmēģini fiziskās aktivitātes kā alternatīvu stresa mazināšanai un pastāsti par savu plānu draudzenēm vai tuviniecēm, lai tās palīdzētu tev noturēties.

Līdzīgi kā citas atkarības pārvarēšanā, arī smēķēšanu atmetot var rasties abstinences simptomi. Izplatītākie simptomi ir:

Var parādīties arī apetītes palielināšanās, galvassāpes, bezmiegs, trīce, sirdsdarbības palēnināšanās, klepus lēkmes, nogurums, aizcietējumi vai vēdera diskomforts un depresija.

Katras sievietes pieredze, atmetot smēķēšanu, var būt atšķirīga, tāpēc gatavojies izaicinājumiem. Zini – lai cik grūti būtu, simptomi ir pārejoši un pāries jau pēc dažām nedēļām. Lūdz laipni pret sevi šajā laikā.

Veselība pret ieradumu

Sievietes ir sociālas būtnes. Mēs mēdzam darīt to, ko dara apkārtējie. Ja apkārtējās smēķē, arī pati, iespējams, vairāk pakļausies ieradumam, lai arī tas nāk ar būtiskiem riskiem. Sabiedrības attieksme pret smēķēšanu ir mainījusies, tomēr atteikties no sociāli nostiprināta ieraduma ir ļoti grūti. Ikdienā ieviešot veselīgus ieradumus, spēsi ilgtermiņā saglabāt labāku veselību un pašsajūtu.

Savas menstruācijas vari sekot ar WomanLog. Lejupielādē WomanLog jau tagad:

Lejupielādēt App Store

Lejupielādēt Google Play

Koplietot šo rakstu: