Menstruāciju izsekošanas lietotnes ir ērts, viegli lietojams un svarīgs atbalsta rīks, kam uzticas daudzas sievietes savu personīgo dzīves lēmumu un plānošanas gaitā. Lai pildītu savas funkcijas, šīs lietotnes apkopo intīmus lietotāju datus. Ņemot vērā neseno Roe v Wade atcelšanu ASV, kā arī līdzīgus lēmumus citviet pasaulē, uzmanība pievērsta bažām, ka stingri pret-abortu likumi var apdraudēt menstruāciju izsekošanas datu drošību.
Dati par mūsu interesēm un uzvedību tiek vākti ar katru elektronisku mijiedarbību. Sākot no veikalu lojalitātes kartēm līdz sociālo tīklu vēlmēm – mūsu ikdienas gaitas attēlojas digitālos datu kopumos, par kuriem uzņēmumi gatavi maksāt lielu naudu.
Ja mūsu personīgā informācija tiek savākta, ar vai bez lietotāja ziņas, no visas interneta telpas, kas tieši to redz un kādam nolūkam to izmanto?
Pēc Roe v Wade atcelšanas, datu drošības aizstāvji uzsvēruši, ka līdzās banku informācijai, sociālās apdrošināšanas numuram un citai līdzīgi sensitīvai informācijai vēl viens personīgās informācijas veids kļūst potenciāli inkriminējošs – dati, ko apkopo menstruāciju izsekošanas lietotne.
Vai tu to zini vai nē, katrai no mums interneta telpā ir būtiska digitālā pēda. Katrs apmeklētais portāls vāc noteiktus datus par tavu darbību. Kad kaut kas ir ievietots vai veikts tiešsaistē, vēlāk no tā atbrīvoties var būt ļoti grūti, un te nav runa tikai par apkaunojošiem studiju laiku fotoattēliem Facebook.
Pateicoties nesen ieviestajiem noteikumiem, īpaši Eiropas VDAR (Vispārīgā datu aizsardzības regula), gandrīz visām vietnēm tagad jāprasa tavas “sīkfailu izvēles”. Fakts, ka jāapstādina pārlūkošana un jāklikšķina uz vairākām pogām, var kaitināt, bet šajā izvēlnē ir vairāk nekā izskatās – vērts izlasīt arī šo tekstu.
Sīkfaili ir nelielas tavas aktivitātes datu kopas, ko mājaslapas reģistrē un izmanto, lai “atcerētos” tevi nākamajā apmeklējuma reizē. Tie var apkopot tikai tavu lietotājvārdu un paroli, iepirkumu groza saturu, mājaslapā pavadīto laiku un meklēšanas preferences, bet var arī uzkrāt sarežģītāku informāciju, piemēram, tiešsaistes uzvedības modeļus, tostarp – kuras vietnes tika apmeklētas pirms pēdējās, kurai noklikšķināji “jā”. Tāpēc arī saņemam mērķētus reklāmas piedāvājumus par lietām, par kurām šķita – tikko padomāju vai uzmeklēju.
Sīkfaili parasti tiek glabāti tavā ierīcē, bet dati tiek piesaistīti arī tavām tiešsaistes profiliem un vietnēm.
Kad apstiprini trešo pušu sīkfailus, tu dod mājaslapai zaļo gaismu ievākt sarežģītu informāciju par savu rīcību internetā.
Dati par taviem pārlūka meklējumiem, digitālajiem abonementiem un pirkumiem tiešsaistē ir vērtīga prece, ko var izmantot dažādiem mērķiem. Lielākā daļa lietotņu un vietņu papildus “brīvai naudai” pārdod savāktos lietotāju datus trešajām pusēm, parasti datu brokeriem, kas tos tālāk pārdod reklāmas kompānijām, kredītbirojiem un komerciālajiem partneriem.
Šai informācijai ir vērtība, jo ar to, piemēram, var veicināt pārdošanu, identificējot piemērotākos patērētājus mērķētām reklāmām, ietaupīt līdzekļus, uzņēmumiem prognozējot preču krājumus, vai uzlabot produktus, analizējot lietotāju preferences.
Un, protams, tava valsts var piekļūt šiem datiem pēc pieprasījuma drošības apsvērumu dēļ. Te parādās arī bēdīgi slavenais Roe v Wade lēmums.
Ir zināms, ka drošības iestādes aizsargā sabiedrību, regulāri uzraugot aizdomīgu aktivitāti internetā, lai laikus identificētu un novērstu apdraudējumus. Taču kopš ASV Augstākā tiesa atcēla 50 gadus spēkā esošo likumu, kas deva sievietēm tiesības uz abortu, sievietes visā pasaulē ir kļuvušas ievērojami neaizsargātākas pret drošības un privātuma apdraudējumiem neatkarīgi no tā, vai ir veikts vai apsvērts aborts.
Ikviena, kas iepazinusies ar sievietes reproduktīvās sistēmas pamatiem, zina, ka menstruācijas ne vienmēr ir regulāras un spontāni aborti (grūtniecības pārtraukumi) ļoti bieži notiek tieši grūtniecības pirmajās nedēļās, kad embrijs vēl nav kļuvis par augli. Tas attiecas arī uz pavisam veselām sievietēm. Aptuveni 1 no 5 reģistrētām grūtniecībām beidzas ar spontānu abortu, bet, ja iekļauj agrīnos neatklātos abortus, šis skaits varētu būt tuvāks 1 no 3.
Tiesību aktos, kuros tiek interpretēti stingri ierobežojoši abortu noteikumi, ikviena spontāna aborta gadījums, arī visagrākais, kļūst aizdomīgs un var kļūt par pamatu apsūdzībai slepkavībā vai neuzmanīgā nogalināšanā.
Jau tagad dažādās pasaules daļās reģistrēti šādi gadījumi. Tas var kļūt par neaprakstāmi traumatisku pieredzi sievietei, kura jau tā pārdzīvo smagu zaudējumu. Tāpēc daudzi ceļ trauksmi – piekļuve menstruāciju datiem var veicināt raganu medību veida situāciju, atklājot sievietes ar “aizdomīgu” reģistra vēsturi.
Šāda digitālā izsekošana ne tikai pārkāpj visu lietotāju privātumu, bet arī meklējot sodīt sievietes, kuras veikušas nelikumīgu abortu, aizdomas neizbēgami kritīs uz jebkuru ar neskaidriem datiem: sievietēm ar neregulāriem cikliem, sievietēm pēc spontāniem abortiem un arī tām, kas dažkārt aizmirst atzīmēt menstruāciju lietotnē. Cik absurdi tas arī neskanētu, apņēmīga vietējā vara var to ieviest realitātē.
Vietās, kur aborti ir stingri kriminalizēti, drošības iestādes var pieprasīt piekļuvi attiecīgajiem datiem arī bez ordera. Turklāt ieinteresētās puses šos datus var nopirkt gluži kā jebkurš uzņēmums.
Tāpēc arī 2022. gada vasarā, pēc vēsturiskā Roe v Wade lēmuma ASV, tika celtas balsis, aicinot pat likvidēt menstruāciju izsekošanas lietotnes.
Gan jā, gan nē. No vienas puses, informācija par veselības stāvokli uzskatāma par privātu un sensitīvu. Jebkuram medicīnas pakalpojumu sniedzējam par šādu datu izpaušanu bez atļaujas draud nopietnas sekas.
Taču menstruāciju izsekošanas lietotnes un citas digitālās veselības lietotnes nav uzskatāmas par veselības aprūpes sniedzējiem, tātad tām nav jāpilda īpašas aizsardzības prasības vai jāievēro tādi privātuma likumi kā ASV HIPAA (Veselības apdrošināšanas pārnesamības un atbildības likums). Vai lietotne dalīsies ar taviem datiem, ir pilnībā atkarīgs no uzņēmuma lēmuma.
Menstruāciju izsekošanas lietotnes satur informāciju par menstruāciju vēsturi, cikla garumu un izmaiņām tajā, prognozēto ovulācijas laiku un auglības logiem, bieži arī novērojumus par simptomiem, seksuālās aktivitātes uzskaiti un grūtniecību. Visa šī informācija būtu pelnījusi palikt tikai tev zināma.
Ir vairāki soļi, kas palīdzēs datiem nenonākt nepareizās rokās.
Pirms lejupielādē jaunu lietotni, izpēti to – vai tā ir uzticama un droša? Vai aiz tās stāv reāli cilvēki ar labu reputāciju? Meklē uzņēmuma nosaukumu un pārbaudi, vai ir pieejamas nesenas atsauksmes.
Ja viss šķiet kārtībā, izlasi privātuma politiku. Ja tā ir apzināti miglaina vai nav norādes par datu aizsardzību, jāuzmanās. Dažas lietotnes pat atklāti norāda “privātums nav iekļauts” lietošanas noteikumos, kas nozīmē, ka tavi dati tiks izmantoti un pārdoti pēc viņu ieskatiem.
Pievērs uzmanību arī papildu informācijai, ko lietotne pieprasa:
Vai tavam veselības lietotnei tiešām jābūt piekļuvei kontaktu sarakstam, kamerai, vai citai sensitīvai informācijai? Iespējams, nē. Vai vari atteikt piekļuvi un tomēr izmantot visas funkcijas? Ja nē, padomā vēlreiz par lejupielādi.
Atrašanās vietas informācija bieži tiek iekļauta arī tavos uzņemtajos fotoattēlos. Pārbaudi sava tālruņa privātuma uzstādījumus.
Pirms sniedz interneta vietnēm personīgu informāciju, pārbaudi sīkfailu iestatījumus. Var atteikties no visiem nebūtiskajiem sīkfailiem katrā vietnē un veikt privātuma izvēli pārlūkprogrammas uzstādījumos.
Un vēl viens veids, kā aizsargāt savu privātumu, ir stāvēšana par stingrākiem privātuma likumiem gan vietējā, gan plašākā mērogā. Kaut arī strādājam pie tā, lai izskaustu menstruāciju stigmu, katras pieredze ir personiska. Ne priekšniecība, ne pašvaldība, ne valsts struktūras nav tiesīgas pieprasīt tavu veselības informāciju, ja vien pati to nenolem dalīties.
Esi droša un vienmēr izlasi mazos burtus sīkfailu un lietotņu aprakstos.
Lejupielādē WomanLog jau tagad: