Migrēna — sarežģīta neiroloģiska slimība
Ja jautāsi kādai personai, kas ir migrēna, visticamāk, viņa atbildēs, ka tā ir stipra galvassāpe. Lai gan daļēji tā ir taisnība, tas ir pārāk sašaurināts skaidrojums. Šajā rakstā pētām migrēnas stadijas, simptomus un mītus, kā arī apspriežam dažādas stratēģijas simptomu mazināšanai.
Lai veiksmīgi pārvaldītu migrēnu, ir svarīgi saprast procesa dažādās stadijas un noteikt, kas izraisa tieši tavu migrēnu. Veselības aprūpes speciāliste var ieteikt medikamentus, kas piemēroti taviem simptomiem. Daži migrēnas veidi ir sastopami biežāk nekā citi, tāpēc šiem veidiem ir izstrādātas vairāk ārstēšanas metožu.
Migrēnas lēkmes piecas stadijas
Migrēnas lēkme var ilgt no dažām stundām līdz vairākām dienām. Saistītos simptomus mēdz iedalīt piecās stadijās. Ne visas sievietes izjūt tās visas, un simptomi atšķiras individuāli.
Migrēnas lēkmes stadijas parasti norit šādā secībā:
- Priekšvēstnešu stadija jau pēc nosaukuma paredz, ka jūti priekšnojautu par gaidāmo. Tas var ilgt līdz trim dienām pirms galvassāpju sākuma, bieži izpaužoties kā nogurums, tieksme pēc noteiktiem ēdieniem, paaugstināta jutība pret gaismu, aizkaitināmība un stīvums sprandā.
- Auras stadija var ilgt līdz stundai līdz galvassāpju sākumam un bieži izpaužas ar redzes traucējumiem, piemēram, plankumi, līnijas, gaismas, zvaigznes vai īslaicīga akluma sajūta. Papildu simptomi var būt vājums vienā ķermeņa pusē, reibonis, notirpums un tirpšanas sajūta. Dažas sievietes piedzīvo auras bez izteiktām galvassāpēm.
- Galvassāpes jeb “galvenās lēkmes” stadija ir vislabāk zināmais migrēnas simptoms — stipras, pulsējošas galvassāpes. Tās var būt lokalizētas vai jūtamas visā galvā un bieži pavada slikta dūša, vemšana un paaugstināta jutība pret gaismu vai troksni.
- Atkāpšanās stadija ir brīdis, kad sāpes mazinās. Parasti tas notiek pakāpeniski, bet dažreiz var būt arī pēkšņs "atbrīvojums". Dažām palīdz vemšana vai raudāšana, un daudzas atzīst, ka miegs ir ļoti noderīgs.
- Atjaunošanās jeb pēcmigrēnas jeb postdromas stadija ir pēdējā un bieži tiek saukta par “migrēnas paģirām”. Migrēna ir traumatiska pieredze, tāpēc nav brīnums, ka ķermenim un prātam ir nepieciešams laiks atgūties. Simptomi bieži līdzinās priekšvēstnešu stadijas izpausmēm, bet ne vienmēr tā ir.
Uzmanību! Daži migrēnas simptomi pārklājas ar insulta pazīmēm. Insults ir pēkšņs, smags un potenciāli letāls stāvoklis, kad samazinās vai tiek pārtraukta smadzeņu apasiņošana un smadzeņu audi nesaņem nepieciešamo skābekli un barības vielas. Ja pēkšņi rodas ļoti stipras galvassāpes, runas vai sapratnes traucējumi, mutes kaktiņš “nokarājas” vienā pusē, parādās notirpums vai vājums sejā, rokā vai kājā (jo īpaši vienā pusē) — nekavējoties izsauc neatliekamo palīdzību!
Kā rodas migrēna?
Lielākā daļa sieviešu, kuras cieš no migrēnas, ir ģenētiski predisponētas šai slimībai. Migrēna var izpausties, izlaižot paaudzi, tādēļ vairumā gadījumu tās pārmantošana, visticamāk, ir saistīta ar defektu vai mutāciju vairākos gēnos.
Tomēr mūsu veselību un pašsajūtu nenosaka tikai ģenētika — lai arī vari būt ģenētiski predisponēta migrēnai, tu vari to nekad nepiedzīvot.
Migrēna nav hormonāla slimība (sievietes ar migrēnu nav vairāk pakļautas hormonālajiem traucējumiem), tomēr migrēnu ietekmē hormonālo līmeņu svārstības. Hormonālās izmaiņas, ko sievietes piedzīvo visa mūža gaitā, varētu izskaidrot, kāpēc migrēna sievietēm ir trīs reizes biežāka nekā vīriešiem:
- Migrēna sākas pubertātes laikā 10–20% sieviešu ar migrēnu;
- pubertāte biežāk izraisa migrēnu bez auras;
- bieži novērojama saistība starp menstruālo ciklu un migrēnas lēkmju sākumu;
- grūtniecība parasti samazina migrēnas lēkmju biežumu un dažreiz tās pilnībā izzūd;
- lai gan pirms menopauzes bieži ir sliktāk, pēc menopauzes migrēnas lēkmes mēdz būt retākas un vājākas.
Dažām sievietēm migrēnas lēkmes rodas tikai menstruāciju laikā. To sauc par katamenālo migrēnu jeb menstruālo migrēnu, un tas ir saistīts ar estradiola krišanos perimenstruālajā periodā. Lēkme var sākties divas līdz trīs dienas pirms mēnešreizēm un ilgt trīs līdz četras dienas pēc to sākuma. Šāda veida migrēna bieži ir ilgstoša, intensīva un diezgan grūti ārstējama.
Piezīme! Hormonālā kontracepcija ietekmē hormonu veidošanos un var ietekmēt migrēnas gaitu (gan uz labo, gan slikto pusi). Ja tev ir migrēna, konsultējies ar savu ģimenes ārsti vai ginekoloģi par piemērotāko kontracepcijas metodi, lai izvairītos no iespējamām komplikācijām.
Izraisītājfaktori
Migrēnas pacientēm parasti ir paaugstināta jutība pret dažādiem stimuliem, kas šķiet izraisām migrēnas lēkmi, taču tie paši par sevi neizraisa slimību.
Izraisītāju atpazīšana nav vienkārša. Potenciālo vaininieku saraksts ir ļoti garš, un paiet pat līdz astoņām stundām, līdz izraisītājs rada lēkmi. Turklāt, izraisītāji laika gaitā var mainīties — vides faktors vienā dzīves posmā var būt “vainīgs”, bet citā — nē.
Sensorie un vides stimuli, piemēram, spilgta vai mirgojoša gaisma, skaļi trokšņi, ekstrēmas temperatūras, lielais augstums, laika apstākļu maiņa, stipras smaržas vai garšas, var izraisīt lēkmi. Izraisītājs ne vienmēr ir pēkšņs, piemēram, ilga skatīšanās ekrānā arī bieži izraisa migrēnu.
Izsalkums un nepietiekams uzturs arī ir bieži izraisītājfaktori. Centies izvairīties no neveselīga ēdiena un produktiem ar noteiktiem pārtikas piedevām — īpaši glutamāts, tiramīns, nitrāti, aspartāms un MSG. Pārāk daudz kofeīna vai strauja tā lietošanas pārtraukšana var izraisīt lēkmi. Arī pat viegla dehidratācija ietekmē uzreiz.
Fiziskās aktivitātes trūkums vai pārmērīgas fiziskas slodzes var izraisīt migrēnas lēkmi, jo īpaši, ja tas tev nav pierasts. Savukārt regulāras, pareizi strukturētas fiziskās aktivitātes uzlabo sāpes dažādu iemeslu dēļ.
Fiziski stāvokļi, piemēram, galvas trauma, elpceļu slimības ar klepu vai muskuļu spriedze (bieži nepareizu stāju dēļ), arī var izraisīt migrēnu.
Hormonālie faktori, piemēram, menstruācijas, hormonālās kontracepcijas lietošana un pat dzimumdzīve var būt izraisītāji.
Miega daudzums un gulēšanas režīms ir ļoti nozīmīgi. Vēla gulētiešana, ilgāka gulēšana nekā parasti vai dienas snaudas nav ieteicamas, jo var izraisīt migrēnu. Ja šķiet, ka tavi izraisītāji ir saistīti ar miegu, ieplāno sev piemērotu un veselīgu dienas režīmu un cenšies tam pieturēties.
Stress un spriedze bieži ir galvassāpju iemesls arī migrēnā. Iespējams, būs dzirdēts jēdziens “nedēļas nogales galvassāpes”, ko izraisa nevis stress pats, bet gan tā pēkšņa atslābināšanās. Vienā vai otrā gadījumā samazināt kopējo stresa līmeni ir ļoti vēlams.
Ierastās rutīnas maiņa var izprovocēt lēkmi, pat ja pārmaiņas ir pozitīvas, piemēram, atvaļinājums. Pārlidojumi pāri laika joslām izjauc miega režīmu un situāciju tikai pasliktina.
Reizēm, pašas neapzināti, mēs sev radām nelabvēlīgas rutīnas. Piemēram, pārmērīga pretsāpju līdzekļu lietošana var veicināt hroniskas galvassāpes. Ja plāno pašārstēties, izpēti uzticamos avotos gan īstermiņa, gan ilgtermiņa zāļu ietekmi un nekad nepārsniedz ieteiktās devas.
Trauksmei un depresijai bieži ir saistība ar migrēnu. Sievietes ar migrēnu ir uzņēmīgākas pret trauksmes un depresijas traucējumiem, kas savukārt var izraisīt migrēnas lēkmes. Konsultācija ar psihoterapeiti vai psihiatri var būt ļoti noderīga.
Migrēnas mīti
Migrēnas cēloņi un norise vēl nav pilnībā izskaidroti, tāpēc par šo slimību joprojām pastāv dažādi mīti. Nereti migrēnas simptomus nepamatoti saista ar citām slimībām.
Tā nav gremošanas sistēmas slimība
Slikta dūša un vemšana ir migrēnas diagnostiskie kritēriji, turklāt tie bieži parādās pie stiprām sāpēm kopumā. Tā kā šie simptomi ir klātesoši gandrīz tikai lēkmes laikā, tos izraisa sāpes, nevis gremošanas sistēmas slimība.
Tā nav acu slimība
Sievietes ar migrēnu un vizuālo auru mēdz redzēt gaismas, svītras, īslaicīgi zaudēt redzi vai pamanīt citas redzes īpatnības. Citas galvassāpes bez migrēnas dažkārt tiešām izraisa redzes traucējumi, taču tie ir vājāki un tiem nav tipisku, pulsējošu sāpju vai citu migrēnas simptomu.
Tā nav sinusīts
Migrēna bieži tiek kļūdaini diagnosticēta kā deguna blakusdobumu jeb sinusa galvassāpes. Līdzīgi kā pie migrēnas, arī sinusīts izraisa deguna tecēšanu un spiedienu sejā vai degunā, tomēr sinusītam ir raksturīgs arī drudzis, slikta elpa, biezi, krāsaini izdalījumi no deguna un dažkārt arī zudusi oža (šis simptoms raksturīgs tikai sinusītam). Sinusīta ārstēšanai paredzētie medikamenti var migrēnas lēkmes pastiprināt.
Diagnoze un ārstēšana
Pats svarīgākais ir noteikt precīzu diagnozi. Ja tev ir migrēnas lēkmes vai ģimenes anamnēzē bijusi migrēna, neirologs vai sāpju speciāliste noteiks diagnozi, balstoties uz fizisko un neiroloģisko izmeklējumu, simptomiem un tavu medicīnisko vēsturi.
Citu iespējamā sāpju cēloņu izslēgšanai iespējami šādi izmeklējumi:
- MRI. Magnētiskās rezonanses izmeklējums paredzēts audzēju, insulta, smadzeņu asiņošanas, infekciju un citu smadzeņu un nervu sistēmas slimību diagnosticēšanai.
- Datortomogrāfija. Datortomogrāfija atklāj audzējus, infekcijas, smadzeņu bojājumus, asiņošanu un citas iespējamās veselības problēmas, kas izraisa galvassāpes.
Ir izstrādāti daudzi speciāli migrēnas apkarošanai domāti medikamenti; tie iedalāmi divās galvenajās kategorijās:
- Pretsāpju līdzekļi. Šie medikamenti jālieto migrēnas lēkmes laikā, lai apturētu vai mazinātu simptomus.
- Profilaktiskie/preventīvie medikamenti. Šīs zāles lieto regulāri, bieži katru dienu, lai samazinātu lēkmju biežumu un smagumu.
Ārstēšanu jāizvēlas, ņemot vērā tavas galvassāpes biežumu un stiprumu, vai pavadošās blaknes, piemēram, nelabumu vai vemšanu, kā arī citas iespējamās blakus slimības vai faktorus. Atrodot un novēršot izraisītājus, pielāgojot dzīvesveidu un atrodot piemērotākos medikamentus, migrēnas lēkmes iespējams veiksmīgi kontrolēt un pat pilnībā novērst.
Mēnešreižu ciklu vari ērti sekot WomanLog lietotnē. Lejupielādē WomanLog jau tagad:
