Krūts vēzis: diagnostika, ārstēšana un profilakse
Krūts vēzis ir vēzis, kas veidojas krūšu audos. Šis vēža veids visbiežāk tiek konstatēts sievietēm, taču var skart arī vīriešus. Izdzīvošanas izredzes būtiski palielinās, ja vēzis tiek atklāts agrīni.
Pateicoties medicīnas sasniegumiem, krūts vēža pacientēm tagad ir daudz lielākas izdzīvošanas iespējas. Lielāku informētību, regulāras pārbaudes un padziļinātu izpratni par vēzi var uzskatīt par galvenajiem faktoriem, kas mūsdienās uzlabo slimības ārstēšanu.
Kā attīstās krūts vēzis?
Par krūts vēzi sauc patoloģisku šūnu augšanu krūts audos, kas pārtop audzējā. Šie audzēji visbiežāk sāk veidoties piena vados un, ja netiek ārstēti, var izplatīties uz citām krūts daļām.
Kam attīstās krūts vēzis?
Krūts vēzis var skart jebkura dzimuma cilvēku, taču sievietēm tas attīstās 100 reizes biežāk nekā vīriešiem. Sievietes krūtis attīstās trīs līdz četru gadu laikā, pilnībā izveidojoties ap 14 gadu vecumu. Šajā laikā šūnas kļūst jutīgas pret estrogēnu un citiem hormoniem, arī pret vides hormonālajiem traucētājiem, padarot tās ievainojamākas pret patoloģisku šūnu attīstību. Vīriešiem neveidojas pilnvērtīgas krūtis, līdz ar to to šūnas paliek neaktīvas, samazinot vēža risku.
Kā dzemdību fakts ietekmē sievietes krūts vēža risku? Atbilde ir sarežģīta un līdz galam nav skaidra. Sākotnēji risks nedaudz palielinās, tas ilgst apmēram desmit gadus. Pēc tam iestājas pretējs efekts – pēc aptuveni desmit gadiem risks ir mazāks nekā sievietei, kura nekad nav dzemdējusi.
Lai gan vienkārši būšana sievietei palielina jutību pret krūts vēzi, aptuveni tikai 12% dzīves laikā šo slimību attīsta. Riska faktorus var iedalīt maināmajos (ko iespējams ietekmēt) un nemaināmajos (ko izmainīt nevar).
Maināmie riska faktori ir: liekais svars, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, noteikti ēšanas paradumi, mazkustīgs dzīvesveids, kā arī hormonālās kontracepcijas lietošana, īpaši sintētiskā estrogēna formas. Tomēr šo faktoru saistība ar krūts vēzi ir visai sarežģīta.
WomanLog
Menstruāciju kalendārs
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog kalendāru. Lejupielādēt var šeit:
Jūs varat sekot līdzi savam ciklam, lietojot WomanLog.
Vairāk informācijas meklē mūsu rakstos par hormonālo un nehormonālo kontracepciju.
Nemaināmi riska faktori:
- Vecums – sievietēm pēc 50 gadu vecuma risks palielinās, taču tām, kuras dzemdējošas agrāk, ilgtermiņā risks var samazināties.
- Iedzimtība – krūts vēža gadījumi ģimenes anamnēzē palielina risku, īpaši tuviem radiniekiem.
- Saskare ar jonizējošo starojumu – starojums ir labi zināms dažādu vēža veidu attīstības faktors.
- Blīvi krūšu audi – sievietēm ar blīviem krūšu audiem un zemu taukaudu īpatsvaru risks ir lielāks nekā tām, kurām audi ir retinātāki.
- Hormonālie traucējumi – sievietēm ar estrogēna dominanci krūts vēža attīstības risks ir augstāks, jo slimība tiešā veidā saistīta ar pārmērīgu estrogēna daudzumu organismā.
Vairāk par sieviešu hormoniem lasi mūsu rakstā šeit.
Krūts vēža veidi
Krūts vēzi iedala veidos, stadijās un grādos. Stadija norāda, cik tālu vēzis izplatījies vai vai tas vispār ir izplatījies. Grāds raksturo audzēja šūnu stāvokli – vai tās līdzinās veselām krūts šūnām vai ir izteiktas pārmaiņas.
Vēža veidi var būt neinvazīvi vai invazīvi – proti, tie, kas paliek savos audos vai izplatās ārpus tiem. Parasti krūts vēzi iedala šādi:
- Invazīvais kanālu krūts vēzis sākas piena vados un izplatās apkārtējos audos.
- Invazīvais daivu krūts vēzis veidojas piena dziedzeru daiviņās (kas producē pienu) un izplatās apkārtējos audos.
- Kanālu karcinoma in situ ir neinvazīvs vēzis, kas izveidojas piena vados.
- Daivu karcinoma in situ ir neinvazīvs vēzis, kas izveidojas piena dziedzeru daiviņās.
Krūšu pašpārbaude un krūts vēža simptomi
Krūšu pašpārbaude ir profilaktisks paņēmiens, ko iespējams veikt mājas apstākļos. Regulāri izmeklējot savas krūtis, iespējams savlaicīgi pamanīt izmaiņas krūšu audos, kas būtu jāpārbauda pie ārsta.
Pašpārbaudes laikā svarīgs ir laiks – menstruālais cikls var ietekmēt krūšu jutīgumu un izmēru. Izvēlies pārbaudes laiku atbilstoši savām sajūtām – krūtis parasti ir mazāk jutīgas apmēram nedēļu pēc menstruāciju sākuma.
Sāc ar krūšu vizuālu izvērtēšanu. Vai ir kādas izmaiņas formā un izmērā? Vai krūtsgali izskatās tāpat? Uzmanību jāpievērš arī krūtsgala ieliešanai uz iekšu vai krāsas izmaiņām. Jebkādi izdalījumi (skaidri vai asiņaini) ir trauksmes signāls. Citi iespējamie redzamie simptomi: pietūkums, izsitumi, apsārtums un krūšu pilnuma pārmaiņas.
Turpini ar maigu krūšu aptaustīšanu, ar pirkstu spilventiņiem pārstaigājot krūšu apvidu un krūtsgalu. Pievērs uzmanību sabiezējumiem vai kunkuļiem un sāpēm. Pēc tam pacel rokas un iztausti krūšu sānu daļas un paduses, kur izvietoti limfmezgli. Atkal uzmanies no sāpēm, sabiezējumiem un kunkuļiem.
Ko tu vari atrast
Ja atrodi neparastus simptomus, nekrīti panikā. Krūts vēzis nav vienīgais izmaiņu cēlonis, taču drošības labad jākonsultējas ar ārsti.
Krūšu kunkuļi, lai arī satraucoši, 9 gadījumos no 10 nav ļaundabīgi. Kunkuļu parādīšanos bieži izraisa hormonālas svārstības. Labišķīgi kunkuļi parasti ir mazi (līdz 2 cm) un pārvietojami zem ādas.
Krūšu jutīgums visbiežāk saistīts ar hormonālām izmaiņām organismā. Krūtis var būt jūtīgas vai pat sāpīgas pirms menstruācijām, lietojot hormonālo kontracepciju, kā arī grūtniecības vai citu reproduktīvo notikumu laikā. Šīs sāpes mēdz pāriet, kamēr iekaisuma sāpes saglabājas ilgstoši, palielinās un lokalizējas noteiktā vietā.
Krūšu forma un āda. Lielākajai daļai sieviešu abas krūtis nav pilnīgi simetriskas, un tas ir normāli. Krūšu forma var mainīties mēnešreižu cikla gaitā – cikla beigās krūtis var šķist pilnīgākas. Grūtniecība un dzemdības arī ietekmē krūšu izskatu. Jāpievērš uzmanība apsārtumam, pietūkumam vai kairinājumam uz ādas ap un uz krūtīm. Īpaši jāuztraucas, ja strauji mainās viena krūts izmērs.
Diagnostika un ārstēšana
Ja simptomi liecina par iespējamu vēzi, ārste nosūtīs jūs uz onkoloģijas nodaļu tālākiem izmeklējumiem. Sākotnējie izmeklējumi parasti ir neinvazīvi – ultrasonogrāfija, tam seko mamogrāfija (krūts rentgens). Ja šie izmeklējumi atklāj pārmaiņas krūts audos, tiek veikta biopsija, lai noteiktu, vai ir vēzis.
Ārstēšanas veids atkarīgs no vēža veida, stadijas un grāda – tātad no tā, cik lieli ir audzēji un cik tālu vēzis izplatījies. Izplatītākie ārstēšanas veidi ir:
- Daļēja operācija (lumpektomija) – neinvazīviem vēžiem izņem tikai skarto zonu.
- Mastektomija (krūts noņemšana) – nepieciešama, ja vēzis izplatījies apkārtējos audos.
- Limfmezglu operācija – ja vēzis izplatās limfmezglos, daži no tiem arī jāizņem.
- Staru terapija – audzēja šūnu iznīcināšanai ar rentgenstarojumu; bieži tiek kombinēta ar mastektomiju, lai novērstu atkārtošanos.
- Ķīmijterapija un hormonterapija – zāļu vai hormonu lietošana, lai samazinātu vai likvidētu vēža šūnas. Ārstes mēdz ieteikt ķīmijterapiju pirms un pēc operācijas, lai samazinātu audzēju un mazinātu izņemamo audu apjomu.
Dzīve ar krūts vēzi
Krūts vēža diagnostika var atstāt iespaidu arī uz psiholoģisko veselību. Dziedināšanās process ietver gan fizisko, gan mentālo labsajūtu. Svarīgi ar šīm izjūtām nepalikt vienatnē. Atbalsts – saruna ar uzticības personu, radinieci vai pat nepazīstamu cilvēku – var palīdzēt tikt galā smagos brīžos. Izvēlies, kas uzrunā tevi visvairāk.
Krūts vēža ārstēšana ietekmē daudzas dzīves jomas – attiecības, ģimeni, finansiālo situāciju, mentālo stāvokli, pašvērtējumu. Daudzas sievietes pēc mastektomijas un ķīmijterapijas pamazām meklē jaunu pozitīvu sevis izjūtu – šo ārstēšanas veidu ietekmē gan fiziskā, gan garīgā veselība. Zāles var izraisīt sliktu pašsajūtu, bet pats slimības un ārstēšanas process nogurdina un izsmeļ spēkus. Atbalsta un jaunu saskarsmes veidu meklēšana ir ļoti svarīga atveseļošanās daļa.
Terapija var palīdzēt pacientēm uzlabot un pārvaldīt savu situāciju. Daudzas krūts vēža pacientēs atbalstu rod grupu terapijā, kur dalās pieredzē ar citām vēža pacientēm. Tas palīdz sajust piederību un sapratni, ka arī cīnā ar vēzi nepaliekam vienas.
Tu vari sekot savam ciklam, izmantojot WomanLog. Lejupielādē WomanLog tūlīt:
