Mēs visas laiku pa laikam esam neveiklas. Tu paklūpi uz apmales vai uzlej kafiju uz savas jaunās kleitas, bet dažreiz neveiklība nav tikai nejaušība, bet atkārtota problēma. Var pamanīt, ka dažos mēneša brīžos esi neveiklākā nekā ierasts, vai arī biežāk saskaries ar lietām vai nomet tās zemē, kad jūties stresa stāvoklī. Šajā rakstā uzzināsi vairāk par neveiklību un vai tā ir kas satraucošs vai vienkārši normāla Tavas dzīves un personības sastāvdaļa.
Mums visām ir tā draudzene — vai varbūt pašas esam tā draudzene — kurai vienmēr kaut kas krīt ārā no rokām, viņa atsitas pret mēbelēm un gāž lietas apkārt. Lielākoties mēs tikai pasmejamies un noraidām to: "Dažas sievietes vienkārši ir neveiklākas nekā citas, vai ne?" Taču neveiklība ne vienmēr ir personības iezīme. Neveiklība var nozīmēt daudzas dažādas lietas.
Lielākā daļa no mums ir pieredzējušas, kā nejauši nometam lietas, atsitamies pret galdu vai zaudējam līdzsvaru. Lielākoties par neveiklību nav jāuztraucas. Bieži vien tā vienkārši ir slikta koordinācija, pārāk straujas kustības vai varbūt viens dzēriens par daudz. Lai arī tas gadās visām, dažas no mums sevi uzskata par neveiklām sievietēm. Iespējams, izjūti vairāk neveiklības nekā citas, taču tas nenozīmē, ka esi no dabas neveikla. Ir vairāki faktori, kas var īslaicīgi ietekmēt mūsu koordināciju.
Pati par sevi neveiklība nav nopietna problēma, bet gan simptoms. Lai neveiklību uzskatītu par nopietnu problēmu, tai jābūt pēkšņai, izteiktai vai ilgstošai. Ja nekad iepriekš neesi bijusi neveikla, bet pēkšņi sāc mest lietas, gāzt dzērienus un paklupt bez skaidra iemesla, tas var radīt pamatu bažām, īpaši, ja parādās šādi simptomi:
Neveiklība kopā ar kādu no šiem simptomiem var liecināt, ka ciešat no kādas no šīm nopietnām slimībām:
Taču daudz biežāk neveiklība rodas hormonālu pārmaiņu vai vieglas līdz mērenas psihiskās veselības stāvokļa dēļ. Lasi tālāk, lai uzzinātu par četrām biežām neveiklības cēloņu grupām.
Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms jeb UDHS ir izplatīts neiroloģisks traucējums bērnu un pat pieaugušo vidū. Daudzas māmiņas atklāj, ka viņām ir UDHS, kad viens no bērniem tiek diagnosticēts ar to. Koncentrēties ilgstoši var būt izaicinoši cilvēkiem ar UDHS. Lai kompensētu uzmanības trūkumu, viņām var būt kontrolējoša vai impulsīva uzvedība, kas var apgrūtināt pienākumu izpildi skolā, darbā un mājās.
Viens no simptomiem, kas bieži novērojams UDHS gadījumā, ir posturālā šūpošanās. Tā ir ķermeņa bioloģiska atbilde uz kustību. Mūsu ķermenis nemitīgi cenšas atgūt līdzsvaru staigājot, skrienot, kāpjot un balansējot, piemēram, jogas pozā uz vienas kājas. Kad pielāgo muskuļus līdzsvarošanai, vari kustēties vai šūpoties uz vienu pusi.
Sievietēm ar UDHS dažkārt ir grūtības ar motorisko kontroli, kas nozīmē – grūtāk noturēt līdzsvaru. Viņas var acīmredzami šūpoties uz vienu pusi vai veikt citas nelielas fiziskas korekcijas, lai saglabātu līdzsvaru. Ja Tev ir UDHS, iespējams, nemani, ka to dari. Tomēr posturālā šūpošanās var ietekmēt Tavu koordināciju – biežāk sasitīsi vai nometīsi lietas un vispār justies mazāk līdzsvarota.
Ja dažreiz izjūti neveiklības epizodes, bet tas netraucē Tavai veselībai vai ikdienai, visticamāk, posturālā šūpošanās nav galvenais iemesls. Taču daudzas meitenes un arī pieaugušās nonāk slimnīcā traumu dēļ, kuras saistītas ar neveiklību.
Ja neveiklība šķiet kā dzīvesveids, veselības speciāliste var ieteikt īpašu vingrojumu komplektu līdzsvara trenēšanai. Tāpat kā jebkuru prasmi, arī līdzsvaru var trenēt un uzlabot. Pētījumi rāda, ka līdzsvara treniņi sniedz labus rezultātus motoro prasmju uzlabošanai bērniem ar UDHS, un uzlabots līdzsvars bagātina ķermeņa kopējo veselību un lokanību.
Trauksme rada daudz nepatīkamu sajūtu, ka vien domājot par tām vari kļūt saspringta. Būt neveiklai stresa laikā ir pilnīgi normāli. Tam ir vairāki iemesli:
Neveiklība vienkārši ir daļa no ķermeņa reakcijas uz trauksmi. Tāpēc visefektīvāk šo simptomu risināt ir nomierinoties.
Vari izmēģināt:
Vairāk padomu lasi mūsu rakstā par trauksmes pārvarēšanu.
Menstruācijas tuvojas, un pēkšņi Tu visu aizmirsti, paklūpi uz savām kājām un nevar neko noturēt! Nebaidies, Tu neesi viena. Daudzas sievietes jūt, ka kļūst neveiklākas "tajā laikā".
Tam ir vairāki iespējamie izskaidrojumi. Hormonālās svārstības, kas notiek tieši pirms menstruācijām, var izraisīt smadzeņu centru darbības izmaiņas, kas atbild par kognitīvajām funkcijām. Turklāt ūdens aizture izraisa smalkas izmaiņas Savas ķermeņa smaguma centrā, kas var izjaukt līdzsvaru.
Daudzas sievietes arī sūdzas par sliktu miegu šajā laikā, dēļ kura viņas jūtas nogurušas, izklaidīgas un slikti kontrolē kustības. Dr. Alisa Dveka ziņo, ka daļai pacienšu menstruācijas laikā nedaudz piepampst acāboli, kas apgrūtina kontaktlēcu lietošanu un vēl vairāk pastiprina neveiklības sajūtu.
Lai arī nevar mainīt savu ciklu, vari atvieglot ikdienu menstruāciju laikā, piemēram:
Varētu šķist, ka pēc gadiem ilgām hormonālām pārmaiņām, beidzot būs miers, bet tā nebūs. Tagad sākas nākamais posms — perimenopauze! Sveicieni neveiklībai un citiem simptomiem…
Estrogēna līmenis sāk krasi kristies līdz ar perimenopauzi. Tas ietekmē kognitīvās funkcijas kā atmiņu, koncentrēšanās spējas un problēmu risināšanu, kā arī motorās funkcijas — līdzsvaru un koordināciju. Lai situāciju sarežģītu vēl vairāk, daudzas sievietes šajā laikā cieš no bezmiega, kas izraisa nogurumu un prāta miglu.
Arī novecojot motorās prasmes pavājinās, un Tu vari pamanīt, ka Tev vieglāk rodas zilumi. Hormonā līmeņa krišanās rezultātā Sava ķermeņa audi kolagēnu vairs neražo tik efektīvi, taukaudi samazinās, āda kļūst plānāka. Plānāka āda un papildu neveiklība nozīmē, ka mazas sadursmes ar krēslu var radīt pamatīgus zilumus.
Diemžēl nav dziru pret novecošanu, bet var saglabāt augstu dzīves kvalitāti ar aktīvu dzīvesveidu — gan garīgi, gan fiziski. Normāli, ka gadu gaitā samazinās vēlme pēc lielām ballītēm vai aktivitātēm, tomēr piederība kādai sociālai grupai (interešu klubs, draudze, satikšanās ar draudzenēm) iedod prieku un emocionālu atbalstu. Izmanto savu dzīves pieredzi, lai veidotu pēc iespējas priekpilnu ikdienu, un uzņemies izaicinājumus sazināties ar pasauli, kas mainās.
Daudzas sievietes izjūt atvieglojumu no simptomiem, izmantojot hormonu aizstājterapiju (HAT). Tā gan dažviet joprojām ir pretrunīgi vērtēta, bet, palielinoties izpratnei par sieviešu pieredzi menopauzē, pierādījumu skaits, ka HAT ir droša un efektīva, arvien pieaug. Eksistē dažādi veidi, kā ar HAT mazināt nepatīkamos menopauzes simptomus, un sievietes šo terapiju panes ļoti atšķirīgi – kādam piemērots estrogēns, kādam progesterons vai pat testosterons. Sava ārsta padoms palīdzēs izlemt, vai HAT ir piemērota un kuru no metodēm izmēģināt.
Uzzini vairāk par hormonu aizstājterapijas ieguvumiem un riskiem.
Ja laiku pa laikam esi neveikla, neesi pret sevi pārāk prasīga. Visticamāk, Tev trūkst atpūtas vai arī vajadzētu nedaudz palēnināt tempu. Parasti kļūstam neveiklas, kad steidzamies vai jūtamies saspringtas. Ja pamani, ka atkal un atkal kaut kas tiek nogāzts vai šodien jau vairākas reizes esi atsitusies pret galdiem un krēsliem – apstājies. Dziļi ieelpo, apzinies savu apkārtni un atrodi savu centru. Vai tiešām viss jādara uzreiz? Tas pāries.
Taču, ja neveiklība pēkšņi kļūst izteikta, ilgstoša vai pievienojas citi augstākminētie simptomi, konsultējies ar ārsti, lai pārliecinātos, ka nekā cita nav noticis.
Neviens nevēlas būt tā, kuru visi uzskata par neveiklu. Un dažkārt neveiklība patiešām nav nejauša parādība, bet kaitinošs vai pat bīstams simptoms. Ja vēlies uzzināt vairāk par sieviešu veselību, aicinām lasīt arī citus mūsu rakstus:
Kāpēc esmu tik emocionāla menstruāciju laikā?
Vai piedzīvo matu izkrišanu? Padomi, kā ar to sadzīvot.
Kā iemācīties sekot savam menstruālajam ciklam?
Lejupielādē WomanLog lietotni: